Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 30.janvārī
- 30 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas IKP pērn provizoriski sarucis par 0,6%; Vīpē un Mežārē plāno būvēt vēja parku; un Mitrāju mēnesī ar pārgājieniem, lekcijām un talkām palīdzēs izprast mitrājus.
Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2023.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,5%. Pēc provizoriskām aplēsēm, iekšzemes kopproduktu ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6% un kritums pakalpojumu nozarēs par 0,7%. Vienlaikus par 9,2% mazāk iekasēti produktu nodokļi.
Pašlaik ekonomikas attīstību un fiskālo situāciju ietekmē ģeopolitiskie, makroekonomiskie un fiskālie riski, kuru kopums var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, pasliktināt budžeta bilanci un palielināt valsts parādu, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome. Tā nepiekrīt, ka budžeta izdevumu pieaugums aizsardzības nozarei tiek klasificēts kā vienreizējs, jo maz ticams, ka ģeopolitiskās spriedzes apstākļos aizsardzības izdevumi stabilizēsies pašreizējā līmenī. Padome arī uzsver, ka prognozēšana augstas nenoteiktības un makroekonomisko risku apstākļos ir kļuvusi par jauno normalitāti un tā traucē budžeta plānošanu.
Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku vakar ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām. Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā. Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai. Lauksaimnieki ar aptuveni tūkstoš 500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā.
Eiropas Komisija pieprasījusi steidzami veikt auditu ANO palestīniešu bēgļu aģentūrā, kuras darbiniekus Izraēla apsūdzējusi par līdzdalību palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukumā Izraēlai 7.oktobrī. Eiropas komisija arī pārvērtēs finansējumu šai aģentūrai. Jau vēstīts, ka palestīniešu bēgļu aģentūra piektdien paziņoja, ka vairāki tās darbinieki ir atlaisti un tiek veikta izmeklēšana saistībā ar Izraēlas apgalvojumiem, ka viņi bijuši iesaistīti zvērīgajā uzbrukumā. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs svētdien atklāja, ka atlaisti deviņi no 12 apsūdzētajiem darbiniekiem.
Skaistumkopšanas gigants “Avon” ir saņēmis kritiku par darba turpināšanu Krievijas tirgū, neskatoties uz Ukrainā notiekošo karu, raksta bbc.com. Uzņēmums joprojām pieņem darbā jaunus tirdzniecības aģentus Krievijā, kā arī turpina ražošanu milzīgā rūpnīcā Maskavas reģionā. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Apvienotajā Karalistē, bet uzņēmējdarbību Krievijā tas sāka pirms 30 gadiem. Atbildot uz saņemto kritiku, “Avon” pārstāvji teica, ka uzņēmums sniedz "kritisku atbalstu" sievietēm, kuru iztika ir atkarīga no viņu nodarbošanās. Tomēr tas neatbilst patiesībai, jo šobrīd joprojām ir iespējams reģistrēties kā jaunam uzņēmuma tirdzniecības aģentam Krievijā, un darbiniekiem tiek piedāvātas balvas, naudas prēmijas un pat brīvdienas par mērķu sasniegšanu. Stīvens Tjans, daļa no Jēlas Universitātes pētnieku komandas, kas seko līdzi tam, ko uzņēmumi ir darījuši, reaģējot uz Ukrainas karu, norāda, ka AVON vajadzētu kaunēties par uzņēmējdarbības turpināšanu Krievijā.
Turpinām ziņas
Klimata un enerģētikas ministrija plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā. Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas. Ministrijā norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā. Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu tūkstoš 39 megavati un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir tūkstoš 558 megavati un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.
Vides pārraudzības valsts birojs sācis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru SIA “PurpleGreen Solwin” ierosinātajai darbībai – vēja elektrostaciju un tīklu būvniecība Jēkabpils novada Vīpes un Mežāres pagastā. Lai gan šobrīd precīzs izbūvējamo vēja elektrostaciju skaits un novietojums nav noteikts, veicot izvietojuma iespēju analīzi, ir aplēsts, ka pētāmajā teritorijā būtu iespējams izvietot līdz 37 jaunākās paaudzes lielas jaudas vēja elektrostacijām. Vēja parka kopējā jauda varētu sasniegt 259 megavatus vai vairāk. Informācija par izpētes teritorijā iekļautajiem īpašumiem pieejama iesniegumā Vides pārraudzības valsts birojam. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana uzsākta 26. janvārī un noslēgsies 15. februārī. Klātienes sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 5. februārī, Vīpes tautas namā pulksten sešos vakarā. Ar sagatavotajiem materiāliem par paredzēto darbību var iepazīties Jēkabpils novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, Mežāres un Vīpes pagastu bibliotēkā.
