Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 29.janvāŗī
- 29 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pārskatīs pasta nodaļu reorganizācijas plānus; Sēlijas kopienu pieredzi vietas identitātes veidošanā varēs iepazīt jaunā maršrutā; un Muzikālajā bankā uzvar Dons ar Eirovīzijas dziesmas latvisko versiju.
Latvijas Pašvaldību savienība ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu vienojusies pārskatīt pasta nodaļu reorganizācijas plānus atbilstoši novadu iedzīvotāju vajadzībām. Jau ziņots, ka "Latvijas pasts" plāno slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tiekot pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi. Satiksmes ministrija norāda, ka cilvēki nav informēti par Latvijas pasta plānotajām reorganizācijām, tāpēc ministra ieskatā šis process nevar turpināties. Neesot pieļaujamas šādas krasas pārmaiņas, ja cilvēki pat nezina, kas notiks ar iepriekš nodaļās pieejamiem pakalpojumiem, tajā skaitā pensiju izmaksu un komunālo maksājumu veikšanu. Latvijas pastam ir uzdots atkārtoti izvērtēt reorganizācijas procesu, ņemot vērā visus acīmredzamos trūkumus, un sniegt skaidru plānu pirms jebkādas turpmākas rīcības.
Zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā pagājušajā gadā bija 723,02 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 15,1% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Tajā skaitā zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu apgrozījums 2023.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 182,25 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gada ceturtajā ceturksnī. Zāļu ražotāji un to pārstāvji, kā arī paralēlie importētāji 2023.gada ceturtajā ceturksnī deklarējuši cenu paaugstinājumu 136 zālēm, savukārt 73 zālēm cena pazemināta. Dati apkopoti no 82 licencētām zāļu lieltirgotavām, kas darbojas Latvijā.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu noteiktais pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms Baltkrievijas pierobežā no 11.februāra vairs netiks turpināts, taču Silenes robežšķērsošanas vietas darbība netiks atjaunota. Jau ziņots, ka saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju. Tāpat, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība 2023.gada septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.
"Estlink2", kabelis, kas savieno Igauniju ar Somiju, ir bojāts un nedarbojas. Bojājuma iemesli tiek skaidroti, šobrīd vēl pat nav zināms, vai bojāts pats kabelis jūrā vai sauszemē, vai arī problēma ir transformatoru stacijās. Tas nozīmē, ka ierobežots elektrības imports Baltijai un, lai gan elektrība tiks nodrošināta, tuvākajās dienās tās cena biržā varētu būt augstāka. Jau vēstīts, ka "Estlink 2" tika atklāts pirms 10 gadiem, papildinot "Estlink 1" kabeli, kas tika nodots ekspluatācijā 2006. gadā. Sagaidāms, ka "Estlink 3" kabelis būs gatavs 2035. gadā.
Jau deviņas donorvalstis apturējušas finansējumu ANO palestīniešu bēgļu aģentūrai, svētdien vēsta "Radio Brīvība". ASV, kas par šo soli paziņoja piektdien, pievienojušās Lielbritānija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Šveice, Somija, Austrālija un Kanāda. Šīs valstis paziņoja, ka nepiešķirs finansējumu aģentūrai, līdz nebūs izmeklētas apsūdzības par bēgļu aģentūras darbinieku iespējamo saistību ar grupējuma "Hamās" kaujinieku 7.oktobra uzbrukumu Izraēlai. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs atzinis, ka aģentūrai izvirzītās apsūdzības ir nopietnas, tomēr aicināja starptautisko sabiedrību nodrošināt aģentūras darba turpināšanu. Bēgļu aģentūras darbinieki, par kuriem izteiktas aizdomas, no darba aģentūrā atlaisti, un, ja aizdomas apstiprināsies, viņi stāsies tiesas priekšā.
