2024.gada 27. aprīlis

Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Elektrība kļuvusi lētāka; Brīdina par bedru veidošanos uz Latvijas autoceļiem; un Krustpils pilī atklās tēlnieka Laimoņa Blumberga 105.dzimšanas dienai veltītu izstādi.

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par Baibas Šmites-Roķes iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā, liecina informācija Tiesību aktu portālā. Rīkojuma projekts paredz, ka Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amata pienākumus sāks pildīt no 13.februāra. Šmites-Roķes kandidatūra tiek virzīta atbilstoši Valsts kancelejas izsludinātā atklātā konkursa uz VID ģenerāldirektora amata rezultātiem un finanšu ministra Arvila Ašeradena ieteikumu. Jau ziņots, ka pērn 5.oktobrī Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

Elektroenerģijas vidējā cena decembrī Latvijā salīdzinājumā ar novembri samazinājusies par 15%, jaunākajā AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.Baltijas valstīs vidējā elektroenerģijas cena vienoti bija 89 eiro par megavatstundu. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no - 0,72 eiro līdz 332 eiro par megavatstundu. Baltijas valstīs bija vērojams straujāks elektroenerģijas cenas samazinājuma temps. To noteica intensīvāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem resursiem reģionā. Decembrī saražotās elektroenerģijas apjoms saules stacijās saruka par 51% salīdzinājumā ar novembra datiem, tomēr to kompensēja par 31% lielāka elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, kā arī vēja izstrādes kāpums par 35%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina bankas publiskotā informācija. SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro. Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā. Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%. Bankas pārstāvji informē, ka 2023.gadā "SEB bankas" finanšu rezultātus visvairāk ietekmēja EURIBOR procentu likmju straujais pieaugums. No vienas puses tas paaugstināja klientu kredītmaksājumu procentu daļu, no otras - ļāva palielināt noguldījumu likmes. 

Čehijas parlamenta augšpalātas deputāti nobalsojuši pret Stambulas konvencijas ratifikāciju. Lai konvencijas ratifikāciju atbalstītu, pietrūka divu balsu. Pēc šī balsojuma apakšnams, visticamāk, šo jautājumu neizskatīs, un Čehija būs to valstu vidū, kas konvenciju ir parakstījušas, bet nav ratificējušas. Čehija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gadā. Konvencija tika noraidīta par spīti prezidenta Petra Pavela pēdējā brīža aicinājumam. Prezidents sacīja, ka Čehijai konvenciju būtu vajadzējis parakstīt jau agrāk un ka tagad nav iemeslu kavēties. Stambulas konvenciju līdz šim nav ratificējušas deviņas valstis – Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva un Slovākija. 

Lietuvas Lauksaimniecības padome, kas organizē plašu zemnieku protesta akciju, lūgusi Viļņas pašvaldībai pagarināt šai protesta akcijai izsniegto atļauju. Iepriekš bija plānots, ka protesta akcija Viļņā beigsies ceturtdien un piektdien zemnieki galvaspilsētā nogādātos traktorus izvedīs. Piketa laikā zemnieki savas prasības izteica lauksaimniecības ministram Ķēstutim Navickam un vides ministram Simonam Ģentvilam. Abus politiķus sanākušie izsvilpa. Lauksaimnieki protestē pret valdības īstenoto lauksaimniecības politiku un pieprasa atcelt akcīzes nodokļa palielinājumu sašķidrinātajai naftas gāzei, kas spēkā stājās 1. janvārī, un atjaunot samazināto akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecības dīzeļdegvielai. Protestētāji aktualizē arī citas problēmas, piemēram, pastāvīgo pļavu atjaunošanu, aizsargājamo zonu paplašināšanu un krīzi piensaimniecībā.