Un vēl
Piektdien, 2.februārī, ar dažādām publiskām aktivitātēm tiks atzīmēta Pasaules mitrāju diena, skaidrojot mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visu februāri. Ikviens interesents aicināts piedalīties 19 dažādos dabas pārvaldes tematiskajos pasākumos - mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 tūkstoši 400 upes un 2 tūkstoši 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Purvi kopumā aizņem 2,6% valsts teritorijas, turklāt no tiem tikai aptuveni 57% ir dabiski un maz pārveidoti purvi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā; Mazās skolas vienojas protestā pret lauku skolu slēgšanu; un Kā notiek cīņa ar mežu piemēslošanu.
Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu. Graudu tranzīts caur Latviju netiks aizliegts, bet Krauze norādīja, ka turpmāk tiks īstenota pastiprināta graudu tranzīta kontrole, ko veiks Pārtikas un veterinārais dienests, vērtējot kvalitāti, nekaitīgumu un arī izcelsmi. Tas esot būtiski, lai varētu noteikt, vai graudi ir Krievijas izcelsmes vai nozagti Ukrainas okupētajās teritorijās.
Zemkopības ministrs atzīmēja, ka Ukraina ir apzinājusi zinātniskas metodes un datubāzi, kā ES dalībvalstis var noteikt, vai graudi ir audzēti Krievijā vai Ukrainā. Tāpat koalīcija ir vienojusies, ka lauksaimnieku atbalsta programmās nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas savā ražošanā izmanto Krievijas izcelsmes graudus.
Valsts drošības dienests izvērtēs informāciju par Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Drošības dienests paziņojumā presei sniedzis vērtējumu par publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada līdz 2013.gadam. Drošības dienests atgādina, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums. Drošības dienesta vērtējumā, Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam. Neskatoties uz minēto, drošības dienests izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, solīts dienesta paziņojumā.
Arī Latvija aptur ikgadējo maksājumu ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūrā, liecina Ārlietu ministrijas ieraksts tviterī. Ārlietu ministrija pauž bažas par izskanējušajām apsūdzībām pret vairākiem aģentūras darbiniekiem. Tāpat Ārlietu ministrija paļaujas uz ANO izmeklēšanu, lai pārliecinātos par apsūdzību patiesumu.
Drona triecienā armijas bāzē Jordānijā nogalināti trīs Amerikas Savienoto Valstu karavīri. Baltā nama saimnieks Džo Baidens solījis, ka ASV atbildēs uz šo uzbrukumu, kurā Savienotās Valstis vaino Irānas atbalstītos kaujinieku grupējumus. Irāna saistību noliedz. Izskan viedokļi, ka ASV atbilde var eskalēt jau tā trauslo situāciju Tuvo Austrumu reģionā. Uz nestabilās situācijas sašūpošanos jau reaģēja tirgi, par procentu pieaugot naftas cenai. Arī vairāku Eiropas valstu vadītāji nosodījuši uzbrukumu ASV spēkiem un pauž bažas par turpmāku konflikta eskalāciju reģionā.
Tuvāko trīs gadu laikā Lietuvā plānotas 57 valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības, lai apgūtu reaģēšanu uz iespējamu uzbrukumu, hibrīda vai militāru apdraudējumu, kā arī plašu incidentu pārvaldību, paredz iekšlietu ministres Agnes Bilotaites apstiprinātais valsts līmeņa civilās aizsardzības mācību plāns 2024.–2026. gadam. Plānotajā trīs gadu mācību ciklā piedalīsies ministrijas, valsts un pašvaldību iestādes, nevalstisko organizāciju, starptautisko humānās palīdzības organizāciju, saimnieciskās darbības veicēju un sabiedrības pārstāvji. Šogad mācību laikā tiks izstrādāta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, ja notiktu kodolnegadījums Baltkrievijas atomelektrostacijā. Nākamajās plānotajās mācībās centrs izvērtēs varas iestāžu rīcību scenārijā, kad caur Lietuvu no Latvijas un Igaunijas notiek masveida cilvēku pārvietošanās.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ir gatava individuāli strādāt ar pašvaldībām par gaidāmajām izmaiņām skolu tīklā. Valdībā atkārtoti uzsver, ka izmaiņu izglītības sistēmā mērķis ir bērniem nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību. Tāpat tiek norādīts, ka nevienu skolu neslēdz Izglītības un zinātnes ministrija. Tas ir un paliek pašvaldības lēmum. Taču situācijas pašvaldībās nav vienādas, tāpēc pieejamā finansējuma jautājumus ministrijai būs jāskata ar pašvaldībām individuāli. Tāpat jārisina autobusu pieejamība nokļūšanai jaunajā skolā. Vakar vairākās Latvijas skolās norisinājās atbalsta akcija mazajām skolām, kurās, dziedot valsts himnu, sanākušie aicināja valdību veidot, viņuprāt, pārdomātāku skolu tīkla reformu. Akcijā piedalījās arī Jēkabpils novada lauku skolas.
