Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.jūlijā
- 02 julijs 2024 --
- 0Komentāri
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā samazinājusies par 2,9% - līdz 828 tūkstoši 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023.gadu. Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 50 tūkstoši eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda". Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Labāk apmaksātais valsts uzņēmuma vadītājs pērn saņēmis ap 0,83 miljonus eiro; Jēkabpilī kādā dzīvoklī atrod divus līķus, iespējamais slepkava begot no policijas iet bojā; ; un Pirmdien Jēkabpilī būs Donoru diena.
No jūlija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reorganizēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju jeb VARAM. Tās nosaukums mainīts, ņemot vērā VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas jeb KEM gaidāmo reorganizāciju. Pēc VARAM un KEM reorganizācijas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija būs vadošā valsts pārvaldes iestāde dabas aizsardzībā, reģionālā un pašvaldību attīstībā, teritorijas attīstības plānošanā un zemes pārvaldībā, valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldībā, informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanā, koordinācija un pārvaldība, kā arī valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldībā.
Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz Sabiedrības integrācijas fonda jeb SIF sekretariāta direktora amatu. Kopš 2019.gada SIF sekretariāta direktora amatu ieņem Zaiga Pūce, un konkurss izsludināts, noslēdzoties viņas pilnvaru termiņam. Viņa nepretendēs izsludinātajā konkursā uz otru termiņu šajā amatā. Kā aģentūrai LETA izteicās Pūce, viņa esot izpildījusi iepriekš solīto, proti, ka iestāde tiks sakārtota, padarīta mūsdienīgāka, efektīvāka un modernāka. SIF sekretariāta direktore akcentēja, ka viņa ir pārmaiņu vadības cilvēks un šis darbības virziens viņu interesē. Pūce uzsvēra, ka viņa ir gatava jauniem profesionālajiem izaicinājumiem.
Lietuvas pilsētā Kauņā sestdien sākās simtgades Dziesmu svētki. To programmā nedēļas laikā Kauņā un galvaspilsētā Viļņā paredzēti kopumā 14 dažādi pasākumi. Pirmie lietuviešu Dziesmu svētki, kuros skanēja no lietuviešu tautasdziesmām izaugusī kora mūzika, notika 1924. gadā Kauņā, tāpēc valsts otrā lielākā pilsēta tika izvēlēta arī par šā gada svētku atklāšanas vietu. Vēlāk apmēram 37 tūkstoši mākslinieku, tai skaitā apmēram divi tūkstoši ārvalstu diasporas pārstāvju, piepildīs galvaspilsētas ielas, bet noslēgumā – Dziesmu dienā, 6. jūlijā, uz Viļņas Viņģa parka lielās āra skatuves uzstāsies gandrīz 14 tūkstoši dziedātāju. Pasākumus, no kuriem 10 ir bez maksas, kopumā varētu noskatīties apmēram 300 tūkstoši interesentu.
Iedzīvotāji Itālijas ziemeļu daļā, Šveices dienvidrietumos un Francijā atgūstas no negaidītiem plūdiem, kurus sestdien izraisīja spēcīgi negaisi un lietusgāzes. Itālijā vissmagāk cieta autonomais reģions Valle d'Aosta, kur no krastiem izgāja vairākas upes. No plūdu apdraudētajiem rajoniem evakuēja aptuveni 200 cilvēkus, bet kāda neliela pilsētiņa vēl svētdien bija izolēta no pārējā pasaules. Tikmēr Šveicē lietavas izraisīja zemes nogruvumus, tur gājuši bojā četri cilvēki, bet vienas personas atrašanā vieta nav zināma. Savukārt trīs cilvēki vecumā no 70 līdz 90 gadiem sestdien gāja bojā Francijas ziemeļaustrumu Obas reģionā, kad spēcīgā vēja laikā koks uzgāzās automašīnai, ar kuru viņi brauca.
Turpinām ziņas
Svētdien, 30.jūnijā, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa policisti kādā dzīvoklī Jēkabpilī atrada divu cilvēku mirstīgās atliekas sadalīšanās stadijā ar vardarbīgām nāves pazīmēm. Plašāk stāsta valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Strautniece.