Jauns Gēteborgas universitātes pētnieku grupas pētījums atklājis, ka asins analīzes ir tikpat labas kā dārgākas un sāpīgākas metodes Alcheimera slimības pazīmju noteikšanai, raksta euronews.com. Pēc zinātnieku domām, Alcheimera slimību var diagnosticēt ar vienkāršu asins analīzi tikpat precīzi, kā to var izdarīt ar sāpīgām punkcijām vai dārgām smadzeņu skenēšanas metodēm. Pētnieki analizēja datus no dažādiem pētījumiem ASV, Kanādā un Spānijā, iesaistot 786 cilvēkus, tajā skaitā pacientus ar kognitīviem traucējumiem un dažus bez tiem. Proteīns p-tau217, ko var noteikt asins paraugos ar tādiem testiem kā ALZpath, ir Alcheimera izraisītu smadzeņu izmaiņu marķieris pat tad, ja slimības izraisītie kognitīvie traucējumi ir vieglā formā - pētnieku komanda salīdzināja šo pētījumu rezultātus ar tiem pašiem pacientiem veiktajām asins analīzēm, atklājot, ka 80% cilvēku var diagnosticēt, izmantojot asins analīzi bez papildu izmeklēšanas. 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, visā pasaulē pašlaik vairāk nekā 55 miljoni cilvēku cieš no demences, no kuriem vairāk nekā 60% dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Turpinām ziņas

Mainīgos laikapstākļos novecojušā asfalta segumā pastiprināti veidojas bedres, savukārt uz grants ceļiem var būt gan apledojums, gan šķīdonis. Latvijas valsts ceļi norāda, ka patlaban valsts autoceļu tīklā bedres pastiprināti veidojas kopumā 700 kilometros valsts autoceļu ar asfaltbetona segumu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, papildinot, ka šajos posmos ir ieviesti ātruma ierobežojumi. Latgalē bedres var veidoties uz autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona Aglonas ciematā, uz autoceļa Līvāni-Preiļi no Rožupes līdz Babinovai, uz autoceļa Viļāni-Preiļi-Špoģi astoņu kilometru posmā aiz Preiļiem. Tāpat pastiprināta bedru veidošanās var būt Zemgalē uz autoceļa Pļaviņas-Ērgļi no Pļaviņām līdz Odzienai, uz autoceļa Koknese-Ērģļi no Kokneses līdz Zemturiem, uz autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža posmā Aizkraukles novadā.

Vēl vairāk nekā mēnesi – līdz 29. februārim – norit izaicinājums "Miljoni soļu Latvijai", kurā tiek aicinātas piedalīties visas Latvijas pašvaldības un to iedzīvotāji. Vēl aizvien ir iespējams tam pieteikties. Lai arī šķistu, ka šādā iniciatīvās priekšrocība ir lielajām pašvaldībām, tomēr tā nebūt nav. Patlaban izaicinājumā "Miljoni soļu Latvijai" piedalās vairāk nekā 16 tūkstoši dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām. Patlaban līderos izvirzījies Varakļānu novads ar 186 tūkstoš 327 noietajiem soļiem, savukārt Jēkabpils novads Latvijas pašvaldību vidū šobrīd ir sestajā vietā ar 179 tūkstoši 62 soļiem.

Un vēl

28.janvārī Krustpils pilī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta tēlnieka Laimoņa Blumberga 105.dzimšanas dienai. Viņš ir viens no pirmajiem tēlniekiem latviešu tēlniecībā, kurš pievērsies tiešās kalšanas metodei. Strādājis stājtēlniecībā un memoriālās tēlniecības jomā, paralēli pievēršoties savdabīgajai mazo formu tēlniecībai. Mākslā dominē sieviešu tēli. Darbiem izmantojis galvenokārt granītu, marmoru, kaļķakmeni, profīra laukakmeni. Pazīstamāko monumentālās tēlniecības darbu vidū ir minami: piemineklis "Dzejnieks Eduards Veidenbaums", kas atrodas memoriālajā muzejā "Kalāči" un kapa piemineklis komponistam Pēterim Barisonam Sēlpilī, kā arī kopā ar tēlnieku Aivaru Gulbi pēc Kārļa Zemdegas meta veidotais Raiņa piemineklis Rīgā, Esplanādē. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pirmajā dienā stratam Eiroparlamenta vēlēšanās sarakstus iesniegušas piecas partijas; Jēkabpilī pārbaudīs gazes vadu hermētismu daudzdzīvokļu mājās; un Dabas muzejā notiks pasākums ģimenēm par stirnām.

