Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 9.februārī
- 09 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Brīdina, ka pastāv hibrīdkara risks; Radžu ūdenskrātuves pludmale arī šogad pretendē uz Zilo karogau; un Atklās Margaritai Stārastei veltītu izstādi.
Ņemot vērā Latvijas nostāju Ukrainas atbalstā, pastāv hibrīdkara elementu riski, kurus Krievija var izmantot pret Latviju. Un šie provokāciju riski pieaug, intervijā Latvijas Radio atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Taujāts par provokāciju riskiem ap 16. martu, kas ierasti prasa zināmu darbu iekšlietu dienestiem, ministrs pauda, ka hibrīdkara elementu riskus negribētu pat piesaistīt kādam konkrētam datumam, jo provokāciju iespējamība pieaug no dienas uz dienu. Ministrs arī piebilda, ka viņa rīcībā patlaban nav informācijas par kādu konkrētu provokāciju riskiem, norādot, ka noteikti informēs sabiedrību, ja riski būs kādiem pasākumiem identificēti.
"Zemnieku saeima", Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija līdz februāra beigām vienosies par samazinātās PVN likmes svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ietekmes uz valsts budžetu aprēķina metodiku, pēc tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa skaidroja, ka metodika, pēc kuras rēķina samazinātā PVN ietekmi uz budžetu, būtiski atšķiras - lauksaimnieki rēķina tikai ietekmi, kuru dod ražošana, bet Finanšu ministrija rēķina ietekmi uz gala patēriņu. Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Zemkopības ministrijas pusē tiks pārskatīts arī uzņēmumu, kuri nodarbojas ar svaigu augļu, dārzeņu un ogu ražošanu, saraksts, un līdz februāra beigām tiks iesniegts plašāks saraksts.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pēdējo nedēļu laikā pieaug pacientu skaits, kuriem jāārstējas nodaļā. Visstraujāk audzis to bērnu skaits, kuri saslimuši ar gripu. Tādēļ slimnīcā ieviesti piesardzības pasākumi. Bērnu slimnīcā katru gadu, sākoties vīrusu sezonai, ir liels pacientu pieplūdums Neatliekamās medicīnas centrā. Pēdējo divu nedēļu laikā katru diennakti tiek atvesti aptuveni 200 bērnu, 5. februārī – pat 231 bērns, bet 6. februārī stacionārā uzņemti pat 102 pacienti – gan plānveidā, gan akūtos gadījumos. Apmeklējuma laikā slimnīca rekomendē un aicina lietot elpceļus aizsargājošos individuālos aizsarglīdzekļus – ķirurģisko sejas masku vai respiratoru. Vēl Bērnu slimnīcas ārsti aicina situācijās, kad bērnam ir akūti saslimšanas simptomi, taču stāvoklis nav kritiski smags, palikt mājās un sazināties ar ārstu pa telefonu.
Eiropas Savienības militārā misija Sarkanajā jūrā sāksies tuvākajā laikā, jo plāni tās sagatavošanai ir gandrīz pabeigti, paziņojuši ES diplomāti. Eiropas Savienība pagājušajā mēnesī panāca politisku vienošanos par misijas sākšanu Sarkanajā jūrā. Misija paredz izvietot jūrā Eiropas karakuģus un agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai aizsargātu kravas kuģus no hutiešu nemiernieku uzbrukumiem. Piektdien sāksies rakstiska procedūra, kuras rezultātā ES ārlietu ministri pieņems oficiālu lēmumu par misijas sākšanu. Lēmums gaidāms nākamajā sanāksmē 19.februārī.
Krievijas opozicionārs un Kremļa kritiķis Boriss Nadeždins ceturtdien pavēstīja, ka Centrālā vēlēšanu komisija nav reģistrējusi viņa kandidatūru prezidenta vēlēšanām. Viņš gatavs šo lēmumu pārsūdzēt. Par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās paziņojušo politiķu vidū Nadeždins bija vienīgais, kas atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā. Parakstīties Nadeždina atbalstam mudināja arī citi Krievijas opozīcijas politiķi. Izdevuma "Meduza" avoti liecina, ka Kremlis neļaus CVK reģistrēt vēlēšanām pretkara kandidātus. Vēlēšanas Krievijā notiks no 15. līdz 17.martam.
