Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 11.aprīlī
- 11 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Izskata iespēju valstij pārņemt reģionālās slimnīcas; Vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu pilnībā plānots ieviest līdz 2025.gada pirmajam ceturksnim; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Veselības ministrija apsver iespēju valstij pārņemt reģionālās slimnīcas, lai uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālajā līmenī. Jau 2019.gadā, ieviešot slimnīcu iedalījumu līmeņos, ministrijai bija iecere vērtēt valsts līdzdalības jeb pārņemšanas iespējas stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcas, bet šīs ieceres turpmāku realizāciju pārtrauca Covid-19 pandēmijas iestāšanās. Veselības ministrijas vērtējumā šāds modelis ievērojami uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālā līmenī. Turklāt reģionālajām slimnīcām, kā vadošām ārstniecības iestādēm, slimnīcu sadarbības tīklā būtu vieglāk pārstāvēt valsts intereses un virzīties uz vienotu mērķu sasniegšanu veselības aprūpē. Lai arī turpmāk slimnīcu sadarbības tīkls būtu sekmīgs un tajā līdzdarbotos pēc iespējas vairāk slimnīcu, ministrijas ieskatā sākotnēji sadarbībā ar klīniskām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, nepieciešams noteikt atbildības teritorijas un sadarbības principus.
Veselības ministrija iecerējusi veikt arī Latvijas psihiatrisko slimnīcu reorganizāciju. Patlaban ministrija ir kapitāla daļu turētāja 13 valsts kapitālsabiedrībās, no kurām piecas ir pieaugušo psihiatriskās aprūpes stacionārās iestādes. Šobrīd psihiatriskā profila pakalpojumi tiek nodrošināti dažādos Latvijas reģionos, tādējādi, ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus, ministrijas vērtējumā ir svarīgi nodrošināt vienmērīgu pārklājumu un līdzvērtīgu pieejamību pakalpojumiem. Ministrijā apgalvo, ka, uzsākot reorganizācijas procesu, tai skaitā jomas metodisko vadību, būs iespējams elastīgāk plānot pakalpojuma izvietojumu un attīstību. Papildus tiktu sakārtota arī narkoloģijas profila ārstēšanas pakalpojumu pārņemšana valsts kapitālsabiedrībās.
Nākamnedēļ Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100. gadadienai un tā darbībai, nododot mūsu tautas mantojumu nākamajām paaudzēm. Monētas grafiskā dizaina autors ir pieredzējušais monētu mākslinieks Arvīds priedīte, kurš monētā attēlojis latviskās vērtības – darba tikumu un darba mīlestību –, kas nav zudušas, laikam ritot. Monētas plastiskā veidojuma autore ir māksliniece Ligita Franckeviča. Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 16. aprīļa. Monētas cena – 75 eiro, iegādes limits vienai personai – 5 monētas. Monētas tirāža ir 3 tūkstoši eksemplāru. Monēta kalta Lietuvā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā izdevumam Politico paudis nopēlumu idejai par atteikšanos no teritorijām apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu, uz ko atbilstoši avotu teiktajam grasoties uzstāt Donalds Tramps, ja viņš atgriezīsies Baltajā namā. ASV laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar plānu, vēstīja, ka Tramps grasās vērst spiedienu uz Kijivu, lai piespiestu Ukrainu atteikties no daļas savu teritoriju, arī Krimas un Donbasa. Zelenskis šādus plānus nodēvēja par primitīviem un brīdina, ka jebkurš darījums, kas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vienkārši atdos teritorijas apmaiņā pret karadarbības pārtraukšanu, tikai pavērs iespēju jauniem krievu iekarošanas kariem nākotnē.
