Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 14.augustā
- 14 augusts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Plāno atļaut pašvaldībām kompensēt pedagogu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus ; Biškopju "Medus diena dravā" šogad norisināsies ar devīzi “Dabas spēks karotē medus” un Latvijas Dabas fonds izdevis rokasgrāmatu par lauksaimniecības praksi klimata pārmaiņu mazināšanai
Valdība vakar atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos grozījumus Izglītības likumā, kas atļautu izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirt pedagogiem kompensācijas transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Pašvaldības, izvērtējot savas iespējas un pieejamos finanšu resursus, varēs izstrādāt kārtību, kādā tiks kompensēti dzīvojamo telpu īres maksas un transporta izdevumi. Savukārt valsts dibinātām izglītības iestādēm izdevumu kompensēšanas kārtību un apmēru noteiks valdība.
Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā. Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē. Mērot ienākumu pieaugumu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju, pērn meža nozares attīstības līderis bija Ventspils novads, kam cieši seko Kuldīgas un Ropažu novads. Savukārt inženierijas nozarē atkārtoti straujāko attīstību panācis Līvānu novads, bet labas sekmes guvis arī Mārupes novads un Ventspils pilsēta.
Šobrīd pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro un tam vajadzētu būt vismaz 700 vai 1000 eiro. Tā uzskata intervijā Tv24 sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis. Ministrs min, ka tas ir svarīgi, un tam būtu jānotiek uzreiz viena gada laikā. Uz jautājumu, ka tas varētu Valsts budžetā radīt lielu “caurumu”, ministrs atbildēja, ka jāskatās, kāda ir pirktspēja šobrīd un tā ir zema, bet tieši neapliekamā minuma paaugstināšana ir tā joma, kas ir pareizā rīcība attiecībā uz pensionāriem.
Ja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nepatīk Ukrainas karaspēka ieiešana Kurskas apgabalā, viņš var izbeigt karu, vakar paziņoja ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs. Viņš arī uzsvēra, ka jaunākie Krievijas amatpersonu paziņojumi, ka Ukrainas ofensīvu Kurskas apgabalā koordinējuši Rietumi, "ir tikai Putina propaganda".
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Ukrainas karaspēks iegāja Krievijas Kurskas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis pirmdien paziņoja, ka Ukrainas karaspēks Kurskas apgabalā kontrolē apmēram 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Lietuvas Finanšu ministrija ierosina šogad piešķirt papildu 130 miljonus eiro ieroču sistēmu iegādei, kas ļaus dažus iepirkumus veikt agrāk, tādējādi aizsardzības finansējums šogad sasniegs 3,2% no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministres Gintaras Skaistes parakstītajā rīkojuma projektā ierosināts piešķirt Aizsardzības ministrijai papildu aizņēmuma līdzekļus, lai paātrinātu bezpilota lidaparātu, bezpilota aizsardzības sistēmu, ieroču iegādi, kā arī modernizētu esošās un iegādātos jaunas mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Turpinām ziņas
Gadskārtējā Latvijas Biškopības biedrības organizētā "Medus diena dravā" šogad norisināsies ar devīzi “Dabas spēks karotē medus”. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar medus un pārējo biškopības produktu iegūšanu un pielietošanas iespējām, kā arī pievērst uzmanību biškopja aroda un medusbišu nozīmei apputeksnēšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Šogad pasākums norisināsies jau vairāk kā 30 biškopju saimniecībās, sākot ar 23. augustu, kura laikā apmeklētājiem bez maksas būs iespēja iepazīt dažādas medus garšas un satikt biškopi. Medus diena dravā 2024 norises vietas un pieteikšanās apmeklējumam var veikt mājaslapā medus.lv izveidotā pasākumu norises kartē.
