Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 27.februārī
- 27 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā ; Elektrības cena janvārī pieaugusi par 32% ; un Informēs par hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmas pilnveidi Latvijā
Latvijas iekšzemes kopprodukts jeb IKP šogad varētu pieaugt par 1,8%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomisti. "Coface" pārstāvji uzskata, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 1,6%, kamēr Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts kritums 0,4% apmērā. Lietuvai ekonomikas atveseļošanās tiek prognozēta šā gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tajā skaitā transports, brīdina "Coface" ekonomisti.
Latvijas-Baltkrievijas pierobežas joslā līdz 10.martam ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms, tāpēc iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana. Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš šā gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks, norāda Valsts robežsardze. Tāpēc līdz 10.martam pierobežas joslā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze aicina iedzīvotājus pirms pierobežas joslas speciālo caurlaižu iesnieguma pieteikšanas rūpīgi izvērtēt nepieciešamību uzturēties pierobežas joslā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Savukārt tos, kuriem ir izsniegtas speciālās caurlaides, mudina bez pamatota iemesla neuzturēties attiecīgajā pierobežas joslā, kamēr ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms.
Veselības apdrošināšana ir Latvijā populārākais apdrošināšanas veids, un tas ir viens no svarīgākajiem darba devēju bonusiem saviem darbiniekiem. Uz valsts pakalpojumiem ir garas rindas, bet privātajā medicīnā pēdējos gados cenas palielinās, tāpēc daudzi darba devēji priecājas, ka šogad būtiski palielināts ar nodokļiem neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no 426 līdz 750 eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins veselības apdrošināšanas pieaugumu par padsmit procentiem gadā skaidroja ar to, ka darba devējiem nepieciešami veseli darbinieki. Viņš arī prognozēja, ka veselības apdrošināšanas apjoms turpinās pieaugt.
Izraēlas militārā operācija Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā būtu nāvīgs trieciens palīdzības programmām Gazas joslā, humānā palīdzība joprojām ir pilnībā nepietiekama, brīdina ANO vadītājs Antonio Gutērrešs. Uzstājoties pirmdien ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā, amatpersona norādīja, ka Gazas dienvidu pilsēta, kur vairāk nekā 1,4 miljoni palestīniešu ir saspiesti telšu pilsētiņās, ir humānās palīdzības operācijas kodols šajā palestīniešu apdzīvotajā teritorijā. Gutērrešs kolēģus uzrunāja neilgi pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien atkārtoti paziņoja, ka viņa valsts ir iecerējusi veikt sauszemes iebrukumu Rafahā, lai gūtu "pilnīgu uzvaru" pār teroristu organizāciju "Hamās". Gutērrešs uzsvēra, ka nekas nevar attaisnot "Hamās" paveikto civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, ievainošanu, spīdzināšanu un nolaupīšanu, seksuālās vardarbības pielietošanu vai neselektīvu raķešu palaišanu Izraēlas virzienā. Taču vienlaikus nekas arī neattaisnojot palestīniešu tautas kolektīvo sodīšanu.
Krievijas cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki apgalvo, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins pavēlējis nogalināt Navaļniju, lai gan tuvākajā laikā viņu bija plānots apmainīt pret Vācijas cietumā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu. Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda vadītāja Marija Pevčiha vēsta, ka apmaiņas darījums jau bijis pēdējā saskaņošanas stadijā, bet Putins nav gribējis pieļaut Navaļnija nonākšanu brīvībā, tādēļ licis viņu nogalināt. Navaļnija līdzgaitnieki vēsta, ka sarunās par ielsodzīto apmaiņu bija iesaistīti Vācijas un ASV diplomāti, kā vidutājs darbojies krievu miljardieris Romāns Abramovičs.
Indijas ziemeļos kravas vilciens bez vadītāja svētdien nobraucis 70 kilometrus, sasniedzot ātrumu 100 kilometrus stundā. Valsts dzelzceļa uzņēmums sācis notikušā izmeklēšanu. Uzņēmums norādīja, ka neviens cilvēks šajā incidentā nav cietis. Vilciens, kas transportēja granti, apstājās Katua stacijā, Džammu un Kašmirā, kur bija plānots nomainīt apkalpi. Taču, kad mašīnists un viņa palīgs izkāpa no lokomotīves, vilciens ar 53 vagoniem sāka braukt lejup pa nogāzi. Vilcienu izdevās apturēt Pendžabas štatā ar koka bloku barikādēm uz sliedēm.
