Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 10.jūnijā
- 10 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 521 tūkstotis 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. No Latvijas reģioniem vēlētāju aktivitāte zemākā bijusi Latgalē - tur kopumā nobalsojuši 24,9% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Savukārt augstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 44,44% no reģistrētajiem vēlētājiem.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī Zemgalē vēlēšanās bijusi zemākā aktivitāte, bet Preiļos Latgalē augstākā; Zivju resursu aizsardzībai Augšdaugavas novadā iegādāsies dronu; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Zemgalē Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Tukuma, Aizkraukles un Bauskas novadā. Aizkraukles novads ar 8 tūkstoši 916 savu izvēli izdarījušajiem vēlētājiem jeb 39,1% no balsstiesīgo skaita ir otrajā vietā Zemgalē aktivitātes ziņā. Savukārt viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Zemgalē bijusi Jēkabpils novadā, kur nobalsoja 10 tūkstoši 272 vēlētāji jeb 33,90% no balsstiesīgajiem.
Latgalē Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu un Līvānu novadā. Preiļu novadā nobalsojuši 4 tūkstoši 527 vēlētāji jeb 33,72% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes Latgalē ir Līvānu novads ar 2 tūkstoši 858 vēlētājiem jeb 33,63%. Augšdaugavas novads ar 4 tūkstoši 613 vēlētājiem jeb 23,6% aktivitātes ziņā ierindojas ceturtajā vietā Latgalē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā lielāko balsu skaitu varētu būt ieguvušas "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība. No vēlēšanu iecirkņiem apkopotā neoficiālā informācija liecina, ka no 16 partijām, kas startēja vēlēšanās, Eiropas Parlamentā iekļūs septiņi saraksti. Detalizētāk par Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem stāstīsim dienas ziņu izlaidumos.
Noslēdzoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Valsts drošības dienests nav konstatējis mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā, un dienesta vērtējumā vēlēšanas aizvadītas mierīgi. Drošības dienests priekšvēlēšanu periodā, iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienas saņēmis vairāk nekā 30 tā dēvētos signālus par iespējamiem pārkāpumiem.Lielākajā daļā šo gadījumu dienests konstatēja nebūtiskus noteiktās vēlēšanu kārtības pārkāpumus, kas nekavējoties sadarbībā ar velēšanu iecirkņu komisijām tika novērsti. Drošības dienesta rīcībā šo vēlēšanu laikā nav nonākusi informācija par vēlētāju brīvas izvēles iespējamas prettiesiskas ietekmēšanas gadījumiem. Vienlaikus nav izslēdzams, ka informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiroparlamenta vēlēšanu laikā drošības dienests turpinās iegūt arī pēc vēlēšanām.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņojusi, ka pirmo reizi uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs Su-57. Saskaņā ar pārvaldes vietnē publicēto ziņojumu 8.jūnijā agresorvalsts daudzfunkcionālais iznīcinātājs Su-57 tika sabojāts Krievijas Astrahaņas apgabala Ahtubinskas lidlauka teritorijā, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas. Izlūkdienesti norādīja, ka Su-57 ir Maskavas modernākais iznīcinātājs, kas triecieniem spēj izmantot raķetes.
Krievijas gaisa un kosmosa spēku rīcībā ir tikai dažas šādas kaujas lidmašīnas.
Apvienoto Nāciju Organizācija lēmusi iekļaut Izraēlas armiju to organizāciju sarakstā, kas izdara nopietnus likumpārkāpumus pret bērniem bruņotos konfliktos. Melnajā sarakstā tiks iekļauti arī palestīniešu teroristiskie grupējumi "Hamās" un "Islāma džihāds". Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu asi kritizējis ANO lēmumu iekļaut Izraēlas bruņotos spēkus šajā sarakstā, norādot, ka ANO ir pievienojusies "Hamās" atbalstītājiem. Savukārt Izraēlas informatīvajā telpā izskan minējumi par Netanjahu valdības atbildes soļiem pret ANO. Kā varianti tiek minēti ANO kompleksa slēgšana Jeruzalemē, jebkādu kontaktu pārtraukšana ar ANO sūtni Tuvo Austrumu miera procesā, vīzas atteikums Gutērreša pēctecim, kam jāstājas amatā pēc dažiem mēnešiem, kā arī Pasaules Veselības organizācijas un ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja pārstāvjiem.