AUDIO
Rūta Srautniece arī piebilda, ka šobrīd policija noskaidro notikušā apstākļus un no plašākiem komentāriem atturas. Par notikušo sākts kriminālprocess.
Un vēl
Aicina apmeklēt asins donoru dienas Jēkabpilī, kas norisināsies 8. un 22. jūlijā. Donoru dienas notiek Jēkabpils stadiona telpās no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Koalīcija vakar nevienojās par "Rail Baltica" rēķinu apmaksu. Valdības pārstāvji nav pārliecināti par noslēgtajiem līgumiem un lielo sadārdzinājumu. Tāpēc līgumus un izmaksas pārskatīs. Ministru prezidente Evika Siliņa norāda, ka ir jāpiedzen no vainīgajiem kompensācija. Satiksmes ministrija jau ir vērsusies prokuratūrā. Siliņa vēlas, lai tiktu izskatītas visas iespējas noslēgtos līgumus pārskatīt, lai būtu pēc iespējas mazāk no budžeta jāsedz radušies sadārdzinājumi. Arī pēc Valsts kontroles ziņojuma, joprojām esot ļoti grūti paskaidrot, kā "Rail Baltica" projekts ir tik ļoti sadārdzinājies.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība gatavojas pārskatīt visus "Rail Baltica" noslēgtos līgumus; Aizkrauklē divu reģionālo autobusu maršrutos būs īstermiņa izmaiņas; un Šogad aļņu medības atļauts sākt ātrāk.
Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2023./2024.mācību gadā pamatskolēni augstāko sniegumu uzrādījuši angļu valodas centralizētajā eksāmenā, bet zemāko – matemātikā. Angļu valodas eksāmenā skolēni ieguvuši vidēji 63,9%, kamēr matemātikā - 43,2%. Rezultāti šajos mācību priekšmetos ir zemāki nekā 2022./2023.mācību gadā. Savukārt latviešu valodā vidējais rezultāts ir 59,1%, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. 9.klases eksāmens šajā mācību gadā skaitījās nokārtots, ja skolēns ieguva vismaz 10% no maksimālā vērtējuma. Jau ziņots, ka no jūlija darbu sācis jauns portāls sertifikātu saņemšanai "eksameni.gov.lv".
Nupat sācies lavandu ziedēšanas laiks. Ne vien lavandu lauki, bet arī kopumā individuālās saimniecības kļūst par iecienītām tūrisma vietām, ļaujot iepazīt saimnieku personības. Arī Aija Rancāne no Dekteru ciema Rēzeknes novadā lavandu audzēšanu sauc par savu sirdsdarbu. Sabiedrisko mediju portālam viņa uzsver, ka pērn interesentu plūsma bijusi negaidīti liela. Lielākoties cilvēki brauc izbaudīt ainavu un lavandu aromātu, iemūžināt mirkļus fotogrāfijās un rast mieru. Aktīvais lavandu ziedēšanas laiks ir aptuveni mēnesi.
ASV joprojām nav rimusies rezonanse pēc pagājušonedēļ notikušajām prezidenta amata kandidātu debatēm. Demokrātu rindās ir liels satraukums par tagadējā Baltā nama saimnieka Džo Baidena vājo sniegumu un viņa izredzēm pārspēt republikāni Donaldu Trampu. Aptaujas rāda, ka arvien vairāk amerikāņu uzskata 81 gadu veco Baidenu par nepiemērotu prezidenta amatam. Taču Baidena ģimene ar sievu Džilu priekšgalā lūgusi viņu neklausīties skeptiķos un neizstāties no cīņas. Tikmēr no visiem reģistrētajiem vēlētājiem 72% uzskata, ka Baidenam nav mentālo un kognitīvo spēju prezidenta amata ieņemšanai, bet teju puse demokrātu vēlētāju domā, ka viņam šī iemesla dēļ vajadzētu izstāties no cīņas.