Turpinām ziņas
Elektroenerģijas vidējā cena janvārī Latvijā salīdzinājumā ar decembri pieaugusi par 32% un bija 117,16 eiro par megavatstundu, jaunākajā AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba. Baltijā lielākais cenas kāpums bija Igaunijā, kur elektroenerģijas cena janvārī palielinājās par 42% - līdz 126,48 eiro par megavatstundu. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 32% un bija 117,41 eiro par megavatstundu. Ikstundu cenas Baltijā janvārī svārstījās no -2,02 eiro līdz tūkstoš 896 eiro par megavatstundu. Viskuba norāda, ka janvārī mērenu "Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja vēja izstrādes kāpums Ziemeļvalstīs par 38%, salīdzinot ar decembri. Turklāt saražotās elektroenerģijas daudzums Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās bija par aptuveni 30% lielāks nekā mēnesi iepriekš.
No šīs nedēļas pasažieru pārvadājumiem pieejami 12 jaunie elektrovilcieni, kamēr atlikušajiem pieciem vēl tiek veiktas dinamiskās pārbaudes. Pagājušajā nedēļā satiksmei bija pieejami desmit no 17 jaunajiem vilcieniem, savukārt šodien pēc veiksmīgām dinamiskajām pārbaudēm pasažieru pārvadājumiem tiks pievienoti vēl divi jaunie elektrovilcieni, apritē esošo sastāvu skaitu palielinot līdz divpadsmit. Atlikušajiem pieciem sastāviem sadarbībā ar "Škoda Vagonka" inženieriem tiks veiktas dinamiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, vai iepriekš konstatētie un novērstie defekti neatkārtojas un elektrovilcieni ir izmantojami pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.
Jau vēstīts, ka janvāra sākumā pēc sarunām ražotājs apņēmās nodrošināt, ka divos mēnešos, proti, līdz 9. martam, pasažieru pārvadājumiem būtu pieejami ne mazāk kā 95% piegādāto elektrovilcienu.
Un vēl
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ceturtdien, 7.martā, organizēs semināru par hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmas pilnveidi Latvijā, lai iepazīstinātu ar jauno pieeju brīdinājumu sagatavošanā. Jaunā pieeja paredz informēt sabiedrību, medijus, operatīvos dienestus, kā arī pašvaldības ne tikai par prognozētās hidroloģiskās vai meteoroloģiskās parādības intensitāti, bet arī par tās gaidāmo ietekmi. Precizēti bīstamo parādību brīdinājumu sagatavošanas atbalsta kritēriji, kā arī ieviesti papildu brīdinājumu veidi par tādām parādībām kā plūdi, salna, ultravioletā radiācija, sausums un kūlas ugunsgrēku risks.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : VARAM sasaukusi starpinstitūciju plūdu koordinācijas sanāksmi, Ceturtdien tiks atklāts renovētais Jaunā Rīgas teātra ēku komplekss ; un Latvijā lielākā daļa slēpošanas trašu ir noslēgušas sezonu.
Daugavā, kā arī vairākās citās Latgales un Vidzemes upēs turpinās ledus iešana un ūdens līmeņa paaugstināšanās. Ledus pirmdien sakustējies un sācis iet arī Daugavā pie Jēkabpils. Ledus iešanas dēļ ūdens līmenis vietām krasi svārstās, caurmērā tas paaugstinās. Pie Daugavpils un Jēkabpils ūdens līmenis Daugavā pēdējās dienās cēlies par vairāk nekā metru, gaidāma zemāko palieņu applūšana. Otrdienas rīta ūdens līmenis Daigavā pie Jēkabpils bija 5.69 metri virs noteiktās atzīmes. Daugavas baseinā Latvijā un Baltkrievijā sniegs praktiski ir nokusis, upes augštecē Krievijā saglabājas sniega sega. Tuvākajās dienās ūdens līmeņa kāpums Daugavā un citās upēs valsts austrumu daļā galvenokārt būs saistīts ar lietavām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar AS "Latvenergo" rīt rīkos sanāksmi palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, pieaicinot iesaistīto institūciju, dienestu un pašvaldību pārstāvjus. Sanāksmē tiks pārrunāti hidrometeoroloģiskie novērojumi un plūdu prognozes, plūdu riskam pakļauto pašvaldību ziņojumi par faktisko situāciju un turpmāko rīcību, kā arī iesaistīto institūciju gatavība plūdiem. Sanāksmē ir aicināti piedalīties pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, "Sadales tīkls", Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kā arī virkni iesaistīto pašvaldību, kurām ir un saglabājas augsts plūdu risks.
Tieslietu ministrija turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai. Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus. Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar Tieslietu ministrijas un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes. Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem. Līdz ar to Maskavas nama pārņemšanas metode nav piemērojama sanatoriju gadījumā. Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, norāda ministrijā, un, lai varētu pārņemt valsts īpašumā kādu objektu, nepieciešams stingrs tiesiskais pamatojums.
