Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 11.jūnijā
- 11 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Vērtēšana Ministru prezidentes Evikas Siliņas ierosinātajā disciplinārlietā pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski turpināsies līdz jūlija sākumam. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņš šobrīd ir 9.jūlijs. Jau ziņots, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību. Balstoties uz komisijas sniegto informāciju, maija sākumā Siliņa izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Selfiju mednieki izbradā zemniekiem āboliņu laukus; Cer uz ceļa atjaunošanu no Daudzevas līdz Viesītei; un Jēbpils Mežaparkā atjaunots basketbola laukums.
Rīgas Stradiņa universitāte varētu sadarboties ar Vāciju militārās medicīnas un pētniecības jomā. Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts pagājušajā nedēļā viesojies Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā. Tikšanās laikā apspriestas sadarbības iespējas. Pārrunāti arī plāni veidot vēl plašāku klīnisko bāzu tīklu Vācijā, kur vācu valodā runājošie augstskolas studenti varētu doties praksē.
Pie dzelteniem rapša un violetiem lavandas laukiem Latvijā jau ir pierasts, bet šogad zemnieki Latvijas ainavu izrotājuši arī ar koši sarkaniem inkarnāta āboliņa laukiem. Tas izraisījis ažiotāžu fotografēties tīkotāju vidū, bet ne visi apmeklētāji prot ar cieņu izturēties pret zemnieku darbu. Dundagas pusē fotografēties gribētāji izbradājuši ap 35 ha āboliņa laukus, bet Dunalkā bradātājus salīdzina ar briežu baru. Fotografēšanās ažiotāža, kas radās Kurzemē, vairākās vietās uzziedot koši sarkanajam inkarnāta jeb aveņu āboliņam, ir bijusi gaidāma, kad paši ieraudzījuši košo lauku, saka uzņēmuma SIA "Krastmaļi sēklas" īpašnieks Mārtiņš Flaksis no Dunalkas. Viņš par daļēji izbradātajiem laukiem īpaši nepārdzīvo, salīdzinot nodarīto postu ar briežu baru, kas pārgājis pāri.
Savukārt citādi klājies Dundagas pusē, kur lauki bijuši labāk pieejami, tāpēc daļēji izbradāti vismaz 50 hektāri. SIA "Dundaga" ģimenes uzņēmuma pārstāve Judīte Alpa stāsta, ka āboliņu audzē sēklai, kas ir jānokuļ, ir noslēgts līgums – saimniecībai iedod sēklu, jānokuļ un jādod atpakaļ. Ja ir nobradāts, nokult nav iespējams, līdz ar to zemieku saimniecībai ir zaudējumi.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarējusi konservatīvā Eiropas Tautas partija, liecina pirmdien publiskotās prognozes, kas balstītas uz provizoriskajiem rezultātiem un nobalsojušo vēlētāju aptaujām. Atbilstoši šīm prognozēm Eiropas tautas partija jaunajā Eiroparlamenta sasaukumā būs 184 no 720 vietām. Sociālisti ieguvuši 139 vietas, bet liberāļi - 80 vietas. Līdz ar to Tautas partijai, sociālistiem un liberāļiem kopā jaunajā Eiroparlamenta sasaukumā kopā tiek prognozētas 403 vietas. Tas vairo Eiropas tautas partijas politiķes Urzulas fon der Leienas izredzas saglabāt Eiropas Komisijas prezidentes amatu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien noliedza runas, ka Krievijas spēki ieņēmuši ukraiņu ciematu Sumu apgabala austrumos. Par to svētdien paziņoja Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs. Viņš apgalvoja, ka okupanti pārņēmuši kontroli Riživkas ciemā pie Krievijas robežas. Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki "pilnībā kontrolē" Sumu apgabalu un ka tur iepriekš darbojošās Krievijas diversantu grupas ir iznīcinātas. Tāpat prezidents sacīja, ka šobrīd vissarežģītākās kaujas notiek industriālajā Doneckas apgabalā. Ukrainas spēki tur darot visu, lai stabilizētu savas pozīcijas.
Turpinām ziņas
Pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda vizītes Sēlija poligonā vietējās pašvaldības cer uz ceļa Daudzeva-Viesīte atjaunošanu.