Spānija atceļ "zelta vīzu" sistēmu, kas valstī pastāvēja pēdējos vairāk nekā desmit gadus un kas ļāva ārvalstu investoriem, kuri Spānijā iegādājās nekustamo īpašumu vismaz 500 tūkstoš eiro vērtībā, ātrāk nokārtot uzturēšanās atļauju. Lai gan "zelta vīzas" sistēma pēc eirozonas krīzes 2013. gadā, kas īpaši smagi skāra Spānijas nekustamā īpašuma nozari, ļāva šai valstij piesaistīt tik ļoti nepieciešamās ārvalstu investīcijas, Spānijas valdība vienojusies, ka tagad sistēma ir jāizbeidz. Secināts, ka ārvalstu investīciju ieplūšana nekustamā īpašuma tirgū nelabvēlīgi ietekmē vietējos, kuri vairs nespēj iegādāties mājokli, jo cenas gadu no gada pieaug.
Jau ziņots, ka Latvija "zelta vīzu" piešķiršanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izbeidza pirms diviem gadiem. Šādu soli ir spērusi arī Apvienotā Karaliste, Īrija un šī gada sākumā arī Austrālija.
Turpinām ziņas
Jauno vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu pilnībā plānots ieviest līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim. Tā nepieciešama biļešu tirdzniecības nodrošināšanai tiešsaistē visās sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības vietās. Autotransporta direkcija informē, ka turpmāk pamatā būs pieci biļešu veidi, tajā skaitā viena brauciena biļete, vienas dienas, trīs dienu, piecu dienu, 30 dienu. Savukārt 10 un 20 braucienu biļetes būs tiem, kuri pietiekami bieži lieto sabiedrisko transportu, bet nav izdevīga mēnešbiļete. Vienoto biļešu sistēmu sākumā ievieš AS "Pasažieru vilciens" un pakāpeniski to ieviesīs arī autobusos un autoostās saistībā ar tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja kompromisa priekšlikumu, kas paredz, ka internetā iegādāto alkoholu atļauts piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža. Priekšlikums nosaka izņēmumu attiecībā pret alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpumprocentus. Alkohola tirdzniecību ar distances līgumu tika ieviesta Covid-19 laikā. Nākamnedēļ komisija turpinās darbu, diskutējot par aizliegumu iegādāties alkoholu degvielas uzpildes stacijās
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs vēsāks, un nākamnedēļ temperatūras pazemināšanās turpināsies, liecina prognozes. Piektdien, lai gan debesīs būs daudz mākoņu, nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs mēreni stiprs rietumu vējš. Sestdien daudzviet gaidāms lietus, vairāk līs naktī, un vējš pārsvarā būs lēns, piekrastē iespējama migla. Svētdien Latviju var sasniegt jauni lietus mākoņi. Gaisa temperatūra – naktīs 2...10 grādi, dienās 10...16 grādi. Šāds temperatūras režīms vienalga ir siltāks par aprīļa vidus klimatisko normu.
Nākamnedēļ Latvijā valdīs vēl vēsāks laiks, naktīs temperatūra būs tuvu nullei, vietām pat noslīdot kādu grādu zem tās, bet dienās nedēļas pirmajā pusē 6...13 grādu robežās, bet otrajā pusē var kļūt vēl par dažiem grādiem vēsāks. Brīžiem gaidāmi nokrišņi – pārsvarā lietus, bet nav izslēgts, ka vietām tam pievienojas arī slapjš sniegs. Pašreizējās prognozes gan nerāda, ka snigšana varētu būt tik stipra, lai veidotos sniega sega.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Noskaidroti labākie darba devēji Latvijā; Tautas namā skatāma Daigas Kalniņas fotoizstāde; un "Jēkabpils lūši" izcīna uzvaru.
Eiroparlamentārietei Tatjanai Ždanokai par Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksa pārkāpumiem piecas dienas neizmaksās dienas naudu tūkstoš 750 eiro apmērā, vakar plenārsēdē paziņojusi Eiroparlamenta prezidente Roberta Metsola. Pamatojoties uz Eiroparlamenta Reglamentu, Ždanokai līdz šī sasaukuma beigām ir aizliegts arī pārstāvēt Eiroparlamenta sadarbības delegācijā, starpparlamentārā konferencē vai jebkādā citā starpinstuticionālā forumā. Metsola atzīmēja, ka Ždanoka ir informēta par sankcijām un nav iesniegusi apelāciju, līdz ar to Eiroparlamenta prezidentes lēmums ir galīgs.
