2024.gada 8. septembris

Ilga

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 29.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 29.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs sagaida pamatotus priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai;  Sēlijā notiek mutvārdu stāstu vākšanas ekspedīcija; un Babītes stādaudzētava aicina uz rododendru ziedēšanas laiku.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida pamatotus un argumentētus priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai. Izmantojot likuma atvēršanu grozījumiem, Saeimas deputāti un frakcijas rosina plaši pārskatīt neseno administratīvi teritoriālo reformu un sadalīt vairākus novadus, atjaunot Babītes, Carnikavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kandavas un Ozolnieku novadus. Rinkēvičs aicina rūpīgi un atbildīgi izvērtēt katru priekšlikumu un uztur spēkā iepriekš pausto viedokli, ka ar pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas labošanu nevajadzētu pārsteigties. Tāpat Valsts prezidents pauž gatavību vērtēt likuma izsludināšanu pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā.

Jau no 2024. gada Ceļu satiksmes drošības direkcija sāks pētīt tās letālās avārijas, kurām ir grūti rast izskaidrojumu. Vairāki negadījumi ir tādi, ko patiešām nevar saprast. Cilvēks brauc pa ļoti taisnu ceļu, tālāk ir ļoti lēzens pagrieziens, bet viņš turpina braukt taisni bez jebkādas bremzēšanas. Iebrauc tieši kokā un aiziet bojā. CSDD iecerējis veikt katras neizskaidrojamās letālās avārijas izpēti, iesaistot mediķus, likumsargus, psihologus un citus ekspertus. Pētījuma mērķis ir uzzināt negadījuma iemeslus un tādējādi uzlabot ceļu drošību Latvijā.

Latvijai jāstrādā pie energoefektivitātes celšanas, kurināmā resursu dažādošanas un transporta sektora zaļināšanas. Tas teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumā. Latvija pirms pusotra gada sākusi iestāšanās procesu, lai kļūtu par vienu no Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalsti. Lai to izdarītu, valstij bija jāizpilda dažādi nosacījumi. Tieši auto transporta un mājokļu jomās Latvija pašlaik atpaliek no emisiju samazināšanas mērķa, kuru plānots sasniegt sešu gadu laikā. Starptautiskā Eenerģētikas aģentūra Latviju pētīja pērnā gada septembrī. Ja Latvija tiks uzņemta par aģentūras dalībvalsti, nākamā salīdzinošā izvērtēšana paredzēta pēc pieciem gadiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aicina Eiropu pamosties un skaidri saskatīt autoritārisma tendences galēji labējo partiju un valdību vidū. Runājot par Krievijas agresiju, Makrons sacīja, ka eiropiešiem ir jauna atbildība nodrošināt mieru kontinentā, un viņi nevar paļauties tikai uz ASV drošības garantijām. Eiropai būs jādomā arī par savu aizsardzību un drošību. Neatbalstot Ukrainu un ļaujot Krievijai uzspiest "spēcīgākā likumu" kaujas laukā, arī Eiropā nebūs miera, sacīja Makrons, ujzsverot, ka Ukrainā uz spēles ir likta arī Eiropas drošība un miers.

Polijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar plānu, kā nostiprināt 700 kilometru garo Polijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tuvāko gadu laikā šim mērķim plānots atvēlēt 10 miljardus zlotu jeb 2,4 miljardi eiro. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs secina, ka šis plāns ir lielākā operācija Polijas austrumu robežas un NATO austrumu flanga stiprināšanai kopš 1945. gada.

Turpinām ziņas

Bez pagātnes nav nākotnes – ar šo domu jau vairāk nekā 20 gadus Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs veic mutvārdu vēstures ekspedīcijas. Šonedēļ šāda ekspedīcija sākās Sēlijā, kuras laikā mutvārdu vēstures un kultūras mantojuma pētnieku biedrība "Divruna" ar Daugavpils Universitātes docētajiem un studentiem dosies vākt cilvēku dzīvesstāstus. Tad tos dokumentēs un sistematizēs, un rezultātā taps gan plašs pētniecības materiāls zinātniekiem un studentiem, gan iedvesmas avots žurnālistiem un rakstniekiem. Šoreiz būt par vēstures liecību nesējiem un dalīties ar savu dzīves stāstu un atmiņām par pagātni tiks uzrunāti Sēlijas piecu Augšdaugavas novada pagastu – Laucesas, Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šederes – iedzīvotāji.

