Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 18.jūlijā
- 18 julijs 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs un Siliņa atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū; Latgalē zema interese atteikties no krievu valodas apguves skolā; un Svētki kopā ar zirgiem – “Krustpils kauss 2024”.
Ministru prezidente Evika Siliņa atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču Siliņa žurnālistiem atzīmēja, ka viņa, iepriekš esot labklājības ministres amatā, šādu lūgumu bija izteikusi Narkotiku apkarošanas padomē, kuru vada Veselības ministrija. Un ministrija jau esot akceptējusi šo priekšlikumu. Arī valsts prezidents piekrīt un atbalsta to, ka jauniešiem, kuri lieto narkotikas, kriminālatbildība nebūtu piemērojama. Taču tiem, kuri organizē narkotiku tirdzniecību, pārdod un ir atbildīgi par to, ka jaunieši tās saņem, kriminālsodi jāsaglabā.
Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvniecībai piešķirs papildu 1,2 miljardus eiro Eiropas Savienības finansējuma, no tiem konkrēti Latvijā – 346 miljonus eiro. Šis apjomīgais finansējums kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu kopumā veidos līdz 1,5 miljardiem eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības darbus.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedru kopsapulcē par asociācijas prezidentu tika ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis. Latvijas galvaspilsēta rotācijās kārtā no Valmieras pārņem asociācijas prezidējošās pilsētas statusu. Paziņojumā medijiem Ķirsis uzsvēra, ka ne tikai Rīga, bet visas Latvijas lielās pilsētas ir valsts ekonomikas dzinējspēks, un, apzinoties, ka lielajām pilsētām risināmā problemātika nereti ir līdzīga, ir būtiski cieši sadarboties un meklēt kopīgus risinājumus. Latvijas lielo pilsētu asociācijā darbojas arī Jēkabpils.
Lielbritānijā divas nedēļas pēc vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru guva Leiboristu partija, trešdien izklāstītas jaunās valdības prioritātes. Iekšpolitikā valdība sola ekonomisko stabilitāti, bet ārpolitikā Londona turpinās pildīt saistības valsts dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē un pilnībā atbalstīt Ukrainu, tai skaitā tās eiroatlantiskās integrācijas centienus. Saskaņā ar britu tradīcijām jaunās valdības prioritātes uzrunā parlamentam izklāstīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
Irāna noraidījusi ASV mediju izplatītos apgalvojumus, ka Teherāna it kā gatavojusi sazvērestību, lai nogalinātu bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Telekanāls CNN otrdien ziņoja, ka ASV varasiestādes pirms dažām nedēļām no kāda avota saņēmušas izlūkinformāciju par iespējamu Irānas sazvērestību pret bijušo prezidentu un tā dēļ pastiprināta Trampa apsardze. Par iespējamo sazvērestību ziņoja arī citi ASV mediji. Tikmēr Irānas misija ANO apsūdzības nosauca par nepamatotām un ļaunprātīgām, stingri noraidot jebkādu līdzdalību nesenajā bruņotajā uzbrukumā Trampam.
Turpinām ziņās
No krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2 tūkstoši 838 4.-9.klašu skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Visvairāk pieteikumu par atteikšanos apgūt krievu valodu saņemts Rīgā - 390 pieteikumi. Ropažu novadā saņemti 210 pieteikumi. Tikmēr Preiļu, Līvānu, Augšdaugavas un Varakļānu novadā saņemto pieteikumu skaits nepārsniedz desmit. Visvairāk no krievu valodas apguves atteikušies 7.klases skolēni - 717 skolēni.
