Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 3.maijā
- 03 maijs 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: OECD Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm; Sākusies meža dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu; un No šodienas sākas ugunsnedrošais periods mežos.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD ceturtdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 1,8%. Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 2,9% izaugsme. OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu pieaugums veicinās iedzīvotāju ienākumu un patēriņa izdevumu kāpumu. Valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei, bet procentu likmju samazināšanās veicinās investīcijas uzņēmējdarbībā un nekustamajos īpašumos.
Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 miljoni 679 tūkstoši 900 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas ziņojuma projekts valdībai. Aprēķinā izmantoti pieņēmumi, ka vidēji patvertnes ietilpība būtu 200 cilvēki, bet vietas, kur patverties, ietilpība - 100 cilvēki. Tāpat izmantots pieņēmums, ka indikatīvi patvertnes tiek paredzētas 624 tūkstoši iedzīvotājiem – 3 tūkstoši 120 patvertnes, savukārt vietas, kur patverties, tiek paredzētas 1,24 miljoniem iedzīvotāju - 12 tūkstoši 490 vietas, kur patverties. Finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu finansējums un valsts atbalsta programma, kas tiktu finansēta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Tāpat finansējuma avots varētu būt pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai.
Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026.gadā. Nosaukums "Eiropas Zaļā galvaspilsēta" katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā. Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veiks neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteiks izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026.gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 tūkstoši eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.
Ukrainas Ārlietu ministrija iepazīstinājusi sabiedrību ar mākslīgā intelekta izveidotu ministrijas pārstāvi, lai iestādes vārdā turpmāk sabiedrību informētu par konsulārajām aktualitātēm. Pārstāvei dots vārds Viktorija Šī, bet pārstāves izskats un balss aizgūta no ukraiņu dziedātājas un influenceres Rozālijas Nombres, kura tam devusi piekrišanu. Ministrijas publicētajā video iestādes virtuālā pārstāve apraksta savu lomu un funkcijas, norādot, ka šādi cilvēki turpmāk tiks informēti par jaunumiem saistībā ar konsulu darbu Ukrainas pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs. Ministrija nolēmusi eksperimentēt ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju, lai samazinātu laiku un resursus procesu atvieglošanai kara laikā.
Franču uzņēmējs Bernārs Ārno, kuram pieder slavenā luksusa preču ražotāja LVMH akciju kontrolpakete, ir pasaulē bagātākais cilvēks ar 215 miljardu dolāru tīro vērtību - par to ziņo Bloomberg. Pirmajā trijniekā ir arī pazīstamie Džefs Bezoss un Īlons Masks. Amazon dibinātāja un bijušā izpilddirektora Bezosa vērtība tiek lēsta 198 miljardu dolāru vērtībā, bet Masks novērtēts 194 miljardu dolāru vērtībā. Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī Marks Cukerbergs - 153 miljardi dolāru un Bils Geitss - 149 miljardi ASV dolāru. Bagātāko cilvēku vidū ir arī Ukraiņu uzņēmējs Rinats Ahmetovs, kurš reitingā ieņēma 438. vietu: eksperti viņa bagātību novērtēja 6,34 miljardu dolāru apmērā. Kopš gada sākuma tā palielinājusies par 499 miljoniem dolāru. Gada sākumā Forbes ziņoja, ka kopš 2020. gada piecu tā laika bagātāko cilvēku bagātība pieaugusi par 114% un sasniegusi 869 miljardus dolāru. Tajā pašā laikā aptuveni pieci miljardi cilvēku pasaulē šajā periodā kļuva nabadzīgāki. Eksperti ir nonākuši pie secinājuma, ka, ņemot vērā šīs tendences, desmit gadu laikā pasaule var iegūt savu pirmo triljonāru vēsturē, bet tajā pašā laikā pārvarēt nabadzību būs iespējams tikai pēc 229 gadiem.
Turpinām ziņas
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas valsts himnas atskaņošanu pilnā garumā publiskos pasākumos. Kā iniciatīvas autors norādīts Jēkabs Taranda. Viņš skaidro, ka Latvijā sabiedriskajos pasākumos, visbiežāk - sporta notikumos, Latvijas valsts himna "Dievs, svētī Latviju" nereti tiek atskaņota saīsinātajā versijā jeb bez atkārtojumiem. Likumā "Par Latvijas valsts himnu" ir norādīts, ka tā jāizpilda pēc likuma pielikumā norādītājām notīm - tātad ar atkārtojumiem pēc 8. un 16. takts.