Sākusies Latvijā audzēto zemeņu tirdzniecība. Rīgas Centrāltirgū pirmās Latvijas zemenes varēja nopirkt jau pagājušajā nedēļā. Cena, kā parasti pirmajām ogām, kas audzētas siltumnīcās un tuneļos, ir visai augsta. Karstais laiks ogu gatavošanos paātrina, tāpēc zemeņu sezona šogad varētu būt īsāka nekā pērn. Rīgas Centrāltirgū rindas veidojas pie tirgotājiem, kas pārdod grieķu zemenes. Tās ir vislētākās – zem 3 eiro kilogramā. Nedaudz dārgākas ir poļu, bet dārgākās – Latvijā audzētās, tāpēc pie tām tikai daži pircēji. Šogad zemeņu cenu ietekmēs arī paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa likme, kas vairs nav 5%, bet 12% apmērā. Tirgotāji prognozē, ka pirmās ogas būs dārgākas, bet kopumā cenas saglabāsies pērnā gada robežās. 

Un vēl

Šobrīd apmeklētāju straumes plūst uz Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu "Babīte", kur visā savā krāšņumā zied rododendri. Nedaudz agrāk nekā ierasts, bet tieši šobrīd Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte" norit ziedēšanas kulminācija. Audzētava aizņem gandrīz 12 hektāru platību, kur aplūkojami vairāki simti rododendru šķirņu. 146 šķirnes selekcionētas un reģistrētas tieši šeit.  Lai gan rododendru ziedēšanas maksimums ir tieši šobrīd, krāšņus ziedus te var aplūkot ilgāk par pāris nedēļām. Pirmie rododendri sāk ziedēt jau aprīļa beigās, bet pēdējie nozied jūnija beigās vai jūlija sākumā. Audzētavā interesentiem atgādina, ka rododendri ir jāstāda skābā kūdrā. Ir jāizrok gana liela bedre – svarīgi, lai tā ir nevis dziļa, bet liela pēc diametra, jo saknes aug uz sāniem. Mūžzaļie rododendri jāstāda pusēnā, pārējos var audzēt saulē.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 klausieties: Plāno bargākus sodus par vardarbību un izvairīšanos no mobilizācijas; Reģionālo autobusu maršrutā Jēkabpils–Viesīte būs izmaiņas rīta reisa izpildē; un Maija izskaņa Latvijā var kļūt par karstāko novērojumu vēsturē.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus Krimināllikumā pirms trešā lasījuma, kas paredz noteikt bargākus sodus par virkni noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, braukšanu reibumā, citas personas identitātes izmantošanu, izvairīšanos no mobilizācijas, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību. Plānots, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, šobrīd likums paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem. 

Tāpat plānots pastiprināt sodu par virkni noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, tajā skaitā par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Paredzēts, ka par to vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Savukārt par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, bet, ja no mobilizācijas izvairīsies rezerves karavīrs, rezervists vai zemessargs - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. 

Labklājības ministrija iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu. Ministrija izstrādājusi jaunu noteikumu projektu, kas paredz atteikties no līdzšinējās kārtības un jaunajā regulējumā ietvert Eiropas Savienības direktīvā par adekvātām minimālajām algām noteiktās prasības. Lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni. Piemēram, 2023.gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija tūkstoš 610 eiro, tad 45% tās ir 724,5 eiro. Tāpat arī paredzēts, ka lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.

