Jēkabpils Radio ziņas 2024.gada 8.maijā
- 08 maijs 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Elektroenerģijas cena aprīlī samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējos trīs gados; Valdība dod zaļo gaismu Rēzeknes domes atlaišanai; un Līgatnes dabas taku āpsim Tedijam atklāts jauns voljērs
Elektroenerģijas vidējā cena šogad aprīlī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 60,25 eiro par megavatstundu, kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 9% mazāk nekā 2023.gada aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats. Lietuvā elektroenerģijas cenu līmenis aprīlī bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka - 60,39 eiro par Megavatstundu. Elektroenerģijas cenu kritumu sekmējusi augsta saules, vēja un hidroelektrostaciju izstrāde, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Mēneša pirmajās nedēļās Baltijas un Ziemeļvalstīs bija novērojama arī negatīva elektroenerģijas cena lielas saules, vēja un hidroģenerācijas prognozes dēļ.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šodien vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par iecerēto skolu reformu. Iniciatīvas autore Irina Graudiņa vēlas, lai parlaments izvērtē, vai Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais ziņojums par skolu reformu, kas cita starpā paredz ievērot skolēnu skaita prasību skolās, ir sagatavots atbilstoši Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā lauku iedzīvotāju, interesēm un vai tas nav pieņemts vienpusīgi, neizprotot reālo situāciju valstī. Graudiņa uzskata, ka skolu reforma valdībā nav "pienācīgi apspriesta". Viņa atzīmē, ka ir plānots slēgt vai reorganizēt ap 60 lauku skolu dažādos Latvijas reģionos, un tā esot "valsts mēroga problēma". Iniciatīvas pārstāve uzskata, ka starp slēgšanai paredzētajām skolām nav liekama vienlīdzības zīme, un katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, izskatot arī iespēju pamatskolas pārveidot par sākumskolām.
Valdība vakar atbalstīja Valsts policijas majora nosūtīšanu dalībai Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā un 35 tūkstoši 788 eiro piešķiršanu misijas finansēšanai. Uz misiju no 13.maija līdz 2025.gada maijam dosies Dmitrijs Kosarevs. Nākamgad Kosareva dalībai misijā paredzēti 24 tūkstoši 353 eiro.
Lietuvas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka sadarbībā ar Valsts pārtikas un veterināro dienestu pastiprina importēto dārzeņu kontroli, lai novērstu to nelegālu importu no Krievijas. Kā norāda ministrija, tas tiek darīts, reaģējot uz Lietuvas dārzeņu audzētāju sūdzībām, ka Krievijā audzēti gurķi un tomāti tiek ievesti Lietuvā caur Baltkrieviju un Poliju ar viltotiem izcelsmes dokumentiem. Ministrija informē, ka tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes produktiem, ko ieved Lietuvā, un Lietuva apsver iespēju augļu un dārzeņu izcelsmes noteikšanā iesaistīt Austrijas laboratoriju. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais denests sadarbojas arī ar līdzīgu dienestu Polijā.
Izraēla nepiekrīt Kataras un Ēģiptes piedāvātajiem nosacījumiem uguns pārtraukšanai Gazas joslā un gatavojas sauszemes operācijām Rafahas pilsētā Gazas dienvidos. Izraēlas paziņojumi ir izskanējuši pēc tam, kad teroristu grupējums "Hamās" paziņoja, ka piekrīt vidutāju piedāvājumam. Taču izraēlieši esot gatavi turpināt sarunas, lai panāktu sev vēlamu vienošanos. Izraēla ir uzsvērusi, ka tā nepieņems vienošanos, kas paredz pastāvīgu uguns pārtraukšanu, un ka tā atsāks militārās operācijas pret "Hamās" pēc tam, kad būs noslēdzies pamiers, kura laikā karojošās puses veiks ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Izraēlas valdības pārstāvji ir deklarējuši, ka ebreju valsts gatavojas sasniegt savus kara mērķus – atbrīvot visus ķīlniekus un pilnībā iznīcināt "Hamās".
