Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 13.jūnijā
- 13 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izvirzījusi prasību, ka minimālajai algai ir jāaug vienlaikus ar neapliekamā minimuma un vidējās darba samaksas pieaugumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024.gada 1. ceturksnī vidējā alga valstī pieauga par 11% un sasniedza tūkstoš 623 eiro mēnesī. Arodbiedrības ir izteikušas priekšlikumu, kas, balstoties uz Eiropas Padomes pieņemto Direktīvu par adekvātu minimālo algu, Latvijai par pienākumu uzliek pārņemt direktīvas noteikumus nacionālajos normatīvajos aktos. Arodbiedrības ieskatā, lai panāktu adekvātu minimālās algas līmeni, tas būtu jānosaka 50% līmenī no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa rādītāja par vidējo darba samaksu valstī. Ja tiktu izpildītas arodbiedrību maksimālās prasības, tad 2025.gadā minimālā alga būtu jāpaaugstina līdz 810 eiro. Zinot, ka tāds solis netiks sperts, arodbiedrības rosina nākamgad noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Minimālajai algai ir jāaug vienlaikus ar neapliekamā minimuma un vidējās darba samaksas pieaugumu; "Gaso" vasarā rekonstruēs dabasgāzes apgādes sistēmu Jēkabpilī; un Sarunu festivālā "Lampa" varēs apmeklēt 340 pasākumus.
Noslēdzot darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums nav atbalstījis nedz dažu novadu atjaunošanu, nedz atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas. "Par" novadu atjaunošanu un atteikšanos no minētās apvienošanās balsoja Zaļo un zemnieku savienības un "Apvienotā saraksta" deputāti, savukārt vai nu "atturējās", vai "pret" balsoja parlamentārieši no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Nacionālās apvienības. Komisija grozījumus likumā vakar atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā. Gala lēmumu šajos jautājumos pieņems Saeima. Likumprojektā palikusi tā sākotnējā redakcija, kas joprojām paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties pētījumā par pārtikas izšķērdēšanu, daloties ar savu viedokli un atklājot anketā savus pārtikas patēriņa paradumus, aicina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kuras pētnieki analizēs gan mājsaimniecību, gan pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumu situāciju un sniegs priekšlikumus pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai. Pārtikas izšķērdēšanas problemātiku pamato "Eurostat" dati par 2023. gadu, kuros atklājas milzu apmēri saražotajiem pārtikas atkritumiem – 58 miljoni tonnu gadā, kas ir aptuveni 131 kilograms uz vienu iedzīvotāju. Pārtikas izšķērdēšanai ir negatīva ietekme gan uz vidi, jo tā rada siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan uz ekonomiku, jo katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 130 miljardi eiro. Turklāt šai problēmai ir paradoksāla ietekme uz sabiedrību. Lai gan milzīgs apjoms pārtikas tiek izmests atkritumos, daļa iedzīvotāju joprojām nevar sev nodrošināt pilnvērtīgu ēdienreizi.
Krievijas uzbrukums ES un NATO valstīm ir ļoti iespējams scenārijs - ar šādu paziņojumu nācis klajā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, uzstājoties Ukraine Recovery Conference 2024, kas notika Berlīnē, ziņo unian.net. Viņš norādīja, ja paskatās uz pasauli no Varšavas puses, 250 km uz ziemeļiem atrodas Kaļiņingrada, un ir pilnīgi iespējams, ka krievi tur glabā 100 atomgalviņu. Tas nozīmē, ka uzbrukums par Eiropas Savienību ir pilnīgi iespējams. Sikorskis arī teicis, ka nav izslēgta iespēja, ka Kremlis pie Kaļiņingradas pie Polijas robežas jau ir izvietojis aptuveni simts atomčaulu un gatavojas eskalācijai. Tāpat Sikorskis arī atgādināja, ka krievi ik pa laikam pārkāpj Polijas gaisa telpu, palaižot savas raķetes, lai uzbruktu.