Kā ziņots, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Eiroparlamenta deputāte no Latvijas Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet savu kontaktpersonu dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 3,1 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 3,2% jeb 103,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,3 miljardiem eiro, kas ir kritums par 9% jeb 331,3 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Februārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija un Krievija, kamēr nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija un Igaunija.
Vakar interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia", kas iepriekš zināms kā "CV-Online Latvia", apbalvošanas ceremonijā par labāko darba devēju Latvijā 2023.gadā tika atzīta mazumtirdzniecības ķēde SIA "Lidl Latvija". Tikmēr otro vietu ieguva AS "Swedbank", bet trešo - SIA "Latvijas aptieka". Kā labākais darba devējs valsts sektorā 2023.gadā tika apbalvota Rīgas Stradiņa universitāte. Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma SIA "Euro Live Technologies". Apbalvošanas ceremonijā paziņoti arī labākie darba devēji 2023.gadā reģionālajā griezumā. Vidzemes reģionā par labāko darba devēju pērn atzīta AS "Fazer Latvija", Kurzemes reģionā - SIA "Lauma Fabrics", Zemgales reģionā - AS "Virši-A", bet Latgales reģionā - AS "Latvijas maiznieks".
Izraēlas karš pret teroristisko organizāciju "Hamās" turpinās jau pusgadu. Izraēlas bruņoto spēku rīcība Gazas joslā, kur bijuši lieli civiliedzīvotāju upuri, arvien vairāk izraisa starptautiskās sabiedrības sašutumu. Karadarbībai ieilgstot, pasaulē mazinās atbalsts Izraēlai un palielinās atbalsts gan palestīniešiem, gan arī idejai par suverēnas Palestīnas valsts atzīšanu. ANO Drošības padome norāda, ka Izraēlas valdības pilnīgi neproporcionālā atbilde uz "Hamās" teroristu uzbrukumu apgriež otrādi desmitgadēm attīstītās humanitārās tiesības un draud destabilizēt Tuvos Austrumus un attiecīgi arī visu pasauli. ANO Drošības padome jau ir sākusi izskatīt Palestīnas pieteikumu par tās atzīšanu ANO dalībvalsts statusā.
Rotaļlietas parasti saista ar bērnību un bērniem, bet spēļmantiņu kolekcionēšanai azartiski nododas arī daudzi pieaugušie. Entuziastiem tiek organizēti īpaši gadatirgi, un Britu salās lielāko pasākumu regulāri rīko Birmingemā. Šajā nedēļā rīkotajā pasākumā zālē bija izvietoti vairāk nekā 500 stendu ar tūkstošiem rotaļlietu, tai skaitā pagājuša gadsimta vidū radītas figūriņas, dzelzceļa modeļi un rotaļu lācīši. Daudzi kolekcionāri apmeklē gadatirgus, lai meklētu "slēptus dārgakmeņus", bet citiem tas ir arī ienesīgs bizness. Patlaban topā ir pagājušā gadsimta 80. un 90. gados populārās rotaļlietas. Piemēram "Zvaigžņu karu" sāgas figūriņas oriģinālajā iepakojumā var maksāt pat līdz 600 mārciņām jeb 700 eiro. Savukārt par retu "Action Man" lelli pircēji ir gatavi atdot pat piecus tūkstošus mārciņu jeb 5 tūkstoši 840 eiro.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē skatāma jēkabpilietes, fotogrāfes Daigas Kalniņas foto izstāde “Saules svinēšana”, kurā autore paliek uzticīga sev tuvajam poētiski dokumentālajam reportāžas stilam, apkopojot vasaras saulgriežu un Jāņu skaistākos fotomirkļus. Laikā, kad pietrūkst gaismas, cilvēcības un līdzsvara, Daigas Kalniņas 22. fotogrāfiju personālizstādē “Saules svinēšana” ir kā saules un pasaules pagriešana uz harmoniju, siltumu un mīlestību, ko spēj uzburt latviskās Jāņu tradīcijas turpinātāji. Fotogrāfe līdztekus savai radošajai darbībai vadījusi fotoklubu “Daugava”, organizējusi foto plenēru “Pa Buclera pēdām”, bijusi kuratore daudzu citu fotogrāfu izstādēm un par radošiem foto projektiem saņēmusi titulu “Gada jēkabpilietis.”. Izstāde Tautas namā būs skatāma līdz 7.maijam.
