2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 26.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Vidējā elektroenerģijas cena sarukusi par vairāk nekā trešdaļu;  Iepazīstina ar titula Gada uzņēmējs 2023 uzvarētājiem; un Kāds laiks gaidāms Lieldienās?

Elektroenerģijas vidējā cena februārī Latvijā salīdzinājumā ar janvāri sarukusi par 36% un bija 74,78 eiro par megavatstundu, liecina jaunākais AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskats.  Arī Lietuvā elektroenerģijas cena februārī bija 74,78 eiro par megavatstundu, kas ir par 36% mazāk nekā janvārī, savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 75,52 eiro par megavatstundu, kas ir par 40% mazāk nekā janvārī. Pagājušajā mēnesī ik stundu cenas Baltijā svārstījās no 4 eiro līdz 250 eiro par megavatstundu.

Valsts drošības dienests aicina Latvijas iedzīvotājus gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju un atgādina par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem šo valstu teritorijā. Krievija turpina sākto karu Ukrainā, pastrādājot tur smagus kara noziegumus un apdraudot visas Eiropas drošību. Šajos apstākļos nav mazinājušies riski arī Latvijas nacionālajai drošībai. Drošības dienests brīdina, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienestu darbinieki savas valsts teritorijā nevilcināsies izmantot draudus, šantāžu un citas prettiesiskas metodes, lai mēģinātu piespiest ar tiem sadarboties. Aizdomu gadījumā par kontaktu ar Krievijas vai Baltkrievijas specdienesta pārstāvi drošības dienests aicina sniegt par to informāciju, zvanot uz dienesta diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv. Valsts drošības dienests garantē informācijas sniedzēja konfidencialitāti.

Līdz 5. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par topošo VID mobilo lietotni. Iedzīvotāji aptaujā var norādīt VID pakalpojumus, ko viņi vēlētos lietot mobilajā tālrunī. Tāpat pakalpojumus, ko būtu ērti saņemt lietotnē, aicināti norādīt arī uzņēmēji, pašnodarbinātie un grāmatveži. Lietotnes izstrādes pirmajā posmā 2024. gadā VID izveidos iespēju pievienot attaisnoto izdevumu čekus. Savukārt aptaujas rezultāti esot būtiski, lai plānotu lietotnes turpmākos izstrādes posmus un pievienotu lietotnei tādu pakalpojumus, kas ir svarīgi iedzīvotāju ikdienai un darbam, norādīja VID. Aptauja ir anonīma.

Polijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Krievijas vēstnieks Varšavā nav ieradies uz izsaukumu, kas tika izsniegts pēc tam, kad nedēļas nogalē Polijas gaisa telpā uz nepilnu minūti bija ielidojusi pret Ukrainu raidītā Krievijas spārnotā raķete. Raķete Polijas telpā ielidoja netālu no Ļubļinas vojevodistes Oserdovas ciema un tur atradās 39 sekundes. Šajā laikā to novēroja Polijas militārās radaru sistēmas, norādīja ministrija. Uz notikušo tūlītēji reaģējuši Polijas un arī NATO spēki. Tā arī nav pirmā reize, kad Krievijas raidītās raķetes būtu ielidojušas vai pat nokritušas Polijas gaisa telpā. Tikmēr Krievijas vēstnieks ignorēja aicinājumu un neieradās Polijas Ārlietu ministrijā, lai paskaidrotu incidentu saistībā ar Krievijas spārnoto raķeti, kas 24. martā pārkāpa Polijas gaisa telpu.

Pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē Francija paaugstinājusi terorisma trauksmes līmeni līdz visaugstākajam, paziņojis Francijas premjerministrs Gabriels Atāls. Viņš platformā "X" norādīja, ka lēmums terora trauksmes sistēmā jeb tā dēvētajā plānā "Vigipirate" paaugstināt draudu līmeni līdz augstākajai pakāpei pieņemts pēc tam, kad atbildību par uzbrukumu Maskavā uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts" un ņemot vērā draudus Francijai.  Jau ziņots, ka piektdien bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē "Crocus City Hall", kas atrodas Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts. Krievijas Izmeklēšanas komiteja apstiprinājusi 137 cilvēku nāvi. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās "Islāma valsts".

