Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 15.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Reirs pieļauj iespēju bankām piemērot jaunu nodokli par pārmērīgu piesardzību; Valsts atbalsta zemes atsavināšanu veloceliņa ierīkošanai Sala-Jēkabpils; un Šonedēļ pašvaldībām pasniegs šīs sezonas peldvietu Zilos karogus.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs. Ja banku riska politika nemainīsies, tām varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro, norāda Reirs. Tāpat viņš atzīmēja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka problēmas risinās, bet darbība neseko. Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta. 

Valsts zemes dienests katru gadu 1.augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sniegs informāciju par zemesgabaliem, par kurām dienesta rīcībā nav ziņu par mantotājiem, aicinot mantojuma tiesībās stājušos mantiniekus 90 dienu laikā iesniegt dienestā mantojuma tiesību apliecinošus dokumentus un veicot datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā. Uzsākot organizēt mērniecības pasūtījumu izpildi un pārbaudot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, arvien biežāk tiek konstatēts, ka persona, kura pretendēja uz zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ir mirusi, bet mantinieks nav stājies mantojuma tiesībās vai nav aktualizējis Kadastra informācijas sistēmā datus par zemes lietotāju. Patlaba sarakstā ir vairāk par 1000 zemes vienību, kurām nav zināmi mantinieki vai nav aktualizēti dati Kadastra informācijas sistēmā.

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. Ar remigrāciju saistīti pētījumi rāda, ka nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. Pašvaldību lietu ministrija atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 tūkstoši eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. 

Studenti protestā Mehiko, kurā tika pieprasīts taisnīgums 2014.gadā pazudušiem 43 studentiem, vakar meta petardes uz policistiem, ievainojot vismaz 26 no viņiem, paziņoja varas iestādes. Pēc demonstrācijas, kas notika pie prezidenta pils Mehiko, paramediķi sniedza pirmo palīdzību policistiem, kas tika aizvesti uz slimnīcu. Protests tika rīkots pēc tam, kad astoņi karavīri, kas bija apsūdzēti saistībā ar studentu pazušanu no skolotāju apmācības koledžas Gerrero štatā valsts dienvidos, tika atbrīvoti no pirmstiesas apcietinājuma. Šī lieta tiek uzskatīta par vienu no lielākajām zvērībām pret cilvēktiesībām Meksikā.

ASV valdība aizstāvējusi Izraēlas vadību pret apsūdzībām, ka tā īstenojot genocīdu pret palestīniešiem savā cīņā pret kaujinieku organizāciju "Hamās" Gazas joslā. ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans paziņoja, ka neuzskata, ka Gazā notiekošais ir genocīds. Salivans sacīja, ka ASV paudušas savu nostāju šajā jautājumā arī rakstiski un detalizēti ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā. Kā ziņots, karš Gazas joslā sākās, Izraēlai atbildot uz "Hamās" un citu islāmistu grupējumu uzbrukumiem Izraēlai, kuros 7. oktobrī tika nogalināti vairāk nekā tūkstoš 200 cilvēku. Ņemot vērā lielo nogalināto civiliedzīvotāju skaitu un katastrofālo situāciju Gazas joslā, Izraēla tiek starptautiski kritizēta par šo karu.