Jau deviņus gadus “Apgāds Zvaigzne ABC” skolēniem rīko vasaras “Lasīšanas stafeti”. Tajā piedaloties, bērniem jālasa jaunākās grāmatas, jāpilda ar lasīšanu saistīti uzdevumi un jāsacenšas par balvām. Pirmajā “Lasīšanas stafetē” piedalījās apmēram 30 bērni, bet tagad čaklo dalībnieku skaits sniedzas simtos. Šogad kopā ar bērniem, kuri sacentās trijās vecuma grupās, “Lasīšanas stafetē” piedalījās arī vecāki, skolotāji un bibliotekāri, kopā pavisam – 450 dalībnieki. Visvairāk dalībnieku un attiecīgi, vissīvākā konkurence bija vidējā vecuma grupā – 8-11 gadi. Pavisam kopā tika izlasītas tūkstoš 426 grāmatas un iesniegti 3 tūkstoši 454 uzdevumi par tām.
Un vēl
Latvijas Dabas fonds laidis klajā grāmatu "Lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai". Viens no galvenajiem siltumnīcas efekta gāzu (SEG) avotiem Latvijā ir lauksaimniecība. Rokasgrāmatā skaidrots, kā turpināt ceļu uz klimata pārmaiņu mazināšanu, saglabājot lauksaimniecības ekonomisko ilgtspēju. Dabas fonds cer, ka šī grāmata iedvesmos un palīdzēs tiem Latvijas zemniekiem, kuri apzinās klimata pārmaiņu sekas un ietekmi. Grāmata bez maksas pieejama Dabas fondā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, kā arī tiešsaistē, links pieejams Dabas fonda mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 klausieties : Samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām un periodiskajiem izdevumiem devusi iespēju nepaaugstināt cenas; Sākas pieteikšanās "Novada garšas" produktu kvalitātes konkursam ; un Aglonā ieradušies svētceļnieki.
No 2022. gada 1. janvāra spēkā esošās pievienotās vērtības nodokļa samazinātās 5% likmes piemērošana grāmatām un periodiskajiem izdevumiem sniegusi nozarei amortizācijas iespējas, daļēji kompensējot 70% papīra izmaksu kāpumu grāmatu un periodisko izdevumu izdošanai, energoresursu cenu kāpumu un Latvijas ekonomikas inflāciju. Kultūras ministrija ir pārliecināta, ka samazinātais PVN ļāvis noturēt vidējo grāmatas cenu aptuveni 15% un periodisko izdevumu kāpumu 21,7% robežās mazumtirdzniecībā.
Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo 500 Latvijā ražotu dronu sūtījumu. Jūlija sākumā ministrija jau paziņoja, ka uz Ukrainu tiks nogādāti vairāk nekā 2 tūkstoši 500 dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni četru miljonu eiro vērtībā, bet jūlija beigās nogādāti vēl vairāk nekā 500 dronu. Dronus ražojuši septiņi Latvijas uzņēmumi.
Savukārt valsts policija Ukrainas Aizsardzības ministrijai un Nacionālās gvardes uzdevumu vienībai nodos 30 transportlīdzekļus, tā lēmusi valdība. Tāpat lemts bez atlīdzības nodot Ukrainai vēl 18 dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus.
Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu sabiedrotajiem Latvijas teritorijā izvietot kodolieročus. Kā iniciatīvas pārstāvji norādīta kāda nekonkretizēta domubiedru grupa. Iniciatīvā vērsta uzmanība, ka valstis un militārās bāzes, kurās atrodas kodolieroči, ir augstāk aizsargātas, jo ASV nepieļaus, ka kāds no tās kodolieročiem varētu krist agresora rokās. Iniciatīvā pausts aicinājums Saeimai sākt sarunas ar NATO sabiedrotajiem par kodolieroču izvietošanu Latvijas teritorijā.
Krievija vēl pirms atkārtotā iebrukuma Ukrainā gatavojusi savu floti ar kodolgalviņām aprīkotu raķešu triecieniem Rietumeiropā potenciāla konflikta gadījumā ar NATO, vēsta britu laikraksts "Financial Times", kas iepazinies ar Rietumu avotu nodotiem slepeniem dokumentiem. Kartes ar tālajiem mērķiem - to vidū ir arī Francijas rietumu piekraste un Berova Fērnesā Lielbritānijā - detalizēti aprakstītas prezentācijā virsniekiem, kas tikusi sagatavota vēl pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Nule publiskotā informācija liecina, ka Krievija iztēlojusies konfliktu ar Rietumiem tālu aiz tās tiešās robežas ar NATO, plānojot virkni spēcīgu triecienu visā Rietumeiropā.