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicinājis Izraēlu un "Hamās" tomēr vienoties par uguns pārtraukšanu un Izraēlu atturēties no karaspēka ievešanas Rafahā, kur ir patvērušies 1,4 miljoni palestīniešu. Guterrešs aicina Izraēlas valdību un "Hamās" vadību veikt papildu pasākumus, lai īstenotu vienošanos, kas ir absolūti nepieciešama, uzsverot, ka šo iespēju nedrīkst palaist garām. Un sauszemes iebrukums Rafahā būtu nepanesams tā postošo humanitāro seku un destabilizējošās ietekmes reģionā dēļ. ANO Starptautiskais bērnu aizsardzības fonds paziņojis, ka Rafahā atrodas aptuveni 600 tūkstoši bērnu, kurus nevar evakuēt uz kādu drošāku vietu, jo tādu Gazā neesot.
Turpinām ziņas
Valdība atbalstījusi Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu. Plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu. Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu. Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju.
114 tūkstoši 448 eiro novirzīs iekšlietu dienestiem, lai segtu izdevumus par pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz robežas ar Baltkrieviju. Nauda vajadzīga, lai samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nakts darbu, par darbu svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos un par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, segtu izdevumus par degvielas iegādi, kā arī lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus.
Un vēl
Līgatnes dabas takās dzīvojošais āpsis Tedijs šomēnes ir pārcēlies uz jaunu māju - daudz plašāku un ērtāku voljēru, kurā būs labāk pamanāms apmeklētajiem. Tedijs Līgatnes dabas takās ieradās pirms sešiem gadiem maija sākumā kā mazs, mammas pamests āpšu bērns un, pateicoties dabas taku zvērkopju pūlēm, ir izaudzis par pieaugušu, pašapzinīgu un drošu āpsi. Līdzšinējās mājas viņam kļuva par šauru, tādēļ bija jāgādā jauns voljērs, kurā būs ērtāka dzīve gan pašam Tedijam, gan āpsis būs vieglāk apskatāms apmeklētājiem. Tedijs ir vienīgais Līgatnes dabas takās mītošais āpsis. Par godu āpša jaunajai mājvietai sestdien, 11.maijā Līgatnes dabas takās gaidāmi dažādi pasākumi.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaug sajūta par militāro apdraudējumu, bet bezspēcība saistībā ar karu mazinās; Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūgs 370 tūkstoši eiro; un Kā noslēdzies Eirovīzijas pirmais pusfināls?
Kopš 2022. gada pavasara būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas droši, jo neizjūt tiešu militāru apdraudējumu Latvijai, vienlaikus mazinās arī iedzīvotāju neziņas un bezspēcības sajūta, liecina publiski pieejamais Valsts kancelejas pasūtītais pētījums. Pētot iedzīvotāju viedokli par militāra kara draudiem, trešdaļa jeb 34,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem ir norādījuši, ka jūtas droši, jo Latviju sargā dalība NATO aliansē. Savukārt aptuveni piektā daļa jeb 22% iedzīvotāju šogad norādījuši, ka jūtas droši, jo Latvija iegulda aizsardzībā un drošībā. Vienlaikus sajūta par militāro apdraudējumu pieaug. Mazāk nekā piektā daļa jeb 14,5% piekrīt tam, ka karš starp Krieviju un NATO tuvāko gadu laikā ir neizbēgams, savukārt desmitā daļa jeb 11,5% iedzīvotāju piekrīt tam, ka Krievijas uzbrukums kādai no Baltijas valstīm tuvāko gadu laikā ir neizbēgams.
