Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 15.martā
- 15 marts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausietie: Latvijas banku peļņa pērn teju divkāršojusies; Kā Covid-19 ietekmējusi pasaules cilvēku mūža ilgumu? Un Labklājības ministrs dosies reģionālajā vizītē uz Jēkabpils novadu.
Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes. Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.
Turpinot gan 13.Saeimas, gan pašreizējās 14.Saeimas pieeju, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ar kuriem atlikta veselības pakalpojumu "divu grozu" sistēmas ieviešana. Veiktos grozījumus atbilstoši Veselības ministrijas piedāvājumam virzīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Pēc Sociālo lietu komisijas aicinājuma pieņemto priekšlikumu par atlikšanu komisijā iesniedza veselības ministrs Hosams Abu Meri un veselības ministrija. Vēl 12.Saeimā tika atbalstīts princips, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi plašākā klāstā būtu pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām. Tomēr līdz šim šādas sistēmas ieviešana vairākas reizes atlikta.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tajā skaitā mainot finansēšanas kārtību un nodrošinot doktorantiem atalgojumu studiju laikā, kā arī paredzot vienotu promocijas procesu. Lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu "atbiruma" dēļ doktora grādu ieguvēju skaita ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Likums papildināts ar jaunu pantu par doktorantu nodarbinātību. Tas paredz, ka ar doktorantu noslēgs darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Jaunā kārtība par atlīdzību attieksies uz doktorantiem, kuri studijas uzsāks no šī gada rudens.
Austrālijā ir noticis iegruvums zeltraktuvēs, kurā gājis bojā viens strādnieks, bet 29 izglābti. Ārkārtas dienesti trešdienas vakarā steidzās uz Balaratas zeltraktuvi Mauntklīrā pēc ziņām par "akmeņu nogruvumu" raktuves tunelī, paziņoja Viktorijas štata policija. Divus cilvēkus saspieda nokrituši akmeņi, kamēr 28 strādnieki spēja patverties drošības nodalījumā. Viens no saspiestajiem strādniekiem - 21 gadu vecs vīrietis - tika atbrīvots un "nopietnā stāvoklī" aizvests uz slimnīcu ar helikopteru. Glābēji visu nakti strādāja, lai atrastu un izvilktu otru strādnieku, kurš bija iesprostots pazemē trīs kilometrus no raktuves ieejas. Policija ceturtdienas rītā apstiprināja, ka 37 gadus vecais vīrietis ir miris un viņa līķis ir atrasts. 28 zeltrači, kas bija patvērušies drošības nodalījumā, tika droši nogādāti virszemē un viņu stāvokli novērtēja ātrās palīdzības mediķi.
Baltkrievija naktī no trešdienas uz ceturtdienu pārvietojusi 46 vilcienu vagonus ar militāro tehniku un karavīriem uz Ašmenas rajonu pie Lietuvas robežas, atsaucoties uz grupas “Belarusian Hajun project” novērojumiem, vēsta Lietuvas ziņu portāls. Baltkrievijas Ašmenas rajonā, kas ir aptuveni 20 kilomentru attālumā no Lietuvas robežas, nogādāti 39 platformas vagoni, kuros atradās 24 kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, 9 tanki T-72B, 3 platformas ar inženiertehnisko militāro aprīkojumu, 15 platformas ar automašīnām, kā arī 3 segtie vagoni ar aprīkojumu un munīciju. Tāpat uz pierobežu ar Lietuvu četros pasažieru vagonos nogādāts Baltkrievijas Bruņoto spēku personāls. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija norāda, ka šīs darbības veiktas, lai pārbaudītu bruņoto spēku militāro vienību kaujas gatavību.
Krievijas Belgorodas un Kurskas apgabalu iedzīvotājiem nekavējoties jāevakuējas, lai izvairītos no Ukrainas pusē karojošo krievu brīvprātīgo vienību un pret tiem vērstās Krievijas valdības spēku uguns, teikts vakar izplatītajā Krievijas Brīvprātīgo korpusa, leģiona "Krievijas brīvība" un Sibīrijas bataljona kopīgā paziņojumā. Brīvprātīgie aicina abu reģionu varasiestādes, tajā skaitā gubernatorus, nekavējoties izsludināt evakuāciju no visas minēto reģionu teritorijas. Tikmēr tīmeklī publicēts videoieraksts, kas uzņemts it kā Graivoronā Belgorodas apgabalā, kurā redzami bēgoši civiliedzīvotāji.