Turpinām ziņas
Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos. Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi paredz noteikt vispārējus finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī klātienes pakalpojumu maksas noteikšanas principus, ierobežojot kredītiestādes iespējas noteikt par klātienes pakalpojumu nesamērīgi augstu maksu nolūkā panākt klientu atteikšanos no šādu pakalpojuma. Regulējums par klātienes pakalpojumu pieejamību būs attiecināms uz tām kredītiestādēm, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas un kuras būs atbildīgas par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras apjoma ziņā lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes - “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor Bank” Latvijas filiāle.
Zivju resursu aizsardzības uzlabošanai Augšdaugavas novada pašvaldība iegādāsies dronu. Augšdaugavas novada pašvaldība realizēs projektu ar mērķi uzlabot materiāltehnisko bāzi zivju resursu aizsardzības efektivitātes paaugstināšanai pašvaldības teritorijā esošajās ūdenstilpēs. Projekta ietvaros plānots iegādāties bezpilota lidaparātu - dronu. Projekta plānotās kopējās izmaksas ir 6 tūkstoši 700 eiro. Tāpat pašvaldība sāk īstenot projektu, kura mērķis ir izstrādāt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Augšdaugavas novada Zabolotņiku, Klepinu un Dūnakļu ezeriem. Tas ietvers pamatojumu zivju resursu apsaimniekošanai, tai skaitā zivju mazuļu ielaišanai. Šī projekta kopējā summa ir 5 tūkstoši 776 eiro.
Un vēl
Tuvākajās dienās saglabāsies lietains un vējains laiks, bet no nedēļas vidus laika apstākļi sāks uzlaboties, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas pirmajā pusē laiks būs vēss, lietains un vējains - saule mīsies ar mākoņiem, kas brīžiem nesīs lietu, bet piekrastē gaidāms brāzmains vējš, tomēr darba nedēļas otrajā pusē atmosfēras spiediens sāks pakāpeniski paaugstināties, tādēļ laika apstākļi uzlabosies - nokrišņi mitēsies un kļūs par dažiem grādiem siltāk. Sinoptiķi vēsta, ka laika apstākļus mūsu teritorijā patlaban nosaka ciklons ar centru virs Skandināvijas. Nedēļas sākumā laika apstākļus joprojām noteiks ciklonu darbība un salīdzinoši vēsa gaisa masa, saule mīsies ar mākoņiem un vietām uzlīs. Diennakts tumšajās stundās gaisa temperatūra pieturēsies +5…+11 grādu robežās, dienās gaiss iesils līdz +16….+21 grādam.
Darba nedēļas otrajā pusē atmosfēras spiediens sāks pakāpeniski paaugstināties. Vēl trešdien lielākajā daļā valsts līs, tomēr ceturtdien un piektdien nokrišņu daudzums mazināsies un lietus gaidāms tikai atsevišķos rajonos. Turpinās pūst lēns līdz mērens dienvidrietumu, dienvidu vējš, kas trešdien pēcpusdienā jūras piekrastē atkal kļūs brāzmains. Ceturtdien vējš pierims un pa dienu iegriezīsies no ziemeļu puses. Gaisa temperatūra naktī atdzisīs līdz +8…+15 grādiem, bet dienās iesils līdz +14…+22 grādiem, siltāks laiks gaidāms valsts austrumu daļā. Nedēļas nogalē sinoptiskā situācija turpinās uzlaboties - laiks kļūs sauss, biežāk spīdēs saule un gaisa temperatūra par pāris grādiem paaugstināsies.
Skaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, vienā no Valmieras vēlēšanu iecirkņiem balsošanas urnā atrasti 50 eiro, kas bijuši "adresēti" Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Nauda pie prezidenta gan nenonākšot, bet atbilstoši likumam tiks ieskaitīta Valsts kasē. Jau ziņots, ka CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte sestdienas vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas vērtēja, ka Eiroparlamenta vēlēšanas aizvadītas bez būtiskiem starpgadījumiem. Skaļākas izskanējušais incidents vēlēšanu norisē saistīts ar Rīgas 81.vēlēšanu iecirkni, kas atrodas Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur balsošanā izmantotas desmit neapzīmogotas aploksnes.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināmi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti; Augustā nedaudz kāps maksa par apkuri "Aizkraukles siltuma" klientiem; un Latvijas Dabas fonds veicinās principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ieviešanu.