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pacients izdarījis pašnāvību. Mirušais pacients atrasts 6.maija rītā, kad slimnīcas māsa devusies rīta apgaitā. Par notikušo informēta Valsts policija. Pacients slimnīcā ārstējies ilgstoši, ārstniecības process noritējis veiksmīgi, pacients sadarbojies ar personālu. Medicīniskais personāls apliecinājis, ka nav bijis nekādu pazīmju, ka pacientam būtu pašnāvnieciskas tieksmes, cita uzvedība, kas varētu liecināt par šāda lēmuma pieņemšanu. Policija veikusi vietas apskati un veiks apstākļu noskaidrošanu saistībā ar ārkārtas gadījumu slimnīcā. Apstākļu noskaidrošanu turpina arī slimnīcas atbildīgie speciālisti. Psiholoģiskais atbalsts tiks nodrošināts arī darbiniekiem.
Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā martā, salīdzinot ar pagājušā gada trešo mēnesi, palielinājies par 2,8%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm. Mazumtirdzniecības apmērs martā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies 17 ES valstīs, par kurām pieejami dati. Straujākais kāpums bijis Polijā, Luksemburgā un Horvātijā, bet lielākais kritums reģistrēts Beļģijā, Igaunijā un Austrijā. Lietuvā mazumtirdzniecības apmērs pieaudzis par 5,6%.
Izmeklētāji vakar pārmeklējuši vācu Eiropas Parlamenta deputāta Maksimiliana Krā biroju Briselē saistībā ar aizdomām, ka viņa palīgs spiegojis Ķīnas labā. Krā palīgs, kurš tika aizturēts aprīlī un identificēts kā Dzjans Guo, tiek turēts aizdomās par Ķīnas opozīcijas pārstāvju izspiegošanu Vācijā un par informācijas par Eiroparlamentu nodošanu Ķīnas izlūkdienestam. Eiropas Savienības darbinieku sarakstā ir minēts Dzjans Guo, kurš ir Krā akreditētais asistents. Krā ir Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" galvenais kandidāts jūnijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Guo ir Vācijas pilsonis, kurš kopš 2019.gada strādāja par Krā palīgu Briselē. Viņš tika atstādināts no amata, nākot klajā apsūdzībām spiegošanā.
Baltkrievija negaidīti sākusi nestratēģisko kodolieroču nesēju pārbaudi, saskaņojot to ar Krievijā plānotajām mācībām šādu ieroču izmantošanai. Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīkojumu Baltkrievijas bruņotie spēki veic negaidītu nestratēģisko kodolieroču nesēju pārbaudi, ziņoja Baltkrievijas propagandas aģentūru BELTA, atsaucoties uz Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas preses dienestu. Operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" divīzija un lidmašīnu Su-25 eskadriļa tiek gatavotas uzdoto uzdevumu izpildei. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņin norādījis, ka tiks pārbaudīts viss pasākumu klāsts, sākot no taktisko kodolgalviņu triecienu plānošanas, sagatavošanas un izmantošanas. Mācības tiekot rīkotas, reaģējot uz Rietumu paziņojumiem par iespējamo karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
Turpinām ziņas
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūgs 370 tūkstoši eiro. Nākamgad Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle svinēs 800.gadadienu. Katedrāles restaurācijas darbi notiek kopš 2017.gada pavasara. Saeimas komisijas sēdē Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pateicās par līdz šim saņemto finansiālo atbalstu, pateicoties kuram ir atjaunota fasāde, vitrāžas un altārtelpa, veikta sakristejas jumta seguma maiņa, un citi darbi. Taču lai pilnībā restaurētu seno dievnamu šogad ir nepieciešami 370 tūkstoši eiro un nākamgad vēl 0,5 miljoni eiro. Stankevičs aicināja rast finansējumu, jo restaurācijas darbi ar katru gadu sadārdzinās. Jo ātrāk tiks pabeigta restaurācija, jo lētāk tā izmaksās.
Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām infrastruktūras izveidei tiks piešķirti 29,55 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Finansējumam var pieteikties pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Pasākuma īstenošanas rezultātā atbalstu plānots sniegt vismaz desmit pašvaldībās. Investīcijas tiks piešķirtas tādas "zaļās" infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu izveidei un atjaunošanai kā "zaļo" barjeru, salu un koridoru veidošana pilsētvidē, vairākstāvu, vertikālo un sienu stādījumu veidošana, ūdens padeves sistēmu izbūve "zaļajām" teritorijām. Tiks atbalstīta arī "zilās" infrastruktūras veidošana "pilsētas siltumsalas" efekta un sausuma risku mazināšanai. Tāpat atbalstāma lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošana, darbības applūstošo teritoriju un erozijai pakļautu krastu noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanai.
Un vēl
Krāšņi aizvadīts pirmais Eirovīzijas pusfināls, kur tapis zināms, ka finālā cīņu turpinās Kipras, Serbijas, Lietuvas, Īrijas, Ukrainas, Horvātijas, Slovēnijas, Somijas, Portugāles un Luksemburgas pārstāvji. No 15 dalībvalstīm, kas uzstājās Eirovīzijas pirmajā pusfinālā 7. maijā, šīs desmit pievienosies 2023. gada Eirovīzijas uzvarētājai Zviedrijai un "lielajam pieciniekam" – Spānijai, Apvienotajai Karalistei, Vācijai, Itālijai un Francijai, lai cīnītos par uzvaru Eirovīzijas finālā 11. maijā. Dalību šī gada Eirovīzijā neturpinās Polija, Islande, Moldova, Azerbaidžāna un Austrālija. Pusfinālā balsošana sākās pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas, un balsot varēja no tām valstīm, kuras pārstāvēja dalībnieki, kā arī jau garantētie finālisti.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieļauj Krievijas kaitnieciskas darbības Latvijā un intensificē kritiskās infrastruktūras aizsardzību; Policija izsaka versiju par Rusiņa atrašanās vietu; un Nākamnedēļ VUGD rīko atvērto durvju dienu.
Ņemot vērā Krievijas īstenotās kaitnieciskās darbības citās Eiropas valstīs un Valsts drošības dienesta prognozēto apdraudējuma pieaugumu arī Latvijai, dienests kopš šā gada sākuma ir intensificējis darbu Latvijas kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā. Par risku, ka Krievija pret Latviju varētu īstenot aizvien redzamākas un provokatīvākas aktivitātes, tajā skaitā diversijas un sabotāžas aktus, drošības dienests ir informējis arī valsts augstākās amatpersonas.
Valsts policija un Valsts drošības dienests rīt, 9.maijā pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā un sola "nepārprotamu un izlēmīgu" reakciju uz provokācijām, kad tiks fiksēta Krievijas agresijas un kara noziegumu slavināšana. Valsts policija un drošības dienests arī šogad 9.maijā, kad Krievijas režīms svin vienus no tā propagandā svarīgākajiem svētkiem, strādās pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju. Dienesti gatavojoties jebkuram scenārijam un būšot gatavi reaģēt ne tikai konkrētajā datumā, bet arī dienās pirms un pēc, lai nepieļautu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, tai skaitā noziedzīgās Krievijas agresijas un kara noziegumu slavināšanu un attaisnošanu. Konstatējot šādus pārkāpumus, "dienestu rīcība būs nepārprotama un izlēmīga" - par šādiem pārkāpumiem paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" emitējusi obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā, otrdienas vakarā tviterī paziņojis satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš norāda, ka tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk nekā divkārt pārsniedzis mērķa summu. Satiksmes ministrs uzsver, ka obligāciju emitēšana ļaušot "airBaltic" augt, proti, paplašinot Rīgas savienojamību, palielinot floti un ienākot jaunos tirgos. Nākamie soļi esot stratēģiskā investora piesaiste un uzņēmuma akciju kotācija Rīgas biržā.