Saistībā ar ģeopolitisko situāciju un jaunu apdraudējumu rašanos Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi atņemt Lietuvas pilsonību dubultpilsoņiem, ja viņi atbalsta agresoru un apdraud nacionālo drošību. Ministrija izstrādājusi atbilstošus grozījumus Pilsonības likumā. Ministrijā norāda, ka ierosinātie grozījumi paredz ierobežot iespējas personām, kuras ir uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai, saņemt vai atjaunot Lietuvas pilsonību, kā arī paredzēs paplašināt pamatojumu, ar kādu var anulēt pilsonību.
Turpinām ziņas
Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" šogad jūnijā, jūlijā un augustā rekonstruēs dabasgāzes apgādes sistēmu Jēkabpilī. Visu vasaru "Gaso" Jēkabpils iecirknis īstenos kondensāta savācēju un hidroslēgu rekonstrukcijas programmu. Minētie darbi ir sākti un turpināsies Jēkabpilī Celtnieku ielas mikrorajonā un Krasta ielas mikrorajonā. Kopumā plānots rekonstruēt sešus kondensāta savācējus un 10 hidroslēgus. Darbu veikšana notiks sadalot mikrorajonus nosacītās daļās, lai pēc iespējas samazinātu atslēdzamo objektu skaitu un dabasgāzes pārtraukumu ilgumu. Veicot darbus, tiks pārtraukta gāzes apgāde daudzdzīvokļu māju un dažu privātmāju patērētājiem, par ko lietotāji tiks brīdināti savlaicīgi pirms darbu sākšanas. Dabasgāzes pārtraukums plānots ne ilgāk par 48 stundām katram objektam. Gāzes apgādes sistēmas rekonstrukcijas laikā tiks veikti arī rakšanas darbi, kas iedzīvotājiem var radīt zināmas īslaicīgas neērtības, bet ielu slēgšana nav plānota.
Madonas novada pašvaldība rīko elektronisko izsoli Meirānu Kalpaka pamatskolai. Nekustamais īpašums sastāv no vienas zemes vienības 1,87 hektāru platībā, skolas ēkas, šķūņa ar pagrabu un šķūņa. Nekustamais īpašums tiek pārdots izsolē ar augšupejošu soli elektronisko izsoļu vietnē izsoles.ta.gov.lv. Izsole ilgst līdz 11.jūlija pusdienlaikam. Izsoles sākuma cena 76 tūkstoši eiro. Izsoles solis 100 eiro. Nodrošinājuma maksa 7 tūkstoši 600 eiro.
Un vēl
Desmitajā sarunu festivālā "Lampa", kas 5. un 6.jūlijā notiks Cēsīs, 62 norises vietās būs vairāk nekā 340 pasākumi. Tos piedāvās 245 rīkotāji par dažādām tēmām, piemēram, cilvēks, izglītība, finanses un ekonomika, drošība un tieslietas, Eiropa un pasaule, valsts un sabiedrība, kultūra un prāta atpūta, vide un ilgtspēja, mediji, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, mentālā veselība. Tāpat būs iespēja piedalīties dažādās interaktīvās un izklaidējošās spēlēs, darbnīcās, diskusijās, sarunās, vērot iestudējumus un sporta pārraides, kā arī būt lieciniekiem raidierakstu dzīvajam izpildījumam.
Ieeja festivālā bez maksas.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektā ne vien ir jāmeklē atbildīgie par līdzšinējām neveiksmēm, bet arī jākoncentrējas uz lēmumiem, lai projektu sekmīgāk virzītu uz priekšu, šādu pozīciju paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Viņš saredz gan diskusiju Ministru kabineta līmenī, gan nepieciešamību runāt visām trim Baltijas valstu valdībām par to, kā tālāk šo projektu attīstīt, kā risināt līdzīgās problēmas, ieskaitot finansējumu, projektēšanu un termiņus, ņemot vērā arī militārās mobilitātes aspektu.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņems kriptovalūtas likumu; Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Varakļānu un Madonas novada apvienošanu; un Izdota pirmā latviešu oriģinālliteratūras stāstu grāmata vieglajā valodā,
Jau ziņots, ka izpētē Valsts kontrole secināja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts. Valsts kontrole min, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. Tāpat Valsts kontrole norāda, ka "Rail Baltica" projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus.
