Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 12.jūnijā
- 12 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Ministru kabinets vakar lēma Eiropas Komisijas locekļa amatam nominēt līdzšinējo Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski. Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības komisāra amatam. Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts Eiropas komisijas viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadībā. Pēc 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā Eiropas komisijā, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem Eiropas Savienības tirdzniecības komisāra amatu.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Valdība nolemj Dombrovski trešo reizi virzīt eirokomisāra amatam ; Aicina vecākus aktīvi sekot līdzi vakcinācijas datiem bērna Potēšanas pasē; un Jūnija sākums Latvijā bijis nedaudz siltāks par normu.
Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, aicinot steidzami rast risinājumu un izsniegt vidusskolas centralizēto eksāmenu sertifikātus skolēniem, kuri vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā vai Valsts izglītības satura centrā ar pamatotu lūgumu saņemt dokumentu ātrāk, nekā centrs to ir plānojis izsniegt. Administratīvas un tehniskas grūtības nevar būt šķērslis tiesību uz izglītību nodrošināšanai. Tiesībsarga birojā vērsās kāds 12. klases skolnieks, kurš vēlas studēt ārvalstīs. Lai to varētu darīt, viņam līdz 5. jūlijam izvēlētajā skolā jāiesniedz virkne dokumentu, tajā skaitā centralizēto eksāmenu sertifikāts jeb atestāts par vidusskolas beigšanu. Jaunietis vērsās Izglītības ministrijā un Izglītības satura centrā, lūdzot izņēmuma kārtā šo dokumentu saņemt pirms 11. jūlija, taču saņēma atteikumu. Pamatojums - tā tikšot pārkāpts vienādu iespēju princips, turklāt šāda rīcība esot pretrunā normatīvajam regulējumam. Tiesībsargs vērsās abās iepriekšminētajās iestādēs, lai izprastu situāciju un noskaidrotu, vai un cik skolēni vērsušies ar šādu vai līdzīgu lūgumu, taču atbildi nesaņēma. Tāpēc aicina steidzami iejaukties valdības vadītāju un rast risinājumu.
Vakar 85 gadu vecumā miris viena no spožākjām 20.gadsimta Latvijas literatūras zvaigznēm, rakstnieks Alberts Bels. Viņš dzimis 1938.gada 6.oktobrī Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos" kā Jānis Cīrulis. Vēlāk dzīves gaitā viņš pieņēma pseidonīmu Alberts Bels. Viņa zināmākie romāni ir "Būris", "Bezmiegs" un "Cilvēki laivās". 1967.gadā uzrakstītajā romānā "Bezmiegs" Bels kritizēja padomju iekārtu un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Cenzētā variantā romāns tika publicēts 1987.gadā, bet necenzētā - tikai 2003.gadā. Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas "Uzbrukums slepenpolicijai", "Šāviens mežā », "Būris". Pirms 36 gadiem - 1988.gada 11.novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Toreiz karogu mastā uzvilka Bels un aktieris Ēvalds Valters. Bels ir saņēmis virkni apbalvojumu un atzinību. Visdziļāko līdzjūtību rakstnieka tuviniekiem izteicis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, augsākās amatpersonas, sabiedriskie darbinieki un citi Alberta Bela talanta cienītāji.
Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu, kopš Somija ir Ziemeļatlantijas līguma alianses jeb NATO dalībvalsts. Atbalsts valsts dalībai militārajā aliansē ir saglabājies ļoti augsts, par ko liecina jaunākie sabiedriskās domas pētījumi. Somijas domnīcas pētnieks izceļ, ka izšķiroša nozīme atbalstā dalībai NATO bija un ir Krievijas klātbūtne. Somijas ceļš uz NATO būtu raksturojams kā pakāpenisks. Pēc Otrā pasaules kara Somija ilgu laiku ievēroja neitralitāti, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma tā sāka attīstīt sadarbību ar NATO, pirms 30 gadiem kļūstot par alianses partnervalsti. Taču toreizējo valdību ieskatā iestāšanās aliansē būtu bijusi pieļaujama tikai noteiktos apstākļos. Tas gan netraucēja attīstīt bruņotos spēkus, lai tie būtu savietojami ar NATO prasībām.
Eiropas Savienība arī šogad sniegs humāno palīdzību Afganistānai, lai palīdzētu novērst badu. Rietumvalstis atbalstu iepriekš būtiski ierobežoja pēc radikālā "Taliban" grupējuma nākšanas pie varas. Eiropas Komisija informē, ka palīdzības organizācijas Afganistānā saņems apmēram 125 miljonus eiro, kurus izmantos pārtikas un ūdens piegādei, veselības aprūpei un izmitināšanai. Vēl 11 miljoni eiro tiks piešķirti Pakistānai afgāņu bēgļu vajadzībām un dabas katastrofu gadījumiem. Nedaudz mazāka summa līdzīgam mērķim nonāks Irānā. Brisele humāno palīdzību Afganistānai sniedz kopš 1994. gada, tās kopējais apjoms sasniedzis apmēram 1,8 miljardus eiro, bet pērn nepilnus 160 miljonus eiro.