Vairāk nekā 7 miljoni eiro būs pieejami purvu ekosistēmu atjaunošanai. No minētā finansējuma Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums būs 6 miljoni eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums nedaudz vairāk nekā miljons eiro.  Projektos privātais finansējums tiek paredzēts, ja pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums pārsniedz maksimāli iespējamo Taisnīgas pārkārtošanās fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru. Īstenojot projektus tiks atbalstīti biotehniskie, hidrotehniskie un melioratīvie pasākumi, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana, vides un informācijas piekļūstamības veicināšana, atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Jau ziņots, ka purvi aizņem aptuveni 10 - 15% no Latvijas teritorijas, no kuriem kūdras ieguve notiek ap 4%. Savukārt jau izstrādātu purvu platības aizņem ap 2% no teritorijas. Aptuveni 40% no Latvijas kūdras atradņu teritorijām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Pēdējās desmitgadēs izstrādātās kūdras apjoms Latvijā svārstās no 0,6 līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā. 

Gruzijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtēto likumu par "ārvalstu ietekmi", kas izsaucis plašus protestus un nosodījumu ārvalstīs. Deputāti ar 84 pret četrām balsīm pārvarēja prezidentes Salomes Zurabišvili veto. Gruzijas parlamenta pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem". Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli. Šis likums ir izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka tas var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.

Igaunijas Satiksmes pārvaldes hidrogrāfijas daļa pagājušajā nedēļā netālu no Roņu salas atklāja nezināmas lidmašīnas un divu kuģu vrakus, vēsta Igaunijas Satiksmes pārvalde.Kā pastāstīja hidrogrāfijas nodaļas vadītājs Pēters Vēlings, 10 kilometrus uz rietumiem no Roņu salas tika atrasti divi koka kuģu vraki. Viens no atrastajiem koka kuģa vrakiem ir 17 metrus garš un 5,5 metrus plats. Otrā kuģa vraka izmēri ir attiecīgi 24 metri un 8 metri. Abi atrodas 40 metru dziļumā. Aptuveni 5 kilometrus uz rietumiem no Roņu salas atrasts arī lidmašīnas vraks. Lidmašīna bijusi aptuveni 8 metru gara. Vēlings pieļauj, ka tā varētu būt bijusi kāda kaujas lidmašīna.
Šie ir pirmie šogad jūrā atrastie vraki. . Pagājušajā gadā apsekošanas laikā kopumā atrasti 15 nezināmu kuģu vraki.

Turpinām ziņas

Lai Latvijas bruņotā aizsardzībā varētu iesaistīt arī medniekus, kuriem ir gan savi ieroči, gan labas orientēšanās prasmes, viņus aicina stāties Zemessardzē. Lai uzrunātu medniekus, Zemessardze aicina viņus uz tikšanos. Kopš 2017. gada mednieki iesaistās Nacionālo bruņoto spēku rīkotās kopīgās praktiskās mācībās, arī militāro iemaņu apgūšanā. Šobrīd Nacionālās drošības likums paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā izrādīt bruņotu pretošanos ir tiesības arī iedzīvotājiem. Tomēr, lai reāla iebrukuma situācijā mednieki, kas vēlas, varētu legāli iesaistīties valsts aizsardzībā, viņam ir jābūt Zemessardzē, izņemot tos, kuri jau strādā kādā no iekšlietu struktūrām. Šobrīd Latvijā ir ap 22 tūkstoši mednieku, no kuriem daļa jau ir Zemessardzē vai dien kādā no iekšlietu struktūrām.

No 10. jūnija reģionālās nozīmes autobusu maršrutā Jēkabpils–Viesīte tiks ieviestas izmaiņas viena rīta reisa uzsākšanā, lai optimizētu autobusu šoferu darba un atpūtas laikus. Reģionālās nozīmes maršruta Jēkabpils–Viesīte rīta reiss, ar ko pasažieri var braukt no Jēkabpils autoostas uz Viesīti visas dienas, izņemot svētdienu, turpmāk tiks uzsākts desmit minūtes vēlāk – pulksten  8.05, līdz šim – tas kursēja pulksten 7.55. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajos autobusu maršrutos nodrošina SIA “Tukuma auto”. Izmaiņas autotransporta direkcija askaņojusi ar Zemgales plānošanas reģionu.

