Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 14.jūnijā
- 14 junijs 2024 --
- 0Komentāri
Šodien visā Latvijā, dažādos atceres pasākumos pieminēs komunistiskā genocīda upurus. Jēkabpilī Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis sāksies vienos dienā ar Svēto misi Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā un divos dienā turpināsies ar Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi pie piemiņas akmens 14.jūnija parkā.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien visa Latvijā atceres pasākumos pieminēs komunistiskā genocīda upurus; Šodien atzīmē pasaules asinsdonoru dienu; un Raiņa muzejā "Jasmuiža" skatāma porcelāna izstāde "Ceļā"
Piemiņas pasākumi notiks arī citviet novadā. Viesītē pulksten 10 atceres brīdis sāksies pie akmens “Komunistiskā genocīda upuriem”. Savukārt pulksten 11 Saukā Smiltaines kapsētā atceres brīdis Komunistiskā genocīda upuriem noritēs pie krusta “Kam atdusas vieta svešumā”.
Tāpat arī pulksten 11 piemiņas brīdis Komunistiskā genocīda upuriem paredzēts Salā pie Auzānu kapiem. Jau ziņots, ka līdz 28.jūnijam Jēkabpils galvenajā bibliotēkā skatāma tematiska izstāde “14.jūnijs, diena, kura neizgaist…”.
Šodien pulksten septiņos vakarā arī Preiļu muižas kapelā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncertuzvedums "Dziedot dziedinām". Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs aicina atnākt uz Preiļu muižas kapelu un atcerēties visus represiju upurus, kā arī tos, kuri izdzīvoja, atgriezās un ar savu darbu darīja Latviju gaišāku, labāku, bagātāku. Koncertuzvedumā uzstāsies aktrise Zane Jančevska un komponists, akordeonists Valdis Zilveris. Pirms koncerta paredzēta Preiļu novada domes priekšsēdētāja Ārija Vucāna uzruna.
Jau vēstīts, ka 1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju jūniju bez iepriekšēja brīdinājuma, paskaidrojumiem un tiesas sprieduma 15 tūkstoši 425 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju tika apcietināti un izsūtīti uz koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. No Jēkabpils tās bija 43 ģimenes.
Karu, vardarbības un vajāšanas dēļ pasaulē piespiedu kārtā ir pārvietoti 120 miljoni cilvēku. Kā norāda ANO Bēgļu aģentūra, piespiedu pārvietošana pasaulē atkal ir pārspējusi rekordus, jo konflikti tādās vietās kā Gazas josla, Sudāna un Mjanma piespiež vēl vairāk cilvēku pamest savas mājas. Pasaules pārvietoto iedzīvotāju skaits šobrīd ir līdzvērtīgs Japānas iedzīvotāju skaitam, ziņo bēgļu aģentūra. Pagājušā gada beigās bija pārvietoti 117,3 miljoni cilvēku, teikts ANO bēgļu aģentūras ziņojumā. Līdz aprīļa beigām šis skaits bija vēl vairāk pieaudzis, un tiek lēsts, ka visā pasaulē pārvietoto personu skaits sasniedz 120 miljonus.
Turpinām ziņas
Šodien, 14. Jūnijā atzīmē arī Pasaules asinsdonoru dienu. Latvijas Austrumu slimnīca informē, ka šī gada pirmajā ceturksnī pārlietas 8 tūkstoši 857 asins komponentu devas. Mediķi norāda, ka kritiski svarīga asins komponentu pārliešana ir onkoloģiskajiem pacientiem, kuri sirgst ar dažādām hematoloģiskām saslimšanām, cilvēkiem, kuri cieš ceļu satiksmes negadījumos, gūstot dzīvībai bīstamas smagas politraumas un/vai kuriem operāciju zālē tiek veikta neatliekama un/vai sarežģīta ķirurģiska operācija, kā arī apdegumus guvušiem pacientiem. Austrumu slimnīcā ir valstī lielākā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, kas strādā 24/7 režīmā, un te katru dienu nonāk pacienti, kuru dzīvības glābšanai ir nepieciešama neatliekama asins komponentu pārliešana. Mediķi šajā dienā pateicas ikvienam, kas regulāri ziedo asinis vai arī dara to kritiskās situācijās, lai glābtu pacientu dzīvību. Jau ziņots, ka Jēkabpilī asins donoru diena būs 25.jūnijā.
