Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.maijā
- 02 maijs 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Nākamajā dekādē cer sasniegt ekonomikas izaugsmi; Latvijas valsts meži pērn fiksēja vairāk kā seši tūkstoši jaunas retu sugu atradnes; un Stājies spēkā vilcienu kustības pavasara grafiks.
Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas Iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro. Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās, teikts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, kuru šonedēļ apstiprināja valdībā. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 tūkstoši nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no Iekšzemes kopprodukta, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no Iekšzemes kopprodukta.
Valdība iepazinās ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla reformēšanu, kas 2024.gadā un turpmākajos divus gadus paredz veikt pasākumus, kas būšot vērsti uz "ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību". Veselības ministrija paredz nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību katrā slimnīcā, aktualizēt prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēt reģionālo slimnīcu sadarbības tīklus un noteikt to darbības principus, uzsākt veidot metodisko vadību, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību. Pasākumu plānā aptvertas 36 slimnīcas. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu, plānots vērtēt medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību.
No maija Latvijā stājas spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktā Stambulas konvencija. Tā prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Svinot 20.gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas Valsts prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss publiskā paziņojumā aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu, un sākt pievienošanās sarunas ES 2024.gada jūnijā. Valstu prezidenti norāda, ka 1990.-1991.gadā Baltijas valstis cīnījās par demokrātisko izvēli, bet šodien ukraiņi, moldāvi un gruzīni cīnās par Eiropas vērtībām un Eiropas ģimeni kā savu izšķirošo izvēli. Valstu vadītāji norāda, ka atbalstīs kandidātvalstis to Eiropas integrācijas ceļā līdz pilntiesīgai dalībai ES, un aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu un sarunas sākt jau šovasar.
Turcijas policija trešdien aizturējusi vairāk nekā 200 protestētāju, kas mēģināja nokļūt Taksimas laukumā, kur demonstrācijas ir aizliegtas. Turcijas iekšlietu ministrs Ali Jerlikaja paziņojis, ka aizturētie nav paklausījuši policijas brīdinājumiem un mēģinājuši doties uz Taksimas laukumu, kā arī uzbrukuši policistiem. Policija pielietoja pret protestētājiem asaru gāzi un gumijas lodes.Turcija 1.maijā ir aizliegusi protestus Stambulas Taksimas laukumā, kas norobežots ar metāla barjerām. Pilsētā patrulē vairāk nekā 40 tūkstoši policistu. Jau vēstīts, ka Turcijas iekšlietu ministrs pirmdien paziņoja, ka varasiestādes izraudzījušās 40 teritorijas, kurās notiks 1.maija svinības, bet Taksimas laukumā tās nebūs atļautas.
Turpinām ziņas
AS "Latvijas valsts meži" pērn "GEO" datu bāzē fiksējusi 6 tūkstoši 295 jaunas retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku sugu atradnes. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka datu bāzē kopumā ir uzskaitītas vairāk nekā 82 tūkstoši 700 retu un aizsargājamu sugu atradnes. Tāpat uzņēmuma vides eksperti un plānošanas speciālisti 2023.gadā valsts mežos turpināja veikt aizsargājamo sugu monitoringu, lai nodrošinātu retajām sugām labvēlīgus ilgtermiņa dzīves apstākļus, sekmējot bioloģisko daudzveidību.
Gaidāmais maksājumu pieaugums ēku vai dzīvokļu daļai no īpašniekiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā no 2025.gada būs atkarīgs no dzīves vietas, liecina Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Tāpat maksājuma pieaugums varētu būt atkarīgs no tā, vai runa būs par privātmāju vai dzīvokli. Tikmēr citai daļai dzīvokļu īpašnieku maksājums pat nedaudz samazinātos. Saeimai par attiecīgajiem grozījumiem likumā vēl būs jābalso otrajā un trešajā lasījumā.
