Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 31.janvārī
- 31 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Šodien un rīt vizītē Latvijā uzturēsies Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska, Piešķirs līdzekļus Jēkabpilij, lai īstenotu plūdu risku novēršanas otro kārtu, un No 5. februāra Jēkabpils ģimenes ārste Tatjana Dobulāne pārtrauc darbu.
Trešdien un ceturtdien vizītē Latvijā uzturēsies Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska. Viņa piedalīsies starptautiskā konferencē "Krievijas karš pret bērniem", kā arī tiksies ar Latvijas amatpersonām un ukraiņu diasporas pārstāvjiem. Šodien Rīgas pilī Zelenska tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Pēc tikšanās paredzēta īsa ekskursija pa Rīgas pili, lai Zelenskai prezentētu audiogidu ukraiņu valodā. Pēc tam Ministru kabineta ēkā Zelenska tiksies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Savukārt rīt Rinkēvičs kopā ar Zelensku kopīgi atklās starptautisko konferenci "Krievijas karš pret bērniem", kurā tiks diskutēts par Krievijas saukšanu pie atbildības par prettiesiski īstenotajām bērnu deportācijām no pagaidu okupētajām teritorijām Ukrainā, kā arī tiks pārrunāti veidi, kā sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu.
Koalīcijas vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu Latvijā ir novēlota. To Latvijas Radio atzina kooperatīvās sabiedrības "VAKS" un biedrības "Zemnieku saeima" vadība. Valdošā koalīcija vakar paziņoja, ka ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Politiķi gala lēmumu Saeimā sola pieņemt februārī. Kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka lēmums ir novēlots. Lauksaimnieki par šo lietu runājam jau kopš oktobra, patiesībā jau kopš pērnā pavasara, ka nav laba situācija, bet netika sadzurdēti. Tas nozīmē, ka ļoti maz rēķinās ar Latvijas lauksaimniecību un ir zaudēts laiks.
Arī "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka lēmums ir novēlots. Trešdien, 31. janvārī, lauksaimnieki tiksies ar zemkopības ministru Armandu Krauzi, lai apspriestu gan šo, gan citus jautājumus, kas iepriekš radīja lielas diskusijas Slampē lauksaimnieku ārkārtas sanāksmē. Jau vēstīts, ka pērn gada 11 mēnešos no Krievijas ievesti graudaugu produkti 68 miljonu eiro vērtībā, gadu iepriekš – 78 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Viesstrādniekiem turpmāk maksās vidējo algu nozarē, nevis vidējo algu valstī, kā tas bija līdz šim, tādējādi nereti radot situāciju, ka vietējie darbinieki saņem mazāk nekā ārzemnieki. Šādu Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbalstīja valdība. Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā, piemēram, viesmīlībā, pasažieru pārvadātājiem, būvniecībā, apsardzes sektorā u.c. Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī, nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi.
Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosaucis par "raganu medībām" vēršanos pret Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, kas tiek turēta aizdomās par sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Peskovs uzsvēris, ka Krievija kategoriski to nosoda un atzīmē, ka tas neatbilst nekādiem demokrātijas ideāliem, kas pašlaik dominē Eiropā.
Jau vēstīts, ka pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai. Ždanoka sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu noliedz un savu kontaktpersonu sauc par jaunības draugu. Latvijas Valsts drošības dienests vēsta, ka izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Izmeklēšanu par šīm apsūdzībām sācis arī Eiropas Parlaments.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto vizītes laikā Ukrainā solījis turpināt sniegt kaimiņvalstij humāno palīdzību. Tomēr nav skaidrs, vai oficiālā Budapešta mainījusi nostāju par Eiropas Savienības palīdzības paketi. Ungārijas un Ukrainas attiecības ir sarežģītas, tāpēc ungāru ministra vizīte pierobežas pilsētā Užhorodā bija pozitīvs signāls.
Turpinām ziņa
Valdība atbalstīja 12 pašvaldību plūdu risku novēršanas projektu virzīšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai. Kopumā šim mērķim paredzēts piesaistīt 34,8 miljonus no ERAF finansējuma. Par šiem līdzekļiem plānots īstenot projektu Laucesas upes krasta erozijas novēršanai un plūdu risku mazināšanai Daugavpilī, īstenot plūdu risku novēršanas pasākumu otro kārtu Jēkabpilī, izbūvēt Lielupes kreisā krasta nostiprinājumus Lielupes grīvas teritorijā kā arī plānota Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas teritorijā un kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā, kā arī veikt citus pretplūdu pasākhmus.
Preiļu novadā ir sākta sociālās aprūpes centra "Preiļi" reorganizācija un klientu pārvietošana uz citām līdzīgām iestādēm. Saistībā ar SAC likvidēšanu Preiļu novada dome vakar precizējusi decembrī pieņemto lēmumu par 100 tūkstoši eiro ieguldījumu Preiļu slimnīcas pamatkapitālā, norādot ieguldījuma mērķi. Papildinātajā lēmumā tagad norādīts, ka ieguldījums veikts ar mērķi nodrošināt SIA "Preiļu slimnīca" īpašumā esošu telpu pielāgošanu ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai klientiem sakarā ar SAC "Preiļi" reorganizāciju un pašvaldības pārvaldes uzdevuma deleģēšanu slimnīcai. Preiļu novada Labklājības pārvaldes pakļautībā pašlaik darbojas četri sociālās aprūpes centri - "Preiļi", "Rušona", "Aglona" un "Vārkava".
Un vēl
No nākamās nedēļas, 5. februāra Jēkabpils ģimenes ārste Tatjana Dobulāne izbeidz līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu un pie viņas reģistrētie pacienti tiks atreģistrēti. Ārstes pacientu sarakstā reģistrētās personas tiks pārreģistrētas pie ģimenes ārstes Ivetas Nenišķes, kas ir prakses darbības pamatteritorijas pārņēmēja. Prakses adrese: Jēkabpilī poliklīnikas ekā, Stadiona iela 1, tālrunis - 652 37856 vai 652 37073. Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu. Saraksts pieejams nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina atteikties no bērnu kopšanas pabalsta izmaksāšanas par bērnu no 1,5 līdz 2 gadu vecumam; Mārupes mēram par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriež 18 900 eiro sodu; un Soctīklu nežēlastībā kritis gada jaunvārds "sāļvira".
Labklājības ministrija ir sākusi pārskatīt visus valsts pabalstus ģimenēm. Šobrīd bērnu kopšanas pabalsts ir 171 eiro mēnesī. Ministrija rosina atteikties no bērnu kopšanas pabalsta izmaksāšanas par bērnu no pusotra līdz divu gadu vecumam. Viens no ministrijas piedāvājumiem ir no 2025.gada minēto pabalstu palielināt līdz 250 eiro par bērnu līdz pusotra gada vecumam, kas valstij izmaksātu 21 miljonu eiro. Otrs piedāvājums ir bērna pabalstu noteikt 50% apmērā no ienākumu mediānas, kas nozīmētu 377 eiro mēnesī, un izmaksātu apmēram 56 miljonus eiro. Ministrijas ieskatā bērnu kopšanas pabalstam ir jābūt primāram un tas ir jāsaņem visiem vecākiem neatkarīgam no sociālajām iemaksām. Ministrija rosina izmaiņas arī aizbildniecības un adopcijas pabalstu apmērā.
Samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā, intervijā Latvijas Radio atklāja uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Skaidrojot iecerēto pasta nodaļu reorganizāciju, viņa norādīja, ka "Latvijas pasts" nav valsts iestāde, bet gan valstij piederoša akciju sabiedrība, kurai jāstrādā ar peļņu vai bez zaudējumiem un kurai nav sociālu funkciju. Uzņēmuma vadītāja norāda, ka ik gadu redzams kritums vēstuļu un abonētās preses apjomā. Līdz ar to sarūk arī uzņēmuma ieņēmumi. Turklāt nav iespējams samazināt arī pamatlīdzekļu vai darbinieku skaitu proporcionāli tam, kā krīt abonētā prese un vēstuļu skaits. Līdz ar to pašlaik "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Savukārt par pasta nodaļu reorganizāciju pašlaik notiek sarunas ar Satiksmes ministriju, spriežot par optimālo modeli un vērtējot iespējamo papildu finansējumu nodaļu saglabāšanai.
Vairāk nekā 60 ledus objekti, ledus skulptūru veidošanas paraugdemonstrējumi, dueļi un plaša izklaides programma lieliem un maziem – nedēļas nogalē no 2. līdz 4. februārim Jelgavā notiks jau 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Jubilejas gadā mākslas darbus ar savu unikālo redzējumu par pasaules dārgumu tēmu veidos 32 profesionāli tēlnieki no 11 valstīm, darbā izmantojot kopumā 80 tonnas ledus. Šogad festivāla jubileja iezīmē jau ceturto daļu gadsimta – šajā laikā pasākums apmeklēts vairāk nekā miljons reižu, priecējis apmeklētājus ar vairāk nekā 1000 mākslas darbiem un audzis no Latvijas mēroga pasākuma līdz 10 vērienīgākajiem ledus skulptūru notikumiem pasaulē.
Krievijas ekonomika, kuru atbalsta bruņošanās bums, vairs nespēj turpināt straujo izaugsmi, paziņojis Vīnes Starptautiskais ekonomikas institūts, kas specializējas Austrumeiropas jautājumos. Institūts norāda, ka Krievijas ekonomika šobrīd sasniegusi savas darbības kapacitātes robežu, un aizvien vairāk novērojamas pārkaršanas pazīmes. Institūta aplēses liecina, ka Krievijas ekonomika pērn pieauga par 3,5%. Ņemot vērā augsto inflāciju un bāzes procentu likmi, kas paaugstināta līdz 16%, Institūts spriež, ka valsts ekonomika šogad palielināsies vien par 1,5%. Aizvien vairāk pieaug Krievijas atkarība no karadarbības turpināšanās. Aptuveni 29% no federālā budžeta šogad tiks atvēlēti valsts aizsardzības budžetam.
Japānas kosmosa aģentūras speciālistiem izdevies "atdzīvināt" Mēness zondi "Slim", kurai bija radušās problēmas nodrošināt enerģiju. Zonde 19. janvārī veiksmīgi nosēdās uz Zemes dabiskā pavadoņa virsmas, taču radās tehniskas problēmas. Nu sakari ar moduli veiksmīgi atjaunoti un tā darbība atsākta, vēsta britu raidorganizācija BBC, atsaucoties uz aģentūras saziņas vietnē "X" publiskoto ziņu. Nekavējoties sākta Mēness virsmas pētniecība ar spektroskopu. Veiksmīga piezemēšanās uz Mēness virsmas ir ļoti sarežģīts uzdevums un to izdevies veikt tikai pusē mēģinājumu.
Turpinām ziņas
Rīgas rajona tiesa kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci atzina par vainīgu par 37 tūkstoši 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 tūkstoši 900 eiro naudas sodu. Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 tūkstoši 561 eiro apmērā. Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā. Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs. Kā aģentūrai LETA pauda Ence, viņš sniegšot komentāru tikai tad, kad saņems pilno spriedumu. Pašlaik saīsinātais spriedums esot kopija no prokurores apsūdzības.
Valsts policija atkārtoti brīdina iedzīvotājus par krāpniekiem, kuri, nosūtot īsziņas, aicina iedzīvotājus atjaunot informāciju par pasta sūtījumiem. Atverot norādītās saites un krāpnieciskajās lapās ievadot internetbankas datus, iedzīvotājiem tiek izkrāpta nauda. Vakar Valsts policijā saņemts iesniegums no kādas liepājnieces, kurai izkrāpta nauda vairāk nekā 1000 eiro apmērā. Pēdējās dienas iedzīvotāji saņem šādas īsziņas it kā no Latvijas pasta, taču, apzinoties, ka īsziņa izskatās aizdomīga, viņi sazinās ar Latvijas Pastu, vaicājot, vai viņi šo īsziņu ir sūtījuši. Latvijas Pasts gan iedzīvotājiem atbildē norāda, gan arī publiski savā mājaslapā izlikuši paziņojumu, ka nekad ar sms vai e-pasta ziņu starpniecību neprasa klientiem ievadīt bankas konta vai maksājumu kartes datus, kā arī apstiprināt darbības ar Smart-ID/kodu kalkulatora kodu. Jau iepriekš ziņots, ka krāpnieki mēdz nosūtīt īsziņas arī valsts iestāžu, piemēram, policijas un tiesas vārdā un līdzīgā veidā izvilināt pieejas datus iedzīvotāju bankas kontiem.
Valsts policija aicina nevērt vaļā šādām īsziņām pievienotās aizdomīgās saites, kas nesakrīt ar iestāžu oriģinālajām adresēm un neievadīt apšaubāmās vietnēs savus internetbankas un personas datus, kā arī neapstiprināt maksājumus, ja neesat pārliecināti par tiem! Gadījumā, ja jums no konta ir izkrāpta nauda vai veikti pārskaitījumi no svešiem kontiem, par to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Un vēl
Vakar preses konferencē tika paziņoti akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rezultāti. Šogad tika iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, tāpēc gada jaunvārda godā tikusi "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, "Facebook" raksta Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Lielāko soctīklu viļņošanos izsaucis tieši šis gada jaunvārds. Asprātīgi uz šiem jaunumiem reaģējis dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Viņš piedāvā latviskot arī citus ēdienu nosaukumus, piemēram, "tiramisu" turpmāk dēvēt par "baltputkakaosaldums". Savukārt žurnālists Ivo Leitāns mikroblogošanas vietnē "X" piedāvā savu versiju vārdam "sāļvira", proti, tas ir vārds, kas apraksta Rīgas ietves un brauktuves sniegotās dienās. Tikmēr TVNET GRUPAS viedokļrakstu autors Toms Lūsis ir lakonisks, norādot, ka "viņam ir sveškauns par sāļviru". Jāpiebilst, ka rosināts arī aizstāt vārdu "čipsi", šo uzkodu pārdēvējot par "tupeņkraukšķiem" vai "pupiņkraukšķiem".
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas finanšu iestāžu peļņa pērn sasniegusi 573,5 miljonus eiro; Jēkabpils novada tūrisma speciālisti dosies uz izstādi “Balttour 2024”; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Lai pievērstu uzmanību un rastu risinājumu daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem, kas iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos, Latvijas zemnieki pirmdien, 5. februārī sāks protestus reģionos. Nozares pārstāvji atzīst, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informējis, ka Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji kopš prasību iesniegšanas Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem lauksaimnieku ārkārtas sapulces laikā pērn, 2. novembrī, Slampē, pacietīgi ieturējuši diplomātisku nogaidīšanas pauzi. Tiek norādīts, ka kopš lauksaimnieku ārkārtas sapulces ir pagājuši 3 mēneši un no iesniegtajām prasībām nozares sakārtošanā izpildīta ir tikai viena. Vēstulē valdība tiek informēta, ka 5. februārī visos Latvijas reģionos sāksies lauksaimnieku protesti. Kopš prasību iesniegšanas 5 dienu laikā lauksaimnieki gaidīs reālus risinājumus no valdības pārstāvju puses. Pretējā gadījumā lauksaimnieki dosies uz Rīgu, kur būsim tik ilgi, kamēr notiks reāla lietu virzība un pieņemti konkrēti lēmumi.
Lauksaimnieku reģionālie protesti plānoti Saldū, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Valmierā, Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Rēzeknē un Koknesē. Lauksaimnieku prasības ar konkrētiem termiņiem ir vērstas uz šādiem nozarei kritiski svarīgiem jautājumiem: Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda. 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšana. Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē. Plašāka pieeja apdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām. Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Valsts drošības dienests turpina iegūt informāciju par partijas "Latvijas Krievu savienība" aktivitātēm un vērtēt to atbilstoši savai kompetencei. Konstatējot pārkāpumus partijas darbībā, drošības dienests likumā noteiktajā kārtībā vērsīsies prokuratūrā. Jau ziņots, ka 2022.gada martā, konstatējot Latvijas krievu savienības un tās pārstāvju aktivitāšu neatbilstību demokrātiskajām vērtībām un Latvijas nacionālās drošības interesēm, drošības dienests izteica brīdinājumu minētajai partijai.
Latgalē viensētā uzietā metamfetamīna laboratorija bija piesaistījusi ķīmiķi no ārvalsts un līdz šim paspējusi saražot preci ap pusmiljona eiro vērtībā, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Raimonds Kronbergs. Policija informē par iespaidīgu metamfetamīna laboratoriju, ko janvārī Latgales reģionā uzgājuši likumsargi, atsavinot apmēram 50 kilogramus metamfetamīna, 550 gramu kokaīna un apmēram 1000 litru prekursoru. Aizdomās par narkotiku izgatavošanu, glabāšanu un realizēšanu aizturēta organizēta noziedzīga grupa. Pats kriminālprocess bija sākts pērnā gada nogalē, jo bija saņemta informācija par personu grupu, kura nodarbojas ar metamfetamīna realizāciju.
Francijas prezidents Emanuels Makrons aicina Eiropas līderus ar drosmīgiem un inovatīviem lēmumiem paātrināt palīdzību Ukrainai. Vizītē Zviedrijā šonedēļ viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vizītes laikā viņš plašāk runāja arī par palīdzību Ukrainai. Makrons uzskata, ka Eiropai nākamajos mēnešos ir jāpalielina atbalsta apjoms. Viņaprāt, ja karā uzvarētu Krievija, kontinentam vairs nebūtu drošības pamata un arhitektūras. Makrons arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai aizstāvēt Ukrainu ar vai bez ASV militārā atbalsta.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada tūrisma informācijas centrs) no 2. līdz 4. februārim piedalīsies Starptautiskā tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2024”, kas ir nozīmīgākais tūrisma notikums Baltijā, kas ceļotājiem palīdz izvēlēties galamērķus un saplānot ceļojumus, bet tūrisma nozares profesionāļiem iegūt jaunus kontaktus un veidot sadarbības. Jēkabpils novada tūrisma centrs izstādes apmeklētājiem ir sarūpējis gan jaunas tūrisma kartes, gan tematiskos maršrutus. Jēkabpils izstādē piedalīsies vienotā Zemgales tūrisma asociācijas stendā ar kolēģiem no Bauskas, Dobeles, Aizkraukles, Jelgavas novadiem un pilsētām, lai apmeklētājus iepazīstinātu arī ar jauno ceļvedi - “Zemgale aicina!”, kurā ir apkopota informācija par Zemgales apceļošanas iespējām. Sestdienā, 3. februārī Jēkabpils novada stendā būs iespēja saņemt ne tikai novada tūrisma speciālistu konsultācijas un ieteikumus, bet arī iepazīties ar Viesītes muzeja “Sēlija” un Raiņa muzeja “Tadenava” piedāvājumu.
Jēkabpils novada pašvaldība konkursā piešķīrusi gandrīz 30 000 eiro saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai. Atbalstīta, piemēram, mūsdienīgas, ģimeniskas studijas izveide; ģimenes ārsta prakses darbības sākšana; lietotas izšūšanas mašīnas iegāde izšūšanas uzņēmumam; ziemas ķiploku tīrīšanas un žāvēšanas palīgierīces iegāde, un citas. Konkursam tika iesniegta 21 projekta iecere, no tām atbalstīti deviņi projekti, piešķirot tiem pašvaldības līdzfinansējumu 29 651 eiro.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +7 grādus, nākamnedēļ laiks kļūs vēsāks un daudzviet snigs, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien un piektdien gaidāms gan lietus, gan sniegputenis un brāzmains vējš. Ar mērenu rietumu vēju sestdien ieplūdīs silts gaiss - Kurzemē un Zemgalē termometra stabiņš pakāpsies līdz +7 grādiem. Svētdien gaisa temperatūra nepārsniegs +1..+5 grādus, daudzviet gaidāms lietus un slapjš sniegs, pūtīs brāzmains rietumu vējš. Šīs nedēļas beigās gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, atsevišķos posmos līdz ar ledus iešanu iespējamas krasas svārstības.
Nākamnedēļ gaisa temperatūra pazemināsies un daudzviet snigs, no jūras nākoši mākoņi vietām atnesīs spēcīgu snigšanu. Debesīm skaidrojoties, dažās naktīs gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -10 grādiem.