Valdošajā koalīcijā pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību īsti neapmierina Centrālās vēlēšanu komisijas darbs aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aģentūrai LETA atzina viens no politiskā spēka līderiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Pēc politiķa vārdiem, šoreiz ir bijusi ļoti vāja ar Saeimas mandātu deleģēto politisko pārstāvju iesaiste vēlēšanu novērošanas procesā. Ministra ieskatā, pārstāvjiem no politiskajām partijām ir jābūt pilnai informācijai par vēlēšanu procesu, jo viņi ne tikai apstiprina rezultātus, bet arī uzrauga vēlēšanu norisi. Tas neesot noticis pilnvērtīgi. Ministrs kritizēja to, ka partijas laicīgi nesaņēma informāciju nedz par vēlētāju aktivitāti, nedz "nebūtiskajiem, bet tomēr - pārkāpumiem" vēlēšanu procesā. Tāpat ministrs kritizēja balsu skaitīšanas tehnisko pusi, proti, ka tas notiek ""Excel" tabulās". Gaidāms, ka pēc vēlēšanām politiskais spēks vēl aktualizēs jautājumu par CVK darba vērtējumu.
Krievijas Iekšlietu ministrija meklēšanā izsludinājusi Ukrainas politiķi un bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Par to, atsaucoties uz Krievijas propagandas medijiem, vēsta raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība". Kā norāda raidorganizācija, netiek minēts, pēc kāda panta Timošenko izsludināta meklēšanā un kad bijusī Ukrainas premjere iekļauta meklējamo personu datubāzē. Pašlaik Timošenko turpina būt partijas "Batkivščina" līdere un Augstākās Radas deputāte, taču plašāku ziņu par viņas darbību ilgu laiku nav bijis.
Lielbritānijas ārlietu ministru Deividu Kameronu izjokojuši viltvārži, videozvana sarunā uzdodoties par bijušo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, paziņojusi karalistes Ārlietu ministrija. Diplomātiskā dienesta paziņojumā norādīts, ka sarunas laikā Kameronam ātri radās aizdomas par izjokošanu, jo viņam tika jautāts par citu cilvēku kontaktinformāciju. Lielbritānijas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Kamerona īsā videozvana saruna ar personu, kas uzdevusies par bijušo Ukrainas prezidentu, notikusi pirms dažām dienām. Savā paziņojumā ministrija gan neinformē, kas varētu stāvēt aiz Kamerona izjokošanas un kā viltvārdim izdevies sazināties tieši ar Lielbritānijas ārlietu ministru.
Turpinām ziņas
No 1.augusta par 1,92% augs maksa par apkuri pašvaldības SIA "Aizkraukles siltums" klientiem. Pašlaik spēkā esošais tarifs ir 62,42 eiro par megavatstundu, bet no augusta tas pieaugs līdz 63,62 eiro par megavatstundu. Attiecīgi pieaugums būs 1,92%. Uzņēmumā skaidro, ka noteiktā tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar dabasgāzes cenas palielināšanos.
Valmieras vasaras teātra festivāls aicina pieteikties dalībai Bērnu un jauniešu teātra institūtā - nedēļu ilgā, intensīvā apmācību programmā par bērniem, jauniešiem un skatuves mākslu. Šī gada īpašais notikums būs starptautiska meistarklase-darbnīca par kustību izrāžu veidošanu ģimenēm. Pieteikties aicināti jaunie profesionāļi vai studējošie dažādās teātra nozarēs, bet gaidīti būšot arī citu nozaru pārstāvji, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Pieteikties var līdz 8.jūlijam. Programmā tiks uzņemti desmit dalībnieki. Festivāla nedēļā, no 29.jūlija līdz 4.augustam, arī notiks teorētiskas un praktiskas mācības par bērnu un jauniešu skatuves mākslas specifiku, auditorijas uztveri, uzvedību dažādos vecumposmos, būs iespēja dalīties pieredzē un kopīgi analizēt teātra mākslas procesus un aktuālo nozarē, kā arī dalībnieki strādās pie savas izrādes vai cita radoša darba idejas.
Un vēl
Šovasar ar jaunu projektu Latvijas Dabas fonds veicinās principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu, ieviešanu un uzraudzības stiprināšanu. Eiropas Savienībā pieņemtais princips "neradīt būtisku kaitējumu" nodrošina, ka politikas, projekti un prakses dažādās nozarēs tiek izstrādātas un īstenotas, ņemot vērā to ietekmi uz vidi. Šis princips paredz, ka jebkuras veiktās darbības nedrīkst radīt pārmērīgu kaitējumu videi, tādējādi tas nodrošina ilgtspējīgu attīstību un ētisku atbildību. Līdz ar šī principa izmantošanu organizācijas un valdības var aizsargāt dabas resursus un vidi.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās visvairāk plusu saņēmis "Jaunās vienotības" līderis Valdis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu - viņa partijas biedrs Krišjānis Kariņš, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie Eiroparlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti. 91 tūkstotis 873 vēlētāji vēlēšanu biļetenā Dombrovskim pievilka plusus, bet 2 tūkstoši 250 viņu svītroja. Savukārt Kariņu svītroja 33 tūkstoši 907 vēlētāji, bet vienlaikus viņš saņēma gandrīz tikpat daudz plusu - 33 tūkstoši 838.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: EP vēlēšanās visvairāk plusu saņēmis Dombrovskis, visvairāk svītrots Kariņš; Autovadītājus aicina, plānojot laiku ceļā, ņemt vērā ceļu remontdarbus; un Jēkabpilieši pavada gulbju ģimeni līdz Daugavai.
Jau ziņots, ka Eiroparlamenta vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvusi Jaunā Vienotība, otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību, un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem Eiroparlamenta deputātu mandātiem. Savukārt Latvijas attīstībai, Apvienotais saraksts, "Progresīvie", "Saskaņa" un Latvija pirmajā vieta vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam Eiroparlamenta deputāta mandātam, liecina CVK oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 5,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā aprīļa beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,7%, kas ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem. Vienlaikus Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija 4,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, savukārt Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija 5,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Gan Zemgalē, gan Vidzemē maijā bezdarba līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem.
Šogad pirmo reizi visā Latvijā norisināsies konkurss "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024". Tajā var piedalīties jebkura daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, kas lepojas ar savu pagalmu, iesniedzot foto un vide. Pieteikumus konkursam mājaslapā majoklis.lv/konkurss var iesniegt no šodienas līdz 16. augustam. Konkursa uzvarētājus paziņos septembrī. Piedalīšanās konkursā ir bez maksas. Pieteikumam jāsagatavo 10 objekta bildes – vēlams pēc iespējas labākā kvalitātē un no dažādiem rakursiem, lai konkursa žūrija pietiekami labi pagalmu varētu novērtēt. Tāpat jāsagatavo un pieteikumam jāpievieno neliela sava pagalma prezentācija video formātā – ne īsāka par trim minūtēm, bet ne garāka par 10.
Provizoriskie dati liecina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā piedalījušies 37,7% vēlētāju. Kopumā nobalsojuši 369 tūkstoši 426 cilvēki, savā tīmekļa vietnē ziņo Vēlēšanu komisija. Lietuvā bijusi visszemākā vēlētāju aktivitāte Baltijā. Kā paziņojusi Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija, kopumā vēlēšanās nobalsojuši 28,35% vēlētāju. Gan Igaunijā, gan Lietuvā bijusi zemāka vēlētāju aktivitāte kā Latvijā.
Pēc graujošās sakāves Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Parlamenta apakšnama - Nacionālās sapulces - vēlēšanu pirmā kārta notiks 30.jūnijā, bet otrā kārta - 7.jūlijā, uzrunā nācijai pavētīja Makrons. Kā ziņots, Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība guvusi pārliecinošu uzvaru Eiroparlamenta vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija. Saskaņā ar vairāku sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu veiktajām nobalsojušo aptaujām par Nacionālās apvienības sarakstu Žordana Bardelas vadībā balsojuši 32,3 līdz 33% francūžu, kamēr valdošā koalīcija prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Renesanse" vadībā atbalstījuši tikai 14,8 līdz 15,2% vēlētāju.
Turpinām ziņas
No šodienas stājušās spēkā izmaiņas reģionālās nozīmes autobusu maršrutā Jēkabpils-Viesīte rīta reisā. Maršruta Jēkabpils-Viesīte rīta reisa autobuss, ar ko pasažieri var braukt no Jēkabpils autoostas uz Viesīti visas dienas, izņemot svētdienu, turpmāk izbrauks desmit minūtes vēlāk – pulksten 8.05. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajā autobusu maršrutā nodrošina SIA "Tukuma auto". Izmaiņas Autotransporta direkcija saskaņojusi ar Zemgales plānošanas reģionu.