Astronomi, izmantojot Habla kosmisko teleskopu, atklājuši ūdens molekulas nelielas, liesmojoši karstas eksoplanētas atmosfērā 97 gaismas gadu attālumā no Zemes, vēsta CNN. Planēta diametrā ir aptuveni divas reizes mazāka nekā Zeme, un tā ir mazākā eksoplanēta, kuras atmosfērā atklāti ūdens tvaiki, liecina jauns pētījums žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”. Tiesa, lai arī ūdens ir būtisks dzīvībai, mazticams, ka uz planētas mitinās kāda dzīva būtne, jo tā gluži vienkārši ir ļoti karsta, kā dēļ tās ar ūdeni bagātīgā atmosfēra tiek pārvērsa verdošā tvaikā. Astronomiem vēl jāatklāj planētas atmosfēras patiesā būtība, taču jaunais atklājums pats par sevi paver ceļu turpmākai izmeklēšanai, cenšoties izprast planētu izpēti ārpus mūsu Saules sistēmas.
Turpinām ziņas
Sēlijas kopienu pieredzi vietas identitātes veidošanā varēs iepazīt jaunā maršrutā. Biedrība "Partnerība "Kaimiņi"" stiprinās Sēlijas sabiedrības spējas veidot teritorijas tēlu, izveidojot jaunu maršrutu pieredzes apmaiņas braucieniem. Sagatavotais kompleksais piedāvājums un maršruta buklets ļaus iepazīt Sēlijas lauku kopienu pieredzi vietas identitātes veidošanā. Šī gada laikā tiks sagatavots jauns maršruts pieredzes apmaiņas braucieniem gan Latvijas, gan ārvalstu organizācijām, kam interesē Sēlijas pieredze vietas zīmola veidošanā. Vasarā piedāvājums tiks testēts un tā noslēgumā būs pārzīmološanas procesa prezentācija. Maršruta buklets tiks izdots latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Turpmāk šo maršrutu varēs piedāvāt kā gatavu programmu interesentu grupām.
Komentējot kāda pacienta uzbrukumu citam pacientam Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs vērtē, ka agresiju vienmēr nevar paredzēt un slimnīcās patlaban katram pacientam nodrošināt savu telpu nav iespējams. Latvijas slimnīcās novērots, ka no pacientiem un piederīgajiem agresija pieaugusi, tajā skaitā pret mediķiem, tieši Covid-19 pandēmijas laikā, un ar problēmu saskaras arī citas Eiropas valstis. Taču, lai slimnīcās pilnveidotu drošības mehānismus, nepieciešams atbalsts arī no valsts, bez tā šādiem vardarbības gadījumiem risinājumu rast nav iespējams.
Un vēl
Par Latvijas Radio rīkotās ikgadējās dziesmu aptaujas Muzikālā banka 2023 uzvarētāju naktī uz svētdienu kļuva Dons ar dziesmu Lauzto šķēpu karaļvalsts. Dons ar šīs dziesmas anglisko versiju "Hollow" sacentīsies Latvijas Televīzijas rīkotajā atlasē "Supernova" par iespējām Latviju pārstāvēt Eirovīzijas dziesmu konkursā. "Muzikālajā bankā" otrie palika grupa "Sudden Lights" ar dziesmu "Mēs turpināmies", bet par trešo populārāko kļuva Antras Stafeckas un Ivo Grīsniņa-Grīļa izpildītā dziesma "Dzīparos". Šogad "Muzikālās bankas" finālšova uzvarētāja noteikšana bija atstāta tikai klausītāju un skatītāju ziņā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: "Augstsprieguma tīkla" valdes locekles amatā iecelta Finanšu izlūkošanas dienesta bijusī direktore Znotiņa;
AS "Augstsprieguma tīkls" padome par valdes locekli juridiskajos un atbilstības jautājumos ievēlējusi Finanšu izlūkošanas dienesta bijušo direktori Ilzi Znotiņu. Plānots, ka Znotiņa darbu amatā sāks 1.februārī. Znotiņa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā un pabeigusi doktorantūras studijas Latvijas Universitātē. Kopā ar Znotiņu un valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli, vadības komandā darbu turpina valdes locekļi Arnis Daugulis, Gatis Junghāns un Imants Zviedris.