Vakar Centrālā vēlēšanu komisija sāka politisko spēku iesniegto kandidātu sarakstu pieņemšanu startam Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pirmajā dienā tos iesniedza piecu politisko spēku pārstāvji, tikmēr dažām partijām kandidātu saraksti vēl top. Sarakstus iesniegušās partijas: "Latvijas attīstībai", "Stabilitātei!", "Progresīvie", Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Drošības jautājumus savu programmu pirmajās ailēs liek vairums sarakstu pieteicēju. Politiķi pārliecināti par lielāku vēlētāju aktivitāti šajās EP vēlēšanās. CVK līdz 9. februārim pieņems partiju un partiju apvienību pieteiktos kandidātu sarakstus startam EP vēlēšanās. Vairāki politiskie spēki pilnus kandidātu sarakstus vēl tikai atklās. Piemēram, zināms, ka 29. janvārī kandidātu sarakstu iesniegs "Saskaņa", bet 5. februārī – "Jaunā Vienotība". Pavisam vēlmi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās izteikušas 15 partijas.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē ceturtdien apstiprināta kompānijas pagaidu padome. Par tās priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti Satiksmes min istrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols. Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

Valsts robežsardze kopš 2018.gada dāvinājumā no ASV saņēmusi ekipējumu 11 miljoni 852 tūkstoši 201 ASV dolāru jeb 10 miljoni 877 tūkstoši 298 eiro. Šonedēļ Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē norisinājās svinīgā ceremonija, kuras laikā Valsts robežsardze dāvinājumā no ASV saņēma 57 "Polaris" kvadriciklus. Šie modernie transportlīdzekļi iegādāti ASV Valdības finanšu programmā "333 Building Capacity" un tiks izmantoti Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas uzraudzībai un Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienestam "Sigma". 

Eiropas Centrālās banka vakar trešo sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas. Bankas padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā. Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš Eiropas centrālās bankas padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Eiropas Savienība nosodījusi Baltkrieviju par šonedēļ notikušajām kratīšanām un masveida aizturēšanām. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ziņo, ka 23.janvārī veiktās kratīšanas bija vērstas pret politieslodzīto ģimenēm un nesen atbrīvotiem politieslodzītajiem. Aktīvisti ziņo, ka Baltkrievijas drošības dienests vienas dienas laikā aizturējis vai nopratināja vismaz 160 cilvēkus. Kratīšanas notika pirms februārī gaidāmajām tā dēvētajām parlamenta vēlēšanām. Tās būs pirmā lielā vēlēšanu izrāde kopš 2020.gada, kad Baltkrieviju pārņēma masu protesti, kas izcēlās pēc prezidenta vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Gan Baltkrievijas opozīcija, gan Rietumi uzskata, ka vēlēšanu rezultāti tika viltoti. Arī 25.februārī paredzētajās parlamenta vēlēšanās reālas opozīcijas nebūs. Brisele norādīja, ka Lukašenko režīms turpina "nožēlojamo iebiedēšanas un represiju taktiku pret saviem kritiķiem un potenciālajiem politiskajiem oponentiem pirms februārī gaidāmajām "vēlēšanām"".