Kā vēstīts, skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam varēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Jēkabpils novada pašvaldība uzsākusi zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrādi četrām ūdenstilpēm – Laukezeram, Bancānu un Vīķu ezeram un Ūdzes upei. Tāpat arī notiek Ūdzes upes zivju faunas un hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte un ūdens un grunts kvalitātes monitoringu. Izpēti un noteikumu izstrādi veic SIA “Saldūdeņu risinājumi”. No 22. līdz 25. jūlijam minētajos Jēkabpils novada ezeros un Ūdzes upē tiks veikta zinātniskā zveja. Papildus 25. jūlijā no pulksten vienpadsmitiem līdz trijiem dienā interesenti ir aicināti nākt pie pētniekiem Jēkabpilī, pie ēkas Brīvības ielas 116B, lai uzzinātu visu par minēto ūdens tilpju ūdens kvalitāti, zivju sugu sabiedrību un citiem interesējošiem jautājumiem.
Un vēl
Jātnieku sporta sacensības šķēršļu pārvarēšanā norisināsies 20 un 21. julijā “Līčos” Krustpils pagastā. Tās organizē jātnieku sporta klubs “Mīļdzīvnieku Biedrība”. Pirmajā dienā šķēršļu augstums sāksies ar 60 cm augošā secībā sasniedzot 110 cm. Otrajā maršrutā startēs tikai Latvija braucamās šķirnes zirgi, ko atbalsta Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija. Skatītājiem būs skatāmi divi priekšnesumi zirgu šovs un zirga dejas sadarbībā ar suni.
Sacensības 21. jūlijā sāksies ar disciplīnu pašiem mazākajiem jātniekiem demonstrējot savas prasmes un turpināsies ar vieglāku šķēršļu pārvarēšanas maršrutiem. Pasākumā būs pieejamas arī piepūšamās atrakcijas, radošās darbnīcas, Zemessardzes 56. kaujas bataljona telts un citas aktivitātes. Ieeja bez maksas
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas deputāti plāno atturēties balsojumā par Urzulas fon der Leienas atkārtotu apstiprināšanu; Pelēču ezera purva takās svētdien notiks izglītojošs pasākums par zemo bērzu; un Autovadītājus ražas novākšanas laikā aicina pievērst uzmanību drošībai uz ceļa.
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Latvijas deputāti plāno atturēties balsojumā par Urzulas fon der Leienas atkārtotu apstiprināšanu Eiropas Komisijas prezidentes amatā. Šajā grupā Latviju pārstāv Roberts Zīle un Rihards Kols no nacionālās apvienības un Reinis Pozņaks no Apvienotā Saraksta. Zīle skaidro, ka šonedēļ bija iespēja fon der Leienai uzdot jautājumus, bet netika gūtas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem Baltijas drošības, robežas izbūves, privāto investīciju garantiju un militārās mobilitātes kontekstā. Deputāti arī uzskata, ka fon der Leiena nav skaidri definējusi savu nostāju iespējamā ES zaļā kursa pārskatīšanā.
Latvijā jūnijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā - tāpat kā Īrijā - jūnijā bijusi 1,5%. Zemāka inflācija nekā mūsu valstī pagājušajā mēnesī reģistrēta Somijā, Itālijā, Lietuvā un Zviedrijā. Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Beļģijā, Rumānijā, Spānijā un Igaunijā. Patēriņa cenas jūnijā gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde augusta sākumā izsūtīs informatīvas vēstules aptuveni 4 tūkstoši 650 Krievijas pilsoņiem par veicamajām darbībām, lai varētu uzturēties Latvijā pēc 2025.gada 15.jūlija. Šogad 20.jūnijā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem pirms Krievijas pilsonības iegūšanas Latvijā ir bijusi pastāvīgā dzīvesvieta un kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, līdz 2025.gada 30.jūnijam jāiesniedz pārvaldē dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tajā skaitā arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Ja pieteikums netiks saņemts, uzturēšanās atļauja zaudēs spēku un personai būs jāatstāj Latvijas teritorija.