Latvijā pensijas otrā līmeņa fondi, pārvērtējot savus aktīvus pēc Lietuvā atklātā iespējamā piesavināšanās gadījuma, zaudējuši apmēram 1,7 miljonus eiro no ieguldījumu vērtības. Tas gan ir neliels samazinājums pret kopējo 2. līmeņa pensiju fondu uzkrājumu – 7,2 miljardiem eiro. Lietuvā "BaltCap" infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis, iespējams, piesavinājās līdzekļus no ieguldījumu fonda. Stepukonis 16 miljonus eiro, kas ņemti no ieguldījumu fonda, varētu būt nospēlējis azartspēlēs. Šobrīd Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt nolaupītos līdzekļus. Arī Igaunijas mediji ziņo, ka saistībā ar šo līdzekļu izlaupīšanu Lietuvā - Igaunijas banku "Swedbank", SEB and LHV pensiju fondu zaudējumi sasnieguši vairākus miljonus eiro.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" nākotnē plānots izstrādāt elektronisku pacientu bibliotēku, kurā varēs iegūt informāciju latviešu valodā par dažādiem medikamentiem, ķīmijterapijas kursiem un citām niansēm, informē slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece. Ideja aizgūta no Zviedrijas kolēģiem, kuriem pacientu bibliotēkā zviedru un angļu valodās pieejama informācija, piemēram, par to, vai, lietojot konkrētu medikamentu, ir jāierobežo uzturā patērētais cukura daudzums. Patlaban Zviedrija esot devusi atļauju tulkot viņiem pieejamo informāciju latviski, lai tā būtu pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem. Paredzēts, ka pacientu bibliotēka būs pieejama internetā, tomēr Lejniece atzina, ka tas prasīs laiku.
Izraēla un teroristiskais grupējums "Hamās" nākamajās nedēļās varētu panākt divu posmu vienošanos, saskaņā ar kuru puses, apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu, pārtrauks karadarbību uz aptuveni diviem mēnešiem. Par to, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta laikraksts "The New York Times”. Saskaņā ar laikraksta avotu teikto, paredzams, ka pirmajā posmā karadarbība tiks pārtraukta uz aptuveni 30 dienām. Šajā laikā "Hamās" būs jāatbrīvo sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus un ievainotos ķīlniekus. Paralēli šīm darbībām abas puses izstrādās otrā posma detaļas, kas apturētu karadarbību vēl uz aptuveni 30 dienām apmaiņā pret Izraēlas karavīriem un pārējiem civiliedzīvotājiem, kas tiek turēti "Hamās" gūstā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas amatpersonas, uzņēmuma "Ļvivskij arsenal" vadītāji un kāda ārzemju uzņēmuma pārstāvis tiek turēti aizdomās par mēģinājumu piesavināties 1,5 miljardus hrivnu jeb 36 miljonus eiro šāviņu iepirkumā, vēsta Ukrainas Drošības dienests. Aizdomās tiek turēti ministrijas militāri tehniskās politikas departamenta bijušais un patlabanējais vadītāji, "Ļvivskij arsenal" vadītājs un komercdirektors, kā arī kāda vārdā neminēta ārzemju uzņēmuma pārstāvis, vēsta izdevums "Ukrainska pravda". Vienu no aizdomās turamajiem dienests aizturējis, viņam mēģinot valsti pamest. Viņš šobrīd atrodas apcietinājumā. Uzņēmums "Ļvivskij arsenal" nav piegādājis nevienu šāviņu no līgumā paredzētā, bet daļu saņemto līdzekļu pārskaitījis uz kāda saistīta uzņēmuma kontu Balkānos. Pārējā summa palikusi kādas Ukrainas bankas kontos, vēsta "Ukrainska pravda".
Divas protestētājas svētdien Parīzē Luvras muzejā ar zupu apšķiedušas Leonardo da Vinči gleznas "Mona Liza" aizsargstiklu. Protestētājas pie gleznas klaigāja, kas ir svarīgāks – māksla vai tiesības uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku, norādot, ka zemkopības sistēma ir slima un lauksaimnieki darbā mirst. Protestētājas nerimās, līdz apsargi viņām priekšā novietoja melnus aizslietņus un aizveda no telpas. Atbildību par akciju uzņēmusies organizācija "Pārtikas pretuzbrukums". Akcija iezīmē sākumu pilsoniskās pretošanās kampaņai ar skaidru prasību pēc ilgtspējīgas pārtikas sociālās drošības, teikts organizācijas paziņojumā. Jau ziņots, ka Francijas lauksaimnieki protestē jau vairākas dienas, pieprasot uzlabojumus atalgojuma, nodokļu un regulējumu jomā. Šis arī nav pirmais uzbrukums da Vinči gleznai. Pateicoties biezajam aizsargstiklam, glezna necieta.
