Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 9.aprīlī
- 09 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Normu par mazāka caurmēra koku ciršanu atzīst par neatbilstošu Satversmei; dabas pārvalde noraida apgalvojumu, ka pie smakas izplatīšanās Somijā vainojami Ķemeri; un Skolēnus aicina piedalīties konkursā "Stārķa dienasgrāmata".
Satversmes tiesa vakar par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs. Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts Satversmes tiesā. Tā uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.
Šonedēļ, visticamāk, vēl neuzzināsim nākamā ārlietu ministra vārdu. Krišjāņa Kariņa pēcteča amatā meklējumi ir sarežģītāki nekā sākotnēji cerēts, tāpēc šajā ceturtdienā Saeima par nākamo ārlietu ministru vēl nebalsos, secināms pēc "Jaunās Vienotības" vadības sanāksmes. Pagājušajā nedēļā izskanēja valsts augstāko amatpersonu apņēmība nākamo ārlietu ministru izraudzīt nekavējoties, tomēr tik zibenīgi tas neizdodas. Ārlietu ministra amatā nepieciešams aktīvs un politikā zinošs cīnītājs. Ir beidzies laiks, kad ārlietu ministrs varēja strādāt diplomātiski mierīgākos apstākļos, nākamā ministra meklējumus skaidroja premjere Evika Siliņa. Uz jautājumu, vai nākamo ārlietu ministra amata kandidātu izdosies atrast līdz trešdienai, kad amatu atstās Kariņš, premjere atbild noraidoši.
Aizsardzības nozares uzņēmumi brīdinājuši par pārlieku lielu paļaušanos uz Ķīnas kokvilnu, kas var ietekmēt Rietumu uzņēmumu spējas saražot nepieciešamos munīcijas apjomus, ziņojis laikraksts "Financial Times". Kokvilnas šķiedras ir galvenā nitrocelulozes sastāvdaļa, kas savukārt tiek izmantota munīcijas un dažādu citu sprāgstvielu ražošanā. Teju pusi no visa kokvilnas šķiedras tirgus pasaulē aizņem tieši Ķīna, līdz ar to arī Eiropas atkarība no viena piegādātāja ir liela, norāda uzņēmumi. Uzņēmumu ieskatā, Eiropai būs grūti strauji palielināt sprāgstvielu ražošanu, kamēr tā būs atkarīga no Ķīnas. Vadošie ieroču ražotāji, tādi kā Zviedrijas "Saab" un Vācijas "Rheinmetall", brīdinājuši, ka Eiropa ir pārāk atkarīga no Ķīnas kokvilnas šķiedrām, jo aptuveni 70% izmantotās šķiedras tiek importēts tieši no šīs Āzijas valsts.
Viļņā pirmdien ierodas pirmie karavīri no Vācijas brigādes, ko paredzēts dislocēt Lietuvā. Pēc Lietuvas Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, pirmie 20 karavīri tiks izvietoti Viļņā un veidos Vācijas brigādes galveno štāba elementu. Šīs militārpersonas būs atbildīgas par brigādes izvietošanas plānošanu Lietuvā, vienosies par prasībām militārajai infrastruktūrai, kā arī palīdzēs Vācijas karavīru pārdislocēšanā uz Lietuvu.bLietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns pirmdien Lietuvas sabiedriskajam radio sacīja, ka oktobrī ieradīsies vēl aptuveni 150 karavīru. Lielākā daļa Vācijas brigādes karavīru ieradīsies 2025.gadā, un paredzams, ka pilnīgas operatīvās spējas tiks sasniegtas 2027.gadā.
Lielākais zelta tīrradnis, kāds jebkad atrasts Anglijā, ir nonācis izsolē, taču tā izcelsme joprojām ir noslēpums, raksta bbc.com. Ričards Broks izmantoja metāla detektoru, kas, pēc viņa vārdiem, bija "diezgan sabojāts", kad viņš neilgi pēc ierašanās atraduma vietā atrada dārgmetāla gabalu. Tas ir 64.8 gramus smags - iepriekš lielākā zelta tīrradņa rekords piederēja 54 gramus smagam zelta gabalam. Tīrradņa atrašanas vieta tiek turēta noslēpumā. Tīrradnis novērtēts no 30 līdz 40 tūkstoši mārciņu, taču to neizdevās pārdot izsolē, lai gan ir cerība, ka tam tomēr tiks atrasts pircējs.
