Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 20.februārī
- 20 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada dome šodien lems par 2024.gada budžeta pieņemšanu; Cik jēkabpiliešiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs janvārī? Un Salaspils botāniskajā dārzā aicina apmeklēt vides izglītības centru “Botania”.
Jēkabpils novada domes sēdē šodien lems par 2024.gada budžeta pieņemšanu. Lēmuma projektā teikts, ka kopējie ieņēmumi plānoti 77 miljoni 506 tūkstoši 678 eiro. Savukārt kopējie izdevumi 86 miljoni 210 tūkstoši 54 eiro. Lielākā daļa pašvaldības budžeta jeb 43 procenti paredzēti algu nodrošināšanai domes vadībai, administrācijai, pašvaldības iestāžu darbiniekiem, tajā skaitā arī pedagogiem. Otra lielākā pozīcija pašvaldības budžetā ir izdevumi pamatkapitāla veidošanai, kas ietver finansējumu dažādu investīciju projektu realizācijai. Pašvaldības budžetā ir ietverta arī jauna iniciatīva - finansējums ideju projektu konkursa īstenošanai, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju iesaisti - 140 tūkstoši eiro. Būtisks kāpums šī gada budžetā ir aizņēmumu procentu maksājumi, salīdzinot ar 2023.gadu tie ir 1,5 miljoni eiro, bet divu gadu griezumā pieaugums ir pat 3 miljoni eiro. Izdevumu pārsniegumu par ieņēmumiem paredzēts finansēt no atlikuma budžetā uz gada sākumu, kas ir 10 miljoni 682 tūkstoši 220 eiro un no atlikuma, ko uz gada beigam plāno pašvaldības aģentūra “Jaunā muiža” - 424 tūkstoši 943 eiro. Budžetā ietverti arī plānotie ziedojumi.
Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru šodien uzklausīs valdība. Finanšu ministrijas ziņojumā uzsvērts, ja netiek paātrinātas ES fondu 2021.-2027.gada perioda investīcijas, Latvija var zaudēt ES finansējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulējumu atbilstoši noteikto minimālo deklarējamo mērķu neizpildei. Lai nezaudētu šo finansējumu, budžeta izdevumiem 2025.gadā jābūt aptuveni 750 miljonu eiro apmērā, proti, jāpieaug par aptuveni 150 miljoniem eiro, teikts ziņojumā.
Noslēgusies Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amata konkursa atlases otrā kārta, kurā tika vērtēts viens pretendents. Kā rektora amata kandidātu vēlēšanām akadēmijas Satversmes sapulcē Padome nolēmusi virzīt profesoru Dāvi Sīmani. Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu kinorežisoriem, kurš uzņēmis virkni dokumentālo un mākslas filmu. Viņa darbi piedalījušies daudzos prestižos starptautiskos kino festivālos visā pasaulē, tajā skaitā Berlīnes, Venēcijas, Roterdamas un citos festivālos, kā arī saņēmuši dažādus apbalvojumus. Līdz rektora vēlēšanām kultūras akadēmijas Satversmes sapulcē aprīlī akadēmiskajam un vispārējam personālam un studējošajiem būs iespēja tikties ar rektora amata kandidātu un iepazīties ar viņa redzējumu par akadēmijas turpmākās izaugsmes iespējām un nepieciešamajām darbībām attīstības stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Dānija ir nolēmusi ziedot visu savu artilēriju Ukrainai, Minhenes drošības konferencē paziņojusi valsts premjerministre Mete Frederiksena. Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēstīja, ka Krievija turpina ofensīvu vismaz trīs frontes sektoros, izmantojot Ukrainas artilērijas lādiņu un pretgaisa aizsardzības trūkumu. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, piedaloties Minhenes Drošības konferencē sacīja, ka Eiropas līderi kā šķērsli piegāžu palielināšanai bieži min problēmas ar ieroču ražošanu. Frederiksena uzskata, ka tā ir tikai atruna. Frederiksena arī norādīja, ka eiropiešiem nav jāsēž rokas klēpī salikušiem un jāgaida, kad ASV beidzot apstiprinās papildu militāro palīdzību Ukrainai, jo karš notiek Eiropā, tāpēc mums pašiem sevi ir jāaizsargā.