Taranda arī akcentē, ka noteikumi par kārtību, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti, esot pretrunā ar likuma "Par Latvijas valsts himnu" pielikumā redzamajām notīm, pieļaujot ignorēt atkārtojuma zīmes. Ja pasākuma rīkotājs neredz iespēju atvēlēt apmēram divas minūtes un desmit sekundes pilnas versijas atskaņošanai, ir jāizvērtē, vai ir pienākums vispār himnu atskaņot. Šī nav pirmā reize, kad tiek sākta diskusija par himnas atskaņošanas garumu. Par to vairākkārt iepriekš runāts, piemēram, kontekstā ar sporta pasākumiem, kur himna nereti tiek atskaņota īsāka un arī ātrākā tempā. Līdz šim gan esošo kārtību tika nolemts saglabāt.
Pārtikas un veterinārais dienests sācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Dienesta pārstāvji norāda, ka ēsmas ar vakcīnu, kas satur novājinātu trakumsērgas vīrusa celmu, ir paredzētas savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt lapsām un jenotsuņiem. Vakcīnas izvietos valsts austrumu pierobežā, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas. PVD pārstāvji atzīmē, ka vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta. Tāpat vakcīna nav bīstama cilvēkam un apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kas ēsmas iekšpusē ir šķidra, nonākusi acīs vai brūcē, ir jāvēršas pie ārsta. Dienesta pārstāvji atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku dzīvību apdraudoša infekcijas slimība.
Un vēl
Latvijā šodien sākas meža ugunsnedrošais laikposms, liecina Valsts meža dienesta publiskotā informācija. Meža ugunsnedrošais laikposms nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. Par to neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Tāpat bez saskaņošanas ar tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nosaka plašāku loku cittautiešu, kuriem jākārto valsts valodas eksāmens; Neatkarības dienas pasākumi Jēkabpilī; un Aizvadītais aprīlis bijis astotais siltākais novērojumu vēsturē.
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. Tā nolēmusi Saeima, pirmajā lasījumā atbalstot izmaiņas Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz nākamā gada 15.maijam. Savukārt līdz nākamā gada 15.septembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas, ja ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs iegūts nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Valsts piedalīsies Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē. Atbilstoši satiksmes ministra Kaspars Briškens lūgumam Saeima piekrita, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro apmērā. Noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām. Šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalīsies uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori.
Pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā noteic, ka par ar tehniskajām ierīcēm konstatētu braukšanu bez apdrošināšanas vai valsts tehniskās apskates sodu piemēros ne biežāk kā reizi diennaktī. Regulējums attieksies uz sodu par tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana jeb OCTA. Tāpat likumā noteikts, ka no 2025.gada informāciju par ar tehniskiem līdzekļiem konstatētiem augstāk minētajiem pārkāpumiem nosūtīs elektroniski. Kārtību, kādā informācija paziņojama transportlīdzekļa īpašniekam, noteiks Ministru kabinets.
Krievijas karaspēks frontē Ukrainā izmantojis aizliegtu ķīmisko vielu hlorpikrīnu, paziņojis ASV Valsts departaments. ASV uzskata, ka indīgu vielu izmantošana karadarbībā liecina par Krievijas apņēmību jebkādiem līdzekļiem izspiest Ukrainas spēkus no aizsardzības pozīcijām un gūt taktiskus panākumus. Hāgā esošā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija ir aizliegusi hlorpikrīnu, kas ir šķidrums, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Pirmo reizi to izmantoja Vācijas karaspēks Pirmā pasaules kara laikā. Krievija frontē Ukrainā ir izmantojusi arī citas ķīmiskās vielas. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju, kopš pilna mēroga iebrukuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības uz viņu ķermeni, bet viens karavīrs ir miris, saindējoties ar asaru gāzi.
Trešais Ķīnas lidmašīnu bāzes kuģis “Fujian” devies uz pirmajiem jūras izmēģinājumiem, ziņo laikraksts Global Times. Lidmašīnu bāzes kuģa jūras izmēģinājumi galvenokārt ir vērsti uz kuģa spēkstaciju un elektrisko sistēmu uzticamības un stabilitātes pārbaudi. “Fujian” ir gaisa kuģu bāzes kuģis, un tā garums ir aptuveni 315 metri, bet platums - aptuveni 75 metri. Kuģa tilpums ir 80 tūkstoši tonnu, un jaunais aviācijas bāzes kuģis ir lielāks diviem citiem lielākajiem šīs klases Ķīnas kuģiem. Tas ir arī lielākais un jaudīgākais karakuģis, ko jebkad uzbūvējusi kāda Āzijas valsts, un viens no visu laiku lielākajiem jūras spēku kuģiem pasaulē.