Ministrs poligonā viesojās aizvadītajā nedēļā, kad notika dronu testēšanas poligona atklāšana. Vēlāk politiķis un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji tikās ar Aizkraukles novada vadību. Tāpat uz tikšanos Aizkrauklē bija aicināti arī Jēkabpils novada pārstāvji. Pēc vietējā domē paustā, pašvaldību pārstāvji guva pārliecību par poligona projekta virzības atbilstību noteiktajam laika grafikam un iepriekš izskanējušajām iecerēm. Tāpat abām pašvaldībām - Aizkraukles un Jēkabpils - esot bijis gandarījums dzirdēt, ka abu kopējais "rūpju bērns" - autoceļš Daudzeva-Viesīte - esot viena no galvenajām prioritātēm arī NBS un Aizsardzības ministrijai.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 12 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta deviņām mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta deviņām mežacūkām Aizkraukles novadā, tajā skaitā astoņām mežacūkām Aiviekstes pagastā un vienai mežacūkai Pilskalnes pagastā. Tāpat vīrus pagājušajā nedēļā konstatēts vienai mežacūkai Jēkabpils novada Dunavas pagastā, vienai mežacūkai Preiļu novada Galēnu pagastā un vienai mežacūkai Valmieras novada Ēveles pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā konstatēts 581 mežacūkai 25 novadu 90 pagastos un vienā pilsētas teritorijā.
Un vēl
Ar Radio1 sazinājās jēkabpilieši, kas ikdienā izmanto Jēkabpils Mežaparku aktīvai atpūtai un informēja, ka ir salauzts basketbola grozs, karājas vienā diedziņā, kā arī izbalējis uzraksts stendā/plakātā “Saules rits”. Iedzīvotāji interesējās, kā un vai tiek apsekoti Mežaparka objekti un kad tie tiks sakārtoti. Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns sacījaa, ka iedzīvotāju informācija ir nodota atbildīgajam darbiniekam un grozs ir salabots. Savukārt stenda atjaunošanai tiekot meklēts lētākais piedāvājums un pēc aptaujas veikšanas, tikšot atjaunots stends. Skromāns aicināja Mežaparka apmeklētājus būt saudzīgiem pret pašvaldības īpašumu.
Viņš informēja, ka Jēkabpils Mežaparkā ir atjaunoti pludmales volejbola laukumi. Tur Sporta centra darbinieki ir iebetonējuši jaunus stabus, uzlikuši jaunus un regulējamus tīklus un laukuma līnijas. Tāpat laukuma segums ir papildināts ar smiltīm. Arī šogad Jēkabpils Sporta centrs aicinās uz pludmales volejbola turnīru "Smiltis 2024". Tas norisināsies piecās kārtās dažādās Jēkabpils novada vietās. Pirmā kārta plānota 14. jūnijā Biržos, bet Jēkabpils Mežaparkā volejbolisti tiksies 26. jūlijā.
Koalīcija pirmdien, 10. jūnijā, konceptuāli vienojās eirokomisāra amatam virzīt Valdi Dombrovski, pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjere Evika Siliņa. Par to valdība varētu lemt jau šodien. Dombrovskis jau pašlaik ir Latvijas virzītais eirokomisārs Urzulas fon der Leienas vadītajā Eiropas Komisijā un ieņem starptautiskās tirdzniecības komisāra amatu. Viņš ir arī Eiropas komisijaas viceprezidents un atbild par Eiropas Savienības ekonomiku.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija konceptuāli vienojas eirokomisāra amatam virzīt Valdi Dombrovski; Latgalē par militārās bāzes filmēšanu aizturēts vīrietis; un Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus.
No sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro – aptuveni tik daudz Baltijas valstīs izmaksās vērienīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Tā pirmdien paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijā – 6,4 miljardi eiro. Lai piesaistītu trūkstošo finansējumu, visas Baltijas valstis lūko projektam meklēt arī privātos investorus. Latvija piesaistīt privātos investorus apsver Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvē.
Par "Rail Baltica" projekta īstenošanu ir daudz neatbildētu jautājumu arī premjerei Evikai Siliņai, kura pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda, ka projekts ir bijis pārāk slepens, pat Ministru kabinets neesot bijis informēts. Tāpat arī premjere pauda, ka neesot ticības, ka projekts bijis gana labi pārraudzīts gan no Satiksmes ministrijas, gan Ministru kabineta puses. Tāpēc pirms tiks lemts par finansēšanas modeļiem vispirms esot jārod skaidrība par padarīto un to, kas ir jāapmaksā un kas nav.