Un vēl
No maija stājās spēkā vilcienu kustības pavasara grafiks, paredzot papildu reisus Tukuma, Skultes un Aizkraukles dzelzceļa līnijās. Ņemot vērā pasažieru sezonālos ieradumus vilcienu satiksmes izmantošanā, no maija vilcienu kustības saraksts papildināts ar vairākiem reisiem no Rīgas uz Dubultiem un atpakaļ, kā arī pāris vilcieni, kas kursēja darbdienās, pēc jaunā saraksta brauks arī brīvdienās. Papildu reisi noteikti arī uz Carnikavu un Saulkrastiem, savukārt Aizkraukles dzelzceļa līnijā vilcienu kustības saraksts papildināts ar reisiem agrā rīta stundā maršrutā Rīga-Ogre-Rīga.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Atzīmē 20.gadadienu kopš latvija iestājās Eiropas savienībā; No maija siltumenerģijas tarifi samazinās 12 komersantiem; un Latvijā sākas līdaku spiningošanas un makšķerēšanas no laivām sezona
1.maijā tika atzīmēti divi nozīmīgi notikumi Latvijas vēsturē. Pirms 104 gadiem darbu sāka pirmais neatkarīgas Latvijas valsts parlaments – Satversmes sapulce. Un 1.maijā atzīmējam arī 20. gadskārtu, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Par godu 20 gadiem, kopš Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. maijā no rīta pie Rīgas pils sagaidīja valsts ausgtākās amatpersonas. Pēc Svinīgās Goda sardzes maiņas klātesošie devās uz Rīgas pils svētā gara torni. Tur, skanot Ludviga van Bēthovena un Frīdriha Šillera sacerētajai Eiropas Savienības himnai “Oda priekam” mastā līdzās Latvijas karogam un Valsts prezidenta standartam svinīgi tika pacelts Eiropas vienotības un identitātes simbols – Zilais karogs ar 12 zelta zvaigžņu apli, kas simbolizē Eiropas tautu vienotības un solidaritātes ideālus. Šie 20 gadi ir bijuši izaicinājumiem pilni gan Eiropas Savienībai kā kopienai, gan Latvijai atsevišķi. Īpaši runājot par pēdējiem gadiem, kad mūsu kaimiņvalsts Krievija turpina asiņainu karu Ukrainā. Amatpersonas saka – neskatoties uz visām grūtībām savienība sevi ir apliecinājusi kā spēcīgu un lemt spējīgu organizāciju.
Latvijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju pirkumiem internetā izmanto datorus, tomēr arvien vairāk cilvēku pirkumiem sāk izmantot arī mobilos telefonus, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktās aptaujas dati. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mobilos telefonus pirkumiem izvēlas par diviem procentpunktiem vairāk aptaujāto, sasniedzot 70% robežu. "Gemius" pārstāvji norāda, ka šāds pieaugums ir vērojams pēdējos trīs gadus. Savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā internetā iepirkušies 85% aptaujāto, no kuriem vairākums jeb 71% pirkumus internetā veica vismaz reizi mēnesī vai biežāk.
Ukraina jau saņēmusi atļauju uzbrukt Krievijas Federācijas teritorijai ar Rietumu ieročiem. Dažas partnervalstis šādus nosacījumus nav izvirzījušas, raksta UNIAN. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže intervijā "Eiropas Pravda" komentējusi Ukrainas Rietumu partneru aizliegumu izmantot savus ieročus, lai dotu triecienu Krievijas teritorijā. Viņasprāt, šī pieeja jau mainās, jo ir valstis, kas jau ir apgādājušas Ukrainu ar ieročiem bez šādiem ierobežojumiem. Vienlaikus viņa norāda, ka ne viss tiek publiski izziņots, un pagaidām daži punkti tiek noklusēti.