Jaunais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, ko Saeima galīgajā lasījumā varētu skatīt šodien, noteiks galveno kriptovalūtas tirgus uzraugu un arī regulēs līdz šim neregulēto tirgu. Tirgus dalībniekiem arī būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata, lai varētu nodrošināt tirgus pārskatāmību. Tas nozīmē, ka turpmāk prasības būs stingrākas, un tas nākšs par labu iedzīvotājiem, kuri vēlas ieguldīt vai izmantot šos pakalpojumus. Savukārt nozari pārraugošā Latvijas Blokķēdes asociācija aicina ieviest konkurētspējīgu likumu un mazināt atpalicību no kaimiņiem.
Jautājumu par to, kā virzīties ar pensiju indeksāciju šajā un nākamajā gadā, plāno risināt nākamā gada budžeta veidošanas sarunās, secināms no apspriedēm Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamgad indeksēt visas pensijas, šogad – daļu, taču Finanšu ministrija šo sarunu mudina atlikt līdz augustam, kad būs zināmas ekonomikas attīstības prognozes, uz ko balstīsies budžeta izveides procesā. Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina reizi gadā – no 1. oktobra. Tas notiek 50% apjomā no pērnā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas pērn bija 609 eiro. Gadījumos, kad pensija ir lielāka, indeksē tikai daļu līdz 609 eiro. Pilnā apjomā pensijas indeksē politiski represētajiem un Čornobiļas atomelektrostacijas sprādziena seku likvidēšanas dalībniekiem.
Ukrainā turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Krievijas pierobežas Harkivas un Sumu apgabalos. Lielu daļu cilvēku uz laiku izmitina īpašos uzņemšanas un tranzīta centros Harkivā. Cilvēkus no apdraudētajiem rajoniem izved varas iestādes ar brīvprātīgo un humānās palīdzības organizāciju palīdzību, un centros Harkivā viņus reģistrē kā iekšēji pārvietotas personas. Iedzīvotājiem sniedz dažāda veida humāno palīdzību un organizē viņu ceļu uz pagaidu mītnes vietām. Lielākā daļa evakuēto izteikuši skaidru vēlmi palikt pie ģimenes locekļiem vai mitekļos Harkivā, lai varētu atgriezties mājās, kad situācija to ļaus. Daudzi no viņiem ir seniori ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti, kuri spēja paņemt līdzi tikai dažas lietas. Iedzīvotāji turpina pamest arī piefrontes rajonus Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos.
Šveices pilsētā Bāzelē sākusies viena no Eiropā lielākajām mākslas izstādēm publiskajā vidē. Darbi izvietoti ielās un laukumos, kā arī dažādās sabiedriskās vietās un ēkās. Cilvēki aicināti izpētīt bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un pārdomas rosinošus laikmetīgās mākslas darbus, kas kopā rada jaunus dialogus un perspektīvas. Izstādes kuratore Stefanija Heslere pasākuma ietvaros vēlējās pētīt transformāciju globalizācijā, ekoloģijā un tirdzniecībā, tāpēc šim mērķim izmantotas arī tukšas veikalu un restorānu telpas. Ārpus telpām Clara-strasse ielā izstādītas vairāk nekā 20 konkrētajai vietai raksturīgas instalācijas, kas savieno izstāžu laukumu ar Reinu, bet citviet ir pirātu karogu rinda un daudzi citi mākslas objekti.