Turpinām ziņas
Dabas aizsardzības pārvalde noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Lai gan šī ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā. Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka sērūdeņu veidošanās procesi notiek dziļi zem purva virskārtas, tādēļ pašā purvā visbiežāk nekāda smaka vispār nav jūtama, izņemot atsevišķas vietas, kur ūdens spēj izlauzties virspusē. Tāpat, saskaņā ar skaidroto, smaka noteikti ir jūtama iekštelpās, piemēram, ārstniecības iestāžu dūņu un vannu nodaļās, kur tiek veiktas dziednieciskās procedūras. Taču ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav saņēmusi vietējo iedzīvotāju sūdzības par spēcīgu aromātu ārtelpā. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka sērudeņu avoti ir viena no unikālākajām Ķemeru nacionālā parka dabas vērtībām, turklāt tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur šāda veida objekts atrodas tik tuvu jūrai.
Latvijā no 16. a līdz 19.aprīlim notiks Eiropas atklātais čempionāts muitas kinologiem ar darba suņiem. Ar šo starptautisko pasākumu noslēgsies projekta "Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova"" īstenošana. Čempionātā piedalīsies komandas no 12 valstu muitas dienestiem. Sacensībās piedalīsies muitas kinologu komandas ar narkotisko vielu un skaidras naudas meklēšanā apmācītiem darba suņiem no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Īrijas, Lietuvas, Moldovas, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Zviedrijas un četras mājinieku komandas. Latviju čempionātā pārstāvēs divas VID Muitas pārvaldes komandas, kā arī kinologu komandas no Valsts robežsardzes un Valsts policijas.
Un vēl
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina skolēnus iesaistīties konkursā "Stārķa dienasgrāmata", savukārt ikviens, kurš aizraujas ar putnu vērošanu, ir aicināts ziņot par baltā stārķa ligzdām un dzīvi tajās. Iegūtie dati būs nozīmīgs ieguldījums 8. Starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē, kas notiek reizi desmit gados. 2014.gadā Latvijā ligzdoja ap 14 tūkstoši pāri balto stārķu - vairāk nekā jebkad iepriekš. Pēc tam to skaits, šķiet, sācis samazināties. Šādas uzskaites notiek jau kopš 1934.gada, bet šogad - 2024.gadā - tās notiks jau astoto reizi. Tās galvenais uzdevums ir noskaidrot, kādas pārmaiņas balto stārķu izplatībā un skaitā notikušas kopš iepriekšējās uzskaites 2014.gadā. Informāciju par balto stārķu ligzdām un dzīvi tajās Stārķa dienasgrāmatā ir iespējams reģistrēt līdz 15.septembrim. Vērīgākie un čaklākie balto stārķu ligzdu vērotāji tiks apbalvoti. Lai veidotu savu Stārķa dienasgrāmatu, skolēni ir aicināti reģistrēties Dabas pārvaldes mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojusies ievērojami mazināt ierēdņu skaitu; Aktualizējies jauns krāpniecības veids; un Rotko muzejā dibinās jauniešu klubu.
Koalīcija vienojusies ievērojami mazināt ierēdņu skaitu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Ministru prezidente Evika Siliņa atzīmē, lai kapitālsabiedrību padomes un valdes būtu starptautiski konkurētspējīgākas, koalīcija iecerējusi piesaistīt profesionāļus, kas runā Eiropas Savienības valodās. Ministru prezidente Evika Siliņa uzskata, ka tas ir revolucionārs un drosmīgs lēmums.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu pikets plānots 21.maijā pie valdības ēkas. Arodbiedrība uztur prasību, ka protesta akciju var novērst pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā “kategoriski nepiekrīt” Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darbu slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidro ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā samazinājās par 11% un bija 49,49 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā elektroenerģijas cena bija 49,54 eiro par megavatstundu. Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt ietekmēja vēja enerģijas izstrādes kāpums Ziemeļvalstīs par 50% salīdzinājumā iepriekšējās nedēļas datiem. Izteikts vēja izstrādes lēciens 7.aprīlī noteica negatīvas elektroenerģijas cenas gandrīz visos "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos, tajā skaitā Baltijas valstīs. Cenu samazinājumu veicināja arī laikapstākļi Ziemeļvalstīs, kas bija mitrāki par normu, tādēļ pozitīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni. Turklāt energoproduktu tirgū, izņemot naftu, novērota cenu lejupslīde.
