Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 24.maijā
- 24 maijs 2024 --
- 0Komentāri
Saeima konceptuāli atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu. Pēc garām debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 51 deputāts, pret bija 17 - pārsvarā "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, divi deputāti balsojumā atturējās, bet vēl 12 izlēma balsojumā nepiedalīties, pārsvarā šādi rīkojoties koalīcijas partneres - Zaļo un zemnieku savienības - deputātiem. Attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima konceptuāli atbalsta Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu; Jēkabpils novada domes opozīcija pauž neapmierinātību par ceļu neatputekļošanu; un Sestdien Purvīša muzejā notiks talka un sezonas atklāšana.
Latvijas Pašvaldību savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sarunās vakar panākta vienošanās atjaunot investīciju programmu vismaz 75 miljonu eiro apmērā, kā arī izvērtēt pašvaldību iespējas vairāk aizņemties naudu. Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja sarežģīto finanšu situāciju pašvaldībās – pēdējā pusgada laikā par to runāts vairāk nekā jebkad iepriekš un finanšu trūkums viennozīmīgi ietekmē ieguldījumus tieši attīstībā. Kaminskis aicināja sarunās ar Finanšu ministriju pašvaldību lietu ministriju atbalstīt pašvaldību savienības iniciatīvu atteikties no ierobežojumiem un noteiktiem mērķiem aizņēmumu saņemšanā, bet to piešķiršanā ņemt vērā pašvaldību attīstības plānus.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī Varakļānu novada apvienošanos ar Madonas novadu. Likumprojektu atzina par steidzamu. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 27. maijam, un to galīgajā lasījumā izskatīs 13. jūnijā. Līdz ar Varakļānu jautājumu atvērts pēdējās novadu reformas likums, taču plašas pārmaiņas kartē neprognozē, neskatoties uz to, ka vairāki novadi pauduši vēlmi turpmāk dzīvot šķirti. Kopumā novadu reformas apspriešanai plānotas sešas komisijas sēdes.
Tas, ka Ukrainai nav pietiekami stipras pretgaisa aizsardzības, ir pasaules vājums, izsakoties par Krievijas kārtējiem raķešu triecieniem Harkivai, sociālajā tīklā "Facebook" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka Ukraina dara visu, ko var, bet tieši no pasaules līderu puses ir nepieciešama lielāka apņēmība. Tikmēr Krievijas raķešu triecienā Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai vakar nogalināti septiņi cilvēki un vēl 17 ievainoti. Pēc Ukrainas varasiestāžu sniegtās informācijas, Krievijas karaspēks no kompleksa S-300 uz Harkivu un tās priekšpilsētām izšāvis vismaz 15 raķetes.
Krievijas robežsardze naktī uz ceturtdienu noņēmusi 24 bojas, ko Igaunija izvietoja Narvas upē ūdens ceļa iezīmēšanai. Tas ir robežincidents, kura precīzos apstākļus vēl noskaidro. Igaunijas robežapsardzes pārstāvji ir sazinājušies ar Krieviju, lai noskaidrotu viņu rīcību. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norāda, ka Igaunija šim incidentam pieies mierīgi un līdzsvaroti, vajadzības gadījumā sazinoties ar sabiedrotajiem. Krievija izmanto robežas jautājumus kā rīku baiļu un trauksmes radīšanā. Pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ūdens ceļi Narvas upē tika marķēti, lielā mērā abpusēji vienojoties, tomēr kopš pagājušā gada Krievija nepiekrīt Igaunijas pozīcijai boju izvietošanā.