Turpinām ziņas

Ministru kabinets vakar atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos priekšlikumus par vairāku īpašumu atpirkšanu gājēju un veloceļu infrastruktūras attīstībai Jēkabpils novadā. Lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti, iedzīvotāju drošu pārvietošanos un īstenotu transporta infrastruktūras attīstību, valsts no īpašniekiem atpērk nekustamo īpašumu daļas, kas nepieciešamas gājēju un veloceļa būvniecībai gar valsts reģionālo autoceļu P76 “Aizkraukle-Jēkabpils” posmā no Salas ciema līdz Jēkabpils pilsētai. Minētās infrastruktūras būvniecības projekta īstenošanai nepieciešams atpirkt vairāku īpašumu daļas Jēkabpils novadā:  “Līči”,  “Mūsmājas-viens” un  “Vāverītes”. Īpašumi atrodas Salas pagastā, kurā iecerēta arī  gājēju un velosipēdistu infrastruktūras uzlabošana. Atpērkot nekustamo īpašumu daļas no īpašniekiem, atlīdzība par nekustamo īpašumu daļām ir aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Aizsardzības ministrija atklājusi informatīvo kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, kuras mērķis ir veicināt krīzes gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā, lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā pareizi rīkoties dažādās neparedzētās situācijās. Ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā 72 stundas līdzās bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” jaunākajai redakcijai būs pieejama arī rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”,  kas tapusi, mācoties Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju. Rokasgrāmatā varēs uzzināt par krājumu veidošanu, komunikāciju un informācijas meklēšanu, rīcību apšaudes laikā vai nonākot kaujas zonā, savas mājvietas sagatavošanu kā patvēruma vietu, psiholoģisko noturību kara laikā, kā arī tajā iekļauta cita svarīga informācija par kara pārvarēšanu. Informatīvās kampaņas noslēgumā, 15. jūnijā, 14 Latvijas pilsētās norisināsies Nacionālo bruņoto spēku organizēti informatīvie pasākumi kuros ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savas zināšanas par gatavību krīzes situācijām un to pārvarēšanu.
 
Un vēl

Piektdien, 17. maijā, svinīgā pasākumā 13 peldvietas un jahtu ostas saņems peldvietu kvalitātes sertifikātu – Zilo Karogu, tajā skaitā arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvieta. Šī būs jau 15. vasara pēc kārtas, kad Radžu ūdenskrātuves peldvietā plīvos Zilais Karogs. Šis simbols ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas apliecina peldvietas tīrību un kvalitāti. Lai šo sertifikātu iegūtu, peldvietai ir jāatbilst 33 kritērijiem, kas skar ūdens kvalitāti, notekūdeņu attīrīšanu un novadi, atkritumu savākšanu un citus vides apsaimniekošanas aspektus, kā arī izglītojošus pasākumus un citus apsvērumus.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir partiju jaunākie reitingi? Cesvainē veidos infrastruktūru Zemessardzes bataljonam, Un Aicina doties velobraucienā pa šaursliežu dzelzceļa pēdām.

Jaunākie – aprīļa – politisko partiju reitingi astoņiem politiskajiem spēkiem sola iekļūšanu Saeimā. Izmaiņas gan piedzīvo populāro partiju Top3. SKDS aptaujā, kas tapusi pēc LTV pasūtījuma, aprīlī cilvēkiem tika jautāts, par ko viņi balsotu Saeimas vēlēšanās. Partiju reitingu līderos jau otro mēnesi ir Nacionālā apvienība, kurai atbalsts ir nemainīgs – 8,1 %. Otrajā vietā izvirzījusies Zaļo un Zemnieku savienība ar 7,6% atbalstu, kas ir kāpums mēneša laikā. Trešie – "Jaunā Vienotība". Iepriekšējās vēlēšanās lielāko atbalstu guvušajam spēkam arī aprīlī atbalsta kritums, un par viņiem balsot gatavi bija 7,2% aptaujāto. Par spīti samazinājumam mēneša laikā, ar 6,6% atbalstu ceturtā ir partija "Latvija pirmajā vietā". Savukārt piektajā vietā ir marta reitingu otrās vietas ieguvēji "Progresīvie". Šim spēkam aprīlī 6,5% atbalsts. "Saskaņai" balsi sola 5,8%, kas ir atbalsta pieaugums, "Apvienotajam sarakstam" – 5%, kas ir kritums, "Stabilitātei" – 4% - arī kritums, bet "Suverēnajai varai" – 2,6%, kas ir reitingu pieaugums.

Tad cieši cita aiz citas ir Jaunā konservatīvā partija - 1,6%, apvienība "Par" - 1,4%, "Latvijas attīstībai" - 1,2% un "Pamats LV" - 1%. Par "Platforma 21" balsot sola procenta piektā daļa aptaujāto, bet gandrīz pusotrs procents par citām partijām. Jāpiemin, ka aprīlī pieaudzis neizlēmušo skaits – 28,3%. Bet samazinājies tas, cik cilvēku aptaujā teikuši, ka uz vēlēšanām nedosies: martā 13%, bet aprīlī 11,6%. Kā izskatītos Saeima, ja vēlēšanās nobalsotu tā, kā solījuši aptaujā? To aprēķinot, vērā ņemts arī tas, cik apņēmības pilni katras partijas atbalstītāji ir doties uz vēlēšanām. Attiecīgi tad aprīlī Saeimā iekļūtu 8 partijas: Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā", tāpat vietu Saeimā atgūtu "Saskaņa", tai sekotu "Apvienotais saraksts", un kā pēdējā Saeimā iekļūtu partija "Stabilitāte!".