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņoja, ka dalībai Lietuvas prezidenta vēlēšanās ir reģistrēti astoņi kandidāti. Šie kandidāti kvalificējās startam vēlēšanās, jo spēja savākt vismaz 20 tūkstošu vēlētāju parakstus. Vēlēšanām ir reģistrēti pašreizējais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, premjerministre Ingrīda Šimonīte, jurists Igns Vēgēle, kuru atbalsta lielākais opozīcijas spēks "Zemnieku un zaļo savienība", bijušais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims, ārsts Eduards Vaitkus, bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Ģiedrims Jeglinsks, Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis un Seima deputāts Remigijs Žemaitaitis. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 12. maijā, bet nepieciešamības gadījumā 26. maijā notiks vēlēšanu otrā kārta.
Pie Smoļenskas sabrucis tilts: bloķēts galvenais transporta koridors starp Krieviju un Baltkrieviju. Tilts bija izbūvēts pār Maskavas-Minskas dzelzceļa līniju. Sabrūkot tiltam, vairāki cilvēki gājuši bojā un vismaz trīs ievainoti, atsaucoties uz Krievijas medijiem, vēsta portāls lrytas.lt. Viņi atradās automašīnā un kravas automašīnā, kas nokrita kopā ar tiltu. Negadījumā bojā gājuši seši cilvēki.
Krievu okupanti pirmoreiz kopš 2022. gada rudens raidījuši vairākus dronu triecienus pret Zaporižjas atomelektrostaciju Ukrainā, radot jaunus lielas kodolavārijas riskus, vēsta “The Guardian”. Par Krievijas triecieniem kodolreaktoram mikroblogošanas vietnē “X” paziņojis ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi. Savā ierakstā viņš norāda, ka šie ir pirmie šāda veida triecieni kopš 2022. gada novembra un pret kodolreaktoru izdarīti trīs dronu triecieni, uzsverot, ka uzbrukumus kodolreaktoram nedrīkst pieļaut, jo tas var izraisīt nopietnu katastrofu. Jānorāda, ka Zaporižjas atomelektrostacija patlaban atrodas Krievijas kontrolē. Lielvalsts amatpersonas reaktorā apgalvojušas, ka svētdien stacijai uzbrukuši Ukrainas militārie droni. Ukrainas izlūkdienesti gan nolieguši savu atbildību par triecieniem.
Turpinām ziņas
Pēdējā laikā aktualizējies jauns krāpniecības veids - par upuriem noskata darba meklētājus. Un tieši darba līguma parakstīšanas brīdī tiek izkrāpti naudas izzagšanai vajadzīgie personas dati. Izliekoties par darba piedāvātājiem, krāpnieki uzrunā cilvēkus, kas sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, piemēram, LinkedIn ielikuši paziņojumu par darba meklēšanu. Un cilvēki notic - jo LinkedIn taču ir profesionāla vietne, bet izrādās - krāpnieki vienkārši izliekas par eksistējošu uzņēmumu pārstāvjiem. Krāpšana sākas brīdī, kad saka - biroja vadītāja darbs ir attālināti un sākotnēji pašam caur it kā kādu uzņēmumu ir jānopērk darbam vajadzīgā tehnika, parasti summā līdz diviem tūkstošiem. Naudu pārskaita, bet nav ne tehnikas, ne darba, krāpnieki pazūd.
Otrs variants - bankas datus mēdz izkrāpt it kā darba līguma parakstīšanas laikā. Lai pieteiktos krāpnieka piedāvātajai darba vakancei, potenciālos upurus aicina atvērt jaunu kontu bankā, jo to vajagot algas saņemšanai, un pēc tam pierunā atdot konta pieejas datus. Un cilvēki to tiešām naivumā dara, jo taču darbu piedāvā. Tad šo jaunatvērto kontu, kas principā ir krāpnieku upura konts ar viņa identitāti un visu pārējo, izmanto dažādu aizdevumu, ātro kredītu ņemšanai un dažādu preču iegādei uz nomaksu.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā konstatēti 39 saslimšanas ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra operatīvie dati par statistiku ar ērču pārnēsātajām slimībām. Janvārī konstatēti 13 saslimšanas gadījumi, februārī -15, bet martā -11. Operatīvie dati arī liecina, ka šogad pagaidām Latvijā nav konstatēta saslimstība ar ērču encefalītu un ērlihiozi. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, Mediķi aicina ikvienu, kurš dodas brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, pārbaudīt vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni.