Norvēģijas valdība liek šķērsli plānam pārdot pēdējo privātīpašumā esošo zemes gabalu stratēģiskajā Arktikas arhipelāgā Svalbārā, lai nepieļautu, ka to iegūst Ķīna. Proti, valdība paziņoja, ka pārdošanai būs nepieciešams valsts apstiprinājums saskaņā ar nacionālās drošības tiesību aktiem. Svalbāra ir kļuvusi par ģeopolitisku un ekonomisku karsto punktu, jo ledus kušanas dēļ resursi un kuģošanas ceļi Arktikas reģionā kļūst pieejamāki, saasinot sacensību starp Krieviju, Ķīnu un Rietumiem. Nomaļais 60 kvadrātkilometrus plašais īpašums ar kalniem, līdzenumiem un ledāju Svalbāras dienvidrietumos tika izlikts pārdošanā par 300 miljoniem eiro.
Turpinām ziņas
Aizkrauklē divu reģionālo autobusu maršrutos saistībā ar sliežu ceļu remonta un infrastruktūras uzlabošanas darbiem no pirmdienas līdz 24.jūlijam noteiktas izmaiņas. Reģionālās nozīmes autobusu maršrutā Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija un maršrutā Aizkraukles stacija-Jaunjelgava vairākus reisus pielāgos stacijās pienākošajiem vilcienu reisiem.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 21 mežacūkai, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta 23 mežacūkām. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī četrām mežacūkām Madonas novadā, tajā skaitā divām Cesvaines pagastā, vienai - Kalsnavas pagastā un vienai - Liezēres pagastā. Infekcija konstatēta arī vienai mežacūkai Aizkraukles novada Zalves pagastā, vienai mežacūkai Jēkabpils novada Salas pagastā, kā arī vienai mežacūkai Preiļu novada Rušonas pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā konstatēts 645 mežacūkām 27 novadu 110 pagastos un vienā pilsētas teritorijā.
Un vēl
Atsevišķos valsts reģionos ar Valsts meža dienesta virsmežziņu atļauju mednieki no jūlija var sākt staltbriežu govju un teļu medības, lai mazinātu staltbriežu postījumus lauksaimniecības kultūrām. Valsts meža dienesta pārstāvji norāda, ka staltbriežu govju un teļu medību sezona oficiāli sākas 15.jūlijā. Taču meža dienests pilnvaroja virsmežziņus noskaidrot medību tiesību lietotāju viedokli par staltbriežu govju un teļu medību termiņa maiņas lietderību konkrētā dzīvnieku uzskaites teritoriālajā vienībā un pieņemt katrai vietai atbilstošāko lēmumu. Ja konkrētā uzskaites vienībā mainīts medību termiņa sākums, medniekiem ir tiesības sākt staltbriežu govju un teļu medības pirms 15.jūlija.
Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam valsts vizītē apmeklējot Grieķiju, virknei šīs valsts amatpersonu tiks pasniegti Latvijas ordeņi. Kā liecina Ordeņu kapitula lēmumi, Triju Zvaigžņu ordeni saņems Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropula. Tāpat virkne amatpersonu saņems dažādu šķiru Viestura ordeņus , kā arī dažādus Atzinības krustus. Rinkēvičs valsts vizītē Grieķijā uzturēsies no šodienas līdz 4.jūlijam. Ordeņu apmaiņa ir tradicionāla valsts vizīšu sastāvdaļa.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents pasniedz apbalvojumus Grieķijas amatpersonām, Rēzeknes pašvaldībā darbu sāk pagaidu administrācija; un Cik silts ūdens daugavā pie Jēkabpils?
Latvijā lielākā daļa autovadītāju sistemātiski pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, šodien intervijā TV3 sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens, situāciju Latvijā raksturojot kā ātruma pandēmiju. Viņš norādīja, ka atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma datiem ātrumam ir tieša kolerācija ar bojāgājušajiem, tajā skaitā, ja vidējo ātrumu samazinātu par diviem kilometriem stundā, varētu izglābt 20 dzīvību. Tāpat Briškens minēja, ka atbilstoši pētījuma datiem Latvijā atļauto braukšanas ātrumu ievēro tikai 29% šoferu. Tāpēc veidojas mitoloģija par lēnajiem braucējiem, kuri it kā rada palēninājumu plūsmā un tādējādi apdraudējumu. Nē, tieši šie lēnie braucēji ir tā daļa, kas brauc atbilstoši noteikumiem, savukārt visi pārējie sistemātiski un regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, uzsvēra Briškens.