Labklājības ministrijas prioritāte patlaban ir bērnu kopšanas pabalsta celšana, nevis kāpināt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem, tā atbildīgajai Saeimas komisijai pauda ministrijas pārstāvji diskusijā par iespēju strādājošiem vecākiem tomēr saglabāt arī pilnu vecāku pabalstu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Risinājumu strādājošajiem vecākiem ministrija cer panākt ilgtermiņā, bet deputāti aicina ministriju situāciju risināt tagad un meklēt iespējas maksāt vecāku pabalstu pilnā apmērā. Ministrija grib celt bērna kopšanas pabalstu no 171 līdz 377 eiro, nevis ļaut saņemt strādājošiem vecākiem 100% pabalstu.  Vecāku organizācija norāda, ka šī iemesla dēļ jaunie vecāki nereti spiesti slēpt papildu ienākumus. Arī uzņēmēji aicina strādājošiem vecākiem maksāt pilnu pabalstu. Tāpēc Saeimas deputāti rosina ministrijai risināt abas problēmas jau šobrīd. 

Latvija atvēlējusi 10 miljonus eiro Čehijas iniciatīvai iegādāties 155 milimetru kalibra artilērijas lādiņus ārpus Eiropas Savienības, lai piegādātu tos Ukrainai. Par atvēlētajiem līdzekļiem varēs iegādāties 3 tūkstoši lādiņu. Čehijas prezidents Petrs Pavels februārī pavēstīja, ka Čehija ārpus Eiropas Savienības apzinājusi 800 tūkstoši šāviņu, ko valstis, kuru rīcībā tie ir, gatavas nekavējoties pārdot, un aicināja vākt līdzekļus šo lādiņu iegādei. Latvija nolēma šo iniciatīvu atbalstīt, atvēlot 10 miljonus eiro.

Gruzijas parlaments otrdien ar 84 balsīm "par" un 30 "pret" pieņēma pretrunīgi vērtēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Tas apstiprināts trešajā un galīgajā lasījumā. Debates, kas ilga vairākas stundas, bija karstas, un vienubrīd sēžu zālē izcēlās arī kautiņš, kad viens no valdošās partijas "Gruzijas sapnis" deputātiem uzbruka opozīcijas pārstāvjiem. Arī pēc balsojuma cilvēki turpināja protestēt pie parlamenta ēkas. Pie tās ieejas ir uzslieta metāla siena – šķērslis, lai protestētāji nevarētu ielauzties parlamenta ēkā. Balsojuma rezultātus protestētāji sagaidīja ar lamām, un kārtējo neveiksmīgo mēģinājumu izgāzt parlamenta lielos vārtus. Jau ziņots, ka likumprojekts paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". 


Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Gruzijā pieņemto tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu, kas izpelnījies salīdzinājumus ar līdzīgu likumu Krievijā. Eiropas Komisijas pārstāvji atzina, ka tas apdraud arī Gruzijas vēlmi nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. No Eiropas komisijas puses atkārtoti izskanēja, ka pieņemtais likums nav savienojams ar Eiropas vērtībām un varētu kavēt Gruzijas centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Turpinām ziņas

Valsts piešķirs Madonas novada pašvaldībai 662 tūkstoši 672 eiro, lai pašvaldības īpašumā esošo būvi Cesvainē pielāgotu Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 26. kājnieku bataljona vajadzībām. Ministru kabinets apstiprinājis šo līdzekļu piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Lai Nacionālie bruņotie spēki varētu uzsākt nekustamā īpašuma lietošanu pēc tā pārņemšanas Aizsardzības ministrijas valdījumā, ar piešķirto finansējumu notiks telpu pārplānošana, kā arī ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, ventilācijas, iekšējās elektroapgādes, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu pārbūve. Zemessardzes 26. kājnieku bataljona atbildībā ir Madonas un Gulbenes novadi.