Turpinām ziņas
Ceļus ar grants segumu Jēkabpils novadā šogad atputekļos mazākā apmērā nekā pagājušajā sezon. Vakar novada domes sēdē informēja Izpilddirektora vietniece Anita Moskovska, informējot domniekus par paveikto starp domes sēdēm, skaidroja, ka novada teritorijā notiek sezonālie darbi - zāles pļaušana, ceļu atputekļošana. Atbildot uz jautājumiem, Moskovska atzina, ka ir vietas novadā, kur atputekļošana jau veikta, bet citviet tā tikai tiek plānota. Darbi notiekot saskaņā ar vietējo pārvalžu lēmumiem un atkarībā no pieejamiem līdzekļiem. Kopumā atputekļošanas darbus šosezon būs mazāk nekā pagājušajā gadā. Neapmierinātību ar paveikto pauda bijušais mērs, tagad opozicionārs Aivars Kraps. Pēc viņa paustā, putekļu apjoms tikai pieaugs, ņemot vērā laika apstākļu prognozes.
cija īstenošanas vietā "Mežāres pamatskola", kur tiks nodrošināta tikai pirmsskolas izglītības programma, to paredz vakar pieņemtais Jēkabpils novada domes lēmums. Tāpat arī nolemts pārtraukt Viesītes vidusskolas pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietu adresē: “Rites pamatskola”. Vienlaikus šeit arī turpmāk saglabājot bērnudārzu. To nodrošinās Viesītes pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte”. Plašāk lasiet portālā Radio1,lv.
Un vēl
Sestdien, 25.maijā Purvīša muzejā Ogres novadā notiks talka un sezonas atklāšana. Gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtās mājas "Vecjauži" turpina piedzīvot pārvērtības, un ikviens ir aicināts pielikt roku un sakopt topošā muzeja teritoriju. Talkas laikā talcinieki ne tikai piedalīsies labiekārtošanas darbos, bet viņiem būs iespēja klausīties mākslas zinātnieces Edvardas Šmites stāstos par Purvīti. Purvīša muzeja krājuma glabātāja Velga Vītola-Kļava skaidro, ka ideja par kultūrtalkām muzeja komandai aizgūta no fonda "Viegli", kad dažādi radoši cilvēki satikās un devās "Mazās kavalērijas" talkās. Sestdien Purvīša muzeja komanda atsāks sezonu un saviem apmeklētājiem piedāvās gan brīvdabas izstādi "Septiņi gudrie", gan ainavu taku "Purvīša acīm".
Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā. EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā. Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas. Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Parakstīs nodomu protokolu par "zaļās" aviācijas attīstību Latvijā, Aizkraukles novadā reorganizēs Neretas un Jaunjelgavas vidusskolas, un Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Eiropā apdraudētu ērgļu uzvedību.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas Saeimai ļautu noteikt, ka pašvaldības domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrācija varētu strādāt līdz gandrīz diviem gadiem. Minētos grozījumus valdība iesniedza Saeimā kopā ar Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu, un tie cita starpā domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrācijai ļaus laikus sākt vadīt Rēzeknes pašvaldību.
Pie Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas un vēlāk arī pie viņas partijas biedra Miroslava Mitrofanova ilgstoši strādājušo palīdzi pieņemt darbā 2014.gadā ieteicis kāds Dmitrijs no Krievijas, kurš, iespējams, darbojās Krievijas Federālā drošības dienesta interesēs, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, atsaucoties uz nopludinātām elektroniskā pasta sarakstēm. Jau iepriekš centrs “Re:Baltica” bija izpētījis, ka Ždanoka vismaz no 2004.gada atskaitījās Krievijas FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati ir noliegusi šādu sadarbošanos un pieļāvusi iespēju vērsties tiesā pret medijiem, kas par to ziņojuši.
Vienpusēja Palestīnas valstiskuma atzīšana nacionālā līmenī patlaban nav dienaskārtībā. Latvijas Ārlietu ministrija joprojām uztur pozīciju, ka divu valstu risinājums ir vienīgais veids ilgtspējīga miera panākšanai, kas ir abu konflikta pušu un starptautiskās sabiedrības interesēs. Kā ziņots, Norvēģija, Īrija un Spānija 22.maijā paziņoja, ka atzīs Palestīnas valsti, savukārt Izraēla uz to reaģēja, nekavējoties atsaucot savus vēstniekus šajās valstīs. Visas trīs gatavojas atzīt Palestīnas valsti no 28.maija.