Savukārt Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu zālē ēkā Pasta ielā 39 aplūkojama izstāde “Sapnis par nākotni”. Tā ir Jēkabpils 3.vidusskolas 12.b klases skolnieču Elīnas Kāpostiņas un Danielas Presnijas projekts, mākslinieciskās jaunrades darbs – Izstāde “Sapnis par nākotni”. Kā norāda izstādes autores, sabiedrības neziņa par nākotni un tās attīstību ir vēljoprojām aktuāls un atvērts jautājums. Katram cilvēkam ir uztraukums, bailes un pat bažas par savu nākotni. Izstādē ir iespējams aplūkot piezīmju lapu virknes, kas ir anketas rezultāti – jauniešu viedokļi un redzējumi par nākotni. Stendos ir izvietoti konkursa darbi saistībā ar izstādes tematiku. Autores norāda, ka vēlas dot jauniešu vecumposmā no 12 līdz 20 gadiem nākotnes vīziju un konkrētu ideju redzējumu par nākotni pēc 50 gadiem. Izstāde ir veidota skolēnu mācību kursa projekta darba ietvaros. Izstāde pilsētas bibliotēkas izstāžu zālē būs skatāma līdz aprīļa beigām.
Un vēl
"Jēkabpils Lūšu" volejbolisti vakar Daugavpilī pirmajā spēlē Latvijas čempionāta zelta finālsērijā ar 3:2 uzvarēja pretiniekus "Ezerzeme/Daugavpils Universitāte". Valsts čempionu titulu nodrošinās komanda, kas finālsērijā izcīnīs trīs uzvaras. Sērija turpināsies ar nākamajām spēlēm sestdien Jēkabpilī un svētdien Daugavpilī. Ja ar trim spēlēm uzvarētāja noteikšanai finālsērijā nepietiks, nākamajām cīņām kalendārā ir rezervēts 19. aprīlis Jēkabpilī un 20. aprīlis Daugavpilī.
Jau ziņots, ka pusfinālā "Jēkabpils Lūši" ar 2:1 bija pārāki par "RTU/Robežsardzi/Jūrmalu", bet daugavpilieši ar 2:0 sērijā uzveica "Piejūru/MSĢ". "Ezerzeme/DU" ir pašreizējie Latvijas čempioni, turpretim Jēkabpils komanda neilgi pirms gadumijas izcīnīja Latvijas kausu, finālā pārspējot daugavpiliešus. Cīņā par bronzas godalgām tiksies "RTU/Robežsardze/Jūrmala" un "Piejūra/MSĢ".
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Turpina samazināties saslimstība ar gripu un Covid-19 ; Uzņēmumiem neizdodas panākt ierobežojumu kažokzvēru audzēšanai atcelšanu; un Aktīvi pavasara sējas darbi varētu sākties nedēļas nogalē.
Gripas un Covid-19 pacientu skaits turpina samazināties, liecina Slimību profilakses un kontroles centrs monitoringa dati. Pagājušajā nedēļā konstatēti 77 gripas gadījumi, un augstākā saslimstība reģistrēta 5–14 gadu vecuma grupā. Gadījumi reģistrēti Ventspilī, Rīgā, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Valmieras novadā. Jēkabpilī un Jēkabpils novadā pagājušajā nedēļā saslimšana ar gripu nav konstatēta.