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi notiek 71 valsts autoceļu posmā, daudzos ir ieviesta reversā satiksme, ko regulē ar luksoforiem. Uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir jau septiņi pagaidu luksofori. Tur tiek fiksēti gadījumi, kad autovadītāji brauc pie sarkanā luksofora signāla, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un apdraudot satiksmes drošību, kā arī tos, kas strādā būvlaukumā. Latvijas valsts ceļi atgādina, ka, pārkāpjot luksoforu signālus būvdarbu zonā, pārkāpēji iebrauc reversās kustības zonā, kur nav iespējams izmainīties diviem transporta līdzekļiem, tāpēc šāda rīcība var radīt vēl lielākus sastrēgumus. Turklāt būvdarbu zonā strādā ceļu būvnieki un smagā tehnika, pārkāpjot luksoforu signālus tiek apdraudēta strādnieku drošība, kā arī autobraucēji apdraud savu un līdzbraucēju drošību. Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz VSIA "Latvijas Valsts ceļi" diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
Un vēl
Vakar Jēkabpilī gulbju ģimene devas ceļā no Radžu ūdenskrātuves līdz Daugavai. Aculiecinieki stāsta, ka gulbji mazos veduši pa Jēkaba ielu līdz klosterim un tālāk uz Daugavu, ceļā mazajiem putniem atļaujot atpūsties un pacietīgi gaidot. Iedzīvotāji pret gulbju ģimeni izturējusies ar lielu tolerance, gan pavadījuši ceļā, arī autovadītāji gaidījuši līdz putni šķērso ielu. Gulbju ģimenei gājiens no Radžu ūdenskrātuves līdz Daugavai bijis visas dienas garumā. Plašāk par gulbju ceļošanu lasiet, kā arī foto un video skatieties portālā Radio1.lv.
Eiropas Parlamenta viena deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi "Apvienotajam sarakstam", savukārt vismazākos tēriņus - "Progresīvajiem", liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz pēdējiem Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem. KNAB pēdējo informāciju sniedza par provizoriskajiem tēriņiem līdz 4.jūnijam, tāpēc gala aprēķini par viena mandāta izmaksām starp partijām vēl varētu mainīties.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kurai partijai visdārgāk izmaksājis Eiroparlamenta deputāta mandāts? Likteņdārzā notiks koncertuzvedums; un Šonedēļ Jēkabpilī pieminēs komunistiskā genocīda upurus.
Apvienotā Saraksta iegūtais viens mandāts varētu būt izmaksājis vismaz 400 tūkstoši 790 eiro, kam seko "Latvija pirmajā vietā" ar vismaz 231 tūkstoti 707 eiro lielām izmaksām par iegūto vienu mandātu. "Latvijas attīstībai" saņemtais viens mandāts varētu būt prasījis vismaz 173 tūkstoši 929 eiro, savukārt "Saskaņai" - vismaz 115 tūkstoši 608 eiro. "Jaunajai vienotībai" viens mandāts izmaksājis vismaz 99 tūkstoši 499 eiro, un Nacionālajai apvienībai - vismaz 69 tūkstoši 511 eiro.
Latvijas Banka saglabājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam 1,8% apmērā. Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,6% līdz 3,3%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3,8% apmērā. Latvijas banka norāda, ka šis gads aizsācies ar samērā spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi. Taču tik straujš kāpums nebūs noturīgs un turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps palēnināsies, kopējam 2024.gada sniegumam prognozēs nemainoties, tomēr piešķirot mazāku izaugsmes inerci 2025.gadam.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka pagājušās nedēļas nogalē pieņēma lēmumu samazināt vēsturiski augstās procentlikmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Šī ir pirmā likmju samazināšana gandrīz piecu gadu laikā, kopš 2019. gada septembra. Eiropas centrālā bankas noguldījumu procentlikme kopš 2023. gada septembra tika turēta 4% līmenī. Tagad pieņemts lēmums to samazināt par 0,25 procentpunktiem.
Eiropas Komisijas jaunākais “Novecošanās ziņojums 2024” (prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu. Vislielākais samazinājums tiek prognozēts tieši Latvijai – ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070. gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%. Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildus, aizejot pensijā, 2070. gadā saņems tikai valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma. Pašlaik vidējais ES valstu pensijas attiecības pret algu rādītājs ir 43%, kas līdz 2070. gadam prognozēti samazināsies līdz 36%. Šī prognoze tiek veidota, pieņemot, ka pensiju veidošanas politika paliek nemainīga. Tādēļ Eiropas komisija norāda, ka finanšu līdzekļu privāta uzkrāšana vecumdienām ir galvenais veids, kā palielināt vecumdienu ienākumus, papildinot pieticīgās valsts pensijas.