Koalīcija drīzumā plāno rīkot politisko diskusiju par nodokļu politiku. Diskusijas norises grafiks vēl jāsaskaņo, jo tajā ir nepieciešama premjerministres līdzdalība Savukārt valdības vadītājai Evikai Siliņai jūnijā esot paredzēts daudz būt ārpus Latvijas, lai piedalītos Eiropas politikas jautājumu apspriešanā. Nodokļu politikas darba grupa savu darbu plāno noslēgt ap Jāņiem, bet koalīcija vēl vēlas organizēt līdz šim nenotikušās politiskās diskusijas, sacīja valdības vadītāja. Siliņa akcentēja, ka tikai pēc politiskās vienošanās koalīcijā varēs nonākt līdz nodokļu risinājumu skatīšanai valdībā.Kā ziņots, finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Latvijas Radio jūnija sākumā atzina, ka viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa likmi par vienu procentpunktu.
Lielbritānijas izlūkdienesti savā ziņojumā par situāciju Ukrainā norādījuši, ka Krievija pastiprina savus mēģinājumus savervēt Āfrikas valstu, jo īpaši Ruandas, Burundi, Kongo un Ugandas, pilsoņus karam pret Ukrainu. Šīm personām tiek piesolīta ikmēneša atlīdzība 2000–2200 ASV dolāru apmērā un izredzes iegūt Krievijas pilsonību. Kā norāda Lielbritānijas izlūkdienesti, Krievija paplašina vervēšanu tā dēvētajās globālo dienvidu valstīs, lai izvairītos no papildu mobilizācijas pašā Krievijā. Kremlim mobilizācija ir iekšēji nepopulārs solis, jo iepriekšējā mobilizācija izraisīja rekordlielu darbaspēka trūkumu un pieredzējušu profesionāļu aizplūšanu no valsts.
Austrijā krusa svētdien nodarījusi nopietnus bojājumus lidmašīnai, kas atgriezās no Baleāru Salām, paziņojusi aviokompānija "Austrian Airlines". Krusa izdauzīja caurumu lidmašīnas priekšgalā un pilota kabīnes logā izveidojās plaisas, bet tai izdevās veiksmīgi nosēsties Vīnes lidostā. Neviens pasažieris un apkalpes loceklis nav cietis. Pēdējās nedēļās Austriju piemeklējušas spēcīgas lietavas un plūdi. Sevišķi cietis apgabals pie Austrijas robežas ar Slovēniju un Ungāriju.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļas nogalē Latgalē par militārās bāzes filmēšanu aizturēts vīrietis. Policijas Ziemeļlatgales iecirkņa darbinieki sestdien saņēma informāciju no Zemessardzes amatpersonām par aizdomīgu personu, kura veikusi militārās bāzes teritorijas video filmēšanu ar telefonu Preiļu novadā. Vīrietis nodots policijai. Informācija par notikušo nodota arī Valsts drošības dienestam un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam. Tāpat sākts administratīvā pārkāpuma process.
Aizvadītajā sestdienā Preiļu novadā ezerā slīcis bērns. Par notikušo Lielajā Solkas ezerā policijai ziņojis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. No iesaistītajiem noskaidrots, ka bērns nokritis no ezera laipas. Mediķi bērnu nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Saistībā ar notikušo sākta resoriskā pārbaude.
Pirmdienas rītā Latgalē notikusi vieglās un kravas automašīnas sadursme, kurā viens cilvēks gājis bojā un vēl viens cietis. Policijā informē, ka negadījums notika Augšdaugavas novada Višķu pagasta Spoģos uz autoceļa A13, kas ved caur Daugavpili un Rēzekni. Policijas rīcībā esošā pašreizējā informācija liecina, ka avārijā viena persona cieta, bet vēl viena - vieglās automašīnas vadītājs - no gūtajām traumām vēlāk gāja bojā. Sākotnēji negadījuma vietā bija bloķēta satiksme, kas pēcpusdienā tika atjaunota. Policija skaidro negadījuma apstākļus.
Un vēl
Arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21.jūnijā, norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus. Tajā varēs iegādāties skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagus un ziedu vītnes rotāšanai, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes - gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Līgošana un tirgošanās norisināsies visas dienas garumā. Tirgus noskaņu kuplinās plaša kultūras programma – dziedātāji, dejotāji. Svētku noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Imants Strads un Elīna Vāne, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.
Pirms spriest par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu, būtu jāizskata visas iespējas, kā gūt aizsardzības sektoram nepieciešamo papildu finansējumu. To intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ar ideju Latvijā celt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus, nācis klajā finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norādīja – ja būtiski nāksies audzēt aizsardzības izdevumus, ir neliela rezerve – celt PVN par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties. Rinkēvičs arī norādīja, ka līdz šim par iespējamām nodokļu izmaiņām ir daudz runāts, bet izpalicis komplekss piedāvājums, kur izvērtētas visas papildu ieņēmumu gūšanas iespējas.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents aicina nesteigties ar nodokļu paaugstināšanu; Jēkabpils novadā aktualizē attīstības programmu; un Laika apstākļu dēļ Dabas muzejā īrisu izstādes vietā būs skatāmas peonijas.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācija nav apmierināta ar Veselības ministrijas attieksmi, strādājot pie jaunā zāļu cenu veidošanas modeļa, par kuru plašāka informācija tiks sniegta šodien. Neskatoties uz to, ka Latvijas Zāļu ražotāju asociācija ir aicinājusi ministriju iesaistīt asociāciju normatīvo aktu un nozari regulējošo politiku izstrādē, šajā gadījumā šis aicinājums ticis ignorēts un ar asociāciju nav notikušas sarunas vai konsultācijas par jauno zāļu cenu veidošanas modeli un tā potenciālo ietekmi uz Latvijas ražotājiem. Tas savukārt rada pamatotas bažas, ka no ministrijas puses tiek lobēti ārvalstu ražotāji, ignorējot vietējos. Jāuzsver, ka jau šobrīd ārvalstu ražotāji Latvijas zāļu tirgū veido 94%. Šāds ārvalstu ražotāju īpatsvars, kā to pierādījuši jau pēdējo gadu notikumi, rada nesamērīgus riskus medikamentu pieejamības nepārtrauktībai Latvijas pacientiem dažādās ārkārtas situācijās.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 17 neapzīmogotas aploksnes konstatētas arī iecirknī Minhenē, Vācijā, intervijā TV3 atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Šis ir otrais šāds atklātais pārkāpums aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās - vispirms šādu pārkāpumu atklāja vēlēšanu iecirknī Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur vēlēšanu urnā bija nonākušas desmit šādas balsis. Šodien notiks CVK sēde, kurā lems par rīcību ar šīm Minhenē nodotajām balsīm. Kopumā Saulīte joprojām vērtēja, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā notikušas bez nopietniem starpgadījumiem.
Islāmistu teroristu uzbrukumu draudi Vācijā ir pašlaik ir ievērojami augstāki nekā iepriekšējos gados, daļēji arī Gazas joslas kara dēļ, brīdina Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests. Iekšzemes izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvang norāda, ka uzbrukumu risks ir palielinājies vairāku faktoru dēļ. Viņš uzsvēra draudus, ko rada radikalizējušās personas. Viņš arī minēja talibu ietekmi pēc varas sagrābšanas Afganistānā, kā arī grupējuma "Islāma valsts - Horasānas province" nostiprināšanos Pakistānā un Afganistānā. Korāna dedzināšana Skandināvijā un Izraēlas militārā operācija pret "Hamās" Gazas joslā arī veicina "radikalizācijas spirāli", norādīja Haldenvangs. Viņš uzsver, ka Vācija pašlaik saskaras ar trim galvenajām problēmām: islāmistu terorisma draudi, labējā ekstrēmisma uzplaukums, kas veicina sociālo spriedzi, un ārvalstu izvērsta ietekme un spiegošana.
ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, kas atbalsta ASV ierosināto pamiera plānu karadarbības pārtraukšanai Gazas joslā. Dokumentu atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, jo Krievija balsojumā atturējās. Pagaidām gan nav skaidrs, vai dokumentā iekļautos nosacījumus izdosies īstenot. Rezolūcijas tekstā ir teikts, ka Izraēla ir atbalstījusi pamiera piedāvājumu un aicināja to pieņemt arī teroristu grupējumam "Hamās". Rezolūcijā pausts atbalsts pamiera un ķīlnieku atbrīvošanas plānam, par kuru 31. maijā paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, un konfliktā iesaistītās puses aicinātas pilnībā īstenot tā nosacījumus bez kavēšanās un bez ierunām. Izraēlas valdība pagaidām nav komentējusi rezolūciju.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada dome apstiprinājusi Jēkabpils novada attīstības programmas 2021.-2027. gadam īstenošanas vidus termiņa uzraudzības pārskatu par 2021.-2023. gadu. Šis s ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Tas kalpo kā vadlīnijas novada attīstības politikas veidošanai, dažādu pašvaldības institūciju darbības plānu izstrādei, pašvaldības budžeta veidošanai un investīciju piesaistei. Vidus termiņa uzraudzības pārskats ir pamats Rīcības plāna un Investīciju plāna aktualizācijai, un tas var būt pamats attīstības programmas grozījumu ierosināšanai. Ar to var iepazīties pašvaldības mājas lapā sadaļā: Pašvaldība, Dome, Domes sēdes, Domes sēdes lēmumi, 2024.gada 23.maija Jēkabpils novada domes sēde, lēmums Nr.401.