Polijas mērķim ir jābūt 300 tūkstoši karavīru lielu bruņoto spēku izveide, koncentrējoties uz rezervju stiprināšanu, paziņojis Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Jaceks Severa. Viņaprāt, ilgtermiņā to ir iespējams īstenot. Pašlaik Polijas armijā dien vairāk nekā 216 tūkstoši karavīru, veidojot trešos lielākos spēku NATO pēc ASV.
Turpinām ziņas
Ceļam Nereta–Pilskalne 2021. gadā veikta dubultā apstrāde, ko sauc arī par divkārtu virsmas apstrādi, taču trīs gadu laikā tas jau divas reizes remontēts, ziņo laikraksts Staburags. Uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” norāda, ka iepriekšējos gados vairākos objektos divkārtu virsmas apstrādes tehnoloģijas ieklāšana tika veikta ar defektiem. Šobrīd garantijas remontdarbi notiek četros ceļu posmos, tajā skaitā Nereta—Gricgale—Ērberģe no Neretas līdz Pilskalnei. Remontdarbus uzņēmējs veic par saviem līdzekļiem. Remontējami ir trīs posmi, katrs aptuveni 50 metru garumā.
Līdz 11.septembrim mazie ražotāji un mājražotāji var pieteikt savus produktus "Novada garšas" produktu kvalitātes konkursam. Šogad konkursam iesniegto produktu vērtēšana notiks trīs dienas - no 24. līdz 26.septembrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes telpās. Produktus var pieteikt desmit kategorijās. Šogad konkursā ir arī jauns papildinājums, jo sadarbībā ar "EIT food" pārstāvniecību Latvijā tiks izvirzīta simpātijas balva par inovācijas un ilgtspējas potenciālu produktam. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta 26.oktobrī, "Novada Garšas" sezonas noslēguma pasākumā Rīgā.
Un vēl
Intensīvu gājēju satiksmi vakar pēcpusdienā varēja novērot Latgales vidienē – simtiem ticīgo pārvarēja pēdējos kilometrus, ierodoties galamērķī Aglonā. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības sāksies šovakar, bet lielākā daļa svētceļnieku grupu ierodas diennakti agrāk. Viņu vidū ārzemnieki, ģimenes ar bērniem, arī karavīri. Lielākā daļa svētceļnieku naktsmītni Aglonā atrod katoļu ģimnāzijas telpās. Šogad nakšņot te pieteikušies apmēram 700 svētceļnieku, bet tas ir tikai aptuvenais gaidāmo svētceļnieku skaits. Vairums ticīgo ierodas uz galvenajiem svētku pasākumiem – šovakar gaidāmo Krusta ceļu, bet ceturtdien uz svētku galveno Svētā Misi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Joprojām nav skaidrības par valdības plānu nodokļu reformai; Pansionāts „Jaunāmuiža” īsteno savus sapņus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Valdības piedāvātā nodokļu reforma atbildēs uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, izteikusies premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". Tomēr kad šis plāns būs un kā tas izskatīsies, aizvien nav skaidrs. Ar atbildi uz šo jautājumu nogaida par plānu atbildīgā Finanšu ministrija, un arī valdības sociālie partneri spiesti nogaidīt. Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka pagaidām ir pietiekami daudz laika diskusijām, tomēr arī kavēties nedrīkst.
Latvija šogad otrajā ceturksnī bijusi starp piecām Eiropas Savienības valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta kritums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 22 bloka zemēm. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,4%. Tikmēr ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar aprīli-jūniju pērn, palielinājies par 0,8%, bet eirozonā – par 0,6%.