Rumānijas parlaments ārkārtas sesijā apstiprinājis likumu, kas paredz šogad dubultot brūno lāču nomedīšanas atļauju skaitu. Jaunais likums pieņemts neilgi pēc tam, kad brūnā lāča uzbrukumā Karpatu kalnos dzīvību zaudēja 19 gadus veca tūriste. Rumānijas Vides ministrija paziņojusi, ka Rumānijā pašlaik mitinās ap astoņiem tūkstošiem brūno lāču, kas ir to lielākā populācija Eiropā pēc Krievijas. Atbilstoši ministrijas apkopotajai informācijai pēdējo 20 gadu laikā Rumānijā lāči nonāvējuši 26 cilvēkus un smagi savainojuši vēl 274. Vides aizstāvji gan uzskata, ka vairāk uzmanības jāvelta lāču novirzīšanai no apdzīvotām vietām, uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu un neļaujot cilvēkiem lāčus barot.
Eiropas dienvidaustrumus pārņem liels karstuma vilnis. Daudzviet krituši karstuma rekordi un iedzīvotāji aicināti bez vajadzības neiziet no iekštelpām dienas karstākajās stundās. Horvātijā Adrijas jūras krastā ne tikai gaisa temperatūra ir augsta, bet arī jūras ūdens temperatūra. Kamēr gaisa temperatūra Dubrovnikos, Horvātijas dienvidos trešdien sasniedza +34 grādus, ūdens temperatūra sasniegusi rekordaugstus 30 grādus. Bet kaimiņvalsts Serbijas galvaspilsētā +35 grādi un lielais karstums un sausums pilnībā izžāvējis Rusandas sālsezeru. Tikmēr Bulgārijā svelme izraisījusi plašus mežu ugunsgrēkus, kuru dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 600 ugunsdzēsēji.
Turpinām ziņas
Svētdien, 21.jūlijā, Pelēču ezera purva takās, Preiļu novadā, notiks izglītojošs pasākums par zemo bērzu. "Latvijas valsts meži" norāda, ka pasākumā iepazīstinās ar zemo bērzu, ko Latvijas Dendrologu biedrība nominējusi par 2024.gada koku, un būs iespējams izstaigāt purva takas, iepazīstot purva ainavu, ekosistēmu un purva iemītniekus. Pasākumā notiks arī dažādas aktivitātes bērniem.
Tiesībsargi sākuši administratīvo lietvedību pret vīrieti, kurš Viļānu tirgū tirgojis PSRS slavinošas preces. Šonedēļ policisti, pildot dienesta pienākumus, Rēzeknes novadā, Viļānu tirgus teritorijā pamanīja kādu vīrieti, kurš tirgoja apģērbu un apģērba elementus, kuru vizuālais dizains nepārprotami simbolizē PSRS un nacistiskās Vācijas bruņotos spēkus. Policisti izņēma 14 padomju bruņoto spēku un režīma slavinošās preces. Par šādu pārkāpumu likumā paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 350 eiro, bet juridiskai personai - līdz 2 tūkstoši 900 eiro.
Un vēl
Lauksaimnieki aicina autovadītājus ražas novākšanas laikā pievērst uzmanību drošībai uz ceļa. Biedrības pārstāvji norāda, ka šogad ievērojami agrāk nekā citus gadus Latvijā sācies ražas novākšanas laiks. Tāpēc uz autoceļiem strauji pieaug kombainu, traktoru, smago mašīnu un citas tehnikas daudzums. Lauksaimniecības tehnika ir liela, smaga un lēna, tāpēc autovadītājiem visas darbības, arī ātruma samazināšana, jāveic savlaicīgi un pārdomāti. Par sevišķi bīstamām situācijām min gadījumus, kuros autovadītāji sāk apdzīšanas manevru brīžos, kad tehnikas vadītājs vēlas nogriezties pa kreisi, piebilstot, ka autovadītājiem, vēloties apdzīt smago tehniku, jāpārliecinās ne tikai par to, vai pretējā joslā netuvojas citi transportlīdzekļi, bet arī par to, vai tehnikai nav ieslēgts kreisais virzienrādītājs.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, norāda Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja; Notiks SIA “Rītausma” otrā izsole; un Atašienē jau 15. reizi notiks Annas un Jēkaba diena.
Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, šodien intervijā TV3 sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%. Viņa prognozēja, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās. Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus.
Naktī uz trešdienu Baltkrievijas gaisa telpā uz īsu brīdi ielidojusi "airBaltic" lidmašīna, kas bija ceļā no Rīgas uz Prištinu, vēsta "lrt.lt". Lidmašīna virs Baltkrievijas atradās aptuveni 20 minūtes un vēlāk ielidoja Polijas gaisa telpā. "Oro navigacija" LRT.lt apstiprināja, ka "airBaltic" lidmašīna patiešām ielidojusi Baltkrievijas teritorijā, kas bija nepieciešams, lai izvairītos no vētras.
Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts valodas centra direktora amatu. Pretendentiem tiek prasīs maģistra grāds, ne mazāk kā trīs gadu pieredze vadošā amatā vai ne mazāk kā trīs gadus veikti atsevišķi ar vadīšanu saistīti pienākumi. Tiek prasītas arī zināšanas un izpratne par latviešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības jautājumiem, izpratne par latviešu valodas lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, it īpaši valsts drošības un ekonomiskās attīstības jomās. Vēl tiek sagaidīta izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi, darbības pamatprincipiem un budžeta plānošanas jautājumiem, kā arī citas kompetences. Pieteikties amatam var līdz 15.augustam.
Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu maksājumam 4,2 miljardu eiro apmērā no Eiropas Savienības palīdzības mehānisma Ukrainas atbalstam. Līdz ar šo maksājumu Ukrainai būs izmaksāti jau 12 miljardi eiro no ES palīdzības mehānisma Ukrainas atbalstam, kas sāka darboties šī gada martā. Regulāri ceturkšņa maksājumi šī mehānisma ietvaros ir atkarīgi no tā, vai Ukraina izpilda iepriekš saskaņotās prasības un nosacījumus. Mehānisms paredz palīdzību kopumā 50 miljardu eiro apmērā periodā no 2024.gada līdz 2027.gadam.
Krievijā Centrālās bankas augstākā līmeņa vadītāji saņēmuši atļauju nēsāt militāros kājnieku ieročus, ņemot vērā Krievijas Federācijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, raksta “The Moscow Times”. Krievija nolēmusi Centrālās bankas vadību apbruņot, valstī klīstot baumām par gaidāmo bāzes likmes paaugstināšanu. Ieročus drīkstēs nēsāt Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētājas vietnieki un padomnieki - kopā septiņi cilvēki.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens inficējies ar Covid-19, un viņam ir viegli slimības simptomi. Tas vairo iespēju, ka viņš varētu izstāties no cīņas par atkārtotu ievēlēšanu augstajā amatā. Prezidenta preses sekretāre Karīna Žanpjēra sacīja, ka Baidens bija saņēmis vakcīnu un balstvakcīnu, bet patlaban lieto medikamentu "Paxlovid" un izolācijā turpina pildīt amata pienākumus pilnā apjomā.
Turpinām ziņas
Zvērināta tiesu izpildītāja Rigmonta Grīga rīko otro izsoli SIA “Rītausma” piederošajam nekustamajam īpašumam Salas pagasta Salā, liecina publiskotā informācija. Jau ziņots, ka pirmajā izsolē īpašumu neizdevās pārdot. Otrās izsoles sākumcena ir 504 tūkstoši 900 eiro, kas ir par vairāk kā 100 tūkstošiem mazāk nekā pirmajā izsolē. Izsoles solis ir septiņi tūkstoši eiro. Izsoles noslēguma datums un laiks ir 12. augusta. Pieteikšanās termiņš ir 31. jūlijs. Nekustamais īpašums sastāv no četriem zemesgabaliem ar kopējo platību vairāk nekā 11 hektāri, administratīvajām ēkām ar kopējo platību vairāk nekā 1000 kvadrātmetri, astoņām siltumnīcas ēkām un diviem šķūņiem.
