2024.gada 18. oktobris

Erlends, Rolanda, Rolands, Ronalds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Sēlijas poligonā atklās dronu testēšanas poligonu; Jēkabpils uzņēmēji uzvar konkursā Labākais tirgotājs; un Brīvdabas muzejs aicina uz Jāņu ielīgošanas pasākumu.

Šodien Sēlijas poligonā atklās dronu testēšanas poligonu. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka dronu kapacitātes attīstīšana ir nozīmīga valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Tāpat arī Ukrainas pieredze liecina par dronu būtiskumu kara laukā. Aizsardzības nozares dronu spēju kapacitātes attīstīšanai šogad plānots atvēlēt 20 miljonus eiro, daļu līdzekļu atvēlot dronu ražošanai Latvijā. Dronu testēšanas poligons nepieciešams dronu attīstības sistēmas veidošanas turpināšanai. 

Jau ziņots, ka turpinās dronu pilotu apmācība dažādos aizsardzības nozares līmeņos - gan jaunsardzē, gan valsts aizsardzības mācības dalībniekiem, gan Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, gan valsts aizsardzības dienestā. Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 tūkstoši eiro. 

SIA "Latvijas zaļais punkts" ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņā "Izsmēķis - mīna ar laika degli" piešķīris 43 pašvaldībām 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas. Kā norāda "Latvijas zaļais punkts", Latvijā ik gadu tiek pārdoti divi miljardi tradicionālo cigarešu, no kurām pāri paliek aptuveni 400 tonnas indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, - uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, kas rada vides piesārņojumu, jo 98% izsmēķa sastāv no celulozes acetāta, kas dabā nesadalās.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar neatbalstīja priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā par minimālā iedzīvotāju skaita novadā noteikšanu. Atbalstu nesaņēma deputāta Māra Sprindžuka rosinājums noteikt, ka lielo pilsētu pašvaldības teritorijā ir ne mazāk kā 20 tūkstoši patstāvīgo iedzīvotāju, un ka novada teritorijā ir ne mazāk kā 7000 patstāvīgo iedzīvotāju. Tāpat komisijas vairākums neatbalstīja Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas priekšlikumu, kas cita starpā būtu paredzējis, ka jaunveidojamai novada pašvaldībai deklarēto iedzīvotāju skaitam jābūt vismaz 8000.

Igaunijas ūdenslīdēju pakalpojumu uzņēmuma "Tuukritode" vadītājs Kaido Peremēss paziņojis, ka pēc daudzu gadu meklējumiem jūras dibenā atrastas 1940.gadā padomju bumbvedēju notriektās Somijas pasažieru lidmašīnas "Kaleva" atliekas. "Tuukritode" vadītājs sacīja, ka, neraugoties uz spēcīgo triecienu, iekrītot ūdenī, joprojām esot atpazīstami lidmašīnas spārns, viens no dzinējiem un šasija ar riteni, kas atrodoties 71 līdz 76 metru dziļumā. Atrastās atlūzas klāj jūras gultni 100 reiz 100 metru lielā platībā. Pilnīgi iespējams, ka jūras dibenā esošās atliekas ir tikai daļa no jūrā iekritušās lidmašīnas.

Kā zināms, divi padomju bumbvedēji notrieca Somijas aviokompānijas "Aero" lidmašīnu "Junkers Ju-52", kurai bija dots nosaukums "Kaleva", ceļā no Tallinas uz Helsinkiem 1940.gada 14.jūnijā, kad Somija un Padomju Savienība nebija karastāvoklī, bet līdz padomju karaspēka ievešanai Igaunijā un okupācijai bija atlikušas divas dienas. Tomēr Padomju Savienība jau īstenoja faktisku Igaunijas blokādi. Gāja bojā visi deviņi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū - divi Francijas un viens ASV diplomātiskais kurjers. Diplomātisko pastu no jūras izcēla igauņu zvejnieki, taču to viņiem atņēma padomju kara jūrnieki, kas ieradās ar zemūdeni.

Pasaulē vēl nekad nav bijis tik daudz turīgu cilvēku, un, pateicoties investīcijām akciju biržās, viņu bagātība sasniegusi visu laiku augstāko līmeni. Konsultāciju kompānijas "Capgemini" vakar izplatītie dati liecina, ka cilvēku skaits, kuru bagātība sasniedz miljonu dolāru vai vairāk, 2023.gadā pieaudzis par 5,1% līdz 22,8 miljoniem. Šai cilvēku grupai piederošā bagātība palielinājusies par 4,7% līdz 86,8 triljoniem dolāru. Tādējādi miljonāru skaits un to kopējā bagātība sasniegusi augstāko līmeni kopš 1997.gada. Šo cilvēku bagātīva palielinājusies, pateicoties kāpumam akciju biržās.

Turpinām ziņas

Latvijas Tirgotāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība ir nominējušas 37 objektus ikgadējā nominācijā "Latvijas labākais tirgotājs". Šajā nominācijā godināti arī divi Jēkabpils novada uzņēmumi: SIA "DARMARS" – veikals "Pie Dainas" Jēkabpilī, Bebru ielā 4-1, un SIA "Purebliss" – fitnesa zāle "Realfitness Gym" un SPA komplekss "Welness&Spa" Aknīstē, Skolas ielā 5. Kopumā tika izvērtēti vairāk nekā 600 dažādi objekti no visiem Latvijas novadiem, kas cīnījās par vietu finālā. Pretendentus novērtēja ekspertu komisija, izmantojot anonīma klienta principu un apmeklējot šos objektus. Jau ziņots, ka konkurss "Latvijas Labākais Tirgotājs" pastāv jau kopš 1995. gada.

Darba tirgus pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti – šis jautājums bija uzmanības fokusā vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sanāksmē. Šī tēma ir ļoti aktuāla, jo vairāk nekā puse no cilvēkiem ar invaliditāti nav nodarbināti. Latvijā ir aptuveni 213 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, no tiem darbaspējas vecumā 114 tūkstoši, un no tiem strādā ap 40%. Atbildīgo iestāžu mērķis ir sasniegt 50%, un tas nozīmē, ka varētu darba tirgū integrēt vēl 20 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti.

Un vēl

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Jāņu ielīgošana notiks 15.jūnijā. Pasākumā paredzēti saulgriežu stāsti un aplīgošana kopā ar Brīvdabas muzeja saimi, par jāņuzālēm saulgriežu tradīcijās un receptēs stāstīs Kurzemes zāļu sieva Līga Reitere, tam sekos dziesmas un danči kopā ar Rīgas folkloras kopu "Kokle". Būs arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīca. Muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā, Papes Ķoņu ciema "Vītolniekos", plaša autentiska Jāņu ielīgošana kopā ar Rucavas sievām būs 22.jūnijā. Atgādinām, ka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Šogad muzejs svin savu simtgadi. Tā platība ir 87 hektāri, un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem.


Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Arī šodien var iepriekšbalsošanā nobalsot Eiroparlamenta vēlēšanās; Tiesībsargs veic aptauju, lai noskaidrotu, cik agri ceļas bērni uz skolu; un Aicina neuzķerties uz brīnumlīdzekļiem kukaiņu apkarošanā.


Šodien ir otrā iepriekšbalsošanas diena Eiroparlamenta vēlēšanās. Šodien vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten četriem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā. Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks sestdien, 8. jūnijā. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti. Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). 

Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā – pirmdien, Eiropas parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 249 vēlētāji jeb 0,82 % no balsstiesīgo vēlētāju skaita. Visaktīvāk vēlētāji pirmajā iepriekšbalsošanas dienā apmeklēja vēlēšanu iecirkni Jēkabpils Tautas namā, kur nobalsoja 30 vēlētāji. Savukārt trijos iecirkņos, kas izvietoti – Dunavas pamatskolas, Elkšņu pagasta pārvaldes un Kūku pagasta pārvaldes telpās - nebija ieradies neviens vēlētājs. Jēkabpils novadā kopumā var nobalsot 32 iecirkņos.

Pagājušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā Latvijā novēlēt aizgāja tikai trešdaļa balsstiesīgo, un vismaz prognožu līmenī šķiet, ka arī šajās vēlēšanās aktivitātes rādītājs varētu nebūt ļoti augsts. Uz Eiropas Savienības kopējā fona 33% balsošanas aktivitāte 2019. gadā Latviju ierindoja starp vēlētāju ziņā neaktīvākajām Eiropas valstīm. Pēc sociologa, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa teiktā – aptuveni trešdaļu vēlētāju nepiedalās, jo par politiku neinteresējas kopumā. Taču konkrēti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja salīdzina ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, lielu aktivitāti gaidīt nevarot arī citu iemeslu dēļ. Kaktiņš norāda, ka centrālā lieta ir tas, ka vēlētāji īsti neredzot, nesaprot to jēgu, sasaisti ar savu dzīvi. Jaunākās aptaujas dati liecina, ka maija beigās par ko balsot, grūti pateikt bija vairāk nekā septītajai daļai aptaujāto jeb 16,7%. Tikmēr 18,9% respondentu atzinuši, ka vēlēšanās neplāno piedalīties.

Šogad no janvāra līdz maija beigām Latvijā reģistrēti jau 462 saslimšanas ar garo klepu gadījumi, kas ir četras reizes augstāks rādītājs nekā pērn, kad tika reģistrēti 111 gadījumi. Reģistrēts arī viens letāls gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Līdz maija beigām reģistrēti 462 garā klepus saslimšanas gadījumi un viens letāls gadījums. Tas bijis zīdainis, kurš nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā saņemta vakcīna būtu varējusi viņu pasargāt no tik smagas slimības gaitas. Pirmo vakcīnas devu, kas satur garā klepus komponenti, bērns sāk saņemt, kad sasniedzis divu mēnešu vecumu. Latvijā nākamās devas jāsaņem četru, sešu un 12 mēnešu vecumā, vēlāk - balstvakcīnas. Efektīva aizsardzība izveidojas tikai pēc trešās devas saņemšanas, tātad, ja visas devas ir saņemtas savlaicīgi, tad bērniņš, saņemot savu vakcinācijas kursu, ir pasargāts aptuveni no sešu mēnešu vecuma.

Tievi iegriezumi galvaskausā no Senās Ēģiptes norāda uz agrāko zināmo mēģinājumu ārstēt vēzi, ziņo "euronews.com". Divos galvaskausos no Senās Ēģiptes, kas glabājas Kembridžas universitātē, varētu būt atrastas agrākās zināmās vēža ārstēšanas pazīmes. Saskaņā ar jauno pētījumu, kas publicēts zinātnes žurnālā “Frontiers in Medicine”, tievie iegriezumi galvaskausā varētu būt vai nu vēža izņemšanas operācijas, vai pēcnāves medicīniskās izpētes pazīmes. Tas liecina par aprūpes līmeni, ko ēģiptieši spēja sniegt ievainotajiem vai slimajiem. Senajā Ēģiptē bija viena no vismodernākajām medicīnas zināšanu bāzēm senatnē, un labi saglabājušās cilvēku mirstīgās atliekas un papirusi sniedz ieskatu tā laika veselības aprūpes praksē. Zinātnieki iepriekš atraduši liecības par protēzēm, zobu plombēšanu un sadzijušiem lūzumiem. Vēzis jau iepriekš ir atrasts cilvēku mirstīgajās atliekās - vecākais gadījums ir datēts ar 1,7 miljoniem gadu. Pēc autoru domām, šie atklājumi pastiprina domu, ka vēzis bija daudz izplatītāks, nekā tika pieņemts iepriekš. 

Zemes sasilšanas ātrums pērn sasniedza visu laiku augstāko līmeni, turklāt zinātnieki apgalvo, ka pie rekordaugstā karstuma ir vainojami cilvēki. 57 zinātnieku grupa no visas pasaules izmantoja Apvienoto Nāciju Organizācijas apstiprinātas metodes, lai noskaidrotu, kas ir atbildīgs par pagājušā gada karstumu, kas daudzviet pasaulē izrādījās nāvējošs. Pagājušā gada temperatūras rekordi bija tik neparasti, ka zinātnieki diskutē par to, kas ir izraisījis šo lielo lēcienu un vai klimata pārmaiņas paātrinās. Izvēle rīkoties saistībā ar klimatu ir kļuvusi par politisko kaislību punktu, taču šim ziņojumam vajadzētu kalpot par atgādinājumu, ka būtībā tā ir izvēle glābt cilvēku dzīvības. Tā uzskata Viskonsinas Universitātes klimata zinātniece Andrea Dutona, norādot, ka tas ir kaut kas, par ko ir vērts cīnīties.

Turpinām ziņas

Tiesībsarga birojs aicina skolēnu vecākus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu, cik agri no rītiem bērniem jāceļas, lai paspētu uz skolu. Piedalīties aptaujā ir aicināti visi vecāki, kuru bērni mācās no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. Tiesībsarga birojā skaidro, ka jautājums pētīts jau iepriekš – 2017. gadā. Tolaik atbildīgās ministrijas aicinātas noteikt valstī vienotu standartu par agrākās stundas sākumu. Viena no atbildēm toreiz bija ieteikums celties agrāk. Pašlaik Tiesībsargs vēlreiz vēlas panākt valsts regulējumu par stundu sākumu, jo šobrīd skolas to nosaka pašas. Izejot no iegūtajiem datiem, visticamāk, arī pašvaldības tiks mudinātas sakārtot skolēnu pārvadāšanas jautājumu. Tiesībsarga birojā uzsver, ka lielākā interese ir par situāciju reģionos, jo tur pārvietošanās ir sarežģītāka.

Slimnīcu darba apjoms šā gada pirmajā ceturksnī bijis lielāks par sākotnēji plānoto, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Par finansējuma pārdali varētu spiest pēc pusgada datu izvērtēšanas. Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns informē, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildu 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Savukārt plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro. Tomēr dati liecina, ka slimnīcu darba apjoms gada pirmajā ceturksnī bijis lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits turpina augt. Tādēļ kopējais pakalpojumu pieprasījums pārsniedz veselības nozarei pieejamo resursu.

Un vēl

Latvijā šobrīd valda tādi laikapstākļi, ka viss aug griezdamies un strauji izplatās arī dažādi augu kaitēkļi. Lai ar tiem cīnītos, cilvēki izmanto dažādas nepārbaudītas un pat bīstamas metodes. Augu aizsardzības dienesta pārstāvji norāda, ka sociālie tīkli ir pilni ar dažnedažādiem padomiem, kuri brīžiem ir šausminoši.  Daudzviet augu kaitēkļus aplami iesaka apkarot ar biocīdiem "Neostomazāns" un "Cobra", kas ir paredzēti citiem mērķiem un, neatbilstoši lietoti, var būt bīstami. Izmantojot šos līdzekļus nepārdomāti, pastāv iespējamība saindēties. Augu aizsardzības līdzekļiem ir ļoti strikti noteikumi, kā tos drīkst lietot – kad, kādam nolūkam, kādās devās, kā mazināt bīstamību.  Tajā pašā laikā ar daudziem kaitēkļiem var cīnīties arī bez ķīmisku līdzekļu izmantošanas. Ja dārzs ir neliels, kādreiz pietiek pat ar kukaiņu fizisku iznīcināšanu – nolasīšanu, saspiešanu, noskalošanu. 

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrs neizslēdz PVN celšanu augošo aizsardzības tēriņu finansēšanai;  Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits piecos mēnešos samazinājies par 1,1%; un Dabas muzeja izstādē būs skatāmas vismaz 100 īrisu šķirnes.

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa likmi par vienu procentpunktu. To intervijā Latvijas Radio šodien atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Pēc viņa teiktā valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.  Viņš sacīja, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas. Patlaban PVN pamatlikme ir 21%.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas noteic, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no 1.jūlija tiks pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Tās nosaukumu nolemts mainīt, ņemot vērā VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas gaidāmo reorganizāciju.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iniciatīvu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai līdz šim parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Pedagogu arodbiedrība turpina skaitīt savāktos parakstus, tāpēc to reālais skaits varētu pieaugt. Jau vēstīts, ka arodbiedrība pirms divām nedēļām sāka vākt parakstus par neuzticības izteikšanu ministrei, īpaši nosodot virzītos grozījumus, kas ievērojami pasliktina situāciju nozares darbiniekiem un grauj profesijas prestižu.

Šodien nīderlandiešiem dodoties pie balsošanas urnām, sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas dažādās valstīs ilgs līdz svētdienai. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem uz nākamajiem pieciem gadiem jāizraugās Eiropas Parlamenta deputāti, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas. Vēlēšanās, kas notiek no 6. līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas sastāvs, kā arī pašreizējās Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp tādi jautājumi kā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, tautsaimniecības izredzes, protekcionisms tirdzniecībā, tajā skaitā arī ar ASV, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.

Vilcienu sadursmē Čehijas pilsētā Pardubicē gājuši bojā četri cilvēki, bet vismaz 23 guvuši ievainojumus. Katastrofas iemesls pagaidām nav noskaidrots. Čehijas televīzija vēstīja, ka sadursme  notika pie Pardubices galvenās dzelzceļa stacijas. Privātās dzelzceļa kompānijas nakts ekspresis, kas brauca no galvaspilsētas Prāgas uz Slovākiju un kurā atradās vairāk nekā 300 pasažieru, tai skaitā daudzi  ārzemnieki, sadūrās ar kravas vilcienu ar kalcija karbīda kravu. Izplatītajā video materiālā redzams, ka viens no vagoniem ir noskrējis no sliedēm un vilciena pasažieri tiek evakuēti ar autobusiem un helikopteru. 

Turpinām ziņas

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti kopumā vairāk kā 4 tūkstoši jauni uzņēmumi, kas ir par 1,1% jeb 45 uzņēmumiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Tajā skaitā maijā reģistrēti 782 jauni uzņēmumi, kas ir par 58 uzņēmumiem mazāk nekā šogad aprīlī un par 20 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada maijā.Bet piecos mēnešos šogad likvidēti 4 tūkstoši 520 uzņēmumi. Maijā reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 8,23 miljonus eiro. 

Vienīgā aizvadītajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS "Zīles zemes" Jēkabpils novadā. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir SIA "Zīles JA", kas 2023.gadā strādāja ar apgrozījumu 264 tūkstoši 760 eiro, pārskata gadu noslēdzot ar 56 tūkstoši 410 eiro zaudējumiem. "Lursoft" norāda, ka Jēkabpils novadā pagājušajā mēnesī reģistrēti 14 jauni uzņēmumi. Jauni uzņēmumi maijā bijuši teju visās pašvaldībās. Izņēmums bijis vien Varakļānu novads, kur gada pirmajos piecos mēnešos kopā reģistrēti trīs jauni uzņēmumi. Savukārt maijā Varakļānu novadā nav reģistrēts neviens jauns uzņēmums.

Un vēl

No 12. līdz 14.jūnijam izstādē Latvijas Nacionālajā dabas muzejā būs apskatāmas vismaz 100 īrisu šķirnes dažādās krāsās. Izstāde "Īrisi 2024" tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Gladiolu un īrisu biedrību, un šogad tajā īpaša uzmanība veltīta vietējās selekcijas krāšņākajiem ziediem. Selekcionāri un kolekcionāri iepazīstinās ar tām īrisu šķirnēm, kas pārbaudītas Latvijas klimatiskajos apstākļos un var te labi augt un ziedēt. Nozīmīgā skaitā būs pārstāvēti augstie īrisi. Šopavasar laikapstākļi bijuši labvēlīgi ļoti agrai īrisu ziedēšanai, tāpēc ir grūti prognozēt konkrētu izstādē apskatāmo šķirņu skaitu, tomēr rīkotāji cer iepriecināt apmeklētājus ar bagātīgu ziedu klāstu.

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Armija aicina dienestā mediķus, solot ap 1800 eiro un lielākas algas; Saeimā atklāj izstādi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai; un Salaspils Botāniskajā dārzā sācies peoniju ziedēšanas laiks.

Nacionālie bruņotie spēki aicina līdz 12.jūlijam pieteikties kandidātus vakantajiem profesionālā dienesta karavīru speciālistu amatiem ārstus, ārstu palīgus, medicīnas māsas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertus, tīkla administratorus, sakaru un informāciju sistēmu tehniķus un radiosistēmu tehniķus. Mediķiem solīts atalgojums, sākot no tūkstoš 799 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kandidātiem uz ārstu amatiem jābūt vecumā līdz 43 gadiem, ar ārsta grādu un kvalifikāciju ārsta specialitātē un iekļautiem ārstniecības personu reģistrā kā ārstiem. Pildot dienesta pienākumus, ārsti organizēs un nodrošinās vienības medicīnisko aprūpi ikdienā, kā arī paaugstinātas un augstas bīstamības nodarbībās militārajās mācībās. Savukārt ārsta palīgus profesionālajā dienestā pieņem līdz 45 gadiem ar iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ārsta palīga profesijā. Viņu dienesta pienākumi būs saistīti ar personāla preventīvo, primāro un sekundāro veselības aprūpi. Vakances pieejamas militārajās bāzēs Daugavpilī, Aizkrauklē, Preiļos, Lūznavā, Jēkabpilī un Kadagā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināts kriminālsods par vardarbību pret tuviniekiem. Pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikuma noteikts, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto, bijušo laulāto, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Šādu sodu varēs piemērot arī gadījumā, ja varmāka ar cietušo ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai ar kuru viņam ir kopīga saimniecība.

Lielajā dzelzceļa projektā "Rail Baltica" Rīgas centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūve varētu izmaksāt pat vienu miljardu eiro. Tas ir divas reizes vairāk, nekā projektā rēķināts un piesaistīts līdz šim. Līdz šim publiski ziņots, ka lielākā problēma ir valsts budžetā trūkstošie gandrīz 40 miljoni eiro. Tie jāizmaksā būvniekiem par jau padarītiem darbiem un to sadārdzinājumu. Vispirms notiks audits jeb izvērtēšana, lai saprastu, cik pamatota ir prasība līdz miljardam dubultot staciju izbūves izmaksas. Tā norāda Satiksmes ministrijā. Premjere Evika Siliņa uzsvērusi, ka papildu naudu projekts nedabūs bez būtiskām pārvaldības reformām un skaidra nākotnes plāna.

Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija šodien Ģenerālajā asamblejā aizklātā balsojumā iegūs vietas ANO Drošības padomē. ANO Drošības padomē ir piecas pastāvīgās dalībvalstis - ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija, un tām ir veto tiesības. Drošības padomē ir arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis, kas tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu pēc reģionālā principa. Plānots, ka ANO Ģenerālā asambleja šodien balsos par piecu valstu ievēlēšanu, un nekādi pārsteigumi nav gaidāmi.
Pagājušajā gadā Slovēnija pārliecinoši uzvarēja Krievijas tuvo sabiedroto Baltkrieviju, iegūstot vietu, kas paredzēta Austrumeiropas grupai. Balsojums atspoguļoja spēcīgo globālo pretestību Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.

Izraēlas Aizsardzības spēki šodien paziņoja, ka ir devuši triecienu palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" kompleksam, kas bija izveidots ANO palestīniešu bēgļu aģentūras UNRWA skolā Gazas joslas centrālajā daļā. Izraēlas Gaisa spēku lidmašīna veica precīzu triecienu šim kompleksam Nuseiratas bēgļu nometnes rajonā, teikts armijas paziņojumā. ""Hamās" un "Islāma džihāda" teroristi, kas piederēja "Nuhbas spēkiem" un piedalījās slepkavnieciskajā uzbrukumā kopienām Izraēlas dienvidos 7.oktobrī, darbojās šajā kompleksā," paziņoja Izraēlas Aizsardzības spēki lietotnē "Telegram". 

Turpinām ziņas

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas priekšvakarā, godinot represēto skaudros likteņus, šodien Saeimas namā atklāja Jēkabpils Vēstures muzeja izstādi “Mēs atgriezāmies”. Izstāde ir veltījums tiem, kuri, pārdzīvojuši ciešanas izsūtījumā, atgriezās dzimtenē. Visi fotoportretos redzamie cilvēki apcietināšanas brīdī bija vēl bērni vai ir piedzimuši izsūtījuma laikā Sibīrijā. Katram ir  savs atmiņu stāsts un arī stāsts par kādu īpašu priekšmetu, kas atgādina par dzīvi svešumā vai tiek glabāts skaudro gadu piemiņai. Izstādi atklāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre. Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe un Politiski represēto apvienības pārstāve Maruta Līce. 

Deputātes mandātu nolēmusi nolikt Varakļānu novada domes deputāte Līna Nagle. Domes sēdē Nagle skaidroja, ka viņa izvēlējusies jaunu profesionālo izaicinājumu, kas nav savienojams ar deputāta darbu. Deputātes pilnvaras beigsies pirms termiņa - ar 21.jūniju. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās no partijas “Latvijas attīstībai” Varakļānos nākamais aiz Nagles palika Oskars Kančs, kurš patlaban ieņem pašvaldības izpilddirektora amatu. Viņš aģentūrai LETA apliecināja, ka deputāta mandātu nepieņems. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, nākamais no “Latvijas attīstībai”, kuram Varakļānos pienāktos deputāta mandāts, ir Oskars Zeps.

Un vēl

Salaspilī Nacionālajā botāniskajā dārzā sākusies peoniju ziedēšana. Botāniskajā dārzā apskatāmas vairāk nekā 200 peoniju šķirnes un sešas sugas. Pateicoties jaunām, interesantām šķirnēm, peonijas pašlaik piedzīvo renesansi - jaunu popularitātes vilni, skaidro botāniskajā dārzā. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu un nodotu gadu gaitā uzkrātās zināšanas nākamajām paaudzēm, pašlaik botāniskā dārza teritorijā ar iepriekšēju pieteikšanos var apmeklēt arī Vides izglītības un informācijas centru "Botania".

Atstājiet komentāru