ASV senatoru no abām partijām delegācija ieradās oficiālā vizītē Budapeštā un aicināja Viktora Orbāna valdību nekavējoties ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO, tomēr Ungārijas valdība atteica tikšanos ar ASV delegāciju. Senatoru delegācija paziņoja, ka iesniegs ASV Kongresā kopīgu rezolūciju, kurā nosodīta demokrātijas sašaurināšana Ungārijā un izteikts aicinājums Orbāna valdībai izbeigt Zviedrijas iestāšanās NATO bloķēšanu. Demokrātu senatore Džīna Šehīna pauda vilšanos, ka neviens no Ungārijas valdības pārstāvjiem nepieņēma uzaicinājumu tikties ar ASV deputātu delegāciju, tomēr viņa pauda cerību, ka Zviedrijas uzņemšanas ratifikācija tiks iesniegta Ungārijas parlamentā, kas darbu atsāks 26.februārī.
Turpinām ziņas
Daudzi no mums šomēnes saņēma lielus apkures rēķinus, un daudz jāmaksā ne tikai tāpēc, ka ir ziema un janvāris bija auksts, bet arī tāpēc, ka dzīvojam energoneefektīvās mājās. Apkures rēķini jaunajos projektos ir pat trīs reizes mazāki nekā padomju laikā celtajās mājās, un izrādās, ka arī tā dēvētajos treknajos gados – 2000. gados – celtās ēkas nav pietiekami energoefektīvas. Ministru kabinets pirms trīs gadiem apstiprināja "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumus". Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders sabiedrisko mediju portālam stāstīja, ka šajos noteikumos, kas attiecas uz jaunbūvētajām ēkām, ieviesta primārās enerģijas prasība. Kā piemēru Auders minēja apkures izmaksas. Atkarībā no siltumenerģijas patēriņa mājas sadala pēc ēku energoefektivitātes klasēm no A līdz F. Jaunbūvēm jāatbilst A klasei. Viņš norādīja, ka A klase, ir 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Piemēram, atjaunot tā saucamās "hruščovkas" – pirms renovācijas patēriņš bijis 152, savukārt, pēc renovācijas 58 kilovatstundas. Būvfizikas inženieris Andris Vulāns stāstīja, ka energoneefektīvas ir ne tikai padomju laikā celtās mājas, bet arī tā dēvētajos treknajos gados – no 2000. līdz 2010. gadam, rezultātā sanāk – nosiltināta māja, bet tajā ir auksti, un tas iemesls ļoti bieži ir, ka ir daudz citi defekti, kur tas siltums pazūd un rēķini ir lieli.
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām janvārī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena janvārī bija 65 eiro par megavatstundu bez PVN, kas ir augstāka nekā bija decembrī, kad viena megavatstunda izmaksāja - 61,34 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs janvārī izmaksāja 2,07 eiro bez PVN, kas ir par 50 centiem dārgāk nekā decembrī, kad viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja 1,57 eiro bez PVN.
Visdārgāk apkure janvārī izmaksājusi mājā Brīvības ielā 2h/2, kur iemītnieki par apkuri maksāja – 3,75 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri janvārī bijuši jāmaksā mājai Ziemeļu ielā 6 – 1,60 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī lasiet portālā radio1.lv SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajās aprēķinu tabulās.