Arī Covid-19 gadījumu skaits valstī turpina samazināties. Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināti 20 gadījumi, kopumā veikti 577 laboratoriskie testi uz vīrusa klātbūtni. Stacionēti 18 Covid-19 pacienti. Stacionāros šobrīd nav pacientu ar smagu Covid-19 slimības gaitu, tomēr pagājušajā nedēļā reģistrēti trīs Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Mediķi atgādinā, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija.
Bijušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš nav uzņēmies politisku atbildību par savas premjerēšanas laika izšķērdīgajiem privātajiem lidojumiem, un viņš nerīkojās kā Rietumu politiķis, atkāpjoties no amata, jo no amata atkāpties piespieda paša pārstāvētā politiskā partija, Latvijas Televīzijai intervijā sacīja politologs Juris Rozenvalds. Viņš norādīja, ka viņu pārsteidzis premjeres Evikas Siliņas pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā secināts, ka Kariņa specreisiem nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 tūkstotis 566 eiro, paziņojums, ka Kariņš, atkāpjoties no ārlietu ministra amata, rīkojies kā Rietumu politiķis un uzņēmies zināmu atbildību. Rozenvalds uzsver, ka Kariņa kungs nerīkojās kā Rietumu politiķis, jo visiem ir skaidrs, ka viņš ir aizgājis no sava amata, jo partija piespieda viņu to izdarīt. Par to arī liecinot viņa tāda, kā apvainotā bērna pozīcija, kas, nepiedienot nopietnam politiķim un neesot rīcība Rietumu politiķa stilā.
Islāma republika vēlas atriebties par vairāku augsta līmeņa militārpersonu nogalināšanu pagājušajā nedēļā notikušajā Izraēlas triecienā Sīrijā, Telavivu brīdinājusi ASV. Izraēla sola atbildēt, ja Irāna tai uzbruks un abu valstu kaujinieciskā retorika rada bažas par plašāka kara izcelšanos Tuvajos Austrumos. Irānas faktiskais vadītājs un garīgais līderis ājatolla Alī Hāmeneī šonedēļ paziņoja, ka Teherāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi. Un ASV izlūkdienesti uzskata, ka tā nav tikai retorika. Esot nopietns pamats domāt, ka Irāna pati vai ar savu sabiedroto palīdzību tuvākajās dienās gatavojas veikt dronu vai raķešu uzbrukumus. Tie varētu būt vērsti tieši uz Izraēlu vai arī pret Izraēlas vēstniecībām un izraēliešu tirdzniecības kuģiem.
Neraugoties uz neveiksmēm frontē, vairāk nekā 80% Ukrainas pilsoņu vēl arvien ir pārliecināti, ka tiks gūta uzvara pār Krieviju, un 59,5% no aptaujātajiem nelokāmi tic uzvarai, liecina Kijivas Razumkova institūta trešdien paziņoti aptaujas rezultāti. Vēl 23,4% no respondentiem tiecās atbildēt apstiprinoši uz šo jautājumu, bet 11% tiecās atbildēt noliedzoši. Pārējie atturējās no atbildes. Tikai 21,9% no aptaujas dalībniekiem bija pārliecināti, ka uzvara tiks gūta šogad. 34,5% gaida Krievijas sakāvi viena vai divu gadu laikā, bet pārējie uzskata, ka karš vēl ilgs vairāk nekā divus gadus. Starp ukraiņiem, kas ir pārliecināti par uzvaru, 45,5% uzskata, ka tā ietvers krievu iebrucēju pilnīgu padzīšanu no Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimu.
Eiropas Parlaments atbalstījis stingrākus migrācijas un patvēruma piešķiršanas noteikumus Eiropas Savienībā. ES pieņēma visas desmit migrācijas un patvēruma piešķiršanas noteikumu kopuma daļas, noslēdzot gandrīz desmit gadus ilgušās sarunas starp ES dalībvalstīm. Eiroparlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola norādīja, ka pie reformām tika strādāts desmit gadu, un beidzot tas ir paveikts. Viņa sacīja, ka panākts līdzsvars starp solidaritāti un atbildību. Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina ES ministriem. Tiklīdz tas būs izdarīts, ES dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai ieviestu šos noteikumus. Noteikumu pamatā ir obligāta solidaritātes sistēma, kas paredz, ka visām ES dalībvalstīm ir jāuzņemas zināma atbildība attiecībā uz patvēruma lūgumiem ES.