Eiropas Savienība sākusi izmeklēšanu pret sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", pastāvot bažām, ka šīs platformas nespēj novērst dezinformāciju pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar jauno ES Digitālo pakalpojumu aktu, kas vēršas pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un prasa lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem darīt vairāk, lai aizsargātu lietotājus tiešsaistē. Eiropas Komisija paziņoja par aizdomām, ka "Facebook" un "Instagram" mātesuzņēmuma "Meta" veiktā reklāmu moderēšana ir nepietiekama un ka apmaksātu reklāmu pieaugums šajos apstākļos varētu kaitēt vēlēšanu procesiem un pamattiesībām, tai skaitā patērētāju aizsardzības tiesībām. ES vadītāji ir īpaši noraizējušies par Krievijas mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu un graut Eiropas demokrātiju.
Vācijā 1.maija parādē, apgāžoties platformai, cietuši 30 cilvēki, no kuriem desmit guvuši nopietnus ievainojumus, paziņojusi policija. Platforma apgāzās, kad traktors, kas to vilka, veica pagriezienu. Negadījums notika uz ceļa netālu no Kandernas, kas atrodas tuvu Francijas robežai. Vairāki ievainotie tika nogādāti slimnīcā ar helikopteriem. Vairāki helikopteri ieradās palīgā no Šveices.
Sagrūstot šosejas posmam, Guandunas provincē, Ķīnas dienvidos, trešdien gājuši bojā vismaz 19 cilvēki, vēsta Ķīnas mediji. 30 cilvēki guvuši ievainojumus. Negadījumā cieta arī 18 automašīnas. Sociālajos tīklos publiskotajos attēlos redzama avarējušu transportlīdzekļu kaudze dziļas dubļainas bedres dibenā, kur kādreiz atradās šosejas līnija.
Turpinām ziņas
No maijas samazinās siltumenerģijas tarifi 12 komersantiem vairākās apdzīvotās vietās, bet kopumā maijā siltumenerģijas tarifi samazināsies 18 komersantiem. Salīdzinot ar iepriekšējās apkures sezonas noslēgumu, šā gada maijā tarifi būs vidēji par 22% zemāki. Pērn tarifi apkures sezonas beigās bija vidēji 110 eiro par megavatstundu, savukārt šajā gadā - 86 eiro par megavatstundu apkures sezonas beigās. No maija Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā tarifs samazināsies par 8% un būs 59,53 eiro par megavatstundu. Tāpat arī Jēkabpilī, Kūkās un Spunģēnos tarifs samazināsies par 4% un būs 58,56 eiro par megavatstundu.
Dabas aizsardzības pārvalde no maija līdz oktobrim organizē piecus pārgājienus Krustkalnu dabas rezervāta slēgtajā teritorijā Madonas novadā. Pārgājieni pārvaldes darbinieku pavadībā notiks 5.maijā un 18.maijā, 31.augustā, 21.septembrī un 12.oktobrī. Katrā grupā var pieteikties ne vairāk kā 15 dalībnieki. Skolēnu grupas iespējams pieteikt ārpus šiem noteiktajiem datumiem. Krustkalnu dabas rezervāta iepazīšana notiek Krākas avotu takā. Tā ir teju divus kilometrus gara, un tās veikšanai jāatvēl vismaz divas stundas. Taka ved pa meža ceļu un ļauj iepazīt pļavu biotopus un Krāku avotus, kas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts. Viens no avotiem ir zināms arī kā svētavots, kura apkārtnē konstatētas vairākas kulta vietas, par ko liecina teikas par raganu darbību šajā apkārtnē.