Kā ziņots, Belgorodā ceturtdien atskanējuši sprādzieni un virs pilsētas paceļas dūmu stabi. Pēc tam tīmeklī parādījies videoieraksts, kurā redzama Belgorodā degoša automašīna. Aculiecinieks aizkadrā apgalvo, ka tai trāpījis dudzstobru reaktīvās iekārtas "Grad" šāviņš. Tīmekļa izdevums "Baza" vēsta, ka vismaz divi cilvēki ir nogalināti. Savukārt Belgorodas apgabala gubernators paziņojis, ka apšaudē gājis bojā viens cilvēks, bet vairāki ievainoti. Savukārt leģions "Krievijas brīvība" ziņo, ka Kurskas apgabala Tjotkinas ciemā iznīcinātas divas Krievijas armijas munīcijas noliktavas.
Turpinām ziņas
Jauni pētījumi liecina, ka pasaulē paredzamais dzīves ilgums jeb vidējais gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot no dzimšanas brīža, Covid-19 pandēmijas kulminācijas laikā ir samazinājies par 1,6 gadiem. Saskaņā ar 12. martā publicēto pētījumu žurnālā "The Lancet”, pasaulē paredzamais dzīves ilgums pieauga no 49 gadiem 1950. gadā līdz vairāk nekā 73 gadiem 2019. gadā. Taču periodā no 2019. līdz 2021. gadam šī vēsturiskā tendence tika mainīta. Šis laika posms aptver pirmos divus pandēmijas gadus, kad mirstības līmenis sasniedza maksimumu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumos, kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā. Turpmāk būs aizliegts suni turēt piesietu. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiks Ministru kabinets. Tāpat arī mājas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu. Pavairotājam būs jāizdara atzīme mājas dzīvnieku reģistra datubāzē. Tāpat likums paplašina valsts un pašvaldības policijas pilnvaras sodīt saimnieku, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Par mājas dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu dubultots sods, proti, piemēros naudas sodu fiziskajai personai līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai - no 30 līdz 420 eiro.
Un vēl
Labklājības ministrs Uldis Augulis šodien dosies reģionālajā vizītē uz Jēkabpils novadu. Ministram ir paredzēta tikšanās Jēkabpils Domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini un viņa vietnieku veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivaru Vanagu. Pēc tam Augulis apmeklēs daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru "Rosme", kur viņš tiksies ar Jēkabpils novada Sociālā dienesta un Bāriņtiesas pārstāvjiem. Vēlāk ministrs viesosies uzņēmumā "GEFA Latvia", kas nodarbojas ar dažādu tekstilizstrādājumu šūšanu. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, kas tiek izmantotas ražošanā, tiek izgatavoti sarežģīti tekstilizstrādājumi, izmantojot dažādus materiālus. Pēcpusdienā ministrs apmeklēs pašvaldības aģentūru "Jaunāmuiža". Šis aprūpes centrs šobrīd uzņem pensijas vecumu sasniegušas personas, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdus, kuriem nepieciešama diennakts sociālā aprūpe. Pērn te izveidota arī sensorā istaba.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aplokšņu algu skandāls "Jaunajai vienotībai" varētu būt vēl sāpīgāks nekā bijušā premjera avioreisi; CSDD piedāvās jaunas sērijas numurus transportlīdzekļu reģistrācijai; un Sestdien Rīgā norisināsies starptautiskā izglītības diena.
Partijas "Vienotība" biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumi par aplokšņu algu maksāšanu "Jaunajai vienotībai" varētu būt vēl sāpīgāks skandāls nekā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumi ar speciālajiem avioreisiem, sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs Juris Rozenvalds. Komentējot Orleāna pausto, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, politologs uzsvēra, ka tā ir nopietna problēma. Viņš norādīja, ka ziņas par "Vienotības" maksāšanu aploksnēs līdz kompetentajām struktūrām nonāca jau pirms trim mēnešiem, līdz ar to šī lieta ir ļoti ievilkusies. Rozenvalds izteica cerību, ka Latvijā kompetentajās iestādēs tomēr atradīsies griba šo jautājumu noskaidrot un sniegt savu atzinumu. Tāpat viņš pauda, ka patlaban aplokšņu algu skandālu aktīvi izmanto Jaunās Vienotības konkurenti, piemēram, Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Viņš arī pauda, ka, ja atklāsies, ka arī citās Latvijas partijās tiek piekopta maksāšana aploksnēs, tas būs sitiens ne tikai pa Jauno Vienotību, bet pa visu partiju sistēmu Latvijā.