Turpinām ziņas

Titulu “Gada uzņēmējs 2023” Jēkabpils novadā, pēc sabiedrības ieteikto kandidātu vērtēšanas žūrijas komisijā, saņēma Salas pagasta kokapstrādes uzņēmums SIA “Kontekss”. Ražotnes vadītāji un līdzīpašnieki Mārtiņš Gailis un Andrejs Eglītis atzīst – bijuši ļoti pārsteigti, jo tikai cenšoties labi darīt iesākto darbu. "Kontekss" ražo logu un durvju brusas un plātnes no garumā audzētas priedes un kokskaidu granulas. Jēkabpilī ražotos koka produktus var atrast visās Eiropas valstīs, izņemot Benilux valstis un Franciju. Tā kā "Kontekss" produkcija domāta biznesam, nevis plašam patēriņam, un noiets ir kopējais Eiropas tirgus, pārdevēju algot neesot lietderīgi. Lielākoties klienti paši atrod uzņēmumu. Plašāk par uzņēmumu Kontekss un sarunu ar tā vadītājiem Mārtiņu Gaili un Andreju Eglīti lasiet portālā Radio1.lv, kā arī šīsnedēļas laikrakstā “Ceturtdiena”.

Vēl šodien un rīt lasītāju apmeklējumam būs slēgta Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka. Tā slēgta  saistībā ar literatūras krājuma inventarizāciju no 25. līdz 27.martam. Bibliotēkas kolektīvs atvainojas par sagādātajām neērtībām. 

Budžeta sarunās cīnīsimies par lielāku bāzes finansējumu autoceļu fondam, sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens, tiekoties ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomi. Tāpat, tiekoties ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomi un pašvaldības pārstāvjiem, ministrs akcentēja, ka ceļu fondā ir jābūt lielākam proporcionālajam sadalījumam no akcīzes nodokļa naftas produktiem, lai ceļu remontiem būtu pieejams lielāks finansējums nekā līdz šim, piebilstot, ka tam būtu jābūt vismaz 80% apmērā šobrīd esošo 52% vietā. Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars vērsa uzmanību uz Jēkabpilī esošo vienīgo tiltu pār Daugavu. Viņš sacīja, ka, lai nodrošinātu iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzības, uzlabotu militārās mobilitātes iespējas Zemgalē un Sēlijā, valdībai ir jāplāno līdzekļi jauna tilta būvniecībai vai esošā tilta pārbūvei Jēkabpilī kā stratēģiski svarīgai prioritātei.

Un vēl

Šonedēļ laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks, liecina prognozes. No trešdienas kļūs siltāks, nokrišņi nav gaidāmi, spīdēs saule, pastiprināsies dienvidaustrumu vējš. Minimālā gaisa temperatūra naktī -1...3 grādi, maksimālā dienā 10...15 grādi, mazliet vēsāks Rīgas līča piekrastē Kurzemē.  Ceturtdien temperatūra kāps vēl par dažiem grādiem, sasniedzot 12...17 grādus.  Piektdien debesis kļūs mākoņainākas, daudzviet līs, kļūs vēsāks – maksimālā gaisa temperatūra 8...13 grādi. 

Sestdien un svētdien, Pirmajās Lieldienās, atgriezīsies saulains laiks, temperatūra kāps uz augšu, svētdien vietām Zemgales austrumos, Vidzemē un Latgalē sasniedzot 20 grādus, bet ievērojami vēsāks būs Kurzemes rietumu krastā, kā arī Rīgas līča piekrastē Vidzemē, kur iespējama arī migla un temperatūra var nesasniegt pat 10 grādu atzīmi.  Šāds siltums Latvijā gan nebūs uz palikšanu, aprīlī sekos arī krietni vēsākas dienas, dažās naktīs atgriezīsies sals, nav izslēgta arī snigšana.