Eiropas Savienības sankciju 14. pakete, kas būs vērsta pret Krieviju, aizliegs Krievijas finansējumu Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, nevalstiskajām organizācijām un mediju pakalpojumu sniedzējiem, liecina sankciju projekts, kas nonācis interneta laikraksta "EUobserver" rīcībā. Aizlieguma mērķis ir aizsargāt savienības politisko procesu integritāti, pasargāt savienības pilsoņus no manipulācijām un aizsargāt savienības iekšējās lietas no ļaunprātīgas iejaukšanās, teikts sankciju projektā. ES dalībvalstu valdības varēs pieļaut izņēmumus, bet ar nosacījumu, ka tie nekādā veidā netraucē demokrātiskajiem procesiem savienībā, un par katru atkāpi būs jāziņo Eiropas Komisijai. ES valstis tiks arī mudinātas apmainīties ar informāciju par sodiem, kas piemēroti par aizlieguma pārkāpumiem.
Ambiciozā ideja izveidot zemūdens tuneli no Spānijas uz Maroku gaisā virmo jau kopš 1979. gada, un nu tā beidzot var īstenoties, ziņo Euronews.com. Iniciatīvu izveidot zemūdens dzelzceļa savienojumu starp Eiropu un Āfriku ar sešu miljardu eiro budžetu paredzēts īstenot līdz 2030. gadam. Šo vērienīgo projektu paredzēs īstenot līdza laikam, kad notiks galvenais futbola notikums, - Pasaules kauss, kas norisināsies Marokā, Spānijā un Portugālē. Ceļošana no Spānijas uz Maroku šodien aizņem tikai pusotru stundu ar lidmašīnu vai deviņas stundas ar prāmi, tomēr jaunais zemūdens tunelis piedāvās alternatīvu un, iespējams, ērtāku maršrutu.
Turpinām ziņas
Ir pamats uzskatīt, ka par sievietes nogalināšanu bērna un mātes acu priekšā meklētais Leons Rusiņš vairs nav starp dzīvajiem, intervijā TV3 atzina Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Apritot gadam kopš minētās traģēdijas, policija aizvien turpina izmeklēšanu, tomēr patlaban pieejamā informācija liekot domāt, ka Rusiņš ir miris. Policijas priekšnieks neprecizēja Rusiņa iespējamos nāves iemeslus vai apstākļus, tikai norādot, ka ir pamats uzskatīt, ka Rusiņš vairs nav starp dzīvajiem. Policija turpina pārbaudīt jebkādus signālus par notikušo, tomēr tiesībsargi vairāk sliecas domāt, ka Rusiņu "piemeklējis nelabs gals". Pārtraukt meklēšanas pasākumus policija gan pašlaik neplāno - ja cilvēks ir dzīvs, viņš agrāk vai vēlāk tiks atrasts, pauda policijas priekšnieks.
Ruks uzsvēra, ka būtiski šajā gadījumā ir arī tas, ka procesa gaitā ir konstatētas sistēmiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas
Otrdien Latvijā reģistrēts 131 ceļu satiksmes negadījums, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 13 cilvēki. Vakar neilgi pirms pulksten pieciem pēcpusdienā Ogresgala pagasta, uz Kokneses šosejas, kravas automašīnas "DAF" vadītājs nobrauca no brauktuves un transportlīdzeklis apgāzās. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja automašīnas vadītājs. Par notikušo Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu un izmeklē negadījuma apstākļus. Vakar astoņi cilvēki cietuši avārijās Rīgas reģionā, pa diviem - Latgalē un Zemgalē, bet viens - Vidzemē. No cietušajiem trīs bija gājēji, bet divi - elektroskrejriteņu vadītāji. Kopumā policija vakar noformējusi 387 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Un vēl
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un Ugunsdzēsības Latvijā 159. gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 17.maijā rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā. Atvērto durvju dienā, 17.maijā no pulksten deviņiem rītā līdz septiņiem vakarā VUGD aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā! Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus ugunsdzēsēji glābēji iepazīstinās ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīs ugunsdzēsības depo un parādīs VUGD tehniku, kā arī ļaus izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu, sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinās par drošību un pastāstīs par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pretestību vēja turbīnu uzstādīšanai plāno mazināt ar ikgadējām kompensācijām; "Rietumu banka" piešķir miljonu eiro saules elektrostacijai Aiviekstes pagastā; un Brīdina par bērnu veselībai kaitīgiem saldumiem.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2 tūkstoši 500 eiro apmērā par katru jaunajos vēja parkos uzstādītās vēja turbīnas megavatu, šodien preses brīfingā par vēja parku attīstību sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Kompensācijas plānots izmaksāt tām mājsaimniecībām un pašvaldībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. Paredzēts, ka katras turbīnas jauda būs četri līdz septiņi megavati. Vienlaikus kompensācija neattieksies uz jau iepriekš uzbūvētajām vēja turbīnām.