Latvijas hokejisti, kuri Krievijā piedalījās virtuālajās un klātienes sporta spēlēs, nevarēs spēlēt arī Igaunijas Hokeja federācijas pārraudzītajās sacensībās. Kazaņā notikušajās tā dēvētajās "Nākotnes" spēlēs "Baltic Select" komandas sastāvā no Latvijas hokejistiem bija iekļauti Ervīns Muštukovs, Kirils Tambijevs, Pāvels Goroškovs, Martins Lavrovs, Aleksejs Popovs, Alisers Mubarakšins un Ņikita Zantmans. Muštukovs, Popovs un Zantmans vēl šosezon spēlēja Tartu "Valk 494" sastāvā. Igaunijas Hokeja federācija pagājušajā nedēļā apturējusi licences gan Igaunijas hokejistiem, kuri piedalījās šajā turnīrā, gan Latvijas pārstāvjiem. Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Latvijas Hokeja federācija, turklāt Popovam tika apturēta arī Latvijas Florbola savienības licence.
Ungārijas parlaments pirmdien ratificēja Zviedrijas uzņemšanu NATO. Parlaments ar 188 balsīm "par" un sešām balsīm "pret" apstiprināja Zviedrijas pievienošanos aliansei. Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pēc Ungārijas parlamenta balsojuma, noņemot pēdējo šķērsli tās ceļā uz aliansi, nodēvēja to par vēsturisku dienu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Zviedrija padarīs aliansi "stiprāku un drošāku".
Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējās pie Eiropas Savienības ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās. Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes. Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas. Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Protestētāji prasa palielināt finansējumu kopējai ES lauksaimniecības politikai, kas jau tagad veido aptuveni trešdaļu no visa ES budžeta un ir 60 miljardi eiro gadā.
Lietuvas lauksaimnieki nepievienosies Polijas zemniekiem, kuri plāno uz nedēļu bloķēt ceļu uz Lietuvas robežas, protestējot pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, ko rada lētu Ukrainas graudu imports, paziņojis Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas vadītājs Aušris Macijausks. Viņa vērtējumā, lielāka problēma Lietuvas lauksaimniekiem ir Krievijas labība. Jau ziņots, ka Polijas lauksaimnieki no 1.marta plāno izveidot divas jaunas blokādes: pie bijušā Svecko robežšķērsošanas punkta ar Vāciju un uz ceļa pie bijušā Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punkta ar Lietuvu. Plānots, ka blokāde ilgs aptuveni nedēļu.
Turpinām ziņas
Ceturtdien, 29.februārī, notiks svinīgais Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa atklāšanas pasākums. Kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam. Tas ir unikāls un vienlaikus arī dzīvs projekts: blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi. Vērienīgajā pazemes stāvā būs darbnīcas, savukārt vēsturisko teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām Black Box zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un komfortablām telpām aktieriem. Ērtākam darbam abas ēkas ir savienotas ar stiklotu eju. Pēc pārbūves Lielās zāles parterā ir 322 skatītāju vietas, bet balkonā – 166 vietas. Lielajā Black box zālē ir 230 skatītāju vietas, bet mazajā – 100 sēdvietas. Tāpat ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Nedēļas nogalē noslēdzās 74. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls, kurā pasaules pirmizrādi piedzīvoja arī režisora Dāvja Sīmaņa filma «Marijas klusums». Sestdien festivāla oficiālajā preses konferencē tika izziņotas un pasniegtas festivāla speciālo žūriju balvas. Režisora Dāvja Sīmaņa filmai Marijas klusums, piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva. Šī balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savās filmās aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Ekumēniskās žūrijas balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992.gada.
Un vēl
Latvijā lielākā daļa slēpošanas trašu ir noslēgušas sezonu. Tajā skaitā "Egļukalns" tīmekļvietnē pirmdien publicēta informācija par sezonas noslēgumu, savukārt "Riekstu kalns" par trašu aizvēršanu ziņoja jau pagājušajā nedēļā. Tāpat darbu ir patlaban pārtraucis "Milzkalns" un "Žagarkalns", liecina uzņēmumu paziņojumi sociālajos tīklos. Savukārt "Ozolkalns", tuvojoties sezonas noslēgumam, būs atvērts vēl 2. un 3.martā. Kalnu īpašnieki norāda, ka apmeklējumu skaits šajā sezonā bijis līdzvērtīgs iepriekšējam gadam, taču šī slēpošanas sezona bijusi īsāka. Vienlaikus tiek piebilsts, ka gadījumā, ja laika apstākļi būs piemēroti, tajā skaitā ja būs sniegs, trases atkal tiks atvērtas apmeklētājiem, taču mākslīgi ražot sniegu šajā sezonā vairs nav plānots.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda situācija ir Daugavā pie Jēkabpils? Latvijas amatpersonas sveic Zviedriju; un Japānā neparasti agri uzziedējušas sakuras.