Jauniešu iesaiste vēlēšanu procesa koordinēšanā allaž bijusi problēma, atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Taču pārsteidzoši liela ir jauniešu interese par darbu gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņos. Patlaban tiek apstiprinātas iecirkņu komisijas un izvērtēti darbinieku pieteikumi, tādēļ precīzs jauniešu skaits, kuri iecirkņos strādās, nav zināms. Eiroparlamenta vēlēšanās 8. jūnijā Latvijā darbosies 949 vēlēšanu iecirkņi. Apvienības "Eiropas kustība Latvijā" mērķis ir piesaistīt vismaz vienu jaunieti katram iecirknim.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis pirmos 11 no 58 specializētajiem transportlīdzekļiem – ugunsdzēsības autocisternas. Tās ir pilnpiedziņas "Scania" 4x4 kravas automašīnas, kuras aprīkotas ar modernu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu un jauno komandu kabīni ar sešām sēdvietām. Šīs pirmās 11 "Scania" autocisternas jau drīzumā dosies izsaukumos Rīgā un Rīgas reģionā. Kopumā šī gada laikā tiks piegādātas 58 "Scania" autocisternas VUGD struktūrvienībām visā Latvijā.
Vācijas kanclers OIafs Šolcs Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim solījis, ka atbalsts militārajā sfērā tiks turpināts, vakar pēc abu līderu telefonsarunas pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Hēbeštreits. Šolcs telefonsarunā ar Zelenski ceturtdien runājis par politisko, militāro un humāno situāciju Ukrainā. Šolcs solījis Zelenskim, ka Vācija turpinās savu atbalstu ciešā koordinācijā ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem. Tikmēr Vācijas parlaments vakar atkal ar lielu balsu vairākumu noraidīja vācu spārnoto raķešu "Taurus" tūlītējas piegādes Ukrainai.
Lielbritānijas gaisa spēku lidmašīnai, kurā atradās aizsardzības ministrs Grānts Šapss, radīti signāla traucējumi, kad tā atradusies tuvu Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalam, vakarn apstiprināja Lielbritānijas valdības pārstāvis sakariem ar presi. Elektroniskais uzbrukums noticis trešdienas vakarā, kad Šapss ar gaisa spēku lidmašīnu lidojis atpakaļ no Polijas, kur viņš vērojis NATO manevrus, vēstīja laikraksts "The Times". Lidmašīnā atradās arī "The Times" žurnālisti, un izdevums vēstīja, ka GPS signāls ticis traucēts aptuveni 30 minūtes.
Turpinām ziņas
Latvijā cūkgaļas cena šogad janvārī bija vidēji par 9,8% lielāka nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 2,6% mazāka nekā pērn decembrī, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati. Vienlaikus Eiropas Savienībā cūkgaļas cena šogad janvārī bija vidēji par 1,3% lielāka nekā 2023.gada janvārī. Tajā skaitā Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 3,2%, Lietuvā – par 7,8%, Dānijā – par 7,2%, bet Polijā – par 1%. Dati par Igauniju nav pieejami. Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa janvārī Latvijā bija par 13,9% dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena janvārī bija vidēji 205,36 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā – 234,09 eiro par 100 kilogramiem.
Ceļu satiksmes drošības direkcija nākamnedēļ, 20. martā no deviņiem vakarā e-CSDD izvēlei piedāvās jaunas sērijas valsts reģistrācijas numurus transportlīdzekļu reģistrācijai. Izvēlei būs pieejami šādu sēriju numuri: WI1 - WI99 un NZ100 – NZ9999, kā arī numuri WH23, WH28, WH48, WH64, WH67, WH76, WH97 reģistrācijai automobiļiem, autobusiem un motocikliem. Pieteiktais numurs transportlīdzeklim norādītajā CSDD klientu centrā jāreģistrē desmit dienu laikā. Saņemot numurzīmes, papildus jāveic maksājumi par reģistrāciju.