Pašvaldībām kādas ārpuskārtas finanšu palīdzības šogad, visticamāk, nebūs, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Politiķis atgādināja, ka šī gada valsts budžets ir ļoti saspringts, tajā deficīta līmenis ir tuvu 3% griestiem, tādēļ no valsts finanšu palīdzība pašvaldībām nebūs. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām, plānojot budžetus, ir jālemj, kā efektīvi saplānot izdevumus. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām ir solīta cita veida pretimnākšana, piemēram, Valsts kase var atlikt kredītu pamatsummas maksājumus līdz brīdim, kad finanšu situācija pašvaldībās stabilizēsies. Kā vēstīts, vairākām Latvijas pašvaldībām, piemēram, Rēzeknei, Balviem, Krāslavai, Talsiem šā gada budžetā, pēc pašu pašvaldību teiktā, trūkstot finansējuma pamatfunkciju nodrošināšanai.
Un vēl
Pērn latvijas valsts meži savākuši un no mežiem izveduši gandrīz tūkstoš 724 kubikmetrus atkritumu, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš, nodarot nopietnu kaitējumu videi un radot ievērojamas izmaksas uzņēmumam. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiskākais izvesto atkritumu daudzuma pieaugums ir fiksēts Zemgales reģionā, kur daļu no pieauguma varētu skaidrot ar to, ka 2022.gada nogalē salīdzinoši ātri uzsniga bieza sniega sega, neļaujot kvalitatīvi savākt iepriekš apzinātos atkritumus. Savākto atkrituma apjoms samazinājies ir tikai Dienvidlatgales reģionā, secinot, ka diemžēl praktiski visā Latvijas teritorijā nelikumīgi atstātie atkrituma apjomi mežā ir pieauguši. Visvairāk iedzīvotāji piemēslo valsts mežus ar sadzīves atkritumiem, tie sastāda gandrīz pusi jeb 46% no kopējā atkritumu apjoma, atlikusī daļa ir būvgruži, auto riepas, auto daļas, šīferis un citi bīstamie atkritumi. Redzot mežā atkritumus, Latvijas valsts meži aicina dabas draugus informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs uzlabojas ļoti gausi ; Jēkabpils novada pašvaldības iestādēs caur iepirkumiem varētu būt nonākušas Krievijā ražotās pārtikas preces ; un Kam piešķirts gada vārds un gada nevārds?
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm, informē biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna". Pērn korupcijas uztveres indekss, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais korupcijas uztveres indeksa rādītājs ir augstāks - 64 punkti.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" apstiprināja Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. "Moody's" Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A3" līmenī pamato ar stabilu valsts finanšu stāvokli, kas ir stingras fiskālās politikas, kas tika konsekventi ievērota pirms pandēmijas, rezultāts, un aģentūra sagaida, ka vispārējās valdības parāda līmenis arī turpmākajos gados tiks uzturēts stabili mērenā līmenī, kas ir nedaudz virs 40% no iekšzemes kopprodukta. Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā būs aptuveni 2,9% no Iekšzemes kopprodukta, bet turpmāk tas pakāpeniski samazināsies - 2025.gadā līdz 2,6% no iekšzemes kopprodukta un 2026.gadā līdz 1,7% no iekšzemes kopprodukta.