Radio1 ziņas pulksten 10.00 -12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiroparlamenta vēlēšanu reitingos "Saskaņa" apdzen "Jauno Vienotību"; Darba devējus aicina piedāvāt vasaras darbu skolēniem; un Lieldienu brīvdienās nestrādās CSDD tehniskās apskates stacijas

Marta otrajā pusē lielākais vēlētāju atbalsts Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Nacionālajai apvienībai, liecina pētījumu kompānijas SKDS pēc portāla "Delfi" pasūtījuma veiktā aptauja. Tajā marta izskaņā 12,7% respondentu atbildēja, ka EP vēlēšanās būtu gatavi balsot par NA, kuras saraksta līderis ir Roberts Zīle. Par "Saskaņu", kuras līderis ir Nils Ušakovs, esot gatavi balsot 8,9%, bet par "Jauno vienotību", kuras līderis ir Valdis Dombrovskis, - 8,7% aptaujāto vēlētāju. Salīdzinoši 7.martā Latvijas Televīzijas publiskotā SKDS aptauja liecināja, ka tobrīd vēlētāju atbalsts Nacionālajai apvienībai bija 10,3%, Jaunajai Vienotībai - 9,3%, bet "Saskaņai" - 6,8%. Jaunākajā aptaujā gatavību balsot par "Progresīvajiem" pauda 5,7% aptaujāto, par "Latvijas pirmajā vietā" - 5,1%, par "Stabilitātei" - 4,1%, par "Latvijas attīstībai" - 4%, bet par "Apvienoto sarakstu" - 3,8%.

Ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiktu rīt, par "Suverēno varu" balsotu 2,5%, par Zaļo un zemnieku savienību - 2,3%, par Jauno konservatīvo partiju - 1,6%, par "Centra partiju - 1,5%, par "Kustību Par!" - 0,8%, par "Apvienību Jaunlatvieši" - 0,7%, par "Tautas varas spēku" - 0,4%, bet par "Tauta. Zeme. Valstiskums" - 0,2%. Savukārt 20% aptaujātajiem bijis grūti pateikt, par viņi balsos EP vēlēšanās, savukārt 17% atzina, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Jau ziņots, ka  Eiroparlamenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Sarakstus tām pieteikušas 16 politiskās apvienības.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Lai gan dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa jeb 59,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, kamēr 2022.gadā šādu atbildi sniedza 58,1%. Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām, laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu, kā arī segt neparedzētus izdevumus.

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm. Latvijas karte ir iedalīta trīs krāsu sektoros. Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma. Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi. Savukārt sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucētu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Šī zona aptver arī topošā Sēlijas poligona apkārtni.

Teju sešus mēnešus kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma ANO Drošības padome vakar pieņēma pirmo rezolūciju, kurā aicināts uz "tūlītēju uguns pārtraukšanu" musulmaņu gavēņa mēneša ramadāna laikā. Drošības padome pauž "dziļas bažas par katastrofālo humāno situāciju Gazas joslā". Padome arī pieprasa nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot visus ķīlniekus, kas atrodas "Hamās" gūstā. ASV, kam Drošības padomē ir veto tiesības, balsojumā pirmdien atturējās. Pārējās dalībvalstis palsoja "par". Ar rezolūciju, kas atbilstoši starptautiskajām tiesībām ir saistoša, tiek palielināts spiediens uz konflikta pusēm - Izraēlu un "Hamās".

Martā kādu apgabalu pie Kanādas krastiem dienā satricināja gandrīz 2 tūkstoši zemestrīču vienas dienas laikā, kas liecina, ka caur dziļu magmatisku plaisu veidosies jauna okeāna garoza, brīdina zinātnieki, raksta izdevums Live Science. Šādas zemestrīces cilvēkiem nekādus draudus nerada, tās ir salīdzinoši mazas un koncentrētas vietā, ko sauc par Endevūru, aptuveni 240 km attālumā no Vankūveras salas krasta. Šobrīd Endevūras apgabalā Klusā okeāna plāksne un Huana de Fukas plāksne atdalās viena no otras. Šī stiepšanās rada garas, lineāras lūzuma līnijas, ļaujot magmai pacelties. Kad magma sasniedz virsmu, tā atdziest un sacietē, lai kļūtu par jaunu okeāna garozu. Endevūru nepārtraukti uzrauga Ocean Networks Kanādas Klusā okeāna ziemeļaustrumu zemūdens eksperimentu tīkls NEPTUNE. 