Ar "Salt" zīmolu strādājošais elektronisko cigarešu ražotājs "Pro Vape" Satversmes tiesā ir apstrīdējis no nākamā gada paredzētos aromātu ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Satversmes tiesa pēc saņemtā pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem atbilst šī gada sākumā Saeimas pieņemtie grozījumi saistībā ar tabakas izstrādājumiem, kuri satur aromatizētājus.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Ēģiptes galvaspilsētā Kairā norisinājās Eiropas Savienības un Ēģiptes investīciju konference. Tās laikā Brisele ar Kairu parakstīja vienošanos par miljardu eiro lielām bloka investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros. Briseles mērķis sadarbībā ar Kairu ir gan cīnīties ar imigrācijas problēmām blokā, gan iegūt jaunus enerģijas avotus. Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Eiropas uzņēmumi konferencē ar Ēģiptes partneriem parakstījuši vairāk nekā 20 jaunas vienošanās vai saprašanās memorandus, kuru vērtība pārsniedz 40 miljardus eiro.
Dienvidāfrikas zinātnieki izmēģina oriģinālu metodi, kā pasargāt degunradžus no malu medniekiem. Noziedznieku iekārotos dzīvu dzīvnieku ragus iezīmē ar īpašu radioaktīvu materiālu. Vides aizstāvji informēja, ka 20. gadsimta sākumā pasaulē dzīvoja aptuveni pusmiljons degunradžu, bet galvenokārt malu medniecības dēļ to skaits samazinājies līdz aptuveni 27 tūkstošiem. Galvenais iemesls – dzīvnieku ragiem melnajā tirgū piedēvētās dziedināšanas spējas, tāpēc speciālisti sākotnēji mēģināja tos nozāģēt. Taču tas negatīvi ietekmēja lielo zīdītāju uzvedību un bara sociālo struktūru, tāpēc tiek izmēģināts jaunais paņēmiens.
Turpinām ziņas
Līdz ar domes atlaišanu šodien darbu sāk Rēzeknes domes pagaidu administrācija. Tās vadītāja ir bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Jau ziņots, ka Saeima 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.
Madonas novadā valsts reģionālajam autoceļam Bērzaune–Vestiena–Ērgļi faktiski visā garumā sāk atjaunot asfaltbetona segumu. Tur ieviesti četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums – 50 kilometri stundā. Būvobjekta šķērsošanai nepieciešamas aptuveni 25 minūtes, informēja valsts uzņēmumā "Latvijas valsts ceļi". Darbu laikā paredzēts safrēzēt veco asfaltu un pievienot tam jaunu minerālmateriālu, izbūvēt pamatus un ieklāt divas jaunas asfalta kārtas. Tāpat tiks tīrīti grāvji un izbūvētas vairākas caurtekas, uzpildīs nogāzes, atjaunos horizontālo marķējumu un veiks citus darbus. Darbus par līgumsummu vairāk kā 6 miljoni eiro veic SIA "SC Grupa”.
Un vēl
Ūdens temperatūra peldvietās Latvijas austrumu daļā šorīt vietām vēl sasniedz nepilnus +25 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ūdens temperatūra Daugavā pie Jēkabpils ir +21,5 grādi, Pļaviņu ūdenskrātuvē saglabājas līdz +25 grādiem silts ūdens, savukārt Daugavpils un Krāslavas pusē ūdens temperatūra likteņupē ir +23..+24 grādi.
Aiviekstē ūdens temperatūra vēl sasniedz +24..+25 grādus, bet lielākajā daļā Vidzemes un Latgales upju ūdens atdzisis līdz +17..+22 grādiem. Ūdens temperatūra Latgales ezeros ir vidēji +23 grādi, Alūksnes ezerā tā noslīdējusi līdz +21 grādam. Valsts rietumu un centrālajā daļā ūdens temperatūra upēs un ezeros caurmērā pazeminājusies līdz +18..+22 grādiem.
Ūdens temperatūra jūrā Latvijas piekrastes lielākajā daļā ir +17..+20 grādi, bet Rīgas līča Kurzemes piekrastē tā ir +13..+16 grādi.