Un vēl
Rīt, 16. martā Rīgā notiks izstāde "Starptautiskās izglītības diena", vairāk nekā 60 izstādes dalībnieki prezentēs dažādas studiju iespējas izglītības iestādēs visā pasaulē – ārvalstu augstskolās un biznesa skolās, privātajās un valsts vidusskolās un profesionālajās koledžās, labākajās valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem un starptautiskajās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem, informēja pasākuma organizētāji. Izstādes apmeklētāji varēs personīgi tikties ar izglītības iestāžu pārstāvjiem un saņemt detalizētu informāciju par turpmākajām studijām un dzīvi ārzemēs, uzzināt par apmācību programmām, iestāšanās nosacījumiem un uzņemšanas kārtību, kā arī studiju finansējumu. Izstādē piedalīsies izglītības iestādes no Lielbritānijas, Nīderlandes, Austrijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Beļģijas, Latvijas, Vācijas, Šveices, Īrijas, Kanādas, ASV un citām valstīm. Izstāde būs atvērta rīt no desitiem līdz pieciem pēcpusdienā Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā. Ieeja bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai būs jāmaksā sods par Eiroparlamenta direktīvas nepildīšanu; Latvijā sākas aktīva lauksamniecības zemju mēslošanas sezona; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Latvijai būs jāmaksā Eiropas Komisijai 300 tūkstoši eiro naudas sods par Eiropas Padomes direktīvas nepildīšanu elektronisko sakaru jomā. Prasību pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību nepildīšanu Eiropas komisija iesniedza 2022.gada 8.jūlijā. Direktīvas mērķis ir ieviest tādu iekšējo tirgu elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumos, kas rada ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu un ieviešanu, noturīgu konkurenci, elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, pieejamību, tīklu un pakalpojumu drošību un labumu galalietotājam.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas palīdzība Ukrainai ir jāsaglabā esošā līmenī vai jāpalielina, taču atšķirīgs viedoklis ir lielai daļai krievvalodīgo iedzīvotāju, kas uzskata, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt. Par to liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja. 32% respondentu uzskata, ka atbalsts Ukrainai jāsaglabā esošā līmenī; 20% vēlas to palielināt. Gandrīz trešdaļa respondentu domā, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt. Šāds viedoklis daudz biežāk ir izplatīts Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Sabiedrības integrācijas pētnieks Deniss Hanovs to daļēji skaidro ar politiķu neveiksmīgo komunikāciju, jo atbalsts Ukrainai nereti izskan kopā ar saukļiem, ko var uztvert arī kā vēršanos pret vietējiem krieviem. Hanovs atzīst, ka Latvijas krievu vidū vērojama izteikta viedokļu polarizācija. Krievijas agresija pret Ukrainu likusi arī Latvijas krieviem pārskatīt savu identitāti, kas ir ļoti sāpīgs process. Tikmēr Latvijas sabiedrībā kopumā joprojām ir ļoti augsts atbalsts Ukrainai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atkārtoti aicina politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Kamera uzsver, ka demokrātijas un starptautisko tiesību normu ievērošana ir fundamentāli svarīga Latvijas un pasaules stabilitātei un drošībai, papildinot, ka jau vairāk nekā divus gadus Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, kura atbalstīšanā iesaistījusies arī Baltkrievija. Organizācijas ieskatā ekonomisko sadarbību, kas pēc būtības ir asiņains bizness, ir jāpārtrauc, kā arī Latvijas sabiedrībai kopumā ir nepieciešami skaidri un drosmīgi politiski lēmumi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atgādina, ka nacionālā līmenī vajadzētu īstenot pēc iespējas plašus savstarpējās tirdzniecības, tajā skaitā importa un eksporta, un tranzīta aizliegumus un ierobežojumus visās preču un pakalpojumu grupās ar Krieviju un Baltkrieviju.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels šodien sarkastiski "apsveica" Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar uzvaru prezidenta "vēlēšanās", lai gan balsošanas iecirkņi ir atvērti tikai pirmo dienu. Viņš norāda, ka agresorvalsts līdera uzvara vēlēšanās acīmredzama, jo viņa darbības rezultātā - Krievijā nav opozīcijas, nav brīvības, nav izvēles. Jau ziņots, ka no piektdienas līdz svētdienai Krievijā notiek prezidenta "vēlēšanas", kas patiesībā ir izrāde, lai pagarinātu Putina valdīšanu uz vēl vienu amata termiņu.