ASV varētu atļaut Ukrainas armijai veikt triecienus ar amerikāņu ieročiem atsevišķiem mērķiem Krievijā, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz informētu amatpersonu teikto. Baltajā namā notiek aktīvas diskusijas par to, lai aizliegumu vājinātu un ļautu ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus triecieniem raķešu un artilērijas palaišanas iekārtām, kas izvietotas tieši aiz robežas ar Krieviju, vēsta laikraksts.
Turpinām ziņas
Civilās aizsardzības plāns noteic, ka līdz nākamā gada sākumam pašvaldībām jāveic patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana. Ogres novadā arī vietējie iedzīvotāji tiek mudināti sakārtot savus pagrabus, lai pielāgotu tos patvertņu vajadzībām. Šim aicinājumam atsaucās 20 daudzdzīvokļu nami. Ogres novada pašvaldība pavasara talkā organizēja pagrabu tīrīšanas talku, kur daļa daudzdzīvokļu namu pagrabu vai līdzvērtīgas telpas tika attīrītas un sakārtotas, lai atbilstu patvertņu funkciju nodrošināšanai. Ogrē ir aptuveni 190 daudzdzīvokļu māju, kurās varētu ierīkot patvertnes. Tomēr to varētu būt par maz, jo Ogres novadā mīt 61 tūkstotis iedzīvotāju.
Tuvāko gadu laikā par pamatskolām plānots reorganizēt divas Aizkraukles novada vidusskolas - Jaunjelgavas vidusskolu un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu, liecina domes pieņemtais lēmums. Tiek prognozēts, ka Jaunjelgavas skolas vidusskolas posmā nākamajā mācību gadā varētu būt tikai 15 skolēni, 10.klasē uzņemot vienu bērnu. Neretas skolā audzēkņu vidusskolas posmā varētu būt vairāk - 24, no tiem desmit mācītos 10.klasē. Taču abos gadījumos skolēnu skaits neesot pietiekams vidusskolas posma pastāvēšanai. Abu skolu padomes lēmušas par pakāpenisku izglītības iestāžu reorganizāciju.
Un vēl
Ne tikai infrastruktūra un cilvēki ir tie, kas cieš Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā. Karadarbība ietekmējusi arī dzīvo dabu, tajā skaitā apdraudētas sugas, vēsta britu izdevums "The Guardian". 2022. gada februārī Krievija sāka savas agresijas nākamo fāzi un vairākos virzienos iebruka Ukrainā. Nu dati rāda, ka uz to reaģējuši arī dzīvnieki. Karš būtiski izmainījis arī ērgļu migrācijas ceļus un paradumus. Salīdzinot ērgļu maršrutus 2022. gada martā un aprīlī ar maršrutiem, ko tie izvēlējās laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam, skaidri redzams, ka putni metuši līkumu ap konflikta zonām.Vidēji tiem nācies nolidot 85 kilometrus vairāk nekā ierasts. Ja ērgļi galamērķī nonāk vēlāk un ir noguruši vairāk, tas var negatīvi ietekmēt spēju radīt pēcnācējus, bažījas ornitologi. Turklāt vidējais ērglis ir Eiropā aizsargājama suga. Tiek lēsts, ka savvaļā ir vien ap 4-10 tūkstošiem pieaugušu īpatņu, un populācija turpina sarukt.