Turpinām ziņas
Pērn Datu valsts inspekcijā saņemtas 30 sūdzības par gadījumiem, kad mediķi e-veselības sistēmā skatās datus, kas uz viņiem neattiecas. Ārstēšanas laikā profesionāļi var iepazīties ar cilvēka izmeklējumu rezultātiem vai citiem datiem. Taču pārējiem piekļuve šai informācijai nav ļauta, jo šie dati ir sensitīvi. Tas gan neliedz sistēmā strādājošajiem izmantot piekļuves iespēju un apskatīt analīžu rezultātus un diagnozes gan kolēģiem, gan radiem un paziņām. Par nepamatotu "ziņkārību" – brīdinājums vai sods ir no 100 līdz 700 eiro. Līdz šim neviena mediķim nav piemērots naudas sods, bet inspekcija neizslēdz tos piemērot nākotnē. Datu inspekcija ārstu biedrībām un asociācijām lūgs aktualizēt šo jautājumu un atgādināt biedriem – nedrīkst nepamatoti apskatīt datus.
Opozīcijā esošā "Stabilitātei" frakcija rosina "mūžīgajiem bērniem" noteikt pabalstu minimālās algas apmērā. Tāpat partijas rosinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka pabalsta apmērs ir pārskatāms vismaz reizi gadā. "Stabilitātei" norāda, ka likumprojekts ir sagatavots ar mērķi samazināt sociālekonomiskās nevienlīdzības un nabadzības riskus mazaizsargātai iedzīvotāju grupai. Opozīcijas spēks atzīmē, ka no šā gada 1.janvāra ir paaugstināti pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri. Bērnam ar invaliditāti un pilngadīgai personai ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir saslimšana no bērnības un nepieciešama īpaša kopšana, kopšanas pabalsta apmērs ir 413,43 eiro mēnesī, taču "Stabilitātei" uzsver, ka jebkurā krīzes situācijā vispirms cieš visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, un sociāli atbildīgas valsts uzdevums ir vispirms palīdzēt šiem cilvēkiem.
Un vēl
Neliels sals janvāra pēdējā nedēļā Latvijā gaidāms tikai naktīs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Sinoptiķi norāda, ka arī laika apstākļi saglabāsies nepastāvīgi - darba nedēļa sāksies ar pārsvarā sausu laiku, tomēr no nedēļas vidus jau visā valsts teritorijā palaikam līs, citviet gaidāms arī sniegs. Vējš teju visu nedēļu būs brāzmains, bet gaisa temperatūra lielākoties būs pozitīva. Turpmākajās dienās laiks saglabāsies mākoņains. Otrdien, 30.janvārī, vietām austrumos gaidāms neliels sniegs, slapjš sniegs, savukārt, trešdien, 31.janvārī, daudzviet līs. Turpinās pūst lēns līdz mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas piekrastē būs brāzmains. Gan naktīs, gan dienās gaisa temperatūra saglabāsies 0…5 grādi, neliels sals gaidāms vien naktīs austrumos.
Atmosfēras spiedienam strauji pazeminoties, nedēļas otrajā pusē laika apstākļi pasliktināsies - visā valsts teritorijā gaidāmi nelieli līdz mēreni nokrišņi un stiprs vējš, piekrastē vēja brāzmām pārsniedzot 20 metrus sekundē. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekš un pārsvarā būs virs 0 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saistībā ar Rusiņa kriminālprocesiem vienam prokuroram uz pusgadu samazināta alga; Tautas namā būs skatāma Rutas Štelmaheres gleznu izstāde “Laika faktūras”; un Kāda situācija ir Latvijas upēs?