Šonedēļ remontdarbi notiek 72 valsts autoceļu posmos, tai skaitā arī uz 12 tiltiem. Latvijas valsts ceļi ziņo, ka visvairāk būvdarbu ir uz valsts vietējās nozīmes un valsts reģionālajiem autoceļiem. Būvdarbi uz valsts reģionālajiem autoceļiem notiek arī Jēkabpils novadā. Uz autoceļa Ilūkste – Bebrene – Birži no Mazslates līdz Zasai izvietoti pieci luksoforu posmi. Tur noteikts arī ātruma ierobežojums – 70 un 50 kilometri stundā. Autovadītājiem remontdarbu vietu šķērsošanai jāplāno 40 minūtes. Savukārt uz ceļa Vecumnieki – Nereta – Subate no Aknīstes līdz Ritei ir ātruma ierobežojums – 50 un 70 kilometri stundā un izvietoti divi luksoforu posmi. Paredzēts, ka autoceļa šķērsošanai nepieciešamas 40 minūtes.
Un vēl
Jau 15. reizi aicina Annas un Jēkaba dienu svinēt “Annas sātā” Atašienē. 26. jūlijā Atašienes baznīcā norisināsies Svētā Mise Annas dienas ieskaņai un Atašienes tautas nama “Annas sāta” pagalmā notiks Tautas muzikantu un folkloras saiets “Atašīnis suseklis”.
Galvenajā svētku dienā - 27. jūlijā Atašienes Tautas nama “Annas sāta” pagalmā norisināsies “Annas un Jēkaba dienas lustes”! Visas dienas garumā darbosies “ANNAS DIENAS TIRDZIŅŠ”, notiks Annu un Jēkabu reģistrācija, darbosies radošās darbnīcas, norisināsies sportiskās aktivitātes un sacensības. Skanēs muzikāla rotaļprogramma bērniem “Noķer prieku” – kopā ar “Pārsteigumu karuseli” un bērnu deju kolektīvu “Pelēni”, būs piepūšamās atrakcijas un putu ballīte “ Annas tantes veļas baļļā”. Pēcpusdienā sāksies koncerts, kas noslēgsies ar zaļumballi. Ieeja visos pasākumos bez maksas
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Elektroenerģijas tirgotājus pirmajā pusgadā mainīts par 20% retāk nekā pirms gada; Jūlija beigās svinēs Jaunjelgavas pilsētas svētkus; un Aicina nevalstiskās organizācijas iesniegt idejas.
Latvijā elektroenerģijas tirgotāju šogad pirmajā pusgadā klienti mainījuši aptuveni 28 tūkstoši reižu, kas ir par 20% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina "Sadales tīkls" publicētais Elektroapgādes apskats. Uzņēmumā skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar tirgus situācijas nostabilizēšanos, tajā skaitā mazākām elektrības cenas svārstībām. Iepriekš tieši elektrības sadārdzināšanās bija viens no motivējošiem faktoriem izvērtēt citu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus, iespējams, lemjot par pakalpojuma sniedzēja nomaiņu.
Apdrošinātāji par 11.jūlija negaisu saņēmuši ap 300 atlīdzības pieteikumu par aptuveni vienu miljonu eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācijā norāda, ka gadījumu skaits un summa vēl varētu mainīties, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, lai noteiktu konkrēto atlīdzības summu. Kopumā visvairāk atlīdzību pieteikts par vētras nodarītajiem postījumiem fizisko un juridisko personu īpašumam, bet cietuši ir arī sējumi zemniekiem un automašīnas, par ko iesniegti KASKO atlīdzību pieteikumi.