Jau ziņots, ka Daugavā pie Ābeļiem vakar dienā sakustējās ledus un vakar vakarā arī pie Jēkabpils sākās ledus iešana. Sākoties ledus iešanai notiek ūdenslīmeņa svārstības. Kāda situācija ir Daugavā patlaban jautājām Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmāram Lukstam.
AUDIO
Kāda situācija ir Daugavā lejpus Jēkabpils?
AUDIO
Kas jāņem vērā iedzīvotājiem?
AUDIO
Kā jau tikko dzirdējām, šorīt pēc pulksten septiņiem ledus sablīvējums izkustējās, tā rezultātā pie Pļaviņu ielas 72 Jēkabpilī ledus gabali tika pārstumti pāri aizsargdambim. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” dots uzdevums atbrīvot brauktuvi. Ledus Jēkabpilī apstājies pie Daugavsalas, Daugavas plūdums lielākoties plūst pa Daugavsalas labo krastu. Lejpus Jēkabpils ledus nekustās. Ūdens līmenis Zeļķos šorīt bija - 5.6 m.
Turpinām ziņas
Latvijas amatpersonas, sveicot Zviedriju ar uzņemšanu NATO, vienlaikus uzsver, ka Zviedrijas uzņemšana stiprinās reģiona un visas alianses drošību. Valsts prezidents Edgars Rinkevičs paziņojumā sociālajos tīklos norādīja, ka Zviedrijas uzņemšana aliansē ievērojami uzlabos gan reģionālo, gan sabiedroto drošību. "Baltijas jūra tagad ir NATO ezers," raksta prezidents. Ministru prezidente Evika Siliņa uzsver, ka no šī soļa iegūs Latvijas, NATO un Baltijas jūras reģiona drošība un aizsardzība. Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds apsveica Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas iedzīvotājus. Viņaprāt, ar Zviedriju kā sabiedroto Baltijas reģiona atturēšana un aizsardzība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Apsveikumiem pievienojās arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš norādīja, ka Zviedrijas pievienošanās aliansei ievērojami stiprinās Latvijas un alianses drošību kopumā.
Līdzšinējā Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa turpmāk būs Latvijas vēstniece Nīderlandē, savukārt viņas vietā Romā darbu sāks pieredzējusī diplomāte Elita Gavele, liecina Ārlietu ministrijas informācija. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajai vēstniecei Nīderlandē Solvitai Āboltiņai, kura vēstnieces pienākumus Itālijā pildīja jau kopš 2018. gada augusta. Āboltiņa nomainīs līdzšinējo vēstnieci Nīderlandē Aigu Liepiņu, kura šajā amatā bija kopš 2019. gada. Tāpat Valsts prezidents Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajai vēstniecei Itālijā Elitai Gavelei, kura kopš 2020. gada septembra bija Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos.
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos Latvijā gāja bojā 68 cilvēki, kas ir mazākais reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits pēdējos gados. Ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet palielinājies izglābto skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika. 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājās kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā arī izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, bet nedaudz pieauga maldinošo izsaukumu skaits. Kopumā 2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 tūkstoši 233 izsaukumiem, no tiem 6 tūkstoši 401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 – uz meža ugunsgrēkiem, 9 tūkstoši 735 uz glābšanas darbiem, bet 3 tūkstoši 696 izsaukumi bija maldinājumi.
Un vēl
Japānas neparasti siltās ziemas dēļ daudz agrāk uzziedēs sakuras, vietējā ķiršu šķirne, kas tiek uzskatīta par galveno pavasara simbolu Uzlecošās saules zemē. Izdevums "Independent" vēsta, ka dažas sakuru šķirnes jau sākušas ziedēt. Izdevums atzīmē, ka Japānā ķiršu ziedēšanas sezonas kulminācija parasti ir martā un aprīlī, kad lielāko pilsētu ielas rotā skaisti rozā un balti ziedi, pilsētas parkos un dārzos piesaistot miljoniem tūristu un apmeklētāju. Taču šogad agrās šķirnes ķirši uzziedējuši jau pirms februāra vidus. Vietējie ir nobažījušies, ka ziedi sāks birt agrāk nekā parasti un tas sabojās tradicionālos Ķiršu ziedu svētkus. Taču arī citas, vēlākas sakuras šķirnes šogad sagaidāmas daudz agrāk. Daudzās dienvidu pilsētās gaisa temperatūra jau paaugstinās līdz 23-24 grādiem pēc Celsija, kas ir neparasti daudz pat Japānai - tikai pēdējā mēneša laikā valstī jau ir sasniegti aptuveni 600 vietējie temperatūras rekordi.