Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 19.augustā
- 19 augusts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Nav skaidrs, kur iegūs onkoloģijas pacientiem nepieciešamos papildu 150 miljonus eiro; Jēkabpils novadam pavasara plūdu seku likvidācijai plāno piešķirt nepilnus 200 000 eiro; un Jēkabpilī norisināsies kristīga nometne.
Veselības ministram, "Jaunās Vienotības" politiķim Hosamam Abu-Meri šodien jānāk klajā ar priekšlikumiem, vai un kā valsts varētu vairāk atbalstīt onkoloģijas pacientus, kas līdz šim zāļu iegādei nesaņem nekādu valsts palīdzību vai arī tiek pie pārāk mazas kompensācijas. Tā rīkoties ministram likusi valdības vadītāja Evika Siliņa. Taču nav skaidrs, kur valsts iegūs visu pacientu vajadzībām nepieciešamos papildu 150 miljonus eiro. Pašlaik darbs pie onkoloģijas pacientu ārstēšanas norit haotiski, iekļaujot kompensējamās zāles un tad atkal tās mainot.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šovasar pēc kritiena no velosipēda vērsušies vairāk nekā 350 bērni. Kaut arī no šī gada pavasara aizsargķiveres lietošana, braucot ar velosipēdu bērniem līdz 16 gadu vecumam un, braucot ar elektroskrejriteni līdz 17 gadu vecumam, ir obligāta, tikai vienai trešdaļai no tiem, kas nokrituši no mobilitātes rīkiem, galvā ir bijusi ķivere. Ārsti aicina pievienoties slimnīcas zibakcijai sociālajos medijos "Uzliec ķiveri! Sargā galvu un brauc droši!". Pieaugušie, kas brauc ar velosipēdu vai skrejriteni kopā ar bērniem vai mazbērniem, tiek aicināti nofilmēt vai nofotogrāfēt brīdi, kad ķiveres tiek uzvilktas sev un bērniem pirms došanās ceļā. Publicētajiem foto un video materiāliem aicināts pievienot mirkļabirku "#uzlieckiveri".
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno atvēlēt 20 tūkstoši eiro pētījumam par iedzīvotāju prasmēm un ieradumiem lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai. Pētījuma veikšanai izsludināts konkurss, kam jāpiesakās līdz 26.augustam. Līdztekus pētījumā lūkos noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu medijos, kā arī tiks pētītas iedzīvotāju prasmes patērēt un pielietot mākslīgā intelekta rīkus mediju patērēšanā un satura veidošanā.
Ukrainas aviācija sagrāvusi vēl vienu tiltu Krievijas Kurskas apgabalā, pavēstījis Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks. Tikmēr gan ukraiņu, gan krievu kanāli lietotnē "Telegram" ziņo, ka ukraiņu aviācija sabombardējusi tiltu pār Seimu pie Zvannojes ciemata, pa kuru notika krievu vienību apgāde Kurskas apgabalā. Kā ziņots, piektdien Ukrainas armija sagrāva tiltu pār Seimu pie Gluškovas. Šajā rajonā krievu vienību apgādei atlicis vienīgi tilts pie Karižas.
88 gadu vecumā miris franču kino leģenda Alēns Delons, svētdien aģentūrai AFP pavēstījuši aktiera bērni. Aktieris, kas ievērību izpelnījies ar lomām tādos kino klasikas darbos kā 1960. gada filmā "Plein soleil" (Spožajā saulē) un 1967. gada lentē "Le Samurai" (Samurajs), mira "agri pusnaktī", teikts paziņojumā. Delons dzimis 1935. gada 8. novembrī, un desmitgadēm ilgi viņš bija viens no slavenākajiem aktierim pasaulē. Kinokritiķe un Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma sacīja, ka Delons ir viens no nozīmīgākajiem visas Eiropas aktieriem. Kopumā viņš tēlojis vairāk nekā 80 filmās.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadam pavasara plūdu seku likvidācijai plāno piešķirt nepilnus 200 tūkstoši eiro, paredz valdības rīkojuma projekts, kas iesniegts saskaņošanai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai plānots piešķirt finansējumu 197 tūkstoši 504 eiro apmērā pārskaitīšanai Jēkabpils novada pašvaldībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar šī gada pavasarī plūdu laikā cietušo pašvaldības ceļu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā. Minētie līdzekļi paredzēti arī, lai kompensētu pašvaldības izmaksātos mājokļa atjaunošanas pabalstus iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka no 27.februāra līdz 2.martam Jēkabpils novada teritorijā plūdu rezultātā applūda un tika bojāta pašvaldības infrastruktūra Krustpils, Salas, Sēlpils, Ābeļu un Dunavas pagastos. Kopumā plūdos bojāti 16 pašvaldības ceļi vai ielas ar kopējo garumu 8,858 kilometri un viens tilts uz pašvaldības autoceļa.
No 1.decembra nedaudz augs maksa par siltumenerģiju Pļaviņās, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Jaunais tarifs būs 68,77 eiro par megavatstundu 67,8 eiro par megavatstundu vietā, kas ir 1,43% pieaugums. Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 1.decembra.