Turpinām ziņas
Satversmes tiesa šodien par atbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei. Lieta tika ierosināta pēc vairāku uzņēmuma pieteikuma. Uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar ūdeļu turēšanu un audzēšanu kažokādu ieguvei. Saeima 2022.gada septembrī pēc vairāku gadu diskusijām pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2028.gada 1.janvāra tiks aizliegta kažokzvēru audzēšana Latvijā kažokādu ieguvei. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību. Likuma pieņemšanas brīdī Latvijā bija četras kažokzvēru audzētavas. Uzņēmumi lūdza tiesu izvērtēt "Dzīvnieku aizsardzības likuma" 2. un 3.panta atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam. Tiesa lēmusi, ka aizliegums audzēt kažokzvērus tikai kažoka ieguvei, atbilst Satversmei.
Veselības inspekcija pagājušajā gadā visvairāk sūdzību par ārstēšanas kvalitāti saņēmusi zobārstniecībā. Iesniegumos izteiktas sūdzības par ārstēšanas kvalitāti un diagnostikas savlaicīgumu, par veselības aprūpes pakalpojuma organizēšanu un zāļu apriti, kā arī higiēnas prasību neievērošanu. Kopumā saņemts 341 šāds iesniegums, un 74 gadījumos jeb vairāk nekā 20% sūdzību konstatēti pārkāpumi un nepilnības. Biežākās sūdzības bijušas par saņemtajiem pakalpojumiem tādās specialitātēs kā zobārstniecība - 42, ķirurģija - 23, primārā veselības aprūpe - 21, ginekoloģija un dzemdniecība - 18, un psihiatrija -15. Savukārt par pacienta tiesību aizskārumu inspekcija pērn saņemusi kopumā 138 pacientu vai to tuvinieku sūdzības. Par likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz ārstēšanu, kur cita starpā noteiktas tiesības uz laipnu un cieņpilnu attieksmi, arī piekrišana vai atteikšanās no ārstniecības un citas, bijušas 57 sūdzības, un pacienta tiesību aizskārums konstatēts 25 gadījumos.
Un vēl
Aktīvi pavasara sējas darbi varētu sākties nedēļas nogalē. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols norādīja, ka atsevišķās vietās Latvijā ir uzsākti pavasara sējas darbi, taču lauksaimnieku darba ritms ir ļoti atkarīgs no laikapstākļiem. Piemēram, pagājušajā nedēļā lietus dēļ sēšana nebija iespējama. Taču šonedēļ, uz nedēļas nogali laikapstākļiem uzlabojoties, paredzams, ka sēja noritēs pilnā sparā visur, kur būs sauss. Arī graudkopības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīmēja, ka lauksaimnieki sējas darbus varētu sākt šīs nedēļas laikā. Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra augkopības konsultants Andris Skudra pauda, ka aktīva sēja visā Latvijā nav sākusies, jo zeme ir pārmitra un pārlieku ķepīga. Ja neturpināsies lietus, uz sējas sākšanu zemnieki cer šīs nedēļas otrajā pusē, bet tas vēl neesot līdz galam skaidrs.
Jau vēstīts, ka karstuma vilnis trešdien noslēdzās ar jauniem siltuma rekordiem. Trešdien Daugavpils novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +27,1 grādam. Iepriekšējais agrākais datums, kurā Latvijā sasniegta +27 grādu atzīme, bija 23.aprīlis. Šajā datumā 1950.gadā gaiss Daugavpilī sakarsa līdz +27,4 grādiem. Otrā augstākā gaisa temperatūra trešdien bija +26,1 grāds Madonā, savukārt Jēkabpilī gaiss sasila līdz +26 grādiem. +25 grādu atzīme tika pārsniegta arī Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē.