Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 3.jūnijā
- Radio1.lv --
- 03 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Šīs nedeļas nogalē – 8.jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet jau no šodienas ir iespēja balsot iepriekšbalsošanā. Iepriekšējās balsošanas notiks tikai Latvijas iecirkņos: šodien, 3.no pulksten astoņiem līdz vieniem dienā; ceturtdien, 6.jūnijā no pulksten četriem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā un piektdien, 7.jūnijā no pulksten vieniem dienā līdz sešiem vakarā. Jēkabpils novadā ir iespējams balsot 32 iecirkņos. Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru un vēlētājiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sākas iepriekšbalsošana Eiroparlamenta vēlēšanās; Pļaviņu vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu; un Ko zinātnieki atklājuši cīņai pret odiem?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atgādina, ka līdz vēlēšanu dienai - 8.jūnijam - publiskās vietās, presē, sociālajos tīklos un citviet internetā, kā arī elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos turpināsies priekšvēlēšanu aģitācija. Jāievēro aģitācijas noteiktā kārtība un ierobežojumi. Savukārt iedzīvotāji aicināti būt vērīgi un ziņot par novērotiem iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, izmantojot tiešsaistes ziņošanas platformu un mobilo lietotni "Ziņo KNAB!", kā arī zvanot KNAB uzticības tālrunim 8000 20 70 vai rakstot uz e-pastu -pasts@knab.gov.lv.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija. Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.
No nākamā gada varētu izsniegt vienota veida pagaidu ceļošanas dokumentu, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts. Patlaban Personu apliecinošu dokumentu likums noteic, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti - atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments. Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, persona, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu ar saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices pilsonis, kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. Paredzēts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments.
Lietuvas bruņotajiem spēkiem piegādātas raķetes "Bolide", kas paredzētas Zviedrijā ražotajām tuvdarbības pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70. Piegādāto raķešu kopējā vērtība ir 15 miljoni eiro. Jau ziņots, ka līgums ar Zviedrijas uzņēmumu "SAAB Dynamics" par tā ražoto vadāmo raķešu "Bolide" un MK-2 iegādi sistēmai RBS-70 tika parakstīts 2022.gada rudenī. Līguma kopējā summa ir 45 miljoni eiro.
Nīderlandes valdība apsver iespēju aizliegt jogu ar kucēniem. Pēdējos mēnešos šādas nodarbības kļuvušas ārkārtīgi populāras. Viena nodarbība ar kucēniem pašlaik vidēji maksā 45 eiro un pieprasījums pēc tām ir liels. Tās apvieno tradicionālās jogas pozas ar dažādām darbībām, kas ietver mazus kucēnus. Apmeklējot kucēnu jogas nodarbības, cilvēki 30 minūtes vingro un vēl 30 minūtes viņiem dotas, lai samīļotu un nofotografētos ar kucēniem, kuri ir vecumā no 8 līdz 12 nedēļām. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas un jogas pasniedzēji ir noraizējušies, ka dzīvnieki no šādām aktivitātēm cieš, jo tiek nepārtraukti ņemti rokās. Nīderlandes lauksaimniecības ministrs Pīts Adema apsvēris iespēju aizliegt kucēnu izmantošanu jogas nodarbībās.
Turpinām ziņas
30. maijā, notika Aizkraukles novada domes ārkārtas sēde, kurā viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija iepriekš atliktais lēmums par Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju. Tagad dome nolēma nākamajā mācību gadā Pļaviņu vidusskolā neatvērt 10. klasi un skolu pakāpeniski pārveidot par pamatskolu. Pļaviņās vidusskolas klasēs kopā jābūt 60 bērniem, bet nākamajā gadā te trijās vidusskolas klases varētu mācīties 34 jaunieši – tātad mazliet vairāk nekā puse jeb 56 procenti no nepieciešamā skolēnu skaita. Demogrāfiskās tendences Pļaviņu apvienībā liecina, ka tuvākajā laikā skolēnu skaita pieaugums Pļaviņu vidusskolā nav gaidāms. Plašāk lasiet portālā radio1.lv, sadaļā Latvijā.
Padomju okupācijas laiku Latvijā reti izdzīvoja keramikas veidojumi, kas rotāti ar pirmsokupācijas heraldiku jeb ģerboņiem. Latgales Kultūrvēstures muzejā atrodas 1920. gadā veidota keramikas vecmeistara Andreja Paulāna vāze ar Latvijas ģerboni, kas nupat piedzīvojusi restaurāciju. Muzeja krājumā šī vāze nonāca 1968. gadā ar nosistu augšējo malu. Ar atsvaidzinātu spožumu un detaļām Latgales Kultūrvēstures muzeja plauktā atgriezusies restaurēta vāze, kuru rotā Latvijas republikas ģerbonis. Vāzes restaurācija ilgusi vairāk nekā pusgadu un izmaksājusi 700 eiro. Priekšmetiem ar heraldiku vēsturiski bijusi īpaša vērtība, jo ar tiem apbalvoja izcilus sava amata pratējus un darbiniekus. Andreja Paulāna darbi atzinīgi novērtēti arī Eiropas līmenī. Konkrētās vāzes unikalitāte apstiprināma ar to, ka 2003. gadā tā deponēta Rundāles pils muzeja starptautiskā izstādē, kas veltīta tieši heraldikai.
Un vēl
Līdz ar siltajiem vakariem atgriezusies kāda nepatīkama vasaras blakne – atgaiņāšanās no uzmācīgajiem odiem. Kad izmēģināti visi pretodu līdzekļi un šķietami glābiņa nav, zinātnieki iesaka paeksperimentēt ar apģērba krāsām. Viņi noskaidrojuši, ka asinskāros insektus piesaista noteiktas krāsas, savukārt citas tie ignorē. Vašingtonas Universitātes pētnieki vairākos eksperimentos pārliecinājušies, ka odi visaktīvāk uzbrūk dzīvām būtnēm sarkanā, oranžā, melnā un tirkīza krāsā. Savukārt zāles zaļu, purpura, izteikti zilu un baltu krāsu tie lielākoties ignorē. Tādējādi šādu toņu apģērbi ir vispiemērotākie valkāšanai vasarā.
Grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem plānots nostiprināt latviešu valodas klātbūtni veselības aprūpē, ir svarīgi ne tikai aprūpes kvalitātei un pacientu drošībai, bet tiem vajadzētu arī mazināt vardarbību pret mediķiem, portālam DELFI pauda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Vienlaikus, lai aizsargātu mediķus, ministrija vēlas panākt izmaiņas Krimināllikumā, iekļaujot ārstniecības personas to amatpersonu sarakstā, pret kuriem vērsta vardarbība tiek sodīta ar īpašu bardzību. Ministrijas ieskatā, medicīnas personāls pielīdzināms, piemēram, policista vai ugunsdzēsēja profesijām, pret kurām vērstas agresijas gadījumā atsevišķs regulējums paredz daudz stingrāku atbildību.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Vardarbību pret ārstu plāno sodīt tikpat bargi kā par uzbrukumu policistam; Pelēču ciemam Preiļu novadā piešķirts oficiālais paralēlais nosaukums latgaliešu rakstu valodā; un Kāds laiks gaidāms jūnija pirmajā nedēļā?
Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins. Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā – 36%.
Latvijā situācija nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību. Krietni bēdīgāka situācija ir reģionos, kur reti kurā pašvaldībā hipotekārie kredīti pārsniedz 10% no pašvaldības Iekšzemes kopprodukta. Šāda situācija vērojama arī reģionu lielajās pilsētās – Liepājā, Ventspilī un Valmierā hipotekāro kredītu apjoms ir aptuveni 6% no attiecīgo pilsētu Iekšzemes kopprodukta, savukārt Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – robežās no 1% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Kopumā gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedz 3% no pašvaldības Iekšzemes kopprodukta.
Latvijas gāze no 1. jūlija mainīs norēķinu rekvizītus, un norēķiniem vairs nebūs pieejams Swedbank konts, liecina informācija "Latvijas gāzes" mājaslapā. Turpmāk būs pieejami līdz šim esošie SEB, Luminor un Citadele norēķinu konti. Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien drošības forumā Singapūrā paudis vilšanos par to, ka vairāku valstu līderi nav apņēmušies piedalīties Šveicē gaidāmajā miera samitā. Ķīna likusi noprast, ka tās prezidents Sji Dzjiņpins samitā nepiedalīsies, bet ASV prezidents Džo Baidens vēl nav paziņojis, vai apmeklēs šo Ukrainai svarīgo pasākumu. Ukraina arī cenšas panākt pēc iespējas lielāku dalībnieku skaitu šomēnes Šveicē gaidāmajā miera sanāksmē, kurā Kijiva cer iegūt plašu starptautisku atbalstu savam redzējumam par nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu karu. Zelenskis sacīja, ka vairāk nekā 100 valstis un organizācijas ir pieteikušās dalībai konferencē, un mudināja Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis pievienoties.
Ķīnas kosmosa kuģis svētdien veiksmīgi nolaidies Mēness tumšajā pusē, lai savāktu augsnes un iežu paraugus. Šī ir sestā misija Ķīnas Mēness izpētes programmā un otrā, kuras uzdevums ir nogādāt atpakaļ uz Zemes paraugus. Zonde "Chang'e 5" 2020.gadā nogādāja uz Zemes aptuveni divus kilogramus paraugu no Mēness redzamās puses.
Turpinām ziņas
Pelēču ciemam Preiļu novadā turpmāk būs oficiālais paralēlais nosaukums latgaliešu rakstu valodā - Peliecs -, lēmusi novada dome. Iniciatīvu par paralēlo nosaukumu esot izteicis kāds iedzīvotājs. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, izdots domes priekšsēdētāja rīkojums par aptaujas veikšanu. Martā rīkota iedzīvotāju aptauja par oficiālā paralēlā nosaukuma "Peliecs" piešķiršanu ciemam "Pelēči" Pelēču pagastā, Preiļu novadā. Kopā savu viedokli pauduši 133 respondenti. Vidējais respondentu vecums ir 47 gadi. Visvairāk respondentu ir no Pelēču pagasta - 43,6%, kam seko Preiļi ar 24,1% un Sīļukalna pagasts ar 6%.
Vasaras vidū, 19.jūlijā, Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks klasiskā mūzikas koncerts "Sidraba mākoņi". Programmā klausītāji dzirdēs klasikas skaņdarbus "Pahelbela Kanons", "Melanholiskais valsis", "Pavasara akvarelis", kā arī melodijas "Pie Jesu", "Panis Angelicus", "Lūgums", "Šūpoles". Koncertā spēlēs duets "Violin Diivas" jeb Inese Leušina un Lelde Zaržecka.
Latvijā sestdien sākas stirnu āžu medību sezona, savukārt stirnu kazu un kazlēnu vecumā līdz vienam gadam medību sezona sāksies 15.augustā. Stirnu medību sezona turpināsies līdz 30.novembrim. Pēc valsts meža dienesta rīcībā esošās informācijas, kopš stirnas kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, ir būtiski krities to nomedīšanas apmērs. Valsts meža dienestā norāda, ka stirnu nomedīšanas apmēra vēlamajās proporcijās āži tiek nomedīti ne vairāk par 35%, kazas - 35-50%, bet kazlēni - 25-30% no kopējā nomedīšanas apjoma. Meža dienestā atzīmē, ka šajā medību sezonā valstī mitinās apmēram 216 tūkstoši stirnu.
Un vēl
Jūnija pirmās darba nedēļas izskaņā gaisa temperatūra Latvijā pakāpeniski pazemināsies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes. Centrā norāda, ka nedēļas pirmās dienas vēl būs siltas un izveidosies pa kādam negaisa mākonim, taču, tuvojoties nedēļas izskaņai, gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies. Nedēļas otrajā pusē ciklonu ietekmē plašākā teritorijā gaidāms lietus, pastiprināsies arī vējš. Jūnija pirmā nedēļa sāksies ar siltu laiku, debesīs būs mainīgs mākoņu daudzums un vietām, galvenokārt valsts centrālajos un austrumu rajonos, gaidāms lietus un pērkona negaiss. Arī otrdien un trešdien laika apstākļi būs līdzīgi - vietām Latvijas austrumu daļā gaidāms lietus, pastāv arī neliels negaisa risks. Pūšot lēnam vējam nakts un rīta stundas vietām sabiezēs migla. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10…+16 grādiem, bet dienā Latvijas lielākajā daļā būs vasarīgi silts.
Nedēļas otrajā pusē laika apstākļus vairāk noteiks cikloni, turklāt Latvijas teritorijā ieplūdīs vēsāka gaisa masa. Plašākā teritorijā gaidāms lietus, pastiprināsies vējš. Naktīs gaiss atdzisīs līdz +8…+13 grādiem, bet diennakts gaišajās stundās nebūs siltāks par +20…+23 grādiem, taču jāņem vērā, ka vēja dēļ pēc sajūtām šķitīs, ka temperatūra ir vēl nedaudz zemāka.
Krievijai ir izdevīga zema vēlētāju aktivitāte šonedēļ notiekošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš arī norādīja, ka atsevišķu Eiroparlamenta deputāta amata kandidātu runām, kas kādā mērā sakrīt ar Krievijai vēlamajiem naratīviem, ir iespēja izskanēt, jo ir tāda sabiedrības daļa, kas pārstāv šādu viedokli. Ticami, ka šādi vēstījumi neizskanētu, ja kandidāti neticētu, ka šādi iespējams iegūt papildu balsis vēlēšanās. Sārts brīdināja, ka, lai arī šādi uzskati Latvijā nav dominējošie, Krievijai tuvus naratīvus paudošām partijām tomēr ir iespēja pārvarēt 5% barjeru situācijā, ja uz vēlēšanām atnāk maz cilvēku. Zema aktivitāte būtu Krievijas "loģiskajās interesēs" - jo mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo lielākas iespējas ir šķietami margināliem grupējumiem iegūt vietu vai atzīstamu pozīciju, kas dotu iespēju citās vēlēšanās "izplest spārnus". Tāpēc Sārts aicināja pilsoņus doties uz vēlēšanām.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Ministriem izmaksātais atalgojums pērn audzis par desmitiem tūkstošu eiro; Piešķir pirmos aizdevumus zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu mājām; un Kāda ir ūdens temperatūra upēs un ezeros?
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas dažādu ministru pozīcijās ir audzis par desmitiem tūkstošu eiro, dažkārt pieauguma summai tuvojoties 30 tūkstoši eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, 2022.gadā ministriem kopumā atalgojumā tika izmaksāti 1 miljons 192 tūkstoši 428 eiro, bet 2023.gadā - 1 miljons 519 tūkstoši 849 eiro, kopējai izmaksātajai summai gada laikā pieaugot par 27,5%. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Ministru kabineta locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.
2022.gadā bāzes alga bija 1058 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 4,68, attiecīgi ministru nominālā mēnešalga bija 4 tūkstoši 952 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 4,93, attiecīgi premjerministra alga bija 5 tūkstoši 216 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt 2023.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz tūkstoš 137 eiro, turklāt ministriem tai piemēroja lielāku koeficientu - 6,2, tādējādi mēnešalga bija 7 tūkstoši 52 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam piemēroja koeficientu 7, līdz ar to alga bija 7 tūkstoši 962 eiro. Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7 tūkstoši 475 eiro, bet nākamgad paredzēts, ka tā jau būs 7 tūkstoši 924 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Krievijas domes deputāts Pjotrs Tolstojs kārtējo reizi iekļuvis skandālā, izsakot neviennozīmīgus izteikumus un apšaubot Kazahstānas suverenitāti, raksta dialog.ua. Krievijas radiostacijas "KP" ēterā viņš paziņoja, ka Almati ir it kā "krievu pilsēta", un nicinoši nosauca Kazahstānas valstiskumu par "kaut kādu lietu". Videoklipa fragmentu publicējis kanāls “Ukraine 365” vietnē Telegram. 2014. gadā Krievija ar līdzīgiem paziņojumiem sāka savu iebrukumu Ukrainā. Tolstojs tieši norāda, ka pēc Ukrainas Krievija ir gatava ķerties pie Kazahstānas, Armēnijas un citām valstīm, tāpēc krievi tik ļoti vēlas uzvarēt karā pēc iespējas ātrāk. Kazahstānā jau sākuši uzliesmot skandāli un sabiedrības sašutums izteikumu un agresīvās retorikas dēļ.