Turpinām ziņas

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus līdz 19.aprīlim piedāvāt darba vietas skolēniem šī gada vasarai.  Darba devēji, kas ar NVA atbalstu vasarā nodarbinās skolēnus, saņems dotācijas skolēnu mēnešaalgai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, kas pašlaik ir 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, Nodarbinātības aģentūras dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Aģentūra  apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Tāpat arī piešķirs dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Skolēns ā var tikt nodarbināts uz laiku no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem. 

Izlīdzinošo mācību gadu eksāmenus nenokārtojušiem pamatskolēniem varētu ieviest ar nākamo mācību gadu, sākotnēji kā pilotprojektu ar ierobežotu izglītības iestāžu piedāvājumu. Pērn decembrī kļuva zināms, ka Izglītības ministrija plāno ieviest izlīdzinošo mācību gadu tiem skolēniem, kuri 9.klasē nenokārtos centralizētos eksāmenus. Atbilstoši ministrijas redzējumam, izlīdzinošo mācību gadu īstenotu profesionālās izglītības iestādes kā papildus arodizglītības piedāvājumu. Izglītības iestādes tiks izvēlētas atbilstoši reģionālajam pārklājumam, taču ministrijā vēl nemācēja nosaukt precīzu to skaitu. Tas varētu būt zināms tuvākā mēneša laikā. Veiksmīgas īstenošanas rezultātā iesaistīto izglītības iestāžu skaits tiks paplašināts.

Jau ziņots, ka pagājušajā mācību gadā 881 9.klases skolēns nenokārtoja kādu no trīs centralizētajiem eksāmeniem, lai iegūtu pamatizglītību, tādēļ viņiem ir pienākums šogad atkārtoti mācīties 9.klasē. Ministrijas  dati liecina, ka 36 skolēni to nedara. Lai arī šogad skolēni atkārtoti mācīties 9.klasē varēja izvēlēties jebkurā izglītības iestādē, ministrija plāno veidot izlīdzinošo mācību gadu, kura laikā skolēns apgūtu ne tikai tos priekšmetus, kuros viņa zināšanas un prasmes bija nepietiekamas, bet varētu mācīties arī kādus profesionālās ievirzes priekšmetus. Šādu izlīdzinošo mācību gadu plāno ieviest sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, finansējumu paredzot no Eiropas struktūrfondiem.

Un vēl

Lieldienu brīvdienās nestrādās Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijas. CSDD informē, ka Lieldienu brīvdienās – 29. un 31.martā, kā arī 1.aprīlī nestrādās CSDD tehniskās apskates stacijas. Savukārt 28.martā staciju darba diena būs par vienu stundu īsāka, bet 30.martā strādās tās tehniskās apskates stacijas, kurām sestdienas ir darba dienas. Attiecīgi šajās stacijās darba diena arī būs par vienu stundu īsāka. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija lemšanu par skolu tīkla reformu varētu atlikt līdz rudenim; Jēkabpils novada domes vicemērs kļuvis bezpartejisks; un Svētdien notiks pāreja uz vasaras laiku.

Koalīcijas tālākas diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšana par skolu tīkla reformas jautājumiem pārvirzījusies uz vēlāku laiku, secināms no valdības politiķu šodien paustā pēc iknedēļas kopīgās sanāksmes. Valdības partijas skolu reformas jautājumā konceptuāli atbalsta "virzību uz priekšu" un ka risinājums ir jāturpina meklēt, reizē vēl tiks turpināts diskutēt par finansējuma jautājumiem, skaidro Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa norāda, ka skolu jautājums prasa daudz investīciju saistībā ar pāriešanu uz programmu finansēšanas modeli, līdz ar to tas ir arī valsts nākamā gada budžeta jautājums. Tāpēc sarunas par skolu reformas finansēšanu jāatjauno kopā ar nākamā gada valsts budžeta sarunām un pēc Latvijas Stabilitātes programmas apstiprināšanas Saeimā, norāda Siliņa.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību. Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tajā skaitā digitālo vidi. Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, proti, nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā. 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēgusi 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas. Aprīļa sākumā darbus pirmie sāks Nacionālie bruņotie spēki ar aptuveni 80 karavīriem un zemessargiem, kuri līdz rudenim plāno izbūvēt 20 kilometrus žoga. Plānots, ka visu žogu varētu pabeigt līdz šī gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu izbūve, aptuveni 28,35 kilometru, ar valdības lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim. Pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām.