Šodien Vecrīgā pacēlušies dūmi virs tā sauktā Kaķu nama blakus Līvu laukumam, iepretim Lielajai Ģildei, un notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji. Pēc aculiecinieku stāstītā, no Kaķu nama evakuēti tur strādājošo uzņēmumu darbinieki. Ap 12mitiem dienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Meistaru ielā no piecstāvu ēkas redzami dūmi. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka ēkā notiek degšana. Liesmu izplatīšanās un sarežģītā ēkas plānojuma dēļ dzēšanas darbiem tiek iesaistīti plaši glābēju spēki - ap 30 ugunsdzēsējiem ar astoņām autocisternām un divām autokāpnēm.
Traģisks ugunsgrēks vakar no rīta izcēlās Jēkabpils novada Salas pagastā, kur dzīvojamās mājas ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Ugunsdzēsēji informē, ka ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka divstāvu dzīvojamā māja deg ar atklātu liesmu pilnā 200 m2 platībā, turklāt daļēji jau bija iebrucis ēkas starpstāvu pārsegums. Dzēšanas darbu un konstrukciju pārmeklēšanas laikā ēkā atrasts bojāgājušais.
Eiropas Savienība gatavojas izmantot iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu ģenerēto peļņu, lai palīdzētu Ukrainai.
ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". ES prezidējošā valsts Beļģija paziņoja, ka 27 ES dalībvalstu pārstāvji principā vienojušies par priekšlikumu izmantot iesaldēto Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu.
Kopš pilna mēroga konflikta sākuma Ukrainas inženieri ir izmēģinājuši jaunas raķetes un sākuši kaujas bezpilota lidaparātu masveida ražošanu, raksta izdevums Time. Ukrainas karš ar Krieviju ir iegājis jaunā fāzē, kur vislielāko lomu spēlē tieši bezpilota lidaparātu triecieni dziļi Krievijas teritorijā. Ziņu avoti apgalvo, ka slepenās Ukrainas bāzēs tiek izstrādāti jauni ieroči - amerikāņu žurnālists Saimons Šusters par to raksta žurnālā Time. Tā ukraiņi cenšas samazināt savu atkarību no Rietumu ieročiem, vairāk ražojot savus. Tuvākajos mēnešos Ukrainas galvenais uzdevums būs ārvalstu partneru piesaiste Ukrainas ieroču rūpniecībai, kā arī Rietumu ieroču ražošanai un remontam nepieciešamo licenču iegūšana.
Turpinām ziņas
Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra LETA. Tās publicētajā informācijā teikts, ka publiskajos iepirkumos par pārtikas preču piegādi līgumi gandrīz 20 gadījumos slēgti ar SIA "Futurus Food", kas pieminēts PVD sarakstā par pārtikas preču importu no Krievijas un Baltkrievijas pērn 11 mēnešos. Uzņēmumi "Futurus Food" un "Lanekss", kas atklātajos konkursos par pārtikas piegādi pārstāvēti visbiežāk, produktus cita starpā piegādājuši Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, tajā skaitā Jēkabpils novafda izglītības iestādēm. Tā kā tiek pieļauta iespēja, ka arī Jēkabpils novada pašvaldība caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt iegādājusies Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces, kas varētu būt nonākušas Dignājas, Rubeņu pamatskolās, Zasas vidusskolā, kā arī novada pirmsskolas izglītības iestādēs, lūdzām pašvaldību komentēt šo situāciju. Atbildes sniedza Jēkabpils novada pašvaldības Iepirkumu nodaļas vadītāja Inese Elksne un Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Aija Voitiške. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
31.janvārī Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Aptaujās ap 8 tūkstošiem no visiem 825 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kas atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību.
Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu pakalpojumu pieejamībai un to iespējām nodrošināt iedzīvotāju vajadzības. Iedzīvotāji, kuri atkārtoti piedalās aptaujā, saņems statistikas pārvaldes vēstuli ar aicinājumu no 31.janvāra līdz 21.februārim aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē Elektroniskās datu vākšanas sistēmā e.csp.gov.lv. Savukārt no 31.janvāra līdz 30.jūnijam intervētāji sazināsies ar tiem iedzīvotājiem, kuri iekļauti apsekojuma izlasē pirmo gadu. Ar viņiem intervētāji vienosies par vēlamo intervijas laiku telefoniski vai klātienē.
Un vēl
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" — tā vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2023. gada savārstījums, ko paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir "Lai tevī ielīst prieks!" — reklāmas plakāts Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā — un "Labrīt! Ko darīt? Bērnam diezgan augsta temperatūra — 38,9. Nosist uzreiz vai pagaidīt?" — vaicājums Atsaucīgo māmiņu forumā.