Turpinām ziņas
Rīt Latvijā tiks atzīmēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, tai par godu Jēkabpils pilsētas teritorijā norisināsies dažādi pasākumi. Pulksten 11 pie Jēkabpils Tautas nama uzstāsies 2022. gadā dibinātais Jēkabpils Tautas nama pūtēju orķestris diriģenta Jāņa Briškas vadībā. Tajā spēlē Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņi un absolventi, kā arī pieredzējuši mūziķi un Jēkabpils mūzikas skolas pedagogi.
Pēcpusdienā Kena parkā būs iespēja piedalīties Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītā sarīkojumā “Baltā galdauta svētki”. No pulksten 14 būs skatāma Jēkabpils Mākslas skolas skolēnu izstāde, no pulksten 14:30 būs dažādas radošas darbnīcas bērniem, pulksten 15 bērni varēs skatīties zinātnisku teātri. Pulksten 16 būs pasākuma kulminācija – Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa uzruna un muzikālās apvienības “Vintāža” koncerts. Tāpat 15:30 būs “Brīvības velobrauciens”, kura starts ir no Krustpils saliņas stāvlaukuma, un finišs ir Kena parks.
Rīt, 4. maijā no pulksten 9. līdz 18. satiksmei slēgts būs Dambja ielas posms no gājēju pārejas līdz Filozofu ielai. Ierobežojumi saistīti ar pasākumu “Baltā galdauta svētki”, kas norisināsies Kena parkā.
Un vēl
Aizvadītais aprīlis bijis astotais siltākais novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 grādi, kas ir 1,1 grādu virs mēneša normas. Tik silts aprīlī bija arī 1994., 2008. un 2014.gadā. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 - mēneša pirmajā dekādē. Līdzšinējais 10.aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par astoņiem grādiem. 9.aprīlī tika sasniegti pirmie +25 grādi. Tas ir par astoņām dienas agrāk nekā līdzšinējais rekords - 1999.gada 17.aprīlī. Arī 10.aprīlī sasniegtie +27 grādi ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai.
Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, mēneša sākumā un beigās tika novērots arī sniegs. Dažviet sniega sega sasniedza 11 centimetru augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Aprīlis kļuvis arī par piekto mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 milimetri, kas ir 97% virs mēneša normas. Novērots, ka vairākas gājputnu sugas, piemēram, stepes lija, melnais zīriņš, lakstīgala, mazais svilpis, paipala un citas šogad atgriezušās daudz agrāk. Vēl vairākas sugas - Seivi ķauķis, apkakles strazds, tītiņš, ceru ķauķis un vālodze - uzstādījušas jaunus rekordus, bet lukstu čakstīte atkārtojusi līdzšinējo rekordu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā; Jēkabpilī 5.maijā koncertu sniegs Zemessardzes un ASV orķestri; un Kāds laiks gaidāms svētku brīvdienās un nākamnedēļ?
Godinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu un simboliski sveicot iedzīvotājus, valsts augstākajos sakaru torņos šonedēļ tradicionāli tiek pacelti valsts karogi. 3x6metri izmēra karogi pacelti Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras, Cesvaines un Viesītes radio un televīzijas torņos. Nedaudz mazāka izmēra karogi plīvo Siguldā, Liepājā, Ventspilī, Preiļos, Viļānos, Līvānos, Jelgavā, Tukumā, Sabilē, kā arī vienīgajā Rīgas kultūrvēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā. 4. maija rītā 3x6metri liels karogs tiks pacelts arī Eiropas Savienības augstākajā karoga mastā, kas atrodas Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. 2024.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,284 miljardi eiro, kas ir par 2% vairāk, nekā plānots.
Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai divu nedēļu laikā būs jānāk ar aprēķiniem, kas pierādīs, vai ministrijas piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu uzlabos darba apstākļus skolotājiem vai nē, medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa pēc tikšanās ar arodbiedrību un ministriju. Premjere saredz, ka tieši atšķirība izejas datos rada grūtības saprast, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Pēc iepazīšanās ar ministrijas un arodbiedrības sniegtajiem datiem varētu tapt skaidrāks, kā virzīties tālāk. Tāpat jāsaprot, ko risinājums nozīmēs pašvaldībām.