Par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apmērā pagājušajā mācību gadā administratīvi sodīti 107 pedagogi. Tas ir par 21 sodītu pedagogu mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Nepietiekamas valodas zināšanas konstatētas galvenokārt pedagogiem no Rīgas, Liepājas un Daugavpils. Nepietiekamas zināšanas konstatētas arī skolotājiem Augšdaugavas un Preiļu novadā.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielākās problēmas ar valsts valodas lietojumu pedagogiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī; Likteņdārzs aicina uz kārtējo pasākumu; un Policija brīdina, ka uzdarbojas krāpnieki – malkas tirgotāji.
Iekšlietu ministrija sagatavotajā likumprojektā rosina patvertnes iedalīt trīs kategorijās. Pirmās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no masu iznīcināšanas līdzekļiem, toksisko ķīmisko vielu iedarbības, radioaktīvā piesārņojuma. Otrās kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses. Otrās kategorijas patvertnes nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa un lidojošiem objektiem. Savukārt trešās kategorijas patvertnes paredzētas, lai mazinātu sprādziena radītā triecienviļņa iedarbību.
Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam. Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu ēku būvniecību, kurās atbilstoši to lietošanas veidam, darba laikā vai ārpus darba laika var uzturēties ievērojams daudzums cilvēku. Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā. Likumprojektā pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus - plānot patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā.
NATO valstis izstrādājušas jaunus pasākumus, lai sniegtu militāro palīdzētu Ukrainai gadījumā, ja novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, kurš ir solījis militāro palīdzību Kijivai samazināt, ziņo laikraksts "Wall Street Journal". Tas vēsta, ka pasākumu nolūks ir sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Šie pasākumi paredz, ka NATO nosūtīs uz Ukrainu augsta ranga civilo amatpersonu, bet Vācijas pilsētā Vīsbādenē tiks izveidota jauna alianses pavēlniecība, lai koordinētu bruņojuma piegādi Kijivai un Ukrainas karavīru apmācību.
Turpinām ziņas
Gar reģionālo autoceļu Aizkraukle-Jēkabpils būvē apgaismotu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, kas savienos Jēkabpili ar četrus kilometrus attālo Salas ciemu. Gājēju un velosipēdistu infrastruktūra šķērsos arī Pelītes upes tiltu, kuru darba laikā atjaunos. Darbus plānots pabeigt šogad līdz būvdarbu sezonas beigām. Patlaban būvdarbu posmā ir ieviests ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā, kā arī ir divi luksoforu posmi. Ar latvijas valsts ceļi fotoreportāžu par būvdarbu gaitu var iepazīties portālā radio1.lv
Sestdien, 13.jūlijā Kokneses Likteņdārzā, uz Saieta nama jumta, norisināsies literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" otrais koncertuzvedums "Likteņzīmes. Knuts Skujenieks". Literatūrkritiķes Intas Čaklās vērtējumā, Skujenieka dzeja pieder pie nozīmīgākās, kas 20.gadsimta otrajā pusē tapusi latviešu literatūrā gan Latvijai atrodoties PSRS sastāvā, gan pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Koncertuzvedumā "Likteņzīmes. Knuts Skujenieks" klausītājiem būs iespēja satikt vēl kādu Latvijai nozīmīgu un drosmīgu personību - Bruno Javoišu, kurš 1963.gada 5.decembrī uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī un Latvijas PSR karoga vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, tādējādi protestējot pret Latvijas pārkrievošanu.
Un vēl
Valsts policija brīdina par krāpniekiem, kas patlaban aktīvi uzdarbojas, piedāvājot iegādāties malku. Policija ziņo, ka mūsu reģionā novēroti kurināmo materiālu tirgotāji, krāpnieki, kuri it kā piedāvā iedzīvotājiem iegādāties kurināmos materiālus, pirms tam veicot priekšapmaksu par šo pirkumu. Pēc apmaksas veikšanas pircējam prece netiek piegādāta, kā arī samaksātā naudiņa netiek atgriezta. Policija aicina iedzīvotājus neiekrist krāpnieku lamatās un nemaksāt pirms malka nav piegādāta.