Un vēl
Rotko muzejs aicina aktīvus, zinātkārus, uz brīvprātīgo darbu orientētus jauniešus šodien uz tikšanos un muzeja "Jauniešu kluba" dibināšanu. Rotko muzeja jauniešu klubs ir paredzēts vismaz 15 gadus veciem jauniešiem, kurus interesē māksla, dizains un aktuālās norises starptautiskas nozīmes kultūrvietā. Muzejā gaida mērķtiecīgus un zinātkārus jauniešus, kuri ir gatavi brīvprātīgi iesaistīties muzeja kultūras un izglītības pasākumu organizēšanā, līdzdarboties tā aktivitātēs un piedalīties jauniešiem saistoša satura izveidē, gūstot praktiskas iemaņas reālā darba vidē un iespēju papildināt savu CV ar jēgpilnu un sabiedriski nozīmīgu brīvprātīgā darba pieredzi. Pirmajā tikšanās reizē notiks savstarpēja iepazīšanās, domu apmaiņa par jauniešiem aktuālām tendencēm nozarē un kopīga Rotko muzeja izstāžu apskate.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Bezdarbs Latvijā marta beigās saglabājies 5,8% līmenī; VID pēc nedēļas sāks maksāt atbalstu kredītņēmējiem ; un Ar ko marts ieies meteoroloģisko novērojumu vēsturē?
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad marta beigās, tāpat kā februāra beigās, bija bija 5,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 11,8%, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija 5,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt Zemgalē un Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis martā nemainījās un mēneša beigās bija attiecīgi 5,7% un 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja nolēmusi neieteikt atcelt Eiroparlamenta deputāta imunitāti eiroparlamentāriešiem Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Plenārsēdē balsojums par Ušakova un Amerika imunitātes atcelšanu varētu notikt trešdien vai ceturtdien. Jau ziņots, ka pagājušā gada septembrī Eiroparlamenta Juridiskā komiteja aiz slēgtām durvīm sāka skatīt pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti Ušakovam un Amerikam, liecina informācija komitejas tīmekļvietnē. Šonedēļ varētu tikt pieņemts lēmums.
Latvija plāno iemaksāt 100 tūkstoši eiro piecās starptautiskajās organizācijās un fondos, paredz Ārlietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts. Ministrijā norāda, ka iemaksas iecerēts veikt Latvijai nozīmīgās starptautiskajās organizācijās un fondos, kuros tiek izskatīti Latvijai svarīgi jautājumi, lai nodrošinātu tās interešu pārstāvību un nostiprinātu Latvijas kā uzticamas sabiedrotās tēlu, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos pierāda savus nodomus. Vienlaikus ar starptautisko organizāciju darbību tiks sniegts atbalsts Ukrainai.
Eiropas Savienība apņēmusies veicināt iedzīvotāju pārvietošanos ar velosipēdiem. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu un mudinātu eiropiešus būt fiziski aktīvākiem. Tāpēc Eiropas Savienība sola sekmēt kvalitatīvas veloinfrastruktūras izveidi un uzlabot ceļu satiksmes drošību, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka velosipēds var kļūt par viņu ikdienas pārvietošanās līdzekli. Dažās Eiropas valstīs velosipēds ir ārkārtīgi populārs transporta līdzeklis. 2019. gadā veiktā "Eirobarometra" aptaujā 41% respondentu Nīderlandē atbildēja, ka viņu galvenais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Zviedrijā šādi atbildēja 21% aptaujāto, bet Vācijā – 15%. Tomēr kopēja aina ES nav tik spoža, jo vidēji tikai 8% ES iedzīvotāju minēja velosipēdu kā savu galveno pārvietošanās līdzekli. Tas nozīmē, ka ir vēl daudz darāmā, lai pārliecinātu vairāk eiropiešu pārsēsties uz velosipēdiem, kas tiek uzskatīti par zaļākajiem pārvietošanās līdzekļiem.