Knišļu uzlidojumā līdz nāvei nokosti teļi. Ar šādu skarbu realitāti šovasar saskārušies Jēkabpils novada Variešu pagasta “Baltgalvju” saimniecībā, vēsta “360TV ZIŅneši. Tas bijis vien dažu stundu jautājums un lopus vairs nebija iespējams glābt. Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales vadītājas vietnieks Gunārs Rubins norāda, ka knišļi koduma vietā speciāli izdala svešas olbaltumvielas. Loģiski, ka organisms reaģē un izdalās histamīns, kura dēļ veidojas tūskas, apstājas sirdsdarbība, elpošana. Ja redz jau gulošu lopu, var mēģināt momentā dot medikamentus, bet lielākoties ir par vēlu. Tāpēc speciālisti atkal un atkal atgādina zemniekiem par preventīviem pasākumiem un nepieciešamību lopiem lietot aizsarglīdzekļus.
Kā vēstīts, līdzīgas problēmas ar knišļu uzbrukumiem Latvijā tika piedzīvotas pirms gandrīz 20 gadiem, 2005.gada vasarā, kad knišļu uzlidojumos gāja bojā vairāki simti mājlopu. Toreiz zemnieki guva skarbu mācību, tāpēc šobrīd cenšas likt lietā visas zināmās metodes, lai savus lopus pasargātu.
Un vēl
Raiņa muzejā "Jasmuiža" Preiļu novadā no ceturtdienas līdz 31.augustam skatāma keramiķes Sintijas Bērziņas porcelāna izstāde "Ceļā". Muzejā skaidro, ka jaunās keramiķes Bērziņas porcelāna izstāde "Ceļā" ir kā ceļojums ne tikai caur mākslinieces radošo procesu un eksponātu tapšanas gaitu, bet arī pa cilvēka radošo ceļu. Izstādē eksponēti ne tikai gatavie priekšmeti, bet "dzīvais process" tā, kā tas notiek darbnīcā. Izstādē ir izmantoti dažādi materiāli - porcelāns, papīra porcelāns un ģipsis. Arī izstādes apmeklētāji varēs papildināt izstādi, jo uz viena no galdiem telpā pieejams māls, no kura ikkatrs var uztaisīt kādu nelielu mākslas darbu. Bērziņa pēc Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, padziļināti apgūstot keramiku. Studiju laikā keramiķi visvairāk uzrunāja vieglais un elegantais porcelāns, ar ko viņa pārsvarā darbojas arī pašlaik. Mākslinieces darbnīca atrodas Preiļos.
Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto mēnesi samazinājusies par 7,8%, kas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" vakar publicētie dati. Kritums februārī gada salīdzinājumā reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet straujāks nekā Latvijā tas bijis vien Īrijā -15,7%. Tikmēr straujākais kāpums šajā periodā fiksēts Dānijā +17,4%. Lietuvā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 2,4%.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums aprīlī lielāks nekā ES vidēji; Aicina uz pasākumu Likteņdārzā; un Svētdien preiļos būs bīskapa vizitācija.
Finanšu ministrija saglabājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 1,4% apmērā, vienlaikus 2025.gadā sagaidot iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 2,9%. Savukārt turpmākajos trijos gados, pēc ministrijas prognozētā, ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties 2,5% līmenī. Pēc 2023.gadā piedzīvotā nelielā krituma, ko noteica galvenokārt ģeopolitiskā situācija un vājā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, šā gada sākumā Latvijas Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir atjaunojies.
Starptautiskajā reitingā "Times Higher Education Impact Rankings 2024" vairākām Latvijas augstskolām turpina kristies rādītāji ilgtspējas jomā, salīdzinot ar 2023.gadu. No reitingā iekļautajām piecām augstskolām visaugstāk ierindojusies Latvijas Universitāte - 201.-300.labāko augstskolu grupā. Pērn augstskola atradās starp 200 labākajām augstskolām. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitāte ierindojusies 301.-400.vietas grupā, kas ir par 100 vietām zemāk nekā gadu iepriekš. Rīgas Tehniskā universitāte šogad nokritusi no 301.-400.vietas grupas līdz 401.-600.vietas grupai. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Transporta sakaru institūts ierindojušās 1001.-1500.vietas grupā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO valstis varētu piemērot stingrākus ierobežojumus Krievijas izlūkdienestu aģentiem. NATO valstis ir pieredzējušas vairākus sabotāžas, dedzināšanas, kiberuzbrukumu un dezinformācijas mēģinājumus. Paredzēts, ka NATO aizsardzības ministri Briselē apspriedīs, kā vērsties pret Krievijas naidīgo kampaņu, jo Rietumvalstu valdības ir nobažījušās par Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem NATO teritorijā Eiropā. Stoltenbergs uzsver, ka Krievijas rīcība neapturēs NATO atbalstīt Ukrainu.