Un vēl

Iepriekšējo septiņu dienu vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +19 grādus, par vairāk nekā sešiem grādiem pārspējot klimatisko normu. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija, līdz šim siltākā maija nogale piedzīvota 2007.gadā, kad mēneša pēdējo 11 dienu vidējā temperatūra bija +18,4 grādi. Silta bija arī 2018.gada maija noslēdzošā trešdaļa, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedza +17,2 grādus. Tā kā arī atlikušās maija dienas gaidāmas ļoti siltas, šā gada maija trešā dekāde varētu kļūt par karstāko novērojumu vēsturē. Klimatiskā norma jeb 1991.-2020.gada vidējais rādītājs šajā periodā ir +12,9 grādi. Arī mēnesis kopumā būs viens no siltākajiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieļauj vienoties par mazāku maksimālo laiku administrācijas darbam pēc domes atlaišanas; Vīrietim piespriež cietumsodu par draudēšanu Jēkabpils sociālā dienesta darbiniecei; un Zināms, kad beigsies karstuma vilnis.

Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekts virzāms tālāk, pirms otrā lasījuma lēma atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputāti šodienas, 29. maija, sēdē vairāk uzmanības pievērsa topošās pagaidu administrācijas pilnvaru, nodarbinātības un darba samaksas jautājumiem. Saeimas atbildīgajai komisijai turpinot skatīt jautājumu par Rēzeknes domes atlaišanu, pretargumenti šo lēmumu nevirzīt vairs neizskanēja. Jāatgādina, ka iepriekš Saeimas Juridiskais birojs šī  likumprojekta anotācijā nesaskatīja pietiekamus argumentus juridiski pamatotai domes atlaišanai.

Vienlaikus Saeimā vēl turpināsies diskusijas, uz cik ilgu laiku noteikt pagaidu administrācijas maksimālo pilnvaru laiku. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izskanēja priekšlikumi likuma grozījumos galīgajā lasījumā vienoties par mazāku maksimālo laiku pagaidu administrācijas darbam pēc pašvaldības domes atlaišanas. Komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas Saeimai ļautu noteikt, ka pašvaldības domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrācija varētu strādāt līdz gandrīz diviem gadiem. Debatēs komisijā izskanēja, ka šo likumprojektā paredzēto maksimālo termiņu varētu samazināt uz, piemēram, gadam vai pusotram gadam.

Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 12% apmērā piemērošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem šodien bija galvenais apspriežamais jautājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Viedokļi šajā jautājumā dalās - nozare prasa piemērot samazināto likmi, taču Latvijas Banka un Finanšu ministrija ir pret.  Nozare jau ilgstoši prasa samazināt PVN sabiedriskajai ēdināšanai. Tagad ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par šādu iniciatīvu, tāpēc trešdien, 29.maijā, komisija skatīja šo kolektīvo iesniegumu.  Komisija nolēma virzīt tālāk šo priekšlikumu.

Zviedrija šodien apsolīja sniegt Ukrainai militāro palīdzību 13,3 miljardu kronu jeb 1,15 miljardu eiro apmērā. Skandināvijas valsts, kas martā oficiāli pievienojās NATO aliansei, ziedos virkni militārās tehnikas, tajā skaitā novērošanas lidmašīnas ASC 890, vidēja darbības rādiusa raķetes "Rb 99" un artilērijas munīciju, kā arī visas savas 302. modeļa bruņotās kājnieku kaujas mašīnas. Zviedrija atbalsta Ukrainu ar jau sešpadsmito palīdzības paketi, kas ir līdz šim lielākā – kopā 13,3 miljardu kronu apmērā.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstījis dekrētu, ar kuru aptur Baltkrievijas dalību līgumā, kas ierobežo konvencionālo bruņoto spēku izvietošanu Eiropā. Lukašenko parakstījis dekrētu 24. maijā, un šodien tas tika publicēts oficiālajā valdības tīmekļa vietnē. Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, ko NATO un Varšavas pakta valstis parakstīja Aukstā kara beigās 1990. gadā, ierobežo tanku, kaujas lidmašīnu un citas militārās tehnikas skaitu, ko var izvietot starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem. Jau ziņots, ka arī Maskava jau 2007. gada decembrī vienpusēji pārtrauca dalību šajā līgumā, paziņojot, ka sper šādu soli pēc tam, kad Rietumvalstis un NATO dalībvalstis atteicās ratificēt 1999. gadā grozītā līguma jauno versiju.