Augšdaugavas novada Dvietes pagastā sāk pārbūvēt tiltu pār Dvietes upi uz vietējā autoceļa Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste. Darbus plānots pabeigt 2025. gada pavasarī. Pārbūves laikā satiksmi organizēs pa pagaidu apbraucamo ceļu un tiltu līdzās esošajam tiltam. Ātruma ierobežojums posmā – 30 un 50 km/h, platuma ierobežojums 2,75 m. Esošais tilts ir uzbūvēts 1938. gadā. Tilta nesošās konstrukcijas tiks saglabātas un tās atjaunos. Paredzēts pārbūvēt tilta brauktuves konstrukciju un izbūvēt ceļa segumu uz tilta, gājēju kustībai tilta abās pusēs izbūvēs tērauda ietvi, uzstādīs tērauda drošības barjeras. Tiltam izbūvēs nogāžu nostiprinājumus, kā arī pieejās pārbūvēs ceļa segas konstrukcijas. Būvdarbus veic SIA Viadukts par līgumcenu 961 tūkstotis 949 eiro, būvuzraudzību nodrošina AS Ceļuprojekts, projekta autors SIA Vektors T.
Un vēl
Laikapstākļu dēļ atcelta no 12. līdz 14. jūnijam paredzētā īrisu izstādē Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur bija plānots izrādīt vismaz 100 īrisu šķirnes dažādās varavīksnes krāsās. Tā vietā no 13. līdz 16. Jūnijam notiks peoniju izstāde. Tajā būs pārstāvētas ap 200 krāšņo ziedu šķirņes. Izstādi jau otro gadu pēc kārtas rīkos kolekcijas dārza "Ķesterciema peonijas" saimniece Elita Zvingule sadarbībā ar citiem peoniju audzētājiem no dažādām Latvijas vietām, tāpēc ziedu klāsts būs ļoti bagātīgs. Pēdējā laikā, pateicoties jaunām, interesantām šķirnēm, cilvēku interese par peonijām arvien pieaug, un Dabas muzejā peoniju izstāde ir viena no skaistākajām un gaidītākajām vasaras ziedu izstādēm.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien neatbalstīja nedz priekšlikumus par dažu novadu atjaunošanu, nedz rosinājumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam. Netika atbalstīti priekšlikumi par Babītes novada un Ikšķiles novada atjaunošanu. Reizē uz nākamo komisijas sēdi palicis neizskatīts vēl viens priekšlikums, kurā piedāvāta Babītes novada atjaunošana. Tikmēr komisija idejiski atbalstījusi pieeju izslēgt no likuma normas, kas pašlaik paredz, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Komisija neatbalsta nedz dažu novadu atjaunošanu, nedz Garkalnes pievienošanu Ādažiem; Netālu no Jēkabpils taps latvijā lielākais saules parks; un Līgatnes dabas takās varēs iepazīt lielos susurus
Atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu saņemti pieteikumi no 18 pretendentiem. Amata konkurss norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt aģentūras direktora amatu, atbildēs uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par aģentūras prioritārajiem attīstības virzieniem. Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts ekonomikas ministram iecelšanai amatā.
Pēc pārbaužu veikšanas visos Latvijas atkritumu poligonos Valsts vides dienests secinājis, ka nešķiroto un apglabāto atkritumu īpatsvars joprojām ir liels. Vides dienests pērn veicis pārbaudes visos desmit cieto sadzīves atkritumu poligonos. Kā liecina pārbaužu rezultāti, joprojām apglabāto atkritumu īpatsvars pret poligonā pieņemtajiem atkritumiem saglabājās būtiskā apjomā, proti, 47,3%. Tostarp poligonos nonāk un tiek apglabāts ievērojams daudzums iepakojuma materiāla, kas būtu derīgs otrreizējai pārstrādei. 2022.gadā poligonos apglabāti 2,27% iepakojuma materiāla no kopējā apglabāto atkritumu apjoma. Vienlaikus Eiropas Savienība ir noteikusi, ka 2035.gadā apglabāt drīkstēs tikai 10% no sadzīvē radītajiem atkritumiem, ko Latvija ir izvirzījusi kā vienu no sasniedzamajiem mērķiem Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā.