Naktī uz pirmdienu spēcīgi sprādzieni atskanējuši vairākās vietās Krievijas okupētajā Krimas pussalā, bet uz Krimas tilta, kas savieno pussalu ar Krieviju, tika apturēta autosatiksme. Vietējās okupācijas varas iestādes nav komentējušas notikušo, bet sociālo tīklu lietotāji ziņoja par raķešu uzbrukumiem Eipatorijai, Krasnoperekopskai un Džankojai. Pagaidām nav informācijas par uzbrukumu sekām.
Laikā, kad turpinās militārā operācija Gazas joslā, Izraēlas ārkārtas kara kabinetu pametis opozīcijas līderis Benijs Gancs. Viņš savu lēmumu skaidroja ar Netanjahu nevēlēšanos piekrist darījumam, kura rezultātā tiktu atbrīvoti visi teroristu grupējuma "Hamās" pērn 7. oktobrī sagrābtie izraēliešu ķīlnieki. Gancs arī neesot saņēmis no Netanjahu piedāvājumu tam, kā Gazas josla tiktu pārvaldīta pēc tam, kad Izraēla noslēgtu savas militārās operācijas, kuru mērķis ir pilnībā iznīcināt "Hamās". Notikušais pagaidām neapdraud valdības stabilitāti, jo Netanjahu vadītā konservatīvā partija "Likud" un tās sabiedrotie joprojām kontrolēs parlamenta vairākumu. Partiju koalīcijai Knesetā no 120 deputātu vietām ir kopumā 64.
Turpinām ziņas
Sestdien, 15.jūnijā, Likteņdārzā, uz Saieta nama jumta, norisināsies literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" pirmais koncertuzvedums "Likteņzīmes. Māra Zālīte. Dzejnieces, dramaturģes un sabiedriskās darbinieces Zālītes daiļrade kā ievads koncertciklam nav izvēlēta nejauši. Jau kopš 2005.gada, kad mecenāts, uzņēmējs Vilis Vītols sāka pulcēt ap sevi Latvijas personības, lai kopīgi realizētu ideju par Likteņdārza tapšanu pussalā pie Kokneses, Zālīte bija ideju atbalstītāju pulkā. Un ne tikai. Viņa brīvprātīgi veica neskaitāmus darbus, atbalstīja un iesaistījās Likteņdārza tapšanas procesa pirmsākumos. Būdama Sibīrijas bērns, rakstniece caur savu būtību dziļi izprata šīs vietas nozīmīgumu nākotnē. Likteņdārzam jākļūst par skaistu vietu, kurā pulcētos tās latviešu dvēseles, kas izkaisītas pasaules plašumos. Lietus gadījumā koncerts notiks Saieta namā.
Jūnijā Daugavas muzejs aicina uz divām seno prasmju darbnīcām, kur iespējams apgūt senos arodus un prasmes. Pirmā seno prasmju darbnīca "Tāšu meistarklase" notiks sestdien, 15.jūnijā, kur nodarbības ievadā tāsiķis Kaspars Zvirbulis stāstīs par bērza tāss apstrādes amata vēsturi un bērza tāss izmantošanu sadzīvē. Būs arī iespēja apskatīt tāss darinājumus no darbnīcas kolekcijas. Nodarbība notiks divās grupās, desmitos no rīta desmitos pirmā grupa veidos trauku - cibu vai dozi - no lokšņu materiāla, pulksten 12 otrā grupa strādās pinuma tehnikā. Meistarklases laikā būs iespējams uzzināt visu par pinēja amatu, apgūt pinēja pamatprasmes, kā arī uzpīt savu darbu.
Un vēl
Šonedēļ Jēkabpilī pieminēs Komunistiskā genocīda upurus. 14.jūnijā, 14.jūnija pulksten vienos dienā notiks Svētā mise Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Pēc tam pulksten divos dienā 14.jūnija parkā sāksies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Jau vēstīts, ka 1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju jūniju bez iepriekšēja brīdinājuma, paskaidrojumiem un tiesas sprieduma 15 tūkstoši 425 PSRS okupētās Latvijas civiliedzīvotāju tika apcietināti un izsūtīti uz koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. No Jēkabpils tās bija 43 ģimenes – sievietes, vīrieši, bērni un veci cilvēki, kuru nākotne, cerības un dzīves tika izpostītas Padomju varas un uzskatu dēļ.