Un vēl
Jau vairākas nedēļas apmeklētājus Salaspilī priecē jaunatklātais vides izglītības centrā "Botania". Tā ir vieta, kur ar stāstiem, spēlēm, smaržām un skaņām ikviens interesents var iepazīt dažādus augus un dabas vērtības. Izzinošā ekspozīcija izvietota divos stāvos. Viss sākas ar saknēm, līdz pamazām pa stumbru apmeklētājs nonāk līdz lapotnei un augu sēklām. Kopumā ekspozīcijā iekļautas vairāk nekā simt dažādas tēmas par augu dzīvi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti; VUGD pārceļas uz jaunām telpām; un Sākta parakstu vākšana, lai grāmatnīcās vismaz puse grāmatu būtu latviešu valodā.
Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 172 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde. 2023.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022.gadā, bet importa - 23,2 miljardus eiro, kas ir par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5% mazāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn bija 42,14 miljardi eiro, kas ir par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9% mazāk nekā 2022.gadā. Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti.
"Latvijas dzelzceļš" meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem iecelts Alģirds Miķelsons. Savukārt "LDz Cargo" valdes locekļa amatā iecelta Olga Bondare. Abi "LDz Cargo" valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt no 18.marta. Savukārt darbu valdē vairs neturpinās līdzšinējā "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga, kura šajā amatā strādā kopš 2016.gada.
Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs neizturēs. Tādēļ Rietumu atbalsts Ukrainai ir kritiski nepieciešams – pretējā gadījumā Krievijas vadoņa Vladimira Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus un var palielināties Krievijas impēriskā apetīte, ikgadējā pārskatā norāda Latvijas Satversmes aizsardzības birojs. Pārskatā norādīs, ka Krievija negrasās atkāpties no Ukrainas pilnīgas pakļaušanas, jo neuzskata Ukrainu par īstu valsti. Krievijas uztverē karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Tādēļ Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Krievijas informatīvo kampaņu mērķis – Rietumu militārā atbalsta mazināšana Ukrainai. Tā kā Rietumos vērojams pagurums no kara, Krievijas uztverē šie centieni ir veiksmīgi. Taču Rietumu atbalsts ir kritiski nepieciešams. Pretējā gadījumā palielinās arī Krievijas militārās agresijas riski pret NATO. Lai gan Krievijai nav būtisku panākumu kaujas laukā, tās spējas nevar novērtēt par zemu. Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karu. Krievijas tālākos plānus noteiks valdošā režīma uztvere par notiekošo un tendencēm, nevis objektīvs to skaidrojums. Krievijas elitē valda uzskats, ka ir īstais laiks signalizēt viltus vēlmi sākt miera sarunas ar Ukrainu.
Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija vkar paziņoja par sava vīra darba turpināšanu. Viņa aicināja ikvienu Krievijas iedzīvotāju pievienoties viņai šajā cīņā. Navaļnija aicināja Krievijas iedzīvotājus kopā dalīties ne tikai bēdās un sāpēs, bet arī niknumā un naidā attiecībā uz tiem, kas uzdrīkstējās nogalināt Krievijas nākotni. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams apvienoties vienā lielā dūrē, lai ar to sistu šim neprātīgajam režīmam, Putinam, viņa draugiem, bandītiem uzplečos, zagļiem un slepkavām, kas sakropļojuši Krieviju. Navaļnija aicināja cīnīties pret karu, korupciju un netaisnību, kā arī par godīgām vēlēšanām un vārda brīvību.