Krievijā, Orenburgas apgabalā Orskā, kur pārrauts Urālas upes aizsargdambis un applūdušas pilsētas, saniknotie iedzīvotāji vēršas pie Putina, pieprasot “iemainīt” Krimu pret savu izglābšanos, raksta dialog.ua. Simtiem plūdos cietušo Orskas iedzīvotāju protestēja pilsētas centrā, iedzīvotāji savu neapmierinātību pauž arī komentāros sociālajos tīklos. Neapmierinātību izraisījis reģionālo varas iestāžu izsludinātais kompensācijas apmērs, oficiālais pilsētas dambju pārrāvuma iemeslu skaidrojums un ministrijas vadītāja paziņojums. Uz mītiņu atnākušie skandēja “Kauns!”, pauda neapmierinātību ar varasiestāžu solīto kompensāciju apmēru, kā arī apsūdzēja amatpersonas melos saistībā ar apgalvojumu, ka nedēļu pirms dambju pārraušanas pilsētā esot izsludināta evakuācija.
Jau ziņots, ka sestdien Orenburgas apgabala gubernators paziņoja, ka plūdos cietušie saņems 20 tūkstošus rubļu vienā reizē un no 50 līdz 100 tūkstošiem “mantas zaudēšanas gadījumā”. Laukumā sanākušie pieprasīja pamatīgākas kompensācijas, jo plūdi izraisīja postošākas sekas, nekā gaidīja varasiestādes - aculiecinieku uzņemtie video liecina, ka dažas mājas ir pilnībā nogremdētas zem ūdens. Cilvēki ir arī neapmierināti, ka dambis, kuram no budžeta tika iztērēts miljards rubļu, nespēja apturēt plūdus.
Turpinām ziņas
Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem. Atbalstu līdz aprīļa beigām saņems aptuveni 100 tūkstoši kredītņēmēju. Summu, kas izmaksājama par pirmo ceturksni – 24,2 miljonu eiro apmērā – valdība jau nolēmusi pārskaitīt VID, kas tad reāli arī veiks pārskaitījumu uz katra hipotekārā kredītņēmēja bankas kontu. Pēc Finanšu nozares asociācijas aprēķiniem, izmaksājamais atbalsts var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem līdz 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no tūkstoš līdz tūkstoš 240 eiro.
Iedzīvotāji veikalos vēlas vairāk vietējo produktu, un uzcenojums pārtikai esot par augstu. Lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem produktiem, Zemkopības ministrija grib mainīt likumu, ieviešot tā saucamo "nulto kilometru" – noteikt, ka precēm, kas no ražotnes mērojušas īsāku ceļu, uzcenojums nedrīkst būt lielāks kā tām, kuras pārvadā tālāk. Šādu ieceri atbalsta piensaimnieki, norādot, ka mazumtirgotāji ir kļuvuši par vietējo ražotāju pretiniekiem. Tikmēr Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijā to vērtē kā nesavienojamu ar brīvo tirgu un noliedz, ka vietējās preces tiktu uzcenotas augstāk. Turklāt daļa lielo pārstrādes uzņēmumu savas ražotnes izvietojuši vai pārcēluši ražošanu ārpus Latvijas, tāpēc neesot skaidrs mērķis ieviest tā saucamo "nulto kilometru". Tāpat arī tiek atzīmēts, ka konkurences padomes pētījuma rezultātus nevarot vispārināt ne uz visiem tirgotājiem, ne visiem produktiem, un Konkurences padomei šī situācija būtu jāskaidro detalizētāk, lai neradītu maldu ēnu sabiedrībā.
Un vēl
Šī gada marts bijis karstākais, kāds jebkad reģistrēts, un 10. karstākais mēnesis pēc kārtas, un arī jūras virsmas temperatūra sasniegusi "šokējošu" jaunu rekordu, šodien paziņoja Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus", kas veic klimata novērošanu. Kopš 2023. gada jūnija katrs mēnesis ir atzīts par karstāko, un 2024. gada marts nav bijis izņēmums. «Copernicus» paziņoja, ka martā vidējā globālā temperatūra par 1,68 Celsija grādiem pārsniedza vidējo marta temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam. Martā temperatūra bija augstāka par vidējo daudzās vietās uz Zemes - no dažiem Āfrikas rajoniem līdz Grenlandei, Dienvidamerikai un Antarktikai. Marts noslēdza arī karstāko 12 mēnešu periodu, kurā vidējā temperatūra bija par 1,58 Celsija grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā.
Foto: Spodra Purviņa
Jēkabpils mežaparkā 2024.gada 9.aprīlī.