Ģenerālprokuratūrā noslēdzoties pārbaudei par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts savas bijušās dzīvesbiedres slepkavībā vainotais Leons Rusiņš, vienam prokuroram uz pusgadu samazināta alga. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus. Ar ģenerālprokurora 15.janvāra pavēli Austrumzemgales prokuratūras prokuroram piemērots disciplinārsods - prokurora mēnešalgas samazināšana 20% apmērā uz sešiem mēnešiem, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu konkrētajā gadījumā ir otrs bargākais soda veids. Prokurors, pildot viņam kā amatpersonai ar Kriminālprocesa likumu noteiktos amata pienākumus, nav precīzi ievērojis procesuālās tiesību normas, kā arī ir pieļāvis Prokuratūras likuma prasību pārkāpumus. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Jelgavā pēc trauksmes signāla no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes evakuēti cilvēki. Šodien universitātē atskanējis trauksmes signāls un bijis vērojams sadūmojums. Visi darbinieki, mācībspēki un tehniskie darbinieki esot sekmīgi evakuējušies. Ugunsdzēsēji apseko telpas, lai noskaidrotu sadūmojuma cēloni. Kā ziņo notikuma aculiecinieki, no Jelgavas pils skursteņa vai ventilācijas kanāla, kura izeja atrodas uz jumta, izlauzušās liesmas. Izsaukumu uz Lielo ielu Jelgavā, kur sabiedriskās ēkas bēniņos bija izveidojies sadūmojums, ugunsdzēsēji saņēma ap desmitiem no rīta. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka no ēkas jau ir evakuējušies apmēram 500 cilvēki. Ugunsdzēsēji apsekoja telpas un konstatēja, ka ēkas bēniņos deg ventilācijas iekārta piecu kvadrātmetru platībā. Šī ventilācijas iekārta netiek ekspluatēta. Degšana ierobežota. Dzēšanas darbos piedalījās 15 ugunsdzēsēji ar četrām autocisternām un autokāpni. Ugunsdzēsēji glābēji darbu notikuma vietā turpina - demontē konstrukcijas un veic telpu pārbaudi. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atrodas vēsturiskajā Jelgavas pils ēkā.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Kopumā 2023.gadā īstenoti 7 tūkstoši 795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus 2023.gadā novērsti 13 tūkstoši 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā Latvijas bankās konstatēti 3 tūkstoši 140 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 miljoni 579 tūkstoši eiro. Tāpat konstatēts 3 tūkstoši 671 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 5 miljoni 603 tūkstoši 496 eiro, un 984 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 miljonu 479 tūkstoši 787 eiro.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvji informē, ka investīciju krāpšanas gadījumus iespējams novērst biežāk, ko apliecina arī statistikas dati. Savukārt telefonkrāpšanas gadījumus novērst ir grūtāk, un arī novērsto gadījumu apjoms naudas izteiksmē ir mazāks. Asociācijā atkārtoti uzsver, ka situācijas uzlabošanai cīņai ar krāpniekiem jānotiek būtiski plašākā mērogā, cieši sadarbojoties un meklējot risinājumus ikvienā no iesaistītajām pusēm. Piemēram, vēlama arī lielāka telekomunikāciju operatoru iesaiste, kuru pakalpojumus noziedznieki bieži izmanto viltojot gan telefona numurus, gan tīmekļa vietnes. Finanšu nozares eksperti skaidro, ka finanšu krāpniecība šobrīd ir problēma visās attīstītajās valstīs, un Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā. Var pat uzskatīt, ka krāpšanas mērogi sasnieguši krīzes līmeni, kam nav vienpusēja risinājuma.
Eiropas Savienība vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā. Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.
Jau ziņots, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.