Kad ceļojam uz ārzemēm pie draugiem vai radiem, allaž vedam kādu ciemakukuli. Taču Latvijā ražotas konfektes ar kaņepju sēklām piesaistīja Apvienoto Arābu Emirātu lidostas drošības struktūru darbinieku uzmanību. Mēģinājums ievest šādu sūtījumu rezultējās ar vairāk nekā 700 eiro sodu, ziņo Latvijas televīzija. Vīrietim, kurš devies apciemot vecākus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, paziņaciemakukulī iedevusi uzņēmuma "Skrīveru saldumi" ražoto konfekšu "Gotiņa" izlasi. Lidojot no Rīgas uz Abū Dabī ar pārsēšanos Kopenhāgenā, viņš iekūlās pamatīgās nepatikšanās. Ielidojot Abū Dabī, lidostas darbiniekam veicot bagāžas kontroli, šīs paciņas saturs likās aizdomīgs, jo caur mazo, caurspīdīgo iepakojuma lodziņu pamanīja konfekti ar zaļām kaņepju lapiņām, kam sekoja aizturēšana. Lidostas darbinieks atvēra iepakojumu un, atrodot trīs konfektes ar kaņepju lapu zīmējumu, secināja, ka tās satur kaņepju sēklas, un klasificēja to kā mēģinājumu valstī ievest izstrādājumus, kas satur narkotiskās vielas. Ņemot vērā šo trīs konfekšu svaru, tika aprēķināts un piemērots bargs naudas sods – 3 tūkstoši dirhēmi jeb 765 eiro. Ja nebūtu naudas, ar ko samaksāt sodu, vai šo konfekšu būtu vairāk, tad sods būtu vēl bargāks – gads cietumā. Līdzīgas problēmas, dodoties ceļojumā uz trešajām valstīm, var gadīties arī ar konfektēm, kurās ir alkohols. Tāpēc rūpīgi jāapsver, ko vedam līdzi dodoties uz trešajām valstīm.
Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai, norāda domnīca Ilgtspējīga namu pārvaldīšana. Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir staidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.
Rumānija ir atvērta sarunām par valsts rīcībā esošās vienīgās "Patriot" sistēmas nodošanu Ukrainai, taču vēlas saņemt ko pretī, jo nav gatava atstāt sevi bez pretgaisa aizsardzības. Ukrainas amatpersonas pēdējās nedēļās pie katras izdevības ir aicinājušas rietumvalstu sabiedrotos piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai Ukraina varētu efektīvāk aizsargāt savas debesis pret Krievijas uzbrukumiem. Ukraiņi īpaši vēlas iegūt vēl vairākas ASV ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas esot izrādījušās ļoti efektīvas pret Krievijas raķetēm. Rumānijai ir 650 kilometru gara robeža ar Ukrainu. Pēdējo divu gadu laikā Rumānijas teritorijā vairākas reizes ir nokritušas Ukrainā notriektu Krievijas dronu atlūzas pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas ostām, kas atrodas Donavas upes krastā. Vācija, kas Ukrainai ir nodevusi vairākas "Patriot" sistēmas, ir mudinājusi arī citas Eiropas valstis nosūtīt savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai. "Patriot" sistēmas ir arī Spānijas, Grieķijas, Nīderlandes, Polijas un Zviedrijas bruņojumā.