Un vēl
No rītdienas norisināsies bezmaksas kristīgā nometne “Krustceles” jauniešiem Jēkabpilī, Brīvības ielā 199 krievu baptistu baznīcas dārzā un telpās. Nometnē var piedalīties bērni un jaunieši no 11 līdz 16 gadiem. Nometnē piecu dienu laikā no 20. līdz 24.augustam, katru dienu no pulksten 11 līdz 17tiem norisināsies dažādas radošās darbnīcas, viktorīnas, kopīga sadziedāšanās un citas sportiskas aktivitātes. Nometnes dalībniekiem bez maksas būs nodrošinātas pusdienas un launags. Pieteikties nometnei var gan tās atklāšanas dienā, rīt nometnes vietā, gan sazinoties pa tālruni – 26890466 ar Maksimu Golubevu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Pierobežā atklāj Baltijā jaudīgāko zālāju sēklas kalti; Darbu sāk jaunā Aknīstes vidusskolas direktore Inga Iesalniece; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Lai izpildītu visas Eiropas zaļā kursa prasības un attīstītu reģionā jaunas lauksaimniecības nozares, Balvu novadā atklāts zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes komplekss. Kalte atrodas pierobežā un šobrīd tās jauda ir lielākā Baltijā: kaltēšanas zona ir vairāk nekā 100 kvadrātmetrus plaša, žāvēt varēs zaļo masu, gan arī birstošus produktus. Iecerēts darbu kaltē sākt nākamnedēļ, bet blakus turpināt būvniecību un izveidot arī sēklu apstrādes cehu.
Jūlija izskaņas vētra Latvijas pašvaldībām ārpus Rīgas nodarījusi zaudējumus provizoriski 26,8 miljonu eiro apmērā, liecina Viedās administrācijas un pašvaldību lietu ministrijas apkopotā informācija, kas iesniegta saskaņošanai tiesību aktu portālā. Informācija apkopota par 13 pašvaldībām, izņemot Rīgu. Kopumā vētra nodarījusi zaudējumus 257 pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām un 334 ceļu infrastruktūras objektiem. Zaudējumus plānots segt arī privātpersonām nodarīto postījumu novēršanai.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīja tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu. Ekspedīcija norisinājās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā un tās laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras un sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu. Institūts aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlas sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.
Haifīldas rokfestivāla laikā sestdien Vācijas austrumos netālu no Leipcigas aizdedzies panorāmas rats un ugunsgrēkā cietuši vairāk nekā 30 cilvēki. Saskaņā ar sākotnējām ziņām aizdegušās divas rata gondolas un visi cietušie saelpojušies dūmus, vismaz divi cilvēki cietuši smagi. Starp cietušajiem ir četri policisti, kas sniedza cietušajiem palīdzību. Par ugunsgrēka cēloņiem pagaidām ziņu nav.
Ķīnas inženieri pagājušās nedēļas nogalē nosūtījuši līdz šim lielāko kravas dronu izmēģinājuma braucienā gandrīz 100 km garā maršrutā uz Šanhaju, veidojot jaunus pavērsienus valstī augošajai "zemā augstuma” ekonomikai, vēsta "Reuters”. Divu dzinēju kravas drons ar divu tonnu kravnesību, ko izstrādājis valsts finansēts uzņēmums, svētdien Sičuaņas provincē pacēlās gaisā uz atklāšanas lidojumu, kas ilga aptuveni 20 minūtes. Tengdenā būvētais drons ar 16,1 m spārnu platumu un 4,6 m augstumu ir nedaudz lielāks par pasaulē populārāko vieglo lidmašīnu, četrvietīgo "Cessna 172”. Ražotāji šajā valstī izmēģina arvien lielākas kravnesības, savukārt transporta kompānijas plāno gan apkalpes, gan bezpilota gaisa taksometru pakalpojumus, jo Ķīna stimulē zema augstuma ekonomiku.
Turpinām ziņas
Par Jēkabpils novada Aknīstes vidusskolas direktori šodien sāk strādāt maģistre izglītības jomā Inga Iesalniece. Viņa absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot dabaszinātņu bakalaura grādu bioloģijā, vēlāk iegūstot arī profesionālo maģistra grādu izglītības jomā. No 2004.gada viņa strādājusi vairākās Jēkabpils novada skolās par pedagoģi.
Jau ziņots, ka līdzšinējā skolas direktore Aija Voitiške kļuvusi par novada Izglītības pārvaldes vadītāju.
Autotransporta kustībai no šodienas rīta līdz trešdienas vakaram slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Krustpils-Daugavpils, kas atrodas Stacijas ielā Līvānos. Transporta kustības ierobežojumi noteikti saistībā ar pārbrauktuves remontdarbiem. Attiecīgi autotransporta kustība notiek pa apbraucamo ceļu pēc izvietotām ceļa zīmēm.