Sumināti labākie ģimenes ārsti un māsas. Pacienti novērtē ne tikai profesionalitāti, bet arī sirsnību un iejūtību. Pašā pavasara plaukumā jau vienpadsmito gadu svinīgā ceremonijā tika godināti akcijas Meklējam labu ģimenes ārstu laureāti. Labākie ģimenes ārsti un ģimenes ārstu māsas 21. maijā pulcējās Melngalvju namā, kur viņus sveica Valsts prezidents, kā arī akcijas organizatori un sadarbības partneri. Akcijas laikā Latvijas iedzīvotāji tika aicināti balsot un iesūtīt vēstules, atklāt savus pieredzes stāstus par ģimenes ārstiem, kuri savu darbu dara profesionāli, ir pašaizliedzīgi, iejūtīgi un atsaucīgi, tika aicināts balsot arī par ģimenes ārstu māsām, tā uzsverot māsu nozīmīgo ieguldījumu un rūpes par pacientu labsajūtu un sniegto atbalstu ģimenes ārstiem. Akcija norisinājās šā gada martā un aprīlī. Akcijā Meklējam labu ģimenes ārstu tiek izraudzīti profesionālākie veselības aprūpes speciālisti, savukārt Veselības centrs 4 jaunajiem ģimenes ārstiem, kas izvēlējušies strādāt lauku vidē, piešķir Rūdolfa Skaidrā prēmiju.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Sumināti labākie ģimenes ārsti un māsas; Preiļu novadā atcelts ar Amerikas peru puvi apdraudēto teritoriju statuss; un Latvijas Universitātes rododendru audzētavā "Babīte" rīko "naksnīgas pastaigas rododendros".
Latvijā lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, ko lielā mērā ietekmē līdz šim labvēlīgi laika apstākļi, prognozē lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" galvenais agronoms Ģirts Ozols. Viņš norāda, ka Latvijā šogad pavasara sējumu īpatsvars ir lielāks nekā citus gadus, jo ziemā ziemāju sējumus nopietni skāra kailsals. Viņš arī skaidro, ka patlaban laika apstākļi dažādās Latvijas vietās ir būtiski atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi. Agronoms min, ja salīdzina ar pavasari pirms gada, šogad laika apstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. Tāpat viņš komentē, ka salnas maija sākumā lielu ietekmi uz sējumiem nav atstājušas. Mazliet vairāk tās skārušas rapšu sējumus, un vietām nav aizmetušies sēklu pāksteņi, tomēr, kā norāda Ozols, rapši spēj to kompensēt, līdz ar to lielu ietekmi uz ražu tas, visticamāk, neatstās. Vienlaikus agronoms piebilst, ka patlaban nav novērota arī paaugstināta kaitēkļu aktivitāte, kas gan var mainīties siltā laika dēļ, jo tad kukaiņi vairojas straujāk.
Valsts AS "Latvijas pasts", kura plāni samazināt nodaļu skaitu vērtēti neviennozīmīgi, paziņojis par plānu šogad novietot vairāk nekā 200 pakomātu. Patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu. Uzņēmums informēja, ka, turpinot attīstīt pakomātu tīklu visā valstī, šobrīd ir palielinājis pakomātu skaitu līdz 252 vienībām. Kopš gada sākuma "Latvijas pasts" uzstādījis 34 jaunus zilās krāsas pakomātus, lai paplašinātu sūtījumu piegādes un saņemšanas iespējas. Šogad novietotie pakomāti atrodami arī Aknīstē, Jaunjelgavā, Skrīveros, un Varakļānos. Izvēršot savu klātbūtni gan blīvi apdzīvotās vietās, gan nomaļākās valsts teritorijās, "Latvijas pasts" šogad plāno novietot vairāk nekā 200 pakomātu. Tas nozīmē, ka Latvijas Pastam līdz 2024. gada beigām būs viens no lielākajiem pakomātu tīkliem valstī.