Vācijas valdība apsver iespējas nacionalizēt Krievijas valsts kontrolētās naftas kompānijas "Rosņeftj" divus meitasuzņēmus valstī. Informācijas avots valdībā norāda, ka bez turpmākas valsts iejaukšanās "Rosņeftj" meitasuzņēmu darbība Vācijā varētu tikt apdraudēta. Tāpēc Berlīne apsver šo meitasuzņēmu nacionalizēšanas iespējas. "Rosņeftj" meitasuzņēmumiem pieder rūpnīca Švetē, Brandenburgas federālajā zemē, un tā saražo lielāko daļu naftas produktu, kas tiek patērēti Berlīnē un apkārtējā reģionā, apgādājot arī Berlīnes lidostu. Līdz 2022.gada beigām tā galvenokārt pārstrādāja Krievijas naftu, taču tagad tā naftu saņem no Gdaņskas un Kazahstāna
Turpinām ziņas
Nacionālā žūrija pabeigusi tūrisma ekosertifikāta "Zilais karogs" kandidātu vērtēšanu un Starptautiskai žūrijai no Latvijas šogad izvirzītas 12 peldvietas un 1 jahtu osta. "Zilā karoga" saņemšanai izvirzīta arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvieta, kas uz Zilā karoga statusu šogad pretendēs jau 15.reizi. Katru gadu peldsezona tiek oficiāli atklāta 15.maijā, kad Latvijas pludmalēs tiek pacelts "Zilais karogs" - pasaulē populārākais un atzītākais tūrisma ekosertifikāts, kas Latvijā zināms gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū, kā būtisks atbalsts ilgtspējīga tūrisma veicināšanā. Lai iegūtu Zilā karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem.
Pie Būtiņģes termināļa Lietuvā jūrā noplūdušais piesārņojums iespējams sasniegs Latvijas piekrasti. Pie naftas pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes naftas termināļa Baltijas jūrā vakar, 7.februārī, notikusi jēlnaftas noplūde, jūrā noplūstot ap tūkstoš 400 līdz tūkstoš 800 litru naftas. Notikuma vietā Lietuvas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis savāca ap diviem kubikmetriem ūdens-naftas maisījuma, savākšanas darbi turpinās, taču vakar daļa piesārņojuma sasniedza arī Latvijas ūdeņus Latvijas piekrastē pie Nidas purva Papes dabas parkā. Par situāciju informēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests, kas ir aktīvā saziņā ar Lietuvas vides un citām iesaistītajām institūcijām. Lietuvas komersanta atbildība un videi nodarītais kaitējums tiks vērtēts pēc avārijas seku novēršanas.
Un vēl
Šodien Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva ātrijā atklās izstādi - Margaritas Stārastes lielā diena: lelles un dekorācijas no filmu studijas Animācijas brigāde filmām Zīļuks, Kraukšķītis, Sārtulis, Zaķu lielā diena atklāšana. Izstāde ir veltījums mākslinieces 110 gadu jubilejai, un tā būs skatāma līdz 30. aprīlim. Izstādē apmeklētājiem būs iespējams baudīt četrus gadalaikus, izpētot filigrānos pasaku tēlus, epizodes no filmām, ko tik meistarīgi veidojuši leļļu animācijas mākslinieki. Ieeja bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārsti pauž satraukumu par strauju diabēta pacientu skaita pieaugumu; Arī jaunie zemnieki apsver iespēju nākamnedēļ protestēt; un Šodien notiks "Silto džemperu diena".
Diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā, turklāt ārsti pauž satraukumu par strauju diabēta pacientu skaita pieaugumu. Latvijas Diabēta Federācija aptaujājusi endokrinologus, kardiologus un ģimenes ārstus, no kuriem 90% atzinuši, ka diabēta pacientu skaits Latvijā pieaug arvien straujāk, savukārt vairāk nekā 80% norāda, ka diabēts Latvijā tiek atklāts arvien jaunākiem pacientiem. Visi respondenti ir vienisprātis, ka galvenais iemesls diabēta saslimstības un pacientu skaita pieaugumam ir neveselīgs dzīvesveids. Kā otro biežāko iemeslu aptaujātie ārsti min neregulāru veselības pārbaužu veikšanu, bet trešo - ārstu un speciālistu trūkumu. Saslimstības pieauguma vidū kā nopietns iemesls tiek minēts arī nepietiekams finansējums, augsti pacientu līdzmaksājumi medikamentiem un efektīvu terapiju nepietiekama pieejamība.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša neatkāpsies no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, taču pieļauj, ka pāreja uz to varētu būt par gadu ilgāka nekā sākotnēji bija plānots. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums paredz, ka jauno modeli pašvaldības varēs ieviest tikai tad, ja būs ievēroti visi priekšnosacījumi, atrunāti Ministru kabineta noteikumos par optimālajām klašu grupām. Tas izsaucis neapmierinātību gan no iedzīvotājiem, gan koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kura neatbalsta sākto skolu tīkla reformu, lai arī neiebildīs pret "brīvprātīgu pilotprojektu". Čakša apņēmusies turpināt sarunas ar ZZS un pieļauj, ka tiks panākts kopīgs redzējums par reformas piedāvājumu.
Tikmēr pēc kārtējās tikšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums par pedagogu darba slodzes balansēšanu saglabājas atšķirīgs. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša mediju pārstāvjiem akcentēja, ka streika vienošanās ir izpildīta, un turpinās darbs pie slodžu balansēšanas. Pretējs redzējums irpedagogu arodbiedrībai, kuras ieskatā, ministrijas piedāvājums situāciju pasliktinās, un kontaktstundu skaits pedagogiem realitātē nesamazināsies. Pedagogu arodbiedrība atgādina, ka par slodzes balansēšanu pedagogi iestājās protesta akcijā, kas notika pērn pavasarī. Ņemot vērā, ka vienošanos vēl joprojām nav izdevies panākt, 21.februārī notiks pedagogu arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par turpmāko rīcību. Netiek izslēgta arī atkārtota pedagogu streika iespējamība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar pēc tikšanās ar Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zalužniju paziņoja, ka ir pienācis laiks pārmaiņām, tādēļ pieņemts lēmums par Zalužnija atbrīvošanu no amata. Zelenskis vēsta, ka Zalužnija vietā par Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecelts ģenerālis Oleksandrs Sirskis, kurš līdz šim bija Ukrainas sauszemes spēku komandieris. Zelenskis norādīja, ka Sirskis ir sekmīgi sevi parādījis gan aizsardzības operācijās, 2022. gada pavasarī vadot galvaspilsētas Kijivas aizstāvēšanu, gan uzbrukuma operācijās, kad 2022. gada rudenī viņš vadīja sekmīgo Ukrainas spēku pretuzbrukumu Harkivas apgabalā. Zelenskis no savas puses pateicās Zalužnijam par divu gadu laikā veikto ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā un piedāvāja Zalužnijam arī turpmāk būt daļai no komandas. Nekāds konkrēts amats, ko turpmāk varētu ieņemt Zalužnijs, gan nav minēts.
Islandes dienvidaustrumos sācies vulkāna Sundnuksgigara izvirdums. No gandrīz trīs kilometru garas plaisas vulkāna pakājē izplūst lavas straumes. Lai arī izvirdumā nav cietuši cilvēki vai īpašumi, Dienvidu pussalā pārrauts ūdensvads un būtiski traucēta karstā ūdens padeve. Islandes Civilās aizsardzības dienesti iedzīvotājiem izsūtīja SMS īsziņas trīs valodās – angļu, islandiešu un poļu. Izvirdums notiek vien četru kilometru attālumā no Grindavīkas pilsētas, kuras iedzīvotājus evakuēja janvāra vidū, kad šeit notika iepriekšējais izvirdums. Iedzīvotājiem drošības dēļ visu šo laiku bija liegts atgriezties mājās.
Turpinām ziņas
Neapmierināti ar situāciju ir arī jaunie zemnieki – lai arī viņi ir uzņēmīgi un ar pozitīvāku skatu, tomēr ikdiena var sapņus salauzt. Tieši tāpēc arī biedrība "Latvijas Jaunie zemnieki" pieļauj dalību protesta akcijā pirmdien, ja tāda notiks. Biedrība, pulcējoties kongresā, aicināja Zemkopības ministriju rīkoties. Lauku jaunatne – tā sevi dēvē biedrība, kurā ir vairāk nekā 200 biedru un kuri vēlas īpašu uzmanību pievērst jauniešu integrēšanai reģionos. Kongress norit zemnieku protestu laikā, un arī pasākumā tas bija viens no centrālajiem apspriežamajiem jautājumiem. Arī jaunie lauksaimnieki gaida vēl līdz šodienai ziņas no Zemkopības ministrijas par prasību pildīšanu. Ja ne – arī viņi dosies protestā uz Rīgu.