Kāds varēja būt mazpilsētas dzīvojamās mājas dārzs 19. un 20. gadsimtā, to nu var aplūkot Kuldīgā pie restaurācijas centra. Lai to izveidotu, pētīta vēsture un atmiņas, piemeklētas atbilstīgas augu šķirnes. Ikviens varēs aplūkot ne tikai dārza plānojumu, bet notiks arī praktiskas un izglītojošas nodarbības. Dārza ierīkotāji cer, ka šādi arvien vairāk vecpilsētā atgriezīsies vēsturisko dārzu tradīcija, kas padomju gados sāka izzust. Šis dārzs veidots kā paraugs, ko Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotāji audzēja 19. un 20. gadsimtā. Tas simboliski sadalīts trīs daļās –  ir virtuves un garšaugu dārziņš, galvenā vieta puķēm – vasaras un ziemcietēm, arī tējas augiem, ir arī priekšdārzs ielas malā. Cilvēkiem pārceļoties no laukiem uz pilsētu, līdzi pārcēlās arī iemīļotākie augi.

Un vēl

18. maijā kopā ar biedrības “Jēkabpils mantojums” vēstures entuziastu Jāni Zepu aicina doties izzinošā velobraucienā pa kādreizējās šaursliežu dzelzceļa līnijas maršrutu starp stacijām “Jēkabpils” un “Aldaune”. Brauciena laikā varēs vērot ainavu, mēģināt pamanīt kādreizēja dzelzceļa klātbūtnes liecības. Ir ieplānoti arī vairāki informatīvi atpūtas punkti, kuru laikā parunāt par dzelzceļu, par vēsturi un ne tikai. Kopējais, nesteidzīgā tempā veicamais attālums plānots aptuveni 20 kilometri. Velobrauciena sākums pulksten 10. Pulcēšanās Neretas ielā, stāvlaukumā pie veikala “Ūdens akadēmija” - vietā, kur kādreiz atradusies dzelzceļa stacijas “Jēkabpils” ēka. Dalību pasākumā aicina pieteikt, zvanot Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centram pa tālruni 29555950. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:  Tiesu maksas pakalpojumu cenas palielina vidēji par 43%, Preiļu skolās ēdināšanā izmēģina zviedru galdu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Tiesu maksas pakalpojumu cenas tiks palielinātas vidēji par 43% salīdzinājumā ar spēkā esošajām, nolēmusi valdība. Ministru kabineta noteikumi nosaka tiesās sniegto maksas pakalpojumu veidus, maksas apmēru un samaksas kārtību. Šobrīd pusei no spēkā esošajiem tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem cenas nav pārskatītas kopš noteikumu spēkā stāšanās brīža, četriem maksas pakalpojumiem cenas nav pārskatītas kopš šo maksas pakalpojumu ieviešanas 2017.gadā, savukārt izdevumi tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumam 2023.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu pieauguši vidēji par 54,5%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu - par vidēji 39%, cenu palielināšanu pamato Tieslietu ministrija. Tiesu maksas pakalpojumu cenas tagad noteiktas atbilstoši šī brīža faktiskajām izmaksām. Piemēram, dokumenta meklēšana arhīvā ar iepriekš nezināmiem lietas datiem iepriekš izmaksāja 1,71 eiro, bet turpmāk plānots, ka izmaksas sasniegs 3,37 eiro. Zemesgrāmatas nostiprinājuma žurnāla un nekustamā īpašuma lietas lasīšana iepriekš izmaksāja 8,96 eiro, bet tagad 10,03 eiro.