Un vēl
No maija Latvijā tiek atklāta līdaku spiningošanas un makšķerēšanas no laivām sezona, kas turpināsies līdz pat ledus uzsalšanai. Šajā sezonā makšķerniekiem jāņem vērā jaunākās izmaiņas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kurus valdība pieņēma aprīlī. Būtiskākais, kas jāņem vērā, ka turpmāk no piecām lomā paturamajām līdakām, tikai viena drīkstēs būt garāka par 75 centimetriem. Joprojām spēkā ir norma, ka lomā drīkst paturēt līdakas, kas sasniegušas 50 centimetru garumu. Līdzīga norma ir noteikta arī zandartiem. Lomā drīkst paturēt piecus zandartus, kas sasnieguši 45 centimetru garumu. Turklāt, tikai viens zandarts drīkstēs pārsniegt 75 centimetru garumu. Makšķerniekiem jāņem vērā, ka līdz 15.maijam aizliegts lomā paturēt salates jeb meža vimbas, bet līdz 31.maijam - zandartus.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina neveikt būtiskas izmaiņas latvijas novadu kartē; Paaugstina sodus par agresīvu braukšanu; un Aculiecinieks fiksē Jēkabpilī iemaldījušos alni.
Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, un citas izmaiņas administratīvo teritoriju kartē pašlaik nevajadzētu veikt, tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja nozares ministre Inga Bērziņa. Vienlaikus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atzina, ka koalīcijas darba grupā ir diskutēts arī par citām iespējamām izmaiņām novadu kartē, taču viņas un arī ministrijas ieskatā reforma bija tikko, un vismaz vienam sasaukumam būtu jānostrādā jaunajās robežās. Taču iedzīvotājiem, pēc ministres domām, ir jābūt iespējai kaut ko mainīt, tādēļ no 2025. gada iedzīvotājiem aptauju veidā būs iespēja izteikt vēlmi būt vienā vai otrā novada teritorijā.
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā. Izmaiņas paredz, ka sūdzība par bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumiem visos gadījumos iesniedzama pašvaldībai, un to izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija. Tā sūdzības izskatīšanā pieaicinās Bāriņtiesu darbinieku asociāciju ar padomdevēja tiesībām. Līdz ar izmaiņām likumā vienota ētikas pārkāpumu izskatīšana ļaušot pašvaldības un valsts līmenī apzināt atklātos ētikas pārkāpumus bāriņtiesās, un laikus paredzēt pasākumus līdzīgu gadījumu novēršanai. Tāpat tas ļaušot noteikt vienotu politiku saistībā ar ētikas normu ievērošanu.
Trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām ir iespēja pieteikties atbalsta programmā azbestu saturošu šīfera nodošanai bez maksas. Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijā skaidro, ka azbestu saturoši būvniecības materiāli pēc to kalpošanas laika ir bīstami atkritumi – tie būtiski kaitē videi, piesārņojot gaisu, augsni un gruntsūdeņus, un ir jānodod apglabāšanai tikai atkritumu apsaimniekošanas poligonos. No vienas mājsaimniecības var pieteikties viens atbalsta pretendents un nodot apglabāšanai ne mazāk kā 0,2 tonnas jeb aptuveni 10 šīfera loksnes un ne vairāk kā 3 tonnas jeb aptuveni 150 šīfera loksnes azbestu saturoša šīfera. Kopējais finansējuma apmērs atbalsta programmas īstenošanai ir 350 tūkstoši eiro. Lai pieteiktos atbalsta programmai, pretendentam jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas kopā ar atbalsta nosacījumiem pieejama ministrijas mājaslapā.
Lielbritānijas varas iestādes sākušas no Eiropas Savienības ievesto augu un dzīvnieku izcelsmes preču pārbaudes. Tas ir kārtējais solis, ko paredz valsts izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita noteikumi. Britu raidorganizācija "BBC" vēsta, ka Londona atšķirībā no Briseles ilgi kavējās īstenot šo soli, un arī pēc 30. aprīļa pārbaudes veiks izlases kārtībā. Gandrīz trešā daļa pārtikas valstī nonāk no kontinenta, un procedūras rada papildu izmaksas, sarežģī procesu un var apstādināt svaigo produktu ievešanu. Valdība mierina, ka jaunās pārbaudes importētājiem izmaksās ne vairāk kā 330 miljonus sterliņu mārciņu gadā un nākamo trīs gadu laikā palielinās pārtikas cenas tikai par 0,2%. Savukārt ekonomisti norāda, ka visvairāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi, kas ieved preces mazos apjomos.