Sestdien savā pirmajā ceļojumā devies pasaulē lielākais kruīza kuģis "Icon of the Seas", kas pieder kruīzu uzņēmumam "Royal Caribbean". Kuģis uzbūvēts 900 dienās kuģu būvētavā Turku, Somijā. Kuģis ir 365 metrus garš, tam ir 20 klāji un vieta 7 tūkstoši 600 pasažieriem un 2 tūkstoši 350 apkalpes locekļiem. Lai nodrošinātu, ka neviens no kuģa pasažieriem negarlaikotos un nebūtu izsalcis, uz kuģa ir septiņi peldbaseini, tajā skaitā "ezers" ar 151 tūkstoti 400 litriem ūdens, seši ūdens slidkalniņi, karuselis un slidotava, kā arī vairāk nekā 40 restorāni un bāri. Turklāt "Icon of the Seas" ir pārpildīts ar jaunākajām tehnoloģijām, un, neskatoties uz tā milzīgo izmēru, "Royal Caribbean" apgalvo, ka tas ir videi krietni draudzīgāks salīdzinājumā ar atsevišķiem mazākiem kruīza kuģiem. Pēc mājas bāzes Maiami pamešanas sestdien pilnībā izpārdotais "Icon of the Seas" nedēļu ceļos pa Karību jūras reģionu un tad atgriezīsies Maiami.
Turpinām ziņas
No piektdienas līdz februāra beigām Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē būs skatāma Rutas Štelmaheres gleznu izstāde “Laika faktūras”. Izstādes atklāšana piektdien, 2.februārī pulksten četros pēcpusdienā. Izstāde “LAIKA FAKTŪRAS” apkopo Rutas ainavas gleznojumus autortehnikā. Darbi tapuši lēni - kopš pirmās gleznas pabeigšanas pagājuši septiņi gadi, tāpēc attēlotais laiks, kas nu jau ieplūdis bezgalībā, mākslinieces darbos atstājis taustāmas zīmes un reizē runā par aizejošo un mūžīgo. Tas atgādina sen sakaltušu zāli, ziedus un augļus, kokus, kuru zari vēl nav nolauzti. Gleznu motīvus autore iepriekš fiksējusi fotogrāfijās savās pastaigās dažādās Latvijas vietās, kā arī Izraēlā un Itālijā. Tomēr tās pārsvarā nav klasiskas ainavas ar atpazīstamām vietām, bet to fragmenti, izceļot tuvplānus, kuros veidojas faktūru, gaismēnu un krāsu ritmi. Izstādes atklāšanā muzicēs Elija, kura nupat izdevusi dubultalbumu "Vienlaikus" ar Rutas Štelmaheres dzeju.
Paplašinās iespējas cilvēkiem ar invaliditāti saņemt atbalstu savas dzīves vietas pielāgošanai. Turpmāk finansējumam no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, lai veiktu uzlabojumus savā mājvietā, varēs saņemt vairāk I vai II invaliditātes grupu cilvēku, un to varēs darīt arī strādājošie pensionāri un cilvēki, kuri izmanto valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā. To paredz valdībā apstiprinātās noteikumu izmaiņas. Vēršoties ar iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā, atbalstam var pieteikties cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri pārvietošanās nolūkos ikdienā ir spiesti izmantot kādu tehnisko palīglīdzekli: jaunieši ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 18 gadiem, pieaugušie ar I vai II invaliditātes grupu līdz vecuma pensijas vecuma sasniegšanai, strādājoši vai pašnodarbināti pensionāri ar I vai II invaliditātes grupu. Atbalstam var pieteikties arī cilvēki, kuri izmanto valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.
Un vēl
Ūdens līmenis Latvijas upēs pārsvarā pazeminās, bet vietām tas saglabājas augsts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis kopš piektdienas krities par pusotru metru, arī upes augštecē tas pazeminājies par vairāk nekā metro. Arī citās Kurzemes upēs ūdens līmenis ievērojami krities, vien Irbē tas turpina lēnām paaugstināties. Augsts ūdens līmenis saglabājas Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes, tomēr tas lēnām sāk pazemināties. Ogrē, Mazajā un Lielajā Juglā ūdens līmenis krītas. Tajās Vidzemes un Latgales upēs, kur ūdens līmenis pagājušajā nedēļā būtiski nepaaugstinājās, saglabājas nelielas svārstības. Daugavā kopš janvāra vidus saglabājas stabils ūdens līmenis. Daugavā pie Jēkabpils jau vairākas dienas ūdens līmenis ir tikpat kā nemainīgs un patlaban tas ir 4,89 metri virs noteiktās atzīmes. Tuvākajās dienās Latvijā būs maz nokrišņu, ūdens līmenis upēs valsts rietumu un centrālajā daļā galvenokārt pazemināsies, austrumu daļā - nedaudz svārstīsies.