Nevajag šaubīties par alianses gatavību un spēju aizstāvēt visus sabiedrotos, akcentē NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču pirms NATO Austrumu flanga valstu samita. Taujāts par izskanējušo viedokli, ka Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO ir gatava aizstāvēt visus sabiedrotos, tajā skaitā Baltijas valstis – Latviju, ietuvu un Igauniju. Viņaprāt, aizvadīto gadu laikā alianses dalībvalstis ir īstenojušas apjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš aukstā kara.
Ukrainai ir lielas minerālu rezerves, un, ja Krievija uzvarēs, daļa no šiem resursiem nonāks Ķīnā - tā intervijā telekanālam “CBS News” sacīja ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems, raksta "unian.net". Pēc viņa teiktā, 10-12 triljonus dolāru vērtu derīgo izrakteņu vērtību varētu izmantot Ukraina un Rietumi tā vietā, lai tos atdotu Putinam un Ķīnai. Politiķis aicināja palīdzēt ukraiņiem uzvarēt karā, kuru nevaram atļauties zaudēt. Jau vēstīts, ka ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems iepriekš sacīja, ka atbalstīs centienus apmācīt Ukrainas militārpersonas ārpus ASV. Viņš arī norādīja, ka ir pienācis laiks nodot Ukrainai F-16. Greiems aicināja Ukrainas likumdevējus pēc iespējas ātrāk pieņemt mobilizācijas likumprojektu un norādīja uz nepieciešamību samazināt mobilizācijas vecumu.
Turpinām ziņas
Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Green Genius" noslēdzis līgumus ar divām Vācijas bankām par 87 miljonu eiro aizdevumu, lai Jēkabpilī veidotu saules enerģijas parku. Tāpat arī no "Berenberg Bank" kompānija saņēmusi aizņēmumu 26 miljonu eiro apmērā, bet no "Nord LB" - 61 miljona eiro apmērā. Vienlaikus kopējās investīcijas plānotas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Elektroenerģijas ražošanu jaunajā saules elektrostacijā ar 121 megavatu jaudu plānots sākt nākamā gada vidū. Jēkabpils saules enerģijas parks aizņems kopumā 151 hektāra platību.
Aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās izteikts bija politiķu reklāmas trūkums, uzskata Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Anna Kokina. Viņa šodien preses konferencē sacīja, ka vēlētāju aktivitāte Daugavpilī bijusi līdzīga iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem vēlēšanās pilsētā piedalījās 20,74% balsstiesīgo. Kokina ir novērojusi, ka šogad izteikts bija politiskās reklāmas trūkums. Viņa pauda, ka uz pašvaldības vēlēšanām politiķi ir aktīvāki, kas veicina arī vēlētāju aktivitāti, jo iedzīvotāji var izvērtēt partiju piedāvājumu.
Un vēl
Svētdien, 16.jūnijā, pusdienlaikā ikviens interesents ir gaidīts Līgatnes dabas takās uz lielo susuru iepazīšanas dienu. Dabā reti sastopamos un noslēpumainos susurus palīdzēs iepazīt gids, aicinot visus divās, trīs stundās veikt piecu kilometru pārgājienu pa takām. Nesen Līgatnes dabas takās pēc garās un aukstās ziemas modušies pieci lielie susuri jeb dižsusuri. Izmērā mazie, pūkainie dzīvnieki ir atsākuši savu aktīvo dzīves ritmu un ir gatavi baudīt siltos vasaras mēnešus. Lielie susuri ir ļoti interesanti dzīvnieki, kuru dzīves cikls un paradumi piesaista gan bērnu, gan pieaugušo uzmanību. Susuri, kas dzīvo nebrīvē, piemēram, Līgatnes dabas takās, bieži vien ātrāk dodas ziemas miegā un pamostas agrāk nekā viņu savvaļas radinieki. Iespējams, ka tas saistīts ar regulāru barošanu un drošāku vidi, kas veicina stabilāku un paredzamāku dzīves ritmu. Savvaļā mītošajiem susuriem ir jāsaskaras ar dažādiem faktoriem, piemēram, klimata izmaiņām un barības pieejamību, kas var ietekmēt viņu aktīvā perioda ilgumu.