Zinātnieki ir atraduši jaunu baktēriju sugu pacienta sirdī Londonas slimnīcā pēc tam, kad 55 gadus vecs vīrietis no Kenterberijas sūdzējās par noslēpumainu drudzi, raksta mirror.co.uk. Pacienta aortas - artērijas, kas sūknē ar skābekli bagātinātas asinis uz pārējo ķermeni - pārbaude parādīja, ka pacienta ķermenī atrodas medicīnas zinātnei vēl nezināma baktēriju suga. Asins analīzes sākotnēji uzrādīja divu veidu baktēriju infekciju, bet vienu no šīm sugām nevarēja identificēt ar parasto laboratorijas testu. Lai noskaidrotu, kas ir šī suga, pētnieki izmantoja augsto tehnoloģiju nanoporu sekvencētāju, kas analizē DNS daudz ātrāk nekā citas metodes. Rezultāti parādīja, ka tā ir jauna Variovorax suga - baktēriju grupa, kas dzīvo augsnē. Baktēriju ķīmijas un genoma analīze apstiprināja to kā jaunu sugu, ko zinātnieku aprindas nekad agrāk nav aprakstījušas. Ar baktērijām vīrietis, iespējams, inficējās laikā, kad viņš mājdzīvniekiem deva medikamentus. 

Turpinām ziņas

Akciju sabiedrības “Gaso” Jēkabpils iecirknis informē, ka sakarā ar plānotajām iekšējo gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēm un iekšējo gāzes iekārtu pārbaudēm dzīvokļos, kuras notiek reizi piecos gados, šogad paredzēta dabasgāzes padeves pārtraukšana uz vienu dienu sekojošās Jēkabpils daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.  Vēl janvārī pārbaudes notiks Ķieģeļu ielas mikrorajonā. Savukārt februārī tās turpināsies ķieģeļu, Slimnīcas un Ziemeļu ielās, Draudzības alejas daudzdzīvokļu mājās, kā arī Viestura, Jaunajā un Neretas ielās. Martā gazes iekārtu pārbaudes noslēgsies Auseklīšu ielas mikrorajona ēkās. Ar konkrētām adresēm var iepazīties portālā Radio1.lv. Uzņēmums “Gaso” norāda, ka gadījumā, ja, veicot iekšējo gāzesvadu hermētiskuma pārbaudi, tiks atklāti iekšējās gāzapgādes sistēmas vai sistēmas elementu bojājumi, kuri būtiski apdraud ekspluatācijas un iedzīvotāju drošību, un būs nepieciešami remontdarbi, pēc darbu veikšanas tiks piestādīts rēķins par šo darbu izmaksām.
 
Ik gadu tiek apsekotas sēriju mājas un pagājušajā gadā tika skatītas padomju laikā būvētās 316. un 318. sēriju mājas jeb tā sauktās hruščovkas. Kopā tika izpētītas 20 ēkas Latvijas teritorijā. Ēkas sāka būvēt 50. gadu otrajā pusē un nu tām ir zināms noilgums. Kad padomju režīmā būvēja tipveida daudzdzīvokļu mājas, tām noteica drošas ekspluatācijas beigu termiņu. Vairumam tas pienāks pēc sešiem gadiem, bet, piemēram, tā sauktā, lietuviešu projekta pirmajām uzbūvētajām mājām termiņš pienāca jau pirms četriem gadiem. Bet nākamgad ekspluatācijas termiņš iztecēs 316. un 318. sērijas mājām. Tas gan nenozīmē - mājas tūlīt bruks kopā un cilvēki jāevakuē. Termiņš nozīmē - ir jāveic kapitāls tehniskais apsekojums risku noteikšanai. Tas jādara māju īpašniekiem.  

Un vēl

Dabas muzejā sestdien, 27.janvārī, notiks pasākums ģimenēm par stirnām. Ģimenes dienā "Stirna un citi pārnadži" interesenti varēs tuvāk iepazīt šo dzīvnieku ārējā izskata un ķermeņa uzbūves īpatnības, pētot, kādi ir to ragi, zobi, galvaskauss un pēdu nospiedumi. Risinot uzdevumus muzeja zooloģijas ekspozīcijā, būs iespēja noskaidrot, kuri apgalvojumi par stirnas dzīvesveidu ir patiesi un cik dažādi ir stirnas radinieki citviet pasaulē. Pasākuma dalībnieki būs arī aicināti izgatavot katrs savu radošo darbu ar gada dzīvnieku, ko pēc tam paņemt līdzi uz mājām. Ģimenes diena Dabas muzejā notiek mēneša pēdējā sestdienā, un katru reizi tā veltīta kādam aktuālam dabas tematam.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiro izmantošana palīdz veicināt ārvalstu un iekšzemes investīcijas; Jēkabpils autobusu parks veicis aptauju; un Kāds laiks gaidāms februāra sākumā?