Turpinām ziņas
Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Varakļānu un Madonas novada apvienošanu. Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns informē, ka biedrība "Latgolys Saeima" nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam ar lūgumu respektēt Latgales kongresa 2022.gada aprīlī pieņemto rezolūciju, kura nosaka Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā un valsts pārvaldes Latgales teritoriālajās struktūrās. Biedrība "Latgolys Saeima" uzskata, ka Varakļānu novads ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tiek paustas bažas, ka novads zaudēs savu unikālo kultūrvidi, kā tas jau ir noticis laika gaitā no Latgales atdalītajās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kas atrodas Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionos.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu pašvaldību sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurā kara gadījumā cita starpā pašvaldības aicinātas palīdzēt ielu plāksnīšu aizkrāsošanā, barikāžu veidošanā un iedzīvotāju apbedīšanā. Šis dokuments ir vadlīniju pirmā versija Latvijas pašvaldību darbībai militāra apdraudējuma gadījumā, kuru izstrādē tikusi ņemta vērā Ukrainas pašvaldību pieredze Krievijas uzbrukuma laikā un Aizsardzības ministrijas, NBS un citu institūciju un organizāciju līdzšinējās sadarbības pieredze. Vadlīnijās uzsvērts, ka viena no pašvaldību funkcijām ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
Un vēl
Latvijas grāmatniecības vēsturē pirmo reizi izdota grāmata “Stāsti vieglajā valodā”. Tā ir iespēja lasītājiem iegādāties latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā. Šāds valodas jēdziens Latvijā pastāv jau 25 gadus, taču izpratne par to, sabiedrības izglītotība un resursu pieejamība vieglajā valodā aizvien ir nepietiekama. Šobrīd Latvijas grāmatnīcās nav iespējams brīvi iegādāties grāmatas vieglajā latviešu valodā. Tāpēc ar šo projektu sākas ļoti nepieciešamas un vēl neizstrādātas nozares literāru darbu sērija. Grāmata izdota izdevniecībā “Valters un Rapa” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu un Vieglās valodas aģentūru.
Atbilstoši militārā poligona "Sēlija" attīstības plāna pirmās kārtas izpildes grafikam valstij piederošajās teritorijās sākti pirmie atmežošanas darbi 450 hektāru platībā. Līgums par meža platību atmežošanu noslēgts ar AS "Latvijas valsts meži". Līdzās atmežošanai militārajam poligonam paredzētajās teritorijās "Latvijas valsts meži" veic arī uzturēšanas darbus citās blakus esošajās valsts mežu platībās atbilstoši uzņēmuma apsaimniekošanas plāniem. Jau ziņots, ka 2023.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma Militārā poligona "Sēlija" izveides likumu, nosakot tā atrašanos Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās, kā arī piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Sākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona "Sēlija" izveidei; Vidzemes plānošanas reģions izveido interaktīvo karti remigrantiem savstarpējo saikņu veidošanai; un
Peronu modernizācijas projektu četrās elektrificētajās dzelzceļa līnijās paredzēts īstenot līdz 2024.gada beigām. Sākotnēji peronu modernizāciju bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, tad līdz šā gada vasarai. Precīzāku projekta noslēguma datumu varēs pateikt vasaras otrajā pusē, kad būs pilnīgi skaidrs visu staciju būvdarbu statuss. Jau modernizētas vairākas esošās stacijas, kas nodotas ekspluatācijā un pasažieru lietošanā. Vakar atklātā Bieriņu/Bērnu slimnīcas stacija, kas darbosies slēgtās Atgāzenes stacijas vietā, ir pirmā jaunizbūvētā stacija. Ekspluatācijai nodoti vairāki modernizētie peroni Rīgā un Saulkrastu līnijā, bet vēl jāturpina modernizēt stacijas Tukuma un Lielvārdes līnijā. Kopumā projektā būs sešas jaunas stacijas.
Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus. Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro.
Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze parakstījušas vienošanos par 6,29 miljonu eiro vērta patruļkuģa iegādi robežsardzes vajadzībām. Šobrīd robežsardzes rīcībā esošie kuģi būvēti pirms vairāk nekā 40 gadiem, tāpēc nepieciešams uzlabot robežsardzes spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumu, iegādājoties jaunāku patruļkuģi. Paredzēts iegādāties patruļkuģi, kas nav vecāks par desmit gadiem. Projekta kopējās izmaksas ir 6,2 miljoni eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2025. gada 30. aprīlim.