Polijas varasiestādes pastiprinās drošības pasākumus Žešovas lidostā, caur kuru Ukrainā nonāk lielākā daļa rietumvalstu piegādātās militārās palīdzības. Tas esot saistīts ar pieaugošajām bažām par Krievijas mēģinājumiem pastiprināt sabotāžas operācijas Eiropā, raksta ziņu aģentūra "Bloomberg". Žešovas lidosta atrodas aptuveni 100 kilometrus no robežas ar Ukrainu. Tur pienāk aptuveni 90% rietumvalstu piegādātā bruņojuma un militārā aprīkojuma, kas pēc tam tiek nogādāts frontē Ukrainā. Žešovas lidostu izmanto arī ārvalstu amatpersonas, kuras dodas vizītēs uz Kijivu. Vairāku Eiropas valstu drošības dienesti pēdējās nedēļās ir brīdinājuši, ka Krievijas gatavojas izvērst sabotāžas operācijas Eiropā, tostarp pret kritiskās infrastruktūras objektiem, lai tādējādi mēģinātu ietekmēt eiropiešu atbalstu Ukrainai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja noteikusi 11. jūliju par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu. Lēmumu nosodīja Serbija, bet ar prieku uzņēma Bosnijā un Hercegovinā. "Starptautisko pārdomu un piemiņas dienu" noteica pēc Vācijas un Ruandas ierosinājuma, un tā veltīta vairāk nekā 8 tūkstoši Bosnijas musulmaņu vīriešiem un zēniem, kurus Bosnijas serbu armija 1995. gada jūlijā noslepkavoja Srebrenicas pilsētā un tās apkaimē. Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai 2004. gadā secināja, ka Srebrenicā tika pastrādāts genocīds. Arī Starptautiskā tiesa 2007. gadā nolēma, ka Srebrenicas slaktiņi bija genocīds. Tomēr par dokumentu nobalsoja tikai 84 no 171 valsts, un starp 19 valstīm, kas balsoja pret, bija arī Serbija, Ķīna, Krievija un Ungārija. Daudzas valstis uzskata, ka šādas piemiņas dienas ieviešana var apdraudēt centienus panākt izlīgumu dziļi sašķeltajā Bosnijā un Hercegovinā, kur pēdējos gados atkal ir pieaugusi etniskā spiedze starp musulmaņiem un serbiem.
Turpinām ziņas
Preiļu novada Saunas un Riebiņu pagastiem atcelts ar Amerikas peru puvi apdraudēto teritoriju statuss, liecina šodien oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums. Tajā teikts, ka pārbaudēs ar Amerikas peru puvi inficētajās novietnēs, kas atrodas Preiļu novada Saunas pagasta "Prīkuļos" un Preiļu novada Riebiņu pagasta "Vēveros", konstatēts, ka bišu saimes ir klīniski veselas. Apdraudētajā teritorijā esošajās novietnēs ir veikta bišu saimju klīniskā novērtēšana un nav radušās aizdomas par bišu saslimšanu. Tādējādi tiek atcelts valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora šī gada 6.marta rīkojums par Amerikas peru puves apdraudētās teritorijas noteikšanu.
Nākamnedēļ, 28. maijā no Jēkabpils Mežaparkā norisināsies Meža dienas pasākums “Iesim mežā vērot dabu!”, kurā piedalīsies Jēkabpils 2.vidusskolas skolēni. Pasākuma norises laikā no pulksten desmitiem rītā līdz diviem dienā, būs ierobežota pārvietošanās mežaparkā. Iedzīvotāji aicināti ievērot ierobežojumus. Pasākumu organizē Valsts meža dienesta Dienvidu virsmežniecība. Meža dienas ir tradīcijām bagāts pasākumu cikls, kas tiek rīkots ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. “Latvijas Meža dienas” pulcē dažādas ar mežu un dabu saistītas organizācijas un mudina visu vecumu bērnus un pieaugušos apmeklēt daudzveidīgas meža izziņas pieturas, kā arī piedalīties izglītojošās aktivitātes.
Un vēl
Šovakar un sestdienas vakarā Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte" notiks "naksnīgas pastaigas rododendros". Rododendru audzētavā 12 hektāru platībā zied balti, rozā, violeti, oranži un sarkani rododendri līdz pat piecu metru augstumā. Noskaņas pasākums notiks no pulksten septiņiem vakarā līdz pusnaktij.Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte" iespējams apskatīt lielāko rododendru sugu un šķirņu kolekciju Baltijā ar 370 savvaļas sugām un šķirnēm. Parkā zied savvaļas rododendru sugas, kas atceļojušas no Himalaju kalniem, Ķīnas, Japānas, Kamčatkas, Ziemeļamerikas un Eiropas, kā arī pasaules slavenāko selekcionāru radītās šķirnes, starp kurām arī 117 Latvijā izveidotās šķirnes, kas īpaši piemērotas Baltijas mainīgajiem klimata apstākļiem.