Jēkabpils novada pašvaldība ir izsūtījusi 2024.gada maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli. Noteiktie maksāšanas termiņi ir 2.aprīlis, 15.maijs, 15.augusts un 15.novembris. Maksājumu var veikt gan pa daļām norādītajos termiņos, gan arī avansa veidā līdz pirmajam maksājuma termiņam – 2.aprīlim – samaksājot visu summu. Par laikā nenomaksātu nekustamā īpašuma nodokli tiks aprēķināta kavējuma nauda 0,05 procentu apmērā no pamatparāda par katru nokavēto dienu. Apmaksāt nodokli ir iespējams gan elektroniski, izmantojot portālu epakalpojumi.lv vai latvija.lv, gan savā internetbankā, gan klātienē – Jēkabpils novada pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā vai pagasta pārvaldē.
Un vēl
Šodien Latvijā norit akcija “Silto džemperu diena”. Latvijā akcija "Silto džemperu diena" notiks devīto gadu pēc kārtas, lai izglītotu sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicinātu videi un klimatam draudzīgākus paradumus. Ar saukli "Mana rīcība klimata labā!" tiek atgādināts, ka darot ikdienā arī mazas lietas vides labā, cilvēki izdara daudz un pauž savu attieksmi pret vidi, kurā dzīvo. Enerģijas cenu kāpums, ilgstoši sausuma periodi, plūdi un citi izaicinājumi parāda, ka ir jāievieš pārmaiņas ierastajās darbībās un aktīvāk jāsamazina cilvēku dabā atstātās pēdas nospiedums. Vides izglītības fonds aicina šodien katram savā dzīves vai darba vietā kaut nedaudz samazināt gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieki uz Rīgā vēl nebrauks, bet gaida prasību izpildi; Rakstnieku savienība aicina pārskatīt jautājumu par skolu slēgšanu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Lauksaimnieku protesti pirmdien Rīgā vēl nebūs, bet tiks turpinātas sarunas ar valdību par prasību izpildi. Kā paziņojumā medijiem izteicās biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem. Viņš skaidro, ka patlaban svarīgi ir vienoties un panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsies sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem.
Latvijas eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 18,94 miljardus eiro, kas ir par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022. gadā, bet importa vērtība bija 23,2 miljardi eiro, kas savukārt ir samazinājums par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2023. gadā faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9% mazāk nekā 2022. gadā.
Organizācija "European Best Destinations"jeb Eiropas labākie galamērķi – publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024. gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu. Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga. Kā apgalvo organizācija, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru. Rīga esot iecienītākais tūristu galamērķis Baltijas valstīs, kas visvairāk vilina gados jaunos ceļotājus, kuri vēlas iepazīt Eiropu par vispieejamāko cenu.
Izraēlas militārā atbilde Gazas joslā uz "Hamās" kaujinieku 7.oktobra uzbrukumu bijusi pārmērīga, un tas ir jāizbeidz, norāda ASV prezidents Džo Baidens. ASV atbalsts Izraēlas karam pret "Hamās" izraisījis daudzus uzbrukumus amerikāņu karavīriem Tuvo Austrumu reģionā, kā arī izsaucis pārmetumus Baidena administrācijai kā ārzemēs, tā pašu valstī. Vairākus mēnešus ilgusī bombardēšana un aplenkums padziļinājis humāno krīzi visā Gazas joslā. Baidens norādīja, ka ir vērsis spiedienu, lai panāktu humānās palīdzības nonākšanu Gazas joslā.
Eiropā 57% uzņēmumu vadītāju šogad sagaida ieņēmumu pieaugumu, kamēr trešdaļa domā, ka tie saglabāsies pērnā gada līmenī, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse". Tikai 9% uzņēmumu vadītāju domā, ka uzņēmuma ieņēmumi samazināsies. Tāpat 59% uzņēmumu vadītāju Eiropā šogad paredz lielāku peļņu, bet trešdaļa domā, ka tā būs tādi pati kā pagājušajā gadā. Tajā pašā laikā 9% ir pesimistiski un šogad sagaida peļņas samazināšanos. Uzņēmēju noskaņojums Eiropā ir mazāk optimistisks nekā pasaulē kopumā, kur ieņēmumu pieaugumu šogad sagaida 64% uzņēmumu vadītāju, bet peļņas pieaugumu - 63%. Tāpat trešdaļa sagaida, ka šie rādītāji saglabāsies pērnā gada līmenī.