Sagrauts plašs noziedzīgs grupējums, kas ieveda narkotikas Eiropā, un kopumā aizturēti 40 cilvēki un konfiscētas astoņas tonnas kokaīna, paziņojusi Eiropas Savienības tiesībsagāšanas aģentūra "Eiropols". Karteļa līderi bāzējās Turcijā un Dubaijā. Izmeklēšana ilga trīs gadus un tajā bija iesaistīti policijas spēki no vairāk nekā desmit valstīm. Operācija aptvēra teritoriju no Brazīlijas līdz Spānijai un Turcijai. Narkotiku tīkla aktīvi, kuru kopējā vērtība ir vairāki desmiti miljonu eiro, ir konfiscēti vai iesaldēti.
Turpinām ziņas
Rīt Likteņdārzā, uz Saieta nama jumta, norisināsies literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" pirmais koncertuzvedums "Likteņzīmes. Māra Zālīte. Dzejnieces, dramaturģes un sabiedriskās darbinieces Zālītes daiļrade kā ievads koncertciklam nav izvēlēta nejauši. Jau kopš 2005.gada, kad mecenāts, uzņēmējs Vilis Vītols sāka pulcēt ap sevi Latvijas personības, lai kopīgi realizētu ideju par Likteņdārza tapšanu pussalā pie Kokneses, Zālīte bija ideju atbalstītāju pulkā. Un ne tikai. Viņa brīvprātīgi veica neskaitāmus darbus, atbalstīja un iesaistījās Likteņdārza tapšanas procesa pirmsākumos.
Savukārt svētdien, 16.jūnijā, pusdienlaikā ikviens interesents ir gaidīts Līgatnes dabas takās uz lielo susuru iepazīšanas dienu. Dabā reti sastopamos un noslēpumainos susurus palīdzēs iepazīt gids, aicinot visus divās, trīs stundās veikt piecu kilometru pārgājienu pa takām. Nesen Līgatnes dabas takās pēc garās un aukstās ziemas modušies pieci lielie susuri jeb dižsusuri. Izmērā mazie, pūkainie dzīvnieki ir atsākuši savu aktīvo dzīves ritmu un ir gatavi baudīt siltos vasaras mēnešus.
Un vēl
Svētdien, 16. jūnijā pulksten 12.00 Preiļu novada Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīcā notiks bīskapa Jāņa Buļa vizitācijas Svētā Mise un Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana. Mises laikā bīskaps pateiksies par prāvesta Aivara Kursīša ieguldījumu baznīcas attīstībā un 25 priesterības gadiem. Šogad arī dievnamam aprit 110 gadi.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas. No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā. Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima atsakās no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas; Pašvaldības policija, pateicoties videonovērošanas kamerām, noskaidro mazgadīgos tualetes demolētājus; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Tāpat arī galīgajā lasījumā pieņēmtia valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Likums stāsies spēkā 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.
Politiskās partijas un to apvienības pirms aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tajā skaitā aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā vairāk kā 2 miljoni eiro. Vislielākie tēriņi bijuši "Apvienotajam sarakstam" – vairāk kā 414 tūkstoši eiro, Zaļo un zemnieku savienībai - 276 tūkstoši 588 eiro un "Stabilitātei" – 233 tūkstoši eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija. Visvairāk politiskās organizācijas tērējušas reklāmām pilsētvidē, radio un presē.
Gvantanamo līcī Kubā ieradusies ASV karaflotes zemūdene, un tas noticis dienu pēc tam, kad Kubā ieradās Krievijas karakuģi. Šī pietura ir daļa no "ierindas ostas apmeklējuma", zemūdenei ceļojot pa Dienvidu pavēlniecības reģionu, teikts ASV pavēlniecības paziņojumā sociālajos tīklos. Arī citi ASV kuģi seko līdzi Krievijas mācībām, kas, pēc Pentagona amatpersonu teiktā, nerada draudus ASV. Kubā ir piestājuši trīs Krievijas karakuģi un kodolzemūdene.