Lielbritānijā lauksaimnieki ar vairākiem desmitiem traktoru vakar devās uz Londonu, lai pie parlamenta protestētu pret, viņuprāt, lauksaimniekiem netaisnīgajiem noteikumiem un tirdzniecības līgumiem, kas pieņemti pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Lauksaimnieki uzskata, ka jaunie noteikumi un līgumi apdraud viņu iztikas līdzekļus un valsts nodrošinājumu ar pārtiku. Kustību "Glābiet britu lauksaimniecību" un "Taisnīgums Kentas lauksaimniekiem" atbalstītāji devās no Anglijas dienvidaustrumiem cauri galvaspilsētas dienvidu rajoniem uz Parlamenta laukumu, kur viņus sagaidīja desmitiem atbalstītāju. Traktoru rinda virzījās gar Temzu uz Parlamenta ēkas pusi, bet pēc tam sastājās lokā ap Parlamenta laukumu. Lielbritānijā līdz šim nebija notikuši plaša mēroga lauksaimnieku protesti kā citur Eiropā.

Baltimorā kuģis ietriecies Frānsisa Skota Kī tiltā, kas sagruvis, ziņo ASV mediji. Upē iekrituši vismaz septiņi cilvēki, raidorganizācijai "CBS News" pavēstīja Baltimoras pilsētas ugunsdzēsības departaments. Glābēju un nirēju komandas cenšas viņus atrast. Pagaidām nav skaidrs, cik automašīnu atradās uz tilta, kad tajā ietrtriecās kuģis, bet ugunsdzēsības dienesta amatpersonas stāsta, ka uz tilta noteikti atradusies liela kravas mašīna.

Turpinām ziņas

Politiskā partija "Apvienība "Iedzīvotāji"" izlēmusi likvidēties, jo apvienībai kā reģionālajai partijai esot grūti īstenot savus mērķus, saņemt valsts finansējumu. "Apvienība "Iedzīvotāji"" tika izveidota Ikšķilē kā kopienas partija ar mērķi veidot labāku vidi pilsētā, un tas arī esot izdevies, lai gan partija bijusi opozīcijā. Taču pēc Satversmes tiesas sprieduma, ka mazās partijas nevar saņemt valsts atbalstu, izlemts partiju likvidēt. Šīs partijas valdē darbojās un no šī politiskā spēka 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja Jēkabpils novada domes vicemērs Alfons Žuks un deputāte Daina Vītola. Sarunā ar Radio1 Alfons Žuks sacīja, ka likvidējoties partijai “Apvienība “Iedzīvotāji””, viņš būšot bezpartejisks. Savukārt deputāte Daina Vītola, kas startēja no šī saraksta nebijusi partijas biedre. Alfons Žuks sacīja, ka par pievienošanos kādam no politiskajiem spēkiem lems pirms 2025.gada pašvaldību vēlēšanām.

Maijā notiks Sēlijas tūrisma konference un tirgus. Vispirms 10.maijā notiks Sēlijas tūrisma konference, kuru varēs vērot "Sēlijas salu" "Facebook" un "YouTube" kontos. Piektais Sēlijas tūrisma tirgus notiks 11.maijā Ērberģē. Sēlijas tūrisma tirgus sāksies ar autofotoorientēšanās sacensībām, kurās dalībnieki varēs iepazīt Sēlijas rietumus. Sekojot kartei, braucējiem piecu stundu laikā būs jāatrod objekti un jāuzņem fotogrāfijas Ērberģes, Zalves un Neretas apkārtnē. Estrādē apmeklētājus priecēs pašdarbības kolektīvu priekšnesumi, muzicēs kapela "Karikste", bet pasākumu vadīs Ērberģes muižas gidu grupa. Tiešraidē no tirgus norises vietas tiks pārraidīta nevalstisko organizāciju un kopienu sarunu studija, kuru vadīs kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas". Tāpat būs iespējams iepazīt Ērberģes muižas vēsturi gida pavadībā, bet tirgus šogad noslēgsies ar zaļumballi.

Un vēl

Latvijā naktī uz svētdienu, 31.martu, pulksten 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 27.oktobrim.


Atstājiet komentāru