Eiro izmantošana novērš nenoteiktību par valsts turpmāko monetāro politiku, stiprina ārējos kredītreitingus, samazina publiskā un privātā finansējuma izmaksas, un tas palīdz veicināt ārvalstu un iekšzemes investīcijas, sekmējot straujāku ekonomikas izaugsmi, šodien Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka, gatavošanās eiro ieviešanai, Latvijai palīdzēja noteikt lielu reformu programmu, kas bija ļoti nepieciešama. Dombrovskis runā informēja, ka atbilstoši "Eurostat" datiem no 2013.gada līdz 2022.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās par 10 procentpunktiem - līdz aptuveni 73% no Eiropas Savienības 27 valstu vidējā rādītāja. Savukārt nodarbināto darba ražīgums ir palielinājies par 12 procentpunktiem - līdz 75% no ES vidējā līmeņa.

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu jeb no centra attālinātu maksāšanas metodi, šodien Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē «Desmit gadi kopā ar eiro» sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta. Viņš sacīja, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk.. Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas. Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.  Tāpēc digitālā eiro ieviešanas priekšlikums īpašu uzmanību pievērš drošības jautājumam.

Atklātajā konkursā uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu pieteikušies 13 pretendenti. Amata konkurss, kas tika izsludināts 11. janvārī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Atlases otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par būtiskākajiem aizsardzības nozares izaicinājumiem turpmākajos četros gados un kā tiem sagatavoties. Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts aizsardzības ministram.

5,1 miljonu eiro pērn samaksājis uzņēmums ar Vācijas kapitālu, iegādājoties lauksaimniecībā izmantojamu zemi un mežu 754 hektāru platībā Ogres novadā, liecina "Latio" apkopotie dati. Otrs lielākais darījums izceļas ar meža nozarei retāk raksturīgu gadījumu – meža īpašumus no uzņēmuma ar Somijas kapitālu iegādājās vietējais meža apsaimniekošanas un mežizstrādes uzņēmums un par vairāk nekā 4 miljoniem eiro nopircis 505 hektārus Kurzemē un Zemgalē. Kopumā gan pērn darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm samazinājies par piektdaļu. No pārdotajiem īpašumiem, 17% platību pirkuši investori ar ārvalstu kapitālu. Secināts, ka katru gadu darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm samazinās. Savukārt pieprasījums pēc lauku zemes reversās nomas jeb iespējas to atgūt atpērkot, uzlabojoties finansiālajai situācijai, atkarīgs no situācijas tirgū. Darījumos meža zemes cena pērn samazinājās. Pērn 10 lielākie darījumi ar meža un lauksaimniecības zemi naudas izteiksmē bija no 1,8 līdz 5,1 miljonam eiro un viens hektārs lauksaimniecības vai meža zemes maksāja robežās no 3 tūkstoši 200 līdz 8 tūkstoši eiro.  

Francijā aizvien populārāka kļūst senu mēbeļu atjaunošana. Šādā veidā tiek veicināta aprites ekonomika, kā arī nodarbinātība reģionos. Francijas Ekoloģiskās pārejas ministrija aprēķinājusi, ka iedzīvotāji katru gadu atbrīvojas no 1,2 miljoniem tonnu lietotu mēbeļu, un tas ir 120 reizes vairāk, nekā sver slavenais Eifeļa tornis. Daudzas no tām ir interesantas un izgatavotas no dabiskās koksnes, bet dažādu apstākļu dēļ nonāk izgāztuvēs. Savukārt darbnīcā otru iespēju dod ne tikai mēbelēm, bet arī cilvēkiem, jo tā ir arī strādājošo reintegrācijas vieta. Gatavo produkciju pārdod īpašā veikalā, un nākas atzīt, ka piedāvātā produkcija darītu godu arī smalkam salonam.