Čehijas ziemeļos zibens svētdien trāpījis kokā pils parkā, ievainojot astoņpadsmit cilvēkus, kuri atradās zem koka, ziņoja glābēji. Incidents notika Liberecas-Vratislavices pils parkā aptuveni 90 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Prāgas. No 18 cietušajiem cilvēkiem septiņi guvuši nopietnus ievainojumus, visi ievainotie nogādāti slimnīcās. Mediji ziņoja, ka pils parkā notika pasākums par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai. Čehiju sestdien skāra spēcīgs lietus un svētdien - vētras.
Francijas policija aizturējusi trīs cilvēkus saistībā ar pieciem zārkiem, kas sestdien tika atrasti pie Eifeļa torņa Parīzē ietīti Francijas karogos ar uzrakstu "Francijas karavīri Ukrainā", svētdien atklāja izmeklēšanai tuvu stāvoši avoti. Policija izmeklē šo incidentu kā iespējamu ārējas varas iejaukšanos Francijas iekšējās lietās, aģentūrai AFP pavēstīja avoti. Sestdien no rīta trīs cilvēki atstāja piecus zārkus netālu no Eifeļa torņa, kas ir viens no pasaulē apmeklētākajiem tūrisma objektiem. Zārki bija piepildīti ar ģipsi. Policija aizturēja vīrieti, kurš vadīja furgonu, kas tika izmantots zārku transportēšanā. Viņš policijai pastāstīja, ka viņam samaksāti 40 eiro par divu cilvēku un viņu kravas pārvadāšanu. Šīs divas personas policija aizturēja vēlāk autoostā, kad viņi gatavojās doties uz Berlīni. Viens no aizturētajiem ir bulgārs, otrs ukrainis un trešais vācietis.
Turpinām ziņas
Valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jau noslēgti pirmie līgumi. Šo programmu īsteno "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas cer, ka šajā gadā kopumā varētu noslēgt līgumus par zemju izpirkšanu zem 100 daudzdzīvokļu mājām. Valsts atbalsta programmu atsavināmās zemes izpirkšanai izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un nesen tajā veiktas izmaiņas. Tās paredz, ja bankas nedod aizdevumu, tad nepieciešams atteikums no kredītsiestādes un ir iespēja saņemt "Altum" aizdevumu zemes izpirkšanai. Minimālā summa ir 10 tūkstoši eiro, aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem. Un labā ziņa ir tā, ka pavisam nesen tika mainīta procentu likme un šobrīd tā ir 2,9 % gadā, līdz ar to aizdevums ir samērā izdevīgs. Tāpat arī drīzumā varētu svītrot prasību iesniegt citas kredītiestādes atteikumu, un tad interesenti varēšot uzreiz vērsties pie finanšu institūcijas.
Augšdaugavas novadā nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem pašvaldība apmaksās līdz četru dienu uzturēšanos "Daugavpils reģionālajā slimnīcā". Novada domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi "Par atbalstu mazaizsargātajām personām", kas nosaka šādu atbalstu. Saistošo noteikumu īstenošanai šogad būs nepieciešami aptuveni 25 tūkstoši eiro. Atbalsts saistošajos noteikumos minētajām mazaizsargātajām personām tika nodrošināts un plānots arī turpināt nodrošināt, kompensējot pacienta iemaksu līdz četrām gultas dienām Daugavpils reģionālā slimnīca nestrādājošiem pensionāriem un nestrādājošām personām ar invaliditāti. Atbalstu nodrošina, ja šiem cilvēkiem nav veselības apdrošināšanas polises.
Un vēl
Aizvadītajās brīvdienās glābēji no ūdenstilpēm izcēla trīs bojāgājušos. Mirušie izcelti Augšdaugavas novadā Līksnas pagastā, Ventspilī no Ventas upes, bet Rēzeknes novada Pušas pagastā cilvēks no ūdenstilpes izcelts pirms VUGD ierašanās. VUGD informē, ka šogad no ūdenstilpnēm izcelti jau kopumā 37 cilvēki, tajā skaitā 11 oficiālās peldsezonas laikā. Peldsezona sākās 15.maijā.
Glābšanas dienests atkārtoti atgādina par nepieciešamību ievērot piesardzību atpūtā pie ūdens. Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens.
Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra pirmdienas rītā ir +17..+23 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Aiviekstē, Daugavā, Lielupē un Ventā ūdens temperatūra galvenokārt ir +21..+23 grādi, Gaujā tā svārstās ap +20 grādiem, arī vairumā citu upju ūdens ir siltāks par +17 grādiem. Lielākajos ezeros ūdens temperatūra galvenokārt ir +18..+22 grādi. Jūrā saglabājas vēsāks ūdens. Pirmdienas rītā ūdens temperatūra meteostaciju novērojumu tīklā bija no +7 grādiem Skultes ostā un +9 grādiem Daugavgrīvā līdz +16,5 grādiem Kolkā.
Šonedēļ vējš bieži pūtīs no rietumiem, dienvidrietumiem, kas veicinās ūdens temperatūras paaugstināšanos Vidzemes piekrastē un atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā, bet Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens atkal kļūs aukstāks. Līdz ar vēsāku laiku šonedēļ gaidāms neliels ūdens temperatūras kritums upēs un ezeros. Nokrišņu šonedēļ, visticamāk, nebūs tik daudz, lai upēs būtiski celtos ūdens līmenis.
Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā pirmajā dienā Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 12 tūkstoši 409 jeb 0,81% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā šodien sākās Eiroparlamenta vēlēšanu iepriekšējā balsošana. Visvairāk vēlētāji, kas pirmdien piedalījās iepriekšējā balsošanā, bija no Rīgas vēlēšanu apgabala – 4 tūkstoši 514, Zemgalē nobalsojuši tūkstoš 511, bet Latgalē - tūkstoš 89. Jēkabpils novadā šodien nobalsojuši 249 vēlētāji, kas ir 0,82 procenti no balsttiesīgo vēlētāju skaita. Iespēju nobalsot iepriekš vēlētāji varēs izmantot arī ceturtdien, 6. jūnijā, no pulksten 16. līdz 20. un piektdien, 7. jūnijā, no 13. līdz 18.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pirmo iespēju Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsot iepriekš izmantojuši 0,81% vēlētāju; Slimnīcā nogādāts šogad pirmais odzes sakosts pacients; un Kāds bijis maijs sinoptiķu vērtējumā?
Nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir jābūt iekšējai un ārējai drošībai un konkurētspējas veicināšanai, ieguldot zinātnē un prasmju uzlabošanā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Jūrmalas rezidencē tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Tikšanās laikā puses pārrunāja valsts budžeta 2025.gadam veidošanas gaitu un līdz šim paveikto nodokļu reformas darba grupā. Valsts prezidents ar finanšu ministru pārrunāja arī banku sektora aktualitātes, tajā skaitā vēl aizvien zemo kreditēšanas aktivitāti Latvijā. Valsts prezidents aicināja apzināties, ka budžeta veidošanas process būs izaicinošs, tādējādi jau laicīgi jāsāk atklāti komunicēt par gaidāmajām izmaiņām, it īpaši, ja tās skar nodokļu sistēmu. Rinkēviča ieskatā visām iesaistītajām pusēm ir arī jāapzinās, ka, lai veiktu pārmaiņas, būs nepieciešami kompromisi.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju – par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju Latvijā atgriezās, nekā aizbrauca. Ukraiņu skaits pieaudzis, pārējo Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits sarucis. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8 tūkstoši 200 reemigrantu un 4 tūkstoši 400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.
Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apjoma samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām. OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Turklāt astoņas valstis – Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna – paziņojušas, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim. Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.
ASV valdība cer uz Izraēlas piekrišanu pamiera plānam Gazas joslā, ja tam piekritīs palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās". Tā paziņoja ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kirbijs.Taču pašlaik nav skaidrs, vai kāda no pusēm amerikāņu piedāvājumam piekritīs. "Hamās" to joprojām pēta, tikmēr Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu uzstājis, ka cīņa jāturpina līdz brīdim, kad "Hamās" vairs nespēs pārvaldīt Gazas joslu. Tikmēr tūkstošiem izraēliešu sestdien pulcējās Telavivā, lai pieprasītu savas valsts vadībai pieņemt Baidena piedāvāto vienošanos par pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu.