Latvijā janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 12,7%, tai esot starp septiņām Eiropas Savienības valstīm, kurās šī gada pirmajā pusē fiksēts kritums, liecina jaunākie dati. Vēl kritums no ES valstīm gada pirmajos sešos mēnešos fiksēts Somijā, Igaunijā, Zviedrijā un Beļģijā. Tikmēr lielākais kāpums no visām valstīm jaunu automobiļu reģistrācijā bijis Bulgārijā, Polijā, Kiprā un Rumānijā. Lietuvā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija pieaugusi par 0,1%.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šodien uzrunā Eiropas Parlamentam pirms balsojums par viņas apstiprināšanu amatā uz atkārtotu pilnvaru termiņu aicināja veidot spēcīgu Eiropu "dziļas trauksmes un nenoteiktības laikā". Fon der Leienai, lai saglabātu Eiropas Komisijas prezidenta amatu, nepieciešama vismaz 361 no 720 deputātu balsīm. 2019. gadā, kad Leiena kandidēja uz pirmo pilnvaru termiņu, viņa balsojumā uzvarēja vien ar deviņu balsu pārsvaru.
Lietuvas Seims šodien atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas. Likums par izstāšanos no konvencijas tika pieņemts ar 103 balsīm par, vienu pret un trim deputātiem atturoties. Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdam, kurš iepriekš apliecinājis, ka atbalsta Lietuvas izstāšanos no konvencijas.
Turpinām ziņas
No 26.jūlija līdz 28.jūlijam Jaunjelgavā svinēs pilsētas svētkus. Svētku nedēļas nogalē plānoti svētku koncerti, aktivitātes bērniem, sporta spēles, tirdziņš un ballīte. Svētki sāksies piektdien, 26.jūlijā, ar repera Reika un muzikālo kolektīvu uzstāšanos. Pēc tam plānota Jaunjelgavas amatierteātra "Jaunjelgavas spēlmaņi" pirmizrāde - "Dīvainā misis Sevidža", un apvienības "ZeMe" koncerts.
Sestdien, 27.jūlijā, iecerēta pilsētas modināšana, notiks Magdalēnas ielas tirgus, Aizkraukles novada Sporta centra organizētas sporta spēles Jaunjelgavas vidusskolas stadionā. Pēc tam paredzēts mazulīšu godināšanas pasākums un deju koncerts ar Jaunjelgavas kultūras centra deju kolektīviem. Vecpilsētas parkā būs izvietotas piepūšamās atrakcijas bērniem, kā arī būs izjādes ar zirgiem un koka kuģīšu darbnīcas. Svētku kulminācija plānota Liepu parkā vakarā ar lielkoncertu. Svētdien, svētku izskaņā plānots Dārtas Dzenes klavierkoncerts Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīcā un saulrieta koncerts koncertkupolā pie Daugavas.
Svētdien, 21. jūlijā, ikviens var doties ģimeņu pārgājienā pa Ābeļu pagastu. Šis būs otrais pārgājiens sērijā "Pēdas savā novadā". Pārgājiens sāksies un noslēgsies Ābeļu pagastā netālu no viensētas “Jaunzemji”. Plānots veikt deviņu kilometru garu maršrutu, kura laikā tiks apskatīta neliela daļa no dabas aizsardzības objekta Kraukļa purvs. Plānots iet lēnā solī, lai izbaudītu daudzveidīgās meža un purva ainavas, kā arī kopā būšanu ārpus telpām. Organizatori aicina gājējus ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, paņemt uzkodas piknikam un aizsardzības līdzekļus pret dunduriem un odiem. Pieteikšanās līdz 19. jūlijam, anketa pieejama tīmekļa vietnē visitjekabpils.lv.
Un vēl
Biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienība “Lauku attīstības partnerība “Vidusdaugava” izsludinājusi atklāta konkursa otro kārtu divās rīcībās “Jauniešu iniciatīvas” un “Aktīvās kopienas”. Projektu pieteikšana atvērta 1.septembrim. Projekta iesniedzējus aicina arī uz izglītojošiem semināriem – 18.jūlijā Elkšņos un 1.augustā Dunavā. Plašāk par projektu iespējām var uzzināt Vidusdaugavas NVO mājaslapā.