Amerikas Savienotās Valstis pagājušajā nedēļā apturējušas bumbu sūtījumus Izraēlai, kas nespēja kliedēt Vašingtonas bažas par iebrukumu Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pieņēma šādu lēmumu, atklājoties, ka Izraēla gatavojas sākt plašu sauszemes operāciju Rafahā, pret ko Vašingtona stingri iebilst. Izraēlas un ASV amatpersonas apsprieda alternatīvas, bet šīs diskusijas vēl turpinās. Kā ziņots, Izraēla otrdien nosūtīja tankus uz Rafahu un ieņēma robežšķērsošanas punktu ar Ēģipti, bet Baltais nams iepriekš paziņoja, ka Izraēla solījusi ierobežotu operāciju.
Turpinām ziņas
"Rietumu banka" ir piešķīrusi viena miljona eiro finansējumu SIA "Spridzēnu HES" saules enerģijas parka un hidroelektrostacijas darbības attīstībai Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā. Jaunās elektrostacijas saules paneļi ar kopējo jaudu 1,5 megavati un ražošanas jaudu 1,2 megavati ir izvietoti līdzās vienai no Latvijas hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Aiviekstes upes. Līdz ar to enerģijas iegūšanas veidi šajā vietā tiks dažādoti un tās ieguve būtiski palielināta.
Latvijas mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir apmēram viens miljons tonnu, liecina statistikas dati. Tomēr nodot azbestu saturošu šīferi ir salīdzinoši dārgi, ko ne visi var atļauties. Daļa iedzīvotāju paliek izvēles priekšā: iztērēt aptuveni 200 eiro par kaitīgā jumta seguma nodošanu un meklēt naudu jauna jumta uzlikšanai vai arī sadzīvot ar kancerogēnas vielas saturošu jumtu. Vidēji aptuveni 200 eiro par tonnu, kas būtu pielīdzināms 50 šīfera loksnēm. Latvijā ir 32 komersanti, kas savāc azbestu saturošos atkritumus. Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija aicina trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības pieteikties atbalsta programmai un nodot azbestu saturošu šīferi bez maksas. Kopējais finansējuma apmērs atbalsta programmas īstenošanai ir 350 tūkstoši eiro. Var nodot apglabāšanai ne vairāk kā 3 tonnas jeb aptuveni 150 šīfera loksnes. Pieteikties atbalstam var līdz 31.maijam.
Un vēl
Britu speciālistu veiktā pētījumā noskaidrots, ka slavenu zīmolu saldumi ir bīstami veselībai. Nesen veiktā pētījumā secināts, ka tādu zīmolu kā “Kinder Surprise”, “Nutella”, “Oreo”, “Milka” un “M&M’s” produkcija satur pārmērīgu tauku, sāls un cukura daudzumu, kas tos padara potenciāli bīstamus veselībai. Īpaši tas attiecas uz bērniem, kuriem šo saldumu dēļ var tik izjaukts metabolisms un palielināties aptaukošanās risks. Šefpavāra Džeimija Olivera koncerna uzņēmuma “Bite Back” pasūtītajā pētījumā secināts, ka 78% no pārbaudītajām precēm neatbilst veselīga uztura normām, ziņo “The Guardian”. Kopumā eksperti pārbaudījuši 10 lielāko pārtikas kompāniju ražotos 262 saldumu produktus, kas pārdoti Lielbritānijā. Kaitīgo produktu sarakstā iekļauti arī tādi zīmoli kā “Alpen Gold”, “Milka” un “Barni”. 80% no šiem produktiem piesaista bērnu uzmanību ar spilgtu iepakojumu, jautriem zīmējumiem un krāsainiem burtiem, kā arī izmanto populāru personāžu attēlus. To zinātnieki sauc par “neētisku” taktiku, kā manipulēt ar bērniem, veicinot neveselīgu našķu patēriņu. Tikmēr minēto saldumu ražotāji noraidījuši šī pētījuma rezultātus, norādot, ka tie neatbilst patiesībai.