Turpinām ziņas
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā uzņemts pirmais pacients ar čūskas – odzes – kodumu šajā sezonā. Tāpēc Austrumu slimnīcas mediķi aicina uzmanīties un darīt visu, lai no tikšanās ar odzi izvairītos: tā kā odze ir kurla, bet reaģē uz vibrācijām, tai var likt par sevi manīt, skrienot, lecot, sitot kājas pie zemes utt. Lai pļavā vai mežā izvairītos no odzes, būtisks ir stingrs apģērbs, zābaki virs potītēm, cimdi. Ja odze tomēr iekodusi, jāsaglabā miers, jācenšas sakosto ķermeņa daļu turēt mierā, to nedrīkst spiest, sūkt, griezt vai veikt citas darbības un iespējami ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis skaidro, ka odzes inde sastāv no daudziem bioloģiski aktīviem komponentiem, un katram no tiem ir atšķirīga ietekme uz dažādām orgānu sistēmām. Būtiskākā ir hemotoksiskā ietekme, respektīvi, uz asinsrites sistēmu. Pēc odzes koduma, kā skaidro Roberts Stašinskis, simptomātika sākas agrīni ar lokālām sāpēm koduma vietā, kur var veidoties lokāls pietūkums. Iespējama agrīna kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu rašanās, piemēram, slikta dūša, vemšana, diareja, kolikas vēderā, bet smagos saindēšanās gadījumos novēro šoku - strauju asinsspiediena krišanos, izteiktu vājumu, ģībšanu, svīšanu. Smagākos gadījumos sākas pat apziņas traucējumi, kam var pievienoties arī elpošanas traucējumi. Pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc ārstu palīdzības. Medicīnas iestādē tiks lemts par tālāko terapiju. Austrumu slimnīcā pacienti ar čūsku kodumiem netiek uzņemti bieži - pēdējo gadu griezumā vidēji nav vairāk par pieciem pacientiem gadā. Pateicoties kvalitatīvai terapijai, Eiropā pēdējos gados nav bijis arī neviena nāves gadījuma.
Šogad velosipēdi bijuši iesaistīti 201 ceļu satiksmes negadījumā, un šajos incidentos cietušas 123 personas, bet četras gājušas bojā. Pērn šādā pat periodā notika 219 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cieta 138 un gāja bojā astoņi cilvēki. Šodien, 3.jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā velosipēdu diena, tādēļ Valsts policija atgādina par drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar velosipēdu. Tāpat tikko ir iesācies skolēnu vasaras brīvlaiks, kas nozīmē, ka satiksmē piedalīsies vairāk velobraucēju - ne tikai pieaugušie, bet arī mazākie satiksmes dalībnieki. Lai pārvietošanās satiksmē ar velosipēdu nebeigtos ar traumām, Valsts policija aicina ievērot satiksmes noteikumus un būt uzmanīgiem uz ceļa.
Un vēl
Šī gada maijs bijis otrs siltākais kopš Latvijā veic meteoroloģiskos novērojumus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Mēneša vidējā temperatūra valstī bijusi 14,4 grādi, kas ir tikpat, cik 2013. gada maijā, un atpaliek tikai no 2018. gada, kad piedzīvots siltākais maijs ar vidējo temperatūru 15,3 grādi. Maija vidējās temperatūras klimatiskā norma jeb 1991.–2020. gada vidējais rādītājs ir 11,4 grādi. Vēsturē zināmais vēsākais maijs bija 1927. gadā ar 6,3 grādiem. Mēneša karstākā diena bija 28. maijs, kad Ventspilī temperatūra sasniedza 30,1 grādu, tā kļuva arī par pirmo dienu, kad šogad Latvijā sasniegta 30 grādu atzīme. Visaukstākais bija 9. maija rīts, kad gan Madonā, gan Zosēnos temperatūra sasniedza -5,5 grādus.
Vidēji valstī kopumā nolijuši 28 milimetri lietus, tomēr daudzās vietās nokrišņu bijis krietni mazāk, piemēram, Kolkā tikai 2,8 milimetri, Maija otrajā pusē bieži veidojās pērkona negaisi, kas daudzviet nesa arī stihijas – intensīvas lietusgāzes, kas izraisīja lokālu applūšanu, bira arī lielgraudu krusa, postījumu nodarīja arī krasas vēja brāzmas. Siltā laika dēļ veģetācija noritēja straujāk nekā parasti. Maija beigās lielākā daļa ceriņu jau bija noziedējuši, bet pašās mēneša pēdējās dienās dažviet sāka ziedēt liepas.