Aizsardzības ministrijas sagatavotajā rokasgrāmatā "Kā rīkoties kara gadījumā" ir sniegti ieteikumi arī par rīcību īslaicīgi okupētā teritorijā. Militāro ziņu portālā "Sargs.lv" pieejamo rokasgrāmatu veido 93 lappuses par visdažādākajām tēmām, kas saistītas ar rīcību kara gadījumā. Sabiedrībai sniegti ieteikumi par to, kā rīkoties, piemēram, apšaudes laikā, kā rīkoties kaujas zonā, kā sagatavoties ienaidnieka aplenkumam, kā uzturēt attiecības starp civiliedzīvotājiem un militārpersonām, un kā praktiski palīdzēt valsts aizsardzībai. Viena sadaļa veltīta arī rīcībai īslaicīgi okupētā teritorijā. Rokasgrāmatā minēts, ka okupācijas laikā valsts teritoriju kontrolē ienaidnieks un tā pārstāvji cenšas sevi nostiprināt kā oficiālo varu. Viņi cenšas gūt vietējo iedzīvotāju atbalstu un uzticību un turēt viņus neziņā. Latvija sevi aizstāvēs jebkurā gadījumā, lai cik neuzvarams šķistu ienaidnieks. Ja valsts īslaicīgi zaudēs kontroli pār daļu no tās teritorijas, Latvijas pilsoņi šajā teritorijā organizēti pretosies iebrucējam, apgalvots sagatavotajā materiālā.

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija vakar atklāja informatīvo kampaņu "Bruņojies ar zināšanām". Kampaņas mērķis ir veicināt krīzes gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā, lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā pareizi rīkoties dažādās neparedzētās situācijās. Ziņu portāla "Sargs.lv" sadaļā "72 stundas" līdzās bukleta "Kā rīkoties krīzes gadījumā" jaunākajai redakcijai pieejama arī rokasgrāmata "Kā rīkoties kara gadījumā", kas tapusi, mācoties Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju.

Eiropas Savienības dalībvalstis katru gadu novirza 34 līdz 48 miljardus eiro no Eiropas subsīdiju naudas pasākumiem, kas tiešā veidā kaitē dabai, ziņojumā secina Pasaules Dabas Fonds. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem līdz pat 60% no ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma, kas ik gadu veido 32,1 miljardu eiro, ES valstis tērē pasākumiem, kas veicina neilgtspējīgu lauksaimniecību. Šāda prakse iznīcina dabiskos biotopus, vienlaikus sniedzot tikai minimālu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie varētu pāriet uz ilgtspējīgu un klimatnoturīgu lauksaimniecību. Fondā arī norāda, ka arī tiešās subsīdijas citās nozarēs, piemēram, zivsaimniecībā, transporta infrastruktūrā un ūdens infrastruktūrā būtiski veicina dabas izzušanu. Dabas fonds norāda, ka šāds ES valstu līdzekļu nepareizs sadalījums krasi kontrastē ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030.gadam noteiktajām vajadzībām, kas paredz, ka ik gadu ir nepieciešami aptuveni 48 miljardi eiro, lai finansētu lauksaimnieku, zemes īpašnieku, lauku un piekrastes kopienu pasākumus, kas paredzēti efektīvai bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai. Pašlaik ES un tās dalībvalstīs katru gadu iztrūkst vairāk nekā 18 miljardi eiro, lai sasniegtu šo mērķi.

Brazīlijas dienvidu daļā turpinās plaši plūdi, un dabas stihija kopumā jau prasījusi kopumā 143 cilvēku dzīvības. Līdzīga situācija ir nelielajā kaimiņvalstī Urugvajā, taču šeit postījumi nav tik lieli.  Spēcīgas lietusgāzes Brazīlijas štatā Riugrandi du Sula sākās aprīļa beigās, turpinās šonedēļ un būtiski paaugstināja ūdens līmeni reģiona upēs, kā arī izraisīja dubļu nogruvumus. Plūdi ietekmējuši vairāk nekā 2 miljonus iedzīvotājus 446 pilsētās, bet patvērumu ārpus mājām bija spiesti meklēt 618 tūkstoši cilvēku. Štatā notiek glābšanas darbi, taču operācijas apgrūtina lietusgāzes un vējš. 

Karstuma viļņi pasaulē izraisa 150 tūkstoši nāves gadījumu gadā, liecina šodien publiskots pētījums. Laika periodā no 1990.gada līdz 2019.gadam karstums izraisīja 153 tūkstoši 78 nāves gadījumus gadā, kas ir 236 nāves gadījumi uz desmit miljoniem iedzīvotāju jeb 1% no kopējiem nāves gadījumiem pasaulē, secinājuši Austrālijas Melburnas Monaša Universitātes pētnieki. Viņi pētīja mirstības rādītājus un gaisa temperatūras 75 vietās 43 valstīs, un atklāja, ka Āzija ir lielākais karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits, bet Eiropā ir augstākais rādītājs attiecībā pret iedzīvotāju skaitu – 655 nāves gadījumi uz desmit miljoniem iedzīvotāju. Eiropā vislielākais karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits ir Grieķijā, Maltā un Itālijā.

Turpināt ziņas

Šomēnes sāka darboties jauns līgums starp Baltijas un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu. Tas ir pirmais šāda veida starptautiskais līgums starp diviem Eiropas Savienības reģioniem. Tas paredz, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā izsniegtie augstākās izglītības diplomi tiks savstarpēji atzīti bez papildu procedūrām. Citviet Eiropā uz mūsu piemēru skatās ar interesi, bet arī piesardzību.

Iespēja veikt ekspres testus anonīmi, bezmaksas (HIV; B un C hepatīta, sifilisa infekcijām) Eiropas testēšanas nedēļā, Jēkabpils novada, Sociālā dienesta, Jaunā ielā 39i, Atkarību profilakses kabinetā, no 20. 05. 2024g. – 27. 05. 2024g., no plkst. 9:00 – 12:00, tel. num. uzziņām 26823087.

Mazās lauku skolas Preiļu un Ludzas novados mēģina ieviest skolās "zviedru galda" ēdināšanu, tādējādi dažādojot skolu ēdnīcu ēdienkarti un ļaujot bērniem izvēlēties pusdienu maltītes. Četras šo novadu skolas kopīgi ar partneriem no Igaunijas nolēmušas iesaistīties Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā, lai pārtikas sagatavē vairāk izmantotu vietējos resursus un mazinātu ēdienu atkritumu daudzumu. Ludzas pilsētas vidusskola un Mērdzenes pamatskola Ludzas novadā, kā arī Preiļu novadā Preiļu 1. pamatskola un Riebiņu vidusskola ir tās skolas Latgalē, kuras Latgales plānošanas reģiona iniciētajā projektā nolēma iesaistīties un spert pirmo soli skandināvu virzienā tieši skolēnu ēdināšanas jomā. Piemēram, Riebiņu vidusskolas ēdnīca ik dienu gatavo aptuveni 40 pusdienu porcijas. Ēdnīcā mēģina ēdienkarti ik dienu dažādot, tomēr pārpalikumi neizbēgami rodas. Skolas ēdnīca ar interesi vēlas ieviest skandināvu pieredzi, pielāgojot tam arī visu virtuves aprīkojumu. Skolēnu ēdināšanas jomā Ludzas un Preiļu novados tā būs jauna koncepcija, sākotnēji četrās skolās kā pilotprojekts. Tam tālāk jāattīstās visā novada teritorijā, un tā būs ekonomijā nākotnē.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem, par dažiem grādiem vēsāks laiks saglabāsies piekrastē, prognozē sinoptiķi. Mākoņu daudzums pārsvarā būs neliels, tas var pieaugt svētdien. Vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, lielāka nokrišņu varbūtība gaidāma sestdienas pēcpusdienā Kurzemē un Zemgalē, svētdien arī citviet valstī. Pūtīs lēns līdz mērens mainīga virziena vējš. Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, sestdien un svētdien būs +20..+25 grādi, daļā piekrastes temperatūra nepārsniegs +15..+19 grādus, savukārt naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz +6..+13 grādiem. Nākamnedēļ iespējama temperatūras pazemināšanās, dažās naktīs var atgriezties neliela salna.

Latvijā šodien, 15.maijā, sākās oficiālā peldsezona, kas ilgs līdz 15.septembrim. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aicina padomāt gan par savu, gan apkārtējo drošību. Pērn peldsezonas laikā VUGD no ūdenstilpēm izcēla 50 bojāgājušus cilvēkus, bet visa gada laikā - 116. Šogad VUGD piedalījies jau 20 bojāgājušu cilvēku izcelšanā no ūdens.