Neskatoties uz arvien sarežģītāko situāciju, ar ko saskaras valsts bruņotie spēki, Ukraina ir uzsākusi rotācijas un nomaiņas procesu frontē esošajiem bataljoniem un vienībām. Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirska ieskatā rotācijas ļaus stabilizēt situāciju un pozitīvi ietekmēt karavīru morālo un psiholoģisko stāvokli. Tāpat arī Ukraina turpina meklēt partnerus, lai pēc iespējas ātrāk sāktu attīstīt militārā aprīkojuma ražošanu pašmājās. Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" paziņojusi, ka tā plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā. Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.
Turpinām ziņu
No šodienas uz lauksaimniecības zemēm atļauts izkliedēt kūtsmēslus un fermentācijas atliekas arī īpaši jutīgajās teritorijās, kurās noteikts aizliegums to darīt laika posmā no 20.oktobra līdz 15.martam. Lauksaimniecības zemju mēslošana notiek arī Jēkabpils, Aizkraukles un preiļu apkārtnēs. Vides dienests aicina iedzīvotājus būt saprotošiem, jo lauksaimniecības darbības var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Ar mērķi ierobežot iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt atļauts jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst veikt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome saņēma informāciju no padomē esošās asociācijas “Latvijas Dārznieks” par iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem tirdzniecības tīkliem Latvijā. Lauksaimnieki pauž bažas, ka veikalu tīkls var maldināt Latvijas iedzīvotājus un kaitēt vietējiem ražotājiem, uzdodot no ārzemēm ievestos gurķus un citus dārzeņus par Latvijas ražojumu. Lauksaimniecības padomē uzsver, ka ir runāts ar vairākiem Latvijas dārzeņu audzētājiem, jautājot par gurķu ražu un piegāžu apjomu pašlaik. Dārzeņu audzētāji norādījuši, ka mazo lauku gurķu novākšana ir tikko sākusies, un pašlaik ievāktās ražas apjoms ir samērā neliels. Citiem vārdiem sakot, gurķu novākšanas sezona Latvijā ir tikai sākusies, bet veikalos jau pašlaik vairumā var atrast gurķus, kur kā izcelsmes valsts ir norādīta Latvija. Lauksaimnieku padome vērsusies Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu veikt pārbaudes veikalos un aicināt katru cilvēku uzmanīgi pievērst uzmanību tam, kādi dārzeņi tiek likti iepirkumu groziņā. PVD pēc pārbaudes secinājis, ka lielveikalā tiek tirgoti Polijā audzēti gurķi, bet kā izcelsmes valsts norādīta Latvija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.
Un vēl
Sestdien Latvijā saglabāsies visai silts laiks, svētdien kļūs vēsāks un lietus vietām pāries sniegā, prognozē sinoptiķi.
Brīvdienās brīžiem gaidāms lietus, vietām arī migla. No rietumiem svētdien ieplūdīs vēsāks gaiss, svētdienas vakarā un naktī uz pirmdienu vietām veidosies sniega sega. Debesis skaidrosies maz. Sestdien pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš un gaisa temperatūra dienā pakāpsies līdz +7..+12 grādiem. Svētdien gaidāms mainīga virziena un pārsvarā lēns vējš, gaisa temperatūra naktī un dienā būs +1..+7 grādi.
Nākamnedēļ laikapstākļus galvenokārt noteiks augsta spiediena apgabals, tomēr debesis bieži klās mākoņi un reizēm iespējami nokrišņi, lielāka to varbūtība prognozēta Latvijas dienvidaustrumu daļā. Vējš pārsvarā būs lēns.
Dažās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra noslīdēs vairākus grādus zem nulles, savukārt siltākajās pēcpusdienās vietām, kur ilgāk spīdēs saule, termometra stabiņš var pakāpties nedaudz virs +10 grādiem.