Pēdējos trīs mēnešos ievērojami sarucis pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas mājsaimniecībās. Iemesls tam ir jaunā norēķinu sistēma – kopš maija tīklā nodoto elektroenerģiju uzskaita naudas izteiksmē, nevis kilovatstundās, kā tas bija iepriekš. Vēl viens iemesls pieprasījuma sarukumam ir tirgus piesātinājums. AS "Sadales tīkls" norāda, ka šobrīd mēnesī uzņēmums pieslēdzam apmēram 100 mazos mikroģeneratorus. Iepriekš tie bija vairāki simti un dažus mēnešus pat tūkstoši. Kopumā šobrīd tīklā pieslēgtas 22 tūkstoši 400 mājsaimniecības, kas saražo 190 megavatus, izmantojot saules enerģiju.
Nedēļu pēc Ukrainas negaidītā pārrobežu iebrukuma Krievijā kļūst arvien skaidrāks, ka Maskava nekontrolē situāciju - desmitiem tūkstošu krievu bijuši spiesti pamest savas mājas, jo Ukrainas karavīri nedēļas nogalē un pirmdien turpināja iebrukt Krievijas teritorijā. Šis iebrukums ir pirmā reize, kad ārvalstu karaspēks ienācis Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, radot Kremlim lielu apmulsumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja "izdzīt ienaidnieku", taču viņa karaspēks vēl nav apturējis Ukrainas virzību. Līdz pirmdienai Kijiva apgalvoja, ka kontrolē aptuveni 1000 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas - lieluma ziņā tas ir līdzīgs Ukrainas zemes daudzumam, ko Krievijai ir izdevies iekarot gada laikā Ukrainā.
Lietuvas sociālajos tīklos strauji izplatās video, kurā redzams, kā kādā tirdzniecības tīkla “Iki” veikalā guļ starp arbūziem saritinājusies čūska, raksta "lrytas.lt". Sieviete, kas filmē, gan nešķiet īpaši nobijusies - viņa atpazina rāpuli, kas nav indīgs, jo tā galvu rotā dzeltenās "ausis", un pašā video dzirdami sievietes smiekli. Pircēja, kura veikalā pamanīja čūsku, piebilda, ka, tiklīdz to pamanījusi, nekavējoties informējusi veikala darbiniekus. Tirdzniecības tīkla pārstāvji gan mierināja, ka ne veikala pircēji, ne darbinieki, ne arī pats meža bēglis nav cietuši. Rāpulis notverts un palaists mežā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pansionāta „Jaunāmuiža” sapņa realizēšanai gandrīz visu vasaru norisinājās sociālais labdarības projekts “Radām prieku”, kuru organizēja nodibinājums Attīstības fonds “Celies” ar 18 cilvēku brīvprātīgo komandu. Pansionāta „Jaunā muiža” sapnis bija savā īpašumā iegūt lielu āra nojumi, kur no lietus, saules un vēja varētu patverties liels ļaužu pulciņš un arī tie, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Otrs sapnis, izveidot fizioterapijas kabinetu, kurš būtu aprīkots ar iekštelpas trenažieriem, ko varētu izmantot cilvēki ar īpašām vajadzībām. Projekta realizācijai bija nepieciešami vismaz 18 tūkstoši eiro. Pateicoties ziedotājiem – sapnis realizēts. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv.
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi īstenot programmu "No koka uz koku", lai veicinātu vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai. Pieteikties programmai var līdz 15.septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu dabas pārvaldes interneta vietnē daba.gov.lv. Īpaši nozīmīgu teritoriju programmas īstenošanai vidū ir arī Aizkraukles, Jēkabpils, Līvānu, Madonas, Preiļu un Varakļānu novads.
Un vēl
Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks, liecina prognozes. Ceturtdienas pēcpusdienā temperatūra sasniegs 23...28 grādus, un līdzīga tā būs arī piektdien. Brīvdienās kļūs par kādu grādu vēsāks, bet kopumā laiks joprojām saglabāsies silts. Arī naktis vairs nebūs tik dzestras kā nedēļas sākumā. Naktī uz ceturtdienu temperatūra vēl noslīdēs līdz 10...15 grādiem, piekrastē līdz 17 grādiem, bet nedēļas nogalē temperatūra naktīs nebūs zemāka par 14...19 grādiem. Silts laiks saglabāsies arī jaunās nedēļas sākumā.