G7 grupas valstu līderi Itālijā notiekošajā samitā vienojušies piešķirt Ukrainai jaunu aizdevumu 50 miljardu vērtībā, izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Kāda anonīma ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas augsta ranga amatpersona, izteikusies, ka tā ir politiska vienošanās par šo darījumu augstākajā līmenī, un tie šogad ir 50 miljardi dolāru, kas domāti Ukrainai.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs šonedēļ brīdinājis, ka Eiropā pieaug tropu drudža gadījumi un Rietumnīlas vīrusa uzliesmojumi, ziņo "lrytas.lt". Centra mediķi norāda, ka Eiropā jau tagad varam novērot, kā klimata pārmaiņas rada labvēlīgākus apstākļus invazīvām moskītu sugām, kas izplatās iepriekš neskartās teritorijās un inficē cilvēkus ar tādām slimībām kā tropu drudzis. Infekciju izplatība palielinās arī tāpēc, ka cilvēki ceļo uz valstīm, kurās vīruss ir endēmisks, un palielināta cirkulācija izraisa lielāku vietējo uzliesmojumu risku. Personīgās aizsardzības pasākumi, agrīna diagnostika, savlaicīga ārstēšana, detalizētāki zinātniskie pētījumi un sabiedrības informētības palielināšana ir galvenās darbības, kas, pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu domām, būtu jānodrošina infekcijas izplatības skarto Eiropas reģionu iestādēm.
Turpinām ziņas
Pēdējā gada laikā Jēkabpils novada pašvaldības policija aizvien biežāk saņem sūdzības par izdemolētām sabiedriskajām tualetēm. Pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Inga Ostrovska informē, ka 15.aprīlī tika saņemta kārtējā sūdzība no SIA "Jēkabpils pakalpojumi" par tualeti Dārzu ielā, Jēkabpilī, norādot, ka 6.aprīlī konstatēts, ka sabiedriskās tualetes telpās izmētāts inventārs, iztīts un izmētāts tualetes papīrs. Konstatēts, ka tualetes iekštelpās sabojāta slēdzene tualetes papīra turētājam, tualetes iekštelpās ir salauzts tualetes papīra turētājs, iztīti tualetes papīra ruļļi, spainis ievietots tualetes podā. 21.aprīlī atkal saņemta informācija par huligāniskām darbībām sabiedriskajā tualetē Dārzu ielā, Jēkabpilī.
Inga Ostrovska norāda, ka pašvaldības policija, pateicoties izvietotajām video novērošanas kamerām, noskaidroja, ka minēto pārkāpumu veikuši divi, 9 gadus jauni, nepilngadīgie. Neskatoties uz to, ka pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu, par mazgadīgo personu izdarīto pārkāpumu nāksies atbildēt viņu vecākiem. Uzsākts administratīvā pārkāpuma process par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu.Pašvaldības policija aicina vecākus pārrunāt ar saviem bērniem, ka dažkārt, it kā bērnišķīgu iemeslu dēļ veikta rīcība, var novest pie nopietnām nepatikšanās ne tikai viņiem pašiem, bet arī viņu vecākiem.
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijā gaidāms siltāks laiks un reizēm līs, prognozē sinoptiķi. Sestdien būs neliels un mainīgs mākoņu daudzums, vietumis iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns vējš. Nakts būs dzestra, pēcpusdienā gaidāmi +18..+23 grādi. Svētdien lietus iespējams galvenokārt tikai Kurzemes rietumos, citviet valstī būs visai saulains laiks. Pūšot lēnam dienvidaustrumu vējam, minimālā gaisa temperatūra naktī gaidāma no +7 grādiem vietām austrumu novados līdz +16 grādiem Kurzemes piekrastē; dienā temperatūra pakāpsies līdz +23..+26 grādiem.
Nākamnedēļ katru dienu Latvijā iespējami lietus un negaisa mākoņi, tai skaitā iespējamas stipras lietusgāzes. Var ierasties ciklons ar spēcīgu lietu plašā teritorijā, bet prognozes saglabājas mainīgas. Lielākā plašu lietusgāžu varbūtība gaidāma 19.-21.jūnijā. Gaiss pārsvarā būs siltāks un mitrāks nekā šonedēļ. Lietus varbūtība prognozēta arī Jāņos, kad, visticamāk, būs mērena gaisa temperatūra.