Eiropas Komisija vakar brīdināja, ka pēc izmeklēšanas saistībā ar negodīgām subsīdijām Ķīnā ražotiem elektriskajiem automobiļiem no nākamā mēneša piemēros augstākas importa nodevas, ja vien šo jautājumu abām pusēm neizdosies atrisināt pārrunu ceļā. Eiropas Komisija secinājusi, ka Ķīna negodīgi piešķīrusi subsīdijas elektrisko automobiļu ražotājiem, un paziņojusi, ja pārrunās ar Ķīnas iestādēm netiks rasts efektīvs risinājums, šīs pagaidu nodevas tiks ieviestas no 4. jūlija. Šo nodevu apjoms varētu sasniegt pat 38%, salīdzinot ar pašreizējiem 10%.
Starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju atsākas tā dēvētais skaļruņu karš. Propagandas atskaņošana pāri robežai ir kārtējais mēģinājums ietekmēt otras valsts iedzīvotājus. Pēc tam, kad Ziemeļkoreja nedēļām ilgi palaida vairāk nekā tūkstoš gaisa balonu ar atkritumiem uz Dienvidkoreju, tā atriebās, pirmo reizi pēdējo gadu laikā pa skaļruņiem uz robežas raidot pret Ziemeļkoreju vērstu propagandu. Tagad Dienvidkorejas militārpersonas apgalvo, ka arī Ziemeļkoreja uzstāda skaļruņus uz robežas, lai gan tā vēl nav sākusi propagandas pārraides. Spriedze starp totalitāro Ziemeļkoreju un demokrātisko Dienvidkoreju ilgst kopš militārā konflikta pagājušā gadsimta 50. gados, un tikpat regulāri ir psiholoģiskā kara elementi, tajā skaitā mēģinājumi ar propagandas palīdzību ietekmēt otras puses iedzīvotājus.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti kopumā vairāk kā četri tūkstoši jauni uzņēmumi, kas ir par 1,1% jeb 45 uzņēmumiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Jēkabpils novadā pagājušajā mēnesī reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, no kuriem viena ir akciju sabiedrība “Zīles zemes”, kas ir vienīgā maijā reģistrētā akciju sabiedrība Latvijā. Tā atrodas Ābeļu pagastā. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir uzņēmums SIA "Zīles JA", kas pērn strādāja ar vairāk nekā 260 tūkstošu apgrozījumu, tomēr uzņēmums pārskata gadu noslēdza ar 56 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu - interaktīvo karti. Tā ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības. Novērots, ka daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Savukārt tie, kuri tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mudinājis meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Tā radās ideja veidot interaktīvo karti.
Un vēl
Rīt, 14.jūnijā Jēkabpilī notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Tas sāksies vienos dienā ar Svēto misi Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā un divos dienā turpināsies ar Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi pie piemiņas akmens 14.jūnija parkā.
Piemiņas pasākumi notiks arī novada pagastos. Viesītē pilksten 10 sāksies atceres brīdis pie akmens “Komunistiskā genocīda upuriem”. Pulksten 11 Saukā Smiltaines kapsētā noritēs atceres brīdis Komunistiskā genocīda upuriem pie krusta “Kam atdusas vieta svešumā”.
Tāpat arī pulksten 11 piemiņas brīdis Komunistiskā genocīda upuriem paredzēts Salā pie Auzānu kapiem. Jau ziņots, ka līdz 28.jūnijam Jēkabpils galvenajā bibliotēkā skatāma tematiska izstāde “14.jūnijs, diena, kura neizgaist…”.
Tāpat arī vēstīts, ka 1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju jūniju bez iepriekšēja brīdinājuma, paskaidrojumiem un tiesas sprieduma 15 tūkstoši 425 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju tika apcietināti un izsūtīti uz koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. No Jēkabpils tās bija 43 ģimenes.
Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā mēnesī saņems 10 tūkstoši 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas. Šie līdzekļi nāk no Eiroparlamenta budžeta un visi deputāti saņem vienādu algu. Deputātu biroju algošanai Eiroparlaments atvēlējis 28tūkstoši 696 eiro mēnesī. Tāpat arī Eiroparlamenta deputātiem ir tiesības papildus algai saņemt piemaksas izdevumu segšanai, kuri radušies, pildot parlamentāros pienākumus. Piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta līdz 4 tūkstoši 950 eiro mēnesī un ir domāta, lai varētu segt biroja īri dalībvalstī, kurā viņi ievēlēti, informācijas tehnoloģiju aprīkojumam un programmatūrai, biroja piederumiem, mobilajiem tālruņiem un mobilo sakaru un interneta abonementam. Tāpat Eiroparlamenta deputāti saņem dienas naudu 338 eiro dienā, ko dēvē arī par uzturēšanās izdevumu maksājumu.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latviju pārstāvošie deputāti EP mēnesī saņems ap 10 400 eiro pirms nodokļiem, Skolēniem līdz Jāņiem ir iespēja atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas apguves; un Aicina donorus ziedot asinis.
Lai demonstrētu NATO dalībvalstu spēju ātri reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu, pašlaik Baltijas jūras reģionā notiek ikgadējās "Baltops" mācības. Tās tiek rīkotas jau ilgāk nekā pusgadsimtu – 53. reizi. Sākotnēji mācības veidotas, lai spētu pretoties Padomju Savienības militārajam potenciālam, tagad šī ir NATO austrumu flanga stiprināšana. Mācību mērķis – veicināt jebkura veida sadarbību starp zemes, gaisa un jūras spēkiem. Un grūtākais ir panākt, lai 20 valstu karavīri, kas piedalās mācībās, darbotos, kā vienots veselums. "Baltops" mācībās kopumā piedalās 85 gaisa kuģi, vairāk nekā 50 kuģu un aptuveni 9 tūkstoši karavīru. Mācības noslēgsies 20. jūnijā.
Iebilstot pretnostatīt kultūru un sportu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti tomēr nolēma virzīt tālākai izskatīšanai iniciatīvu par Eirovīzijai paredzētā finansējuma novirzīšanu Latvijas sportam. Iniciatīvas autors Kristaps Bogdanovičs aicināja pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā, jo esot visai apšaubāmi, vai Eirovīzija būtiski palīdzot Latvijas tēlam un reputācijai. Viņaprāt, cilvēki, kuri piedalās dziesmu konkursā, mēdz uzvesties piedauzīgi un to arī afišē kā normu. Bogdanoviča ieskatā, nav normāli, ka Latvijas Biatlona federācijai ir jāvāc ziedojumi, lai startētu pasaules čempionātā, kas, pēc iniciatīvas autora domām, pilnīgi noteikti ir svarīgāk par Eirovīziju. Tikmēr vairāku citu komisijas locekļu ieskatā, iniciatīva nav atbalstāma, jo nākotnē tad varētu sagaidīt vēl vairākas iniciatīvas, kas aicinātu atņemt naudu vienam, lai iedotu citam.
Ar deputātu un darbinieku evakuāciju Saeimā notika civilās aizsardzības mācības, kuru laikā tika imitēts gāzu uzbrukums. Mācību mērķis bija pārbaudīt parlamenta darbības nepārtrauktības plānā ietvertos rīcības algoritmus, kā arī atsevišķu informācijas sistēmu darbību. Saeimas deputāti un darbinieki parlamenta ēkas atstāja bez liekas kavēšanās. Jēkaba iela ap parlamenta ēkām mācību laikā tika slēgta un pie Saeimas dežurēja operatīvo dienestu pārstāvji. Pirms evakuācijas deputāti saņēma īsziņu par nepieciešamību evakuēties.Turpmāk mācības parlamentā notikšot regulāri.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēsta, ka panācis vienošanos ar Ungāriju, kas solījusi vairs nebloķēt palīdzību Ukrainai. Viktora Orbāna vadītā Ungārijas valdība jau ilgstoši centusies bloķēt visu veidu palīdzību Ukrainai, it īpaši Eiropas Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka NATO no ASV pārņems atbalsta koordināciju Ukrainai, raizējoties par gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu neprognozējamo rezultātu, ir svarīgi nodrošināties, lai Ungārija netorpedētu palīdzību Ukrainai arī NATO līmenī. Ziemeļatlantijas alianse visus savus lēmumus pieņem vienprātīgi, faktiski piešķirot veto tiesības jebkurai no 32 NATO dalībvalstīm. Tāpēc šī vienošanās ar Ungāriju ir tik svarīga. Gaidāms, ka NATO samitā Vašingtonā valstis vienosies par jaunu sistēmu ilgtermiņa militārās palīdzības un apmācību nodrošināšanai Ukrainai.
Nīderlande apsverot domu pārtraukt dalību starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, ziņo ārvalstu mediji. Tas skaidrojams ar šā gada pārstāvja Josta Kleina diskvalifikāciju. Nīderlandes raidorganizācija "Avrotros" aicinājusi risināt konkursa strukturālās problēmas un draudējusi neiesniegt pieteikumu nākamajam konkursam, kamēr netiks veikti uzlabojumi. Eirovīzijas organizatori šobrīd izmeklējot incidentu, kurā tika iesaistīts Nīderlandes pārstāvis, un šī esot bijusi pirmā reize, kad kāds dalībnieks ticis diskvalificēts pēc iekļūšanas lielajā finālā.
Ilgus gadus šķietami necilajam papirusa gabaliņam pētnieki pārāk lielu uzmanību nepievērsa. Tas desmitgadēm ilgi atradās Kārļa fon Osecka vārdā nosauktā akadēmiskajā bibliotēkā Hamburgā, Vācijā, un nešķita nekas interesants un īpašs. Vien nupat nācis klajā, ka tas patiesībā ir senākā mums zināmā rakstiskā liecība par Jēzus bērnības gaitām, raksta "New York Post". Minētais teksts ir fragments no Toma evaņģēlija. Pētnieki uzskata, ka tas varētu būt tapis ap mūsu ēras otro gadsimtu. Fragments ir nepilnīgs, taču analīze liecina, ka tā ir daļa no Toma evaņģēlija, kurā stāstīts par Jēzus bērnības gaitām, tajā skaitā par vienu no viņa paveiktajiem tā dēvētajiem brīnumiem. Proti, kur Jēzus rotaļājies pie upes un no māla izgatavojis bezdelīgas. Kad Jāzeps esot Jēzu sarājis par šādu niekošanos svētdienā, tobrīd piecus gadus vecais Jēzus esot sasitis kopā plaukstas, un māla bezdelīgas tapušas dzīvas.
Turpinām ziņas
Skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam vēl var rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveida iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātajam sadarbībā ar skolu jānodrošina iespēja skolēnam apgūt citu svešvalodu.
Jēkabpils novadā pagaidām tikai vienā skolā skolēns atteicies apgūt krievu valodu, lūdzot nodrošināt citu svešvalodu. Domes priekšsēdētāja vietnies Kultūras un Izglītības jautājumos Alfons Žuks informēja, ka nedz novada Izglītības pārvalde, nedz pašvaldība neapkopo šādu informācu. Šis jautājums atstāts mācību iestāžu ziņā. Tāpēc neesot statistikas cik un vai Jēkabpils novadā skolēni atsakās no krievu valodas kā otras svešvalodas apguives. Tikmēr novada izpilddirektors Uldis Skreivers zināja teikt, ka viņa rīcībā ir informāciju par vienu gadījumu, kur Sūnu pamatskolā skolēns atteicies no krievu valodas apguves.
Un vēl
Vasarā donoru aktivitāte ir mazāka un asins rezervju krājumi šobrīd ir samērā zemi, apliecina Valsts asinsdonoru centrā. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā nepieciešama, Valsts asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Jēkabpilī to varēs izdarīt un 25. jūnijā no pulksten deviņiem rītā līdz vieniem dienā stadiona tribīņu telpās – Brīvības ielā 289.
Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kā arī jānorāda savs bankas konta numurs, lai saņemtu naudas kompensāciju.
Foto: jekabpils.lv