Baltijas jūrā pie Vācijas atrastā milzu siena var būt viena no vecākajām zināmajām medību būvēm, kas izmantota akmens laikmetā, un tā var mainīt to, kas ir zināms par mednieku - vācēju dzīvesveidu pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu. Atklājums, kas izdarīts 2021. gada rudenī, atklāja sienu, kas veidota no tūkstoš 670 akmeņiem vairāk nekā viena kilometra garumā. Akmeņi bija gandrīz ideāli saskaņoti, tāpēc šķiet maz ticams, ka būve ir veidojusies dabas procesu rezultātā. Siena, iespējams, tika izmantota, lai ziemeļbriežus ievestu sprostā starp blakus esošo ezermalu un sienu, kur akmens laikmeta mednieki tos varēja vieglāk nogalināt ar saviem ieročiem. Atklājums maina to, kā pētnieki domā par ļoti mobilām grupām, piemēram, medniekiem-vācējiem, kas patiesībā varēja būt vairāk piesaistītas savai atrašanās vietai, nekā tika uzskatīts iepriekš. Atklājums iezīmē pirmo akmens laikmeta medību būvi Baltijas jūras reģionā. Citur pasaulē aizvēsturiskas medību būves ir atrastas ASV un Grenlandē, kā arī Saūda Arābijā un Jordānijā.
Turpinām ziņas
No šīs nedēļas oficiālā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta adrese un atrašanās vieta turpmāk būs Talejas iela 1, Rīgā. Šajā adresē atrodas arī Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centri, kā arī "Valsts nekustamie īpašumi". Vairāku desmitu gadu garumā VUGD vadība un centrālā aparāta struktūrvienības atradās Maskavas ielā 5, Rīgā. Ēka ar ugunsdzēsību bija saistīta jau kopš 1918. gada, kad tur atradās Rīgas brandmajora nams, bet padomju laikā tajā atradās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvalde, savukārt pēc neatkarības atgūšanas – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Laikam ritot, telpas fiziski un morāli novecoja, ēkas tornis ir avārijas stāvoklī, līdz ar to bija nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu drošu un ērtu vidi VUGD nodarbinātajiem. Lai gan Talejas ielas ēkā nav vēsturisku atmiņu, telpas ēkas piektajā stāvā ir pielāgotas mūsdienīgiem un ergonomiskiem darba apstākļiem, ieviešot VUGD nodarbināto ikdienā pilnīgi jaunu darba vides konceptu – aktivitātēs balstītu biroja tipu.
Rīgas Stradiņa universitāte un universitātes Stomatoloģijas institūts līdz 2028. gada nogalei augstskolas kampusa jeb studentu pilsētiņas teritorijā plāno izveidot modernu zobārstniecības prakses un studiju centru. Kopumā ēkā būs seši stāvi, kur telpas aizņems aptuveni 4 tūkstoši 870 m2, savukārt Bērnu zobārstniecības centrs – 875 m2, kas ir ap 21% no būves platības. Atbilstoši ieceres plāniem augstskolas Bērnu zobārstniecības centrs atradīsies jaunbūves otrajā stāvā, trešajā stāvā plānotas Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas telpas, savukārt pārējos stāvos – Zobārstniecības fakultātes studiju, simulāciju un citas telpas. Iecerēts, ka esošās ēkas ar jauno ēku būs savienotas ar gaisa koridoriem. Ēkas plānotās būvniecības izmaksas tiek lēstas aptuveni 13,2 miljoni eiro. Bērnu zobārstniecības centra izveidei paredzēti 3,2 miljoni eiro.
Un vēl
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai grāmatnīcās vismaz puse grāmatu būtu latviešu vai citās Eiropas Savienības valodās. Jau no 2021.gada 16.jūnija Ukrainā ir spēkā likums, kas prasa grāmatnīcām un izdevējiem nodrošināt, ka vismaz puse no piedāvātajām grāmatām ir publicētas valsts valodā. Latvija ir ļoti līdzīgā valodas un ģeopolitiskajā situācijā, un šāda iniciatīva būtu lietderīga arī Latvijai, norāda iniciatīvas autors. Iniciatīvas mērķis ir veicināt latviešu un Eiropas autoru darbu pieejamību un popularitāti, kā arī sekmēt ārvalstu autoru darbu tulkojumus latviešu valodā. Šī iniciatīva iecerēta kā solis uz valodas un kultūras bagātināšanu, nodrošinot plašāku un daudzveidīgāku literatūras klāstu