Šā gada Itālijas Alpu pilsētas Briksenas gaismas ūdens festivāla centrālā tēma ir klimata pārmaiņas. Apmeklētāji atzīst, ka māksla palīdz vieglāk un citā veidā aktualizēt šo jautājumu. Briksenas vēsturiskajās klostera ēkās, cietoksnī un tā apkaimē 17 valstu mākslinieki izveidojuši un izstādījuši 36 gaismas instalācijas, kas veltītas aktuālākajai mūsdienu problēmai. Šajā reģionā lielu satraukumu rada Alpu ledāju kušana, tāpēc neizbrīna mākslinieku vēlme paust savu skatījumu. Arī rīkotāji atzīst, ka globālās sasilšanas dēļ var zaudēt to, ko nevarēs atgūt. Tas arī ir aicinājums uz aktīvu rīcību. Ne mazāku satraukumu rada citi problēmas aspekti, tai skaitā vides saglabāšana, ko parāda stilizēti zivju un putnu atveidi. Citi gaismas objekti vienkārši rosina cilvēku fantāziju vai rada sirreālu noskaņu un atmosfēru šajā kalnainajā apvidū. Kāds Spānijas mākslinieks atzina, ka pasaule bez klimata izmaiņām ir utopija, taču uz to vēlams tiekties.
Turpinām ziņas
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem tiek palielināti sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. Likumā noteikts, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro, līdz šim bija - no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem, līdz šim - sešiem. Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem. Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu no tūkstoš 400 līdz 2 tūkstoši eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no 12 līdz 36 mēnešiem. Tas attieksies uz visiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to pilnas masas. Autovadītājiem jārēķinās ar citiem, grozījumos noteiktajiem, bargākiem sodiem, ja tiek pārkāpti transporta līdzekļa vadīšanas noteikumi.
Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti strauji. Patlaban piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tajā skaitā pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, olas un putnu gaļa. Savukārt dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa. Vienlaikus Gulbe arī atzīmēja, ka situācija mainās ļoti strauji līdz ar dažādām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem. Viņa arī akcentēja, ka cenas kādai grupai, protams, var nedaudz pieaugt, jo jau tagad ir zināms, ka kakao un šokolāde noteikti nebūs lētāka, jo izejvielas cena ir kāpusi trīs reizes, taču tas nenozīmē, ka visām konfektēm tagad būtu jāmaksā trīs reizes vairāk, jo tās nesastāv no 100% šokolādes. Viņa arī norādīja, ka Latvijā pārtikas cenas vairāk ietekmē darbaspēks un pirktspēja.
Un vēl
Aculiecinieka foto vienā no kopienu Tērzētavām jeb čatiem liecina, ka 1.maija rītā Jēkabpilī bija iemaldījies alnēns. Meža dzīvnieks fiksēts Bebru ielas mikrorajonā. Aculiecinieka foto ar ar alnēnu var aplūkot portālā Radio1.lv. Meža dienesta eksperti skaidro, ka šobrīd notiek iepriekšējā gada alnēnu nošķiršana no mātēm – aļņu govs, jo tām maijā dzimstot jauni alnēni. Parasti pirms šī notikuma aļņu govs iepriekšējā gada alnēnu vai alnēnus, ja bijuši divi, no sevis padzenot, lai netraucēti radītu jaunus pēcnācējus. Tikmēr gadu vecie alnēni jūtoties samulsuši, jo jātiek galā vieniem, bez mātes pavadības un tad neesot reti gadījumi, kad jaunie dzīvnieki iemaldās gan lauku mājās, gan pilsētā. Šis arī nav pirmais gadījums, kad diženais meža dzīvnieks alnis iemaldās Jēkabpils teritorijā. Par šādiem gadījumiem aculiecinieki ziņojuši arī iepriekš.