Turpinām ziņas

Noslēgusies SIA “Jēkabpils autobusu parks” organizētā aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot pasažieru viedokli par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, kā arī uzzināt iedzīvotāju vēlmes turpmākajā darbībā. Kopumā aptaujā piedalījās 200 Jēkabpils novada iedzīvotāju. Pērn respondentu vidū visvairāk izmantotais bija 5. maršruta autobuss – to izmantojuši 92,5 procenti aptaujāto. Arī vislielākā apmierinātība iedzīvotājiem ir tieši ar šo maršrutu. Otrs populārākais ir 1.maršruts, savukārt vismazāk iedzīvotāji braukuši 4. un 6.maršruta autobusos. Galvenā neapmierinātība par maršrutiem saistīta ar to izpildes biežumu, proti, lielākā daļa respondentu norādījuši, ka vēlētos, lai 1., 2., 4., 6. un 9.maršruta autobusi kursētu biežāk, tāpat daudzi pauda vēlmi, lai 4.maršrutā būtu reisi arī brīvdienās, tajā skaitā skolēnu brīvlaikā. 8.maršruta galapunktu daudzi vēlētos redzēt pieturā “Poliklīnika”. Plašāk ar Jēkabpils autobusu parka veiktās aptaujas rezultātiem un atzinumiem var iepazīties portālā Radio1.lv.

Pēc vairāku gadu pauzes Latvijā atgriežas "Sieviešu rallijs". Tas šogad notiks 9. martā. Rallijam pieteikties var gan draudzeņu komandas, gan uzņēmumu komandas, gan darba kolektīvi. Galvenais noteikums – visas dalībnieces ir sievietes. Lai piedalītos rallijā, nav jābūt profesionālai sportistei, nav jābrauc ar jaunāko un ātrāko auto. Šis rallijs vairāk līdzinās orientēšanās spēlei.  Uzvaras izcīnīs tās komandas, kas būs savākušas visvairāk punktu, demonstrējot savu atjautību, plānošanas prasmes un radošumu.  

Un vēl

Nākamā nedēļa Latvijā būs siltāka par normu, bet vēlāk februārī laiks kļūs aukstāks, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati. Vidējā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā prognozēta aptuveni četrus grādus augstāka par 1991.-2020.gada attiecīgo rādītāju, savukārt turpmākajās nedēļās līdz marta vidum gaisa temperatūra gaidāma tuvu normai un zemāka par to. Atbilstoši "Global Forecast System" prognozēm tuvākajās diennaktīs Latvijā būs maz nokrišņu - vietām nedaudz snigs vai smidzinās lietus, vairāk uzsnigs naktī uz sestdienu Kurzemes dienvidrietumos. Gaisa temperatūra galvenokārt saglabāsies tuvu nullei, naktī uz svētdienu vietām valsts austrumos tā var noslīdēt līdz -10 grādiem, bet svētdienas pēcpusdienā gaiss iesils līdz -1..+4 grādiem.

Nākamnedēļ dažbrīd gaidāmi nokrišņi, nedēļas nogalē iespējama spēcīga snigšana. Vējš lēni līdz stipri pūtīs no dienvidiem un rietumiem. Maksimālā gaisa temperatūra darba nedēļā būs +1..+6 grādi, tomēr dažās naktīs, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš noslīdēs vairākus grādus zem nulles. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem atsevišķās Kurzemes upēs ūdens līmenis sācis pazemināties, bet vairumā upju tas turpina paaugstināties, gaidāma plašāka palieņu applūšana. Ledus iešanas dēļ dažos upju posmos, galvenokārt valsts rietumu un centrālajā daļā, gaidāms krass ūdens līmeņa kāpums. Kopš vakardienas ūdens līmenis arī Daugavā pie Jēkabpils sācis paaugstināties un šodien ir 4,93 metri virs noteiktās atzīmes, pagaidām situācija upē pie pilsētas ir mierīga, plūdu draudu nav.

Atstājiet komentāru