Latvija Preses brīvības indeksā pakāpusies līdz 12.vietai, liecina starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" publicētais jaunākais reitings. Latvija gada laikā indeksā kāpusi par četrām pozīcijām no 16.vietas 2023.gadā līdz 12.vietai jaunākajā apskatā. Latvijas rādītāji uzlabojušies gandrīz visos indeksa indikatoros, izņemot drošības indikatoru. Visaugstāk reitingā ir Norvēģija, Dānija un Zviedrija. Igaunija indeksā ierindojusies sestajā vietā, gada laikā kāpjot par divām pozīcijām, savukārt Lietuva piedzīvojusi sešu pozīciju kritumu un ierindojas 13.vietā.
ASV piemērojušas jaunas sankcijas simtiem uzņēmumu un cilvēku, kas saistīti ar Krievijas ieroču izstrādes programmu, vairāk nekā desmit Ķīnas uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, kā arī personām, kas saistītas ar Krievijas disidenta Alekseja Navaļnija nāvi. ASV Finanšu ministrijas un ASV Valsts departamenta noteiktās sankcijas vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko bāzi, ķīmisko ieroču programmām un cilvēkiem un uzņēmumiem trešajās valstīs, kas palīdz Krievijai iegādāties ieroču komponentus. Sankcijas ieviestas brīdī, kad Senāts apstiprināja aizliegumu importēt Krievijas urānu. Paredzams, ka prezidents Džo Baidens parakstīs šo likumprojektu.
Igaunija plāno tuvāko gadu laikā izbeigt regulāros subisdētos gaisa pārvadājumus uz Roņu salu Rīgas jūras līcī, bet to vietā nodrošināt prāmju satiksmi visu gadu, vēsta reģionālais laikraksts "Saarte Haal". Ministrijas sabiedriskā transporta nodaļas padomnieks Jāks Simons sacīja, ka prāmis "Runo", kas pašlaik apkalpo Roņu salas maršrutu, nevar kursēt visu gadu. Taču gaisa satiksme ir dārga un atkarīga no laikapstākļiem, tādēļ ir apgrūtināta preču piegāde salai, izmantojot lidmašīnu. Simons norādīja, ka Klimata ministrija ir pasūtījusi sākotnējā prototipa specifikāciju izstrādi jaunam prāmim. Ar to kuģošana uz mazajām salām būs iespējama visu gadu.
Turpinām ziņas
Svētdien, 5. maijā, pulksten 16 Krustpils Kultūras centrā būs klausāms Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris un ASV Gaisa spēku Eiropā orķestris koncertā “Stiprāki kopā”. Koncertprogrammā iekļautas starptautiski atpazīstamas kompozīcijas, kā arī latviešu mūzika, kuru pārstāvēs Amerikas latviešu komponiste Lolita Ritmanis. Koncertam jaundarbus radījuši Zemessardzes orķestra mūziķi un komponisti Inga Meijere un Arvīds Keinis. Ieeja koncertā bez maksas.
Jau ziņots, ka rīt 4.maijā Jēkabpilī Kena parkā norisināsies “Baltā galdauta” svētki. Latvijas neatkarības dienu šajā datumā svin, jo 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme, un Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti. Tika pasludināts, ka 1940. gada 17. jūnija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības militārā agresija ir starptautisks noziegums, un atjaunota Latvijas Republikas suverenitāte. Nepieciešamo 132 balsu vietā tika iegūtas 138 balsis, un tā tika atjaunota 1918. gadā pasludinātā Latvijas Republika.
Un vēl
Nedēļas nogalē naktis kļūs vēsākas, gaisam nākamās nedēļas tumšajā laikā atdziestot līdz pat nullei grādu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes. Lai arī nedēļas izskaņā virs valsts teritorijas saglabāsies augstāks atmosfēras spiediens un daudzviet spīdēs saule, naktis kļūs vēsākas. Gaiss naktī lielākajā valsts daļā atdzisīs līdz +4...+9 grādiem, bet dienās termometra stabiņš daudzviet pakāpsies līdz +17...+22 grādiem.
Nākamās nedēļas sākumā laikapstākļi kopumā būs līdzīgi kā turpmākajās dienās, tomēr diennakts tumšajās stundās vietām gaisa temperatūrai pietuvosies 0 grādu atzīmei, zāles virskārtā gaidāma salna, kā arī dienu laikā būs par kādu grādu zemāka temperatūra. Nedēļas vidū un beigās Latviju, iespējams, šķērsos kāds lietus mākonis.