Turpinām ziņas
Latvijas Rakstnieku savienība aicina rūpīgi pārskatīt sabiedrībā neapmierinātību raisījušos plānus vēl un vēl samazināt skolu skaitu novados. Paziņojumā uzsvērts, ka rakstnieku savienība ar bažām vēro procesus, kas aizvadītajās nedēļās valstī radījuši neapmierinātību, un uzdod jautājumu, vai piedāvātajām reformām ir kāda dziļāka un uz attīstību vērsta loģika, kas pēc gadiem darīs mūsu valsti stiprāku, bet tās pilsoņu dzīvi labāku un sakārtotāku. Rakstnieku savienība jautā, vai par sistēmisku situācijas izpratni liecina lēmums vispirms slēgt, bet tad neslēgt Latvijas pasta nodaļas, vai par saimniecisku loģiku liecina jauno elektrovilcienu nedienas un neuzbūvētie peroni. Tāpat tiek noādīts, ka esam nonākuši situācijā, kad šādu jautājumu kļūst aizvien vairāk un aicina apdomīgi rīkoties jautājumā par skolu slēgšanu.
Zaļo un zemnieku savienībai norādot uz vēl neatrisinātiem jautājumiem, sarunas par skolu tīkla reformu turpināsies koalīcijas līmenī.ZZS Saeimas frakcija šodien šo jautājumu apsprieda ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Medijiem pēc šīs sarunas ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka politiskais spēks vēl nevar paust skaidru atbalstu skolu tīkla reformai, jo vēl nav atrisināti jautājumi, kas skar ne tikai izglītības jomu. ZZS politiķis norādīja, ka sarunas detalizētāk šajā jautājumā turpināsies iknedēļas koalīcijas sanāksmē pirmdien, 12.februārī, kopā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un visiem koalīcijas partneriem. Rokpelnis pauda, ka sasniegts šodienas sarunas mērķis - kopīgi apzināties, kur ir problēma, identificēt tās lietas, kas vēl risināmas. Kā vienu no lietām ZZS politiķis minēja skolu tīklu pierobežā, kur vel varētu diskutēt par atbilstošākiem kvantitatīvajiem rādītājiem jeb minimālo skolēnu skaitu.
Un vēl
Sestdien visā Latvijā saglabāsies sals, bet no svētdienas kļūs siltāks, un nākamnedēļ temperatūra lielākoties būs mazliet virs nulles, liecina prognozes. Sestdienas agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā būs -8...-3 grādi, bet daudzviet Vidzemē un Latgalē ap -15 grādiem. Dienā temperatūra būs no -8 grādiem Alūksnes pusē līdz 0 grādiem Kurzemes galējos dienvidrietumos. Svētdien jau kļūs par dažiem grādiem siltāks, tomēr atkusnis iestāsies tikai vietām Kurzemē. Brīvdienas paies bez būtiskiem nokrišņiem, vienīgi svētdienas vakarā Latvijai no dienvidiem pietuvosies plaša nokrišņu zona, kas sākumā nesīs smalku sniegu, kas ātri pāries sasalstošā lietū jeb atkalā.
Naktī uz pirmdienu visā Latvijā veidosies apledojums, kas daudzviet, īpaši Vidzemē, saglabāsies arī pirmdienas rītā, tāpēc autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, ceļi būs slideni. Arī citiem satiksmes dalībniekiem jārēķinās, ka ceļus, ielas un ietves klās ledus. Turpmāk nākamnedēļ Latvijā kļūs siltāks. Gaisa temperatūra dienās lielākoties 1...7 grādu robežās, naktīs brīžiem, pārsvarā valsts austrumos, arī nedaudz piesals. Kurzemē nākamnedēļ iespējama meteoroloģiskā pavasara iestāšanās, jo vidējā diennakts temperatūra daļā reģiona vismaz piecas diennaktis turēsies virs nulles.