Turpinām ziņas
Sākoties vasarai un aktīvākai ceļošanas sezonai, epidemiologi atgādina vecākiem aktīvi interesēties un regulāri sekot līdzi vakcinācijas datiem savā un sava bērna Potēšanas pasē un ievērot vakcinācijas kalendāra norādījumus. Pēdējo mēnešu laikā vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar Eiropas slimību kontroles un profilakses centra pieejamajiem datiem, visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži. Turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu. Arī Latvijā vērojams garā klepus saslimstības pieaugums. Tāpat arī vairākās ekonomiskās zonas valstīs nav pietiekams imunizācijas līmenis pret masalām, ik pa laikam tiek novērots arī masalu gadījumu skaita un uzliesmojumu pieaugums. Plānojot ceļojumus un brīvā laika aktivitātes, aicinām pārliecināties, ka laikus ir veikta nepieciešamā vakcinācija.
Lai nodrošinātu Latvijā esošo Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas apgūt latviešu valodu un integrēties sabiedrībā, valdība atbalstījusi Izglītības ministrijas ieceri Ukrainas bēgļu bērniem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, no šī gada 1. septembra likt obligāti pamatizglītību apgūt klātienē kādā no Latvijas skolām. Par minētajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā vēl būs jālemj Saeimā. Gaidāms, ka likumprojektu Saeima steidzamā kārtā skatīs jau ceturtdienas, 13. jūnija, sēdē.
Un vēl
Jūnija pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 grāds jeb 1,4 grādi virs klimatiskās normas. Jūnija sākumā laiks bija vidēji trīs grādus vēsāks nekā maija beigās, kas kļuva par siltākajām valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Zemākā gaisa temperatūra jūnija pirmajā dekādē bija +2,4 grādi 10.datumā Madonā, bet maksimālā temperatūra bija +26,9 grādi 2.jūnijā Daugavpilī.
Nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 18,5 milimetri jeb 119% no dekādes normas. Vairāk lija Kurzemē un Zemgalē, bet lielākais sausums saglabājās Vidzemē. Prāvākais nokrišņu daudzums novērojumu stacijās bija 41,8 milimetri Bauskā; vismazāk lija Ogresgalā, kur reģistrēti vien 4,8 milimetri nokrišņu. Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 75% - no 69% Pāvilostā līdz 80% Bauskā. Stiprākās vēja brāzmas - 19,3 metri sekundē - tika novērotas 10.jūnijā Ventspilī.
Kalendārās vasaras pirmais mēnesis iesākās ar siltu laiku un biežiem pērkona negaisiem, atsevišķās vietās krita krusas gaudi un nelielos viesuļos lūza koki vai to zari. Jūnija sākumā pērkona lietusgāzes izskaloja zemes ceļu Puzē, bet Rēzeknes novadā zibens nospēra vairākas mājas pīles. Savukārt 9.jūnijā Liepājā tika novērots neliels viesulis, Saldus novada Ezeres pagastā - piltuvveida mākonis.
Līdz 2029.gada nogalei nacionālā un pašvaldību līmenī tiks izveidota un attīstīta profesionālā atbalsta sistēma pedagogiem, tam paredzot Eiropas Savienības fondu atbalstu 67,8 miljonu eiro apmērā. Valdības plāns paredz, ka nacionālā līmenī iecerēts izveidot tādu profesionālā atbalsta sistēmu, kas spēj risināt mācību satura, metodikas un didaktikas jautājumus. Savukārt pašvaldību līmenī tiks stiprinātaa profesionālā atbalsta spējas, kas nodrošinās zinošu un profesionālu speciālistu kopienu, kas pedagogiem spēs sniegt nepieciešamo atbalstu uz vietas. Finansējumu, ko saņems Valsts izglītības satura centrs, novirzīs vispārējās izglītības metodiskajiem atbalsta materiāliem.Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Līdz 2030.gadam izveidos profesionālā atbalsta sistēmu pedagogiem; Sāks īstenot pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu; un Likteņdārzā iesvētīs ekumēnisku lūgšanu vietu
Lai mazinātu pērnā gada 7. augusta vētras radītos zaudējumus, valdība augkopju atbalstam no valsts budžeta piešķirs miljons 135 tūkstoši eiro. Pērnā gada 7. augustā Latvijā tika pieredzēts spēcīgs negaiss, kas atnesa lielgraudu krusu, vētru un stipras lietusgāzes, nodarīja postījumus vairākos Latvijas reģionos, un negaisa skartajās teritorijās bojā gāja ievērojama daļa lauksaimniecības kultūraugu sējumu un stādījumu. Kopumā tika saņēmti 337 ziņojumi par vairāk kā 19 hektāriem cietušu lauksaimniecības kultūraugu platību, kura veido 21% no kopējās deklarētās platības valstī. No kopējās cietušās platības 51% bija apdrošināti. Kopējais zaudējums lauksaimniekiem tika aprēķināts 7,9 miljoni eiro apmērā. Valsts atbalsts paredzēts tikai neapdrošinātajām platībām. Uz to pretendē 133 saimniecības. Kompensācijas apmēru noteiks individuāli.
Ministrijām līdz mēneša beigām jāiesniedz precizēti priekšlikumi Latvijas Austrumu pierobežas stiprināšanas rīcības plānam. Kā uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, turpinot pilnveidot Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam projektu, ir ļoti svarīga savstarpējā ministriju sadarbība un iesaiste.
Vācijas parlamentā Bundestāgā galēji labējo un galēji kreiso partiju deputāti vakar boikotēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runu. Kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtes apvienība pasākumā nepiedalījās vispār, savukārt eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" līderi paziņoja, ka partija atsakās klausīties runātāju, kas tērpies kamuflāžas apģērbā. Zelenskis Berlīnē piedalījās starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu.
Jau ziņots, ka Vācijas kanclera Olafa Šolca koalīcijas valdība kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ir stingri atbalstījusi Ukrainu un piegādājusi Kijivai ieročus. Tomēr sabiedriskā doma joprojām ir sašķelta par šo pieeju. Daļa vāciešu baidās, ka atbalsts Ukrainai var ievilkt Vāciju karā, savukārt citi pauduši sašutumu par naudas summām, kas tiek tērētas Ukrainai.
Polija paziņojusi par plāniem vēl šonedēļ pie robežas ar Baltkrieviju atjaunot ierobežotas piekļuves buferzonu, lai atturētu nelegālos migrantus no ieceļošanas valstī. Buferzona sāks darboties no ceturtdienas un stiepsies divos posmos un vairāk nekā 60 kilometrus teritorijās, kur ir vislielākais nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits.
Jau vēstīts, ka Polija 2022.gadā uzcēla piecus metrus augstu metāla žogu gar robežu ar Baltkrieviju, lai atturētu migrantus, aprīkojot to ar tūkstošiem kameru un kustību sensoriem. Līdzīgi pasākumi ir ieviesti arī gar tās robežu ar Krieviju.
Turpinām ziņas
Valdība sāks īstenot pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu, uzdodot ekonomikas ministram un finanšu ministram līdz 15.jūnijam pieņemt lēmumu par programmas finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādi saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu. Šobrīd plānotās kopējās projekta investīcijas ir 100 līdz 125 miljoni eiro. Investīciju apjoms tiks precizēts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Tiek prognozēts, ka līdz 2028.gadam pašvaldības pieprasīs 455 dzīvokļus, no kuriem 61% būs vienistabas dzīvokļi. Kopumā plānots līdz 2030.gadam sadarbībā ar Eiropas investīciju banku Latvijā uzbūvēt 1000 jaunus mājokļus.
Jaunais zāļu uzcenojuma modelis, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas, varētu stāties spēkā 1.novembrī. Veselības ministrija neplāno atkāpties no solījuma rudenī samazināt recepšu zāļu cenu par 15-20%, "lai iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz Lietuvu un Igauniju pēc lētākiem medikamentiem", kurus Latvijā augsto cenu dēļ nevar atļauties. Lielākās izmaiņas skars recepšu medikamentus, kas maksā septiņus un vairāk eiro, jo tieši to dēļ Latvijas iedzīvotāji brauc uz Lietuvu un Igauniju. Piemēram, ja recepšu zāles maksā 24 eiro, tad pēc izmaiņām tās maksātu 18,70 eiro. Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā būs jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi gadā.
Un vēl
Svētdien, 16.jūnijā Likteņdārzā svinīgi atklās un iesvētīs ekumēnisku brīvdabas kapelu. Svētbrīdī piedalīsies Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis. Jau vēstīts, ka 2022.gadā pēc Kokneses fonda padomes lūguma arhitekts Andris Kronbergs izstrādāja projektu lūgšanu vietai - brīvdabas kapelai Likteņdārza teritorijā, un 2023.gada nogalē projekts tika veiksmīgi īstenots. Kapela iecerēta kā vieta, kur ikviens varēs rast mieru un garīgu spirdzinājumu, nodoties lūgšanām, kā arī tā būtu vieta laulībām, kristībām vai citiem ģimenēm būtiskiem brīžiem. Iespējams, kapela varētu kļūt par iecienītu apstāšanās vietu arī svētceļniekiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sodījis pirmās partijas par pārkāpumiem Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā KNAB sācis piecus administratīvā pārkāpuma procesus, tajā skaitā četros procesos KNAB pieņēmis lēmumus saukt pie administratīvās atbildības un piemērot naudas sodus politiskajām partijām "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei", kā arī partiju apvienībai "Tauta. Zeme. Valstiskums". Šīm politiskajām organizācijām KNAB piemērojis naudas sodus 2 tūkstoši 800 eiro kopsummā. Lēmumi pieņemti saistībā ar savlaicīgi neiesniegtiem paziņojumiem par aģitācijas izvietošanu. Tāpat viens lēmums pieņemts attiecībā uz partiju "Stabilitātei" par aģitācijas materiālu izvietošanas kārtības neievērošanu, proti, tirāžas nenorādīšanu.Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB sodījis pirmās partijas par pārkāpumiem EP priekšvēlēšanu periodā; Atbalsta Rēzeknes domes atlaišanu; un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta. Šodien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka. Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no Iekšzemes kopprodukta 2022.gadā līdz 17,9% šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no Iekšzemes kopprodukta. Šī ir pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā.
Stiprinot Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību, patlaban uz Latvijas – Krievijas robežas žogs izbūvēts aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopējā robežas apjoma - 283 kilometriem. Būvdarbi vienlaikus norit 6 darbu daļās. Žogu prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
NATO jāuzņemas vadošā loma atbalsta organizēšanā Ukrainai, akcentēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē, ar kuru vakar noslēdzās NATO Austrumu flanga valstu samits. Viņš atzīmēja, ka tā dēvētā Bukarestes deviņnieka valstu sanāksmē daudz runāts par gaidāmo alianses samitu Vašingtonā, ASV, un par to, kā nākotnē padarīt NATO atbalstu Ukrainai intensīvāku. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka Bukarestes deviņnieka valstis spēlē svarīgu lomu NATO atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanā. Šajās valstīs atrodas deviņas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Tāpat Bukarestes deviņnieka valstis piedalās dažādos citos atturēšanas un aizsardzības pasākumos, kā arī sniedz ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Grieķijas populārākais tūristu apskates objekts – Atēnu Akropole – dienas vidū slēgts apmeklētājiem saistībā ar karstuma vilni valstī. Grieķijas Kultūras ministrija informē, ka UNESCO sarakstā iekļautais arheoloģiskā mantojuma objekts tiek slēgts no pusdienlaika līdz pulksten pieciem pēcpusdienā. Meteorologi prognozē, ka šodien un rīt Atēnās gaisa temperatūra sasniegs 43 grādus pēc Celsija skalas. Amatpersonas pieļauj, ka šā gada pirmā karstuma viļņa dēļ, kas savu maksimumu sasniegs šodien un rīt, ierobežojumus Grieķijā varētu paplašināt.
Turpinām ziņas
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu. Tas virzīts, ņemot vērā, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu. Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju.
Domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrācijai pašvaldības vadību varēs uzticēt uz laiku līdz pusotram gadam, to paredz TBlatītie grozījumi likumā. Iepriekš kā maksimālais termiņš pagaidu administrācijas bija piedāvāti divi gadi. Plānots precizēt regulējumu, ka ir divi gadījumi, kad jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbosies pagaidu administrācija, ja Saeima būs pieņēmusi likumu par domes atlaišanu. Viens gadījums būs, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām būs palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, un otrs gadījums būs, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā deviņi mēneši, bet ne vairāk kā 18 mēneši.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā gaidāms siltāks laiks un gaisa temperatūra nedēļas vidū var sasniegt +30 grādus, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās diennaktīs vietām īslaicīgi līs, reizēm lietus mākoņi skars plašākas teritorijas. Vējš pārsvarā būs lēns. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +5..+13 grādi, pēcpusdienās gaiss iesils līdz +16..+22 grādiem, svētdien termometra stabiņš vietām jau sasniegs +25 grādus. Nākamās nedēļas vidū gaisa temperatūra var pakāpties līdz +30 grādiem, iespējamas stipras pērkona lietusgāzes. Turklāt pastāv varbūtība, ka ieradīsies ciklons ar spēcīgu lietu un vēju, tādēļ karstums var būt īslaicīgs. Arī prognozes Jāņiem pagaidām ir mainīgas.