Turpinām ziņas

Zemgales rajona tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz vienu gadu un 20 dienām kādam vīrietim par izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus Jēkabpils novada pašvaldības Sociālā dienesta darbiniecei un Iekšlietu ministrijas amatpersonai. Piemērotais sods atbilst prokurores prasītajam. Spriedums netika pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā. Saskaņā ar spriedumu notiesātais pērnā gada vasarā ieradās Sociālā dienesta telpās Jēkabpils novadā un darbiniecei pieprasīja aizpildīt viņa ienākumu deklarāciju. Saņēmis darbinieces atteikumu un norādījumu uzgaidīt apmeklētāju rindā, notiesātais sāka izteikt viņai draudus, ko cietusī uztvēra kā reālu apdraudējumu savai dzīvībai un veselībai, pamatoti baidījās, ka šie draudi var tikt izpildīti. Tāpat notiesātais zvanīja arī kādai ierindas līmeņa Iekšlietu ministrijas amatpersonai un izteica draudus viņu nogalināt. Austrumzemgales prokuratūras prokurore ir gandarīta par to, ka tiesas asi reaģē uz uzbrukumiem, kas vērsti pret dažādu institūciju darbiniekiem, un šādos gadījumos piemēro reālu brīvības atņemšanas sodu.

Šī gada pirmajā pusgadā ir saņemti vairāk kā 13 tūkstoši ziņojumi par internetā izvietotiem bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem. Pērn šādu ziņojumu bija krietni mazāk - vien 986. Pusi no šī satura ir radījis pats bērns, jo viņš ir filmējis sevi, atkailinājies kameras priekšā, un tas nonācis interneta vidē. Bērnu pavedināšana notiek veidojot intīmas virtuālās attiecības, kā arī noticot stāstītājam, nepārbaudot informācijas patiesumu. Tāpat bērns atļauj nezināmiem kontiem sekot savam kontam, dalās ar privātu informāciju ar pilnīgi svešu personu. Bērni tiek uzrunāti sociālajos tīklos, pārvilināti uz nekontrolētām platformām, visbiežāk bērns nozieguma brīdī atrodas savās mājās, un visbiežāk cieš meitenes vecuma grupā no astoņiem līdz 12 gadiem. Latvijā ir izstrādāts drošības tests sos.drossinternets.lv, kurā bērns var pārbaudīt savu draudzību internetā. Divu gadu laikā šo testu ir aizpildījuši vairāk kā 9 tūkstoši bērni.

 Jau ziņots, ka pērn policija par cietušajiem no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību atzinusi 293 bērnus. No tiem 59% cietuši no dažādām seksuāla rakstura darbībām reālā vidē, bet 41% no darbībām internetā. 88% no cietušajiem bija meitenes, bet 12% zēni.

Un vēl

Jūnija sākumā gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pazemināsies, nākamās nedēļas vidū iespējams krasāks temperatūras kritums, liecina jaunākās laika prognozes. Šīs nedēļas otrajā pusē būs mainīgs mākoņu daudzums, katru dienu augs lietus un negaisa mākoņi, kas vietām sagādās stipras lietusgāzes un krusu, lokāli iespējama vētra, nedēļas nogalē pieaugs arī nelielu virpuļviesuļu varbūtība. Pērkona lietusgāzes gaidāmas visos valsts reģionos. Pārsvarā pūtīs lēni vēji. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +11..+17 grādiem, maksimālā temperatūra būs +20..+27 grādi, ceturtdien gaiss vietām vēl sakarsīs līdz +29 grādiem.

Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra vēl pakāpsies līdz +20..+25 grādiem, vēsāk būs piekrastē. Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra dažās dienās, iespējams, nepārsniegs +13..+18 grādus. Atsevišķās naktīs temperatūra divu metru augstumā vietām var noslīdēt zem +5 grādiem, līdz ar to iespējama salna zāles virskārtā. Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus un brāzmains vējš.

Atstājiet komentāru