Un vēl
Šī nedēļa iesāksies ar pērkona lietusgāzēm, tomēr turpmākajās dienās lielākoties saulains un silts laiks. Atsevišķās dienās gaidāms lietus, taču siltums saglabāsies. Paaugstinoties atmosfēras spiedienam, otrdien laikapstākļi uzlabosies. Mākoņu debesīs būs maz, un arī nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts stundās vietām sabiezēs migla, kas pasliktinās redzamību. Trešdienas pēcpusdienā valsti sāks šķērsot jauna nokrišņu zona, kas ceturtdien no rīta mitēsies. Šajās naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz +9…+14 grādu atzīmei, vietām. Dienās gaiss iesils līdz +20…+26 grādiem. Jaunākā prognožu informācija liecina, ka nedēļas izskaņā saglabāsies neliels mākoņu daudzums, bet būtiski nokrišņi nav sagaidāmi, kā arī turpinās dominēt lēns vējš, un gaiss būs vasarīgi silts.
Pēdējo desmit gadu laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi vairāk nekā piecus tūkstošus patvēruma meklētāju iesniegumus. Tiesības lūgt patvērumu Latvijā un tā rezultātā iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu nosaka Patvēruma likums. Izvērtējot katras personas iesniegtos dokumentus un individuālo situāciju, aptuveni ceturtajai daļai jeb 24% no visiem iesniedzējiem piešķirts kāds no starptautiskās aizsardzības statusiem.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties :Desmit gadu laikā patvērumu Latvijā lūguši pieci tūkstoši cilvēku; Rotko muzejs sezonu sāks ar kinorežisoram Švankmajeram veltītu izstādi ; un Jēkabpils novada galvenajā bibliotēkā norisināsies baltkrievu leļļu darina’’sanas meistarklase.
Lai stiprinātu NATO austrumu robežu un atturētu Krieviju no agresīvām darbībām pret alianses valstīm, Ādažu bāzē ieradies Dānijas Karalisko bruņoto spēku bataljons – ap 800 karavīru. Bataljons pievienosies NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā. Šonedēļ notiks svinīgā ceremonija. Dāņu karavīri savai nometnei devuši nosaukumu "Valdemārs". Te viņi uzturēsies nākamos četrus mēnešus. Pēc tam pienākumus pārņems Zviedrija. Tā abu valstu karavīri turpmākos gadus pārmaiņus dalīs atbildību par nometni.
Mitrā un siltā vasara ir veicinājusi bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas – izplatību. Gada sākumā Zemgalē Valsts augu aizsardzības dienests monitorēja četras infekcijas vietas, šobrīd šādu vietu skaits jau ir 11. Slimība turpina izplatīties arī citviet Latvijā. To apkaro, inficētos un apkārt esošos kokus izcērtot. Likums paredz kompensāciju par koku iznīcināšanu bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai.
Somijas valdība plāno izstrādāt likumu, kas personas, kurām valstī izsniegtas darba uzturēšanās atļaujas, pakļautu izraidīšanas riskam, ja vien tās pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas ātri neatrastu jaunu darbu. Šādi valdības plāni izraisījuši plašus iebildumus, tomēr Somijas darba lietu ministrs Arto Satonens ir apstiprinājis, ka valdība turpinās izmaiņu izstrādi. Kritiķi, kuri iebilst plānotajām izmaiņām, norāda, ka tiesību akti negatīvi ietekmēs Somijas starptautisko reputāciju un spēju piesaistīt kvalificētus darbiniekus.
Iepriekš NASA eksperti prognozēja, ka cilvēki uz Mēness dzīvos jau šajā desmitgadē. Bet tagad tiek runāts par zinātniekiem, kuri plāno pētīt Zemes pavadoni un palikt tur ilgāku laiku. Viens no priekšnosacījumiem dzīvei uz Mēness ir gaisma. Visticamāk, tas drīzumā kļūs par realitāti, jo kosmosa tehnoloģiju kompānija "Honeybee Robotics" ir saņēmusi finansējumu no ASV valdības, lai uzbūvētu un uz Mēness uzstādītu āra apgaismojumu, kas vienlaikus darbosies kā saules baterijas, atsaucoties uz "Space.com", raksta UNIAN. Nosacītās laternas būs augstākas par Brīvības statuju - to garums sasniegs 100 metrus, un arī masīvas, lai spētu izturēt skarbās un garās Mēness naktis. Laternas uzkrās saules enerģiju Mēness dienā, kas ir vienāda ar divām Zemes nedēļām, lai pēc tam Mēness naktī apgaismotu apkārtni ar spēcīgiem prožektoriem.
Turpinām ziņas
Rotko muzejā, atklājot eudens sezonu 13.septembrī, skatītājiem būs pieejama izstāde "Disegno Interno: Padodies savām apmātībām", kas veltīta čehu kinorežisoram, māksliniekam Janam Švankmajeram un Evai Švankmajerovai. Godinot viņa 90.gadu jubileju un apritot 100 gadiem, kopš mākslā ienācis sirreālisms, Rotko muzejā būs skatāmas Švankmajera filmu un īsfilmu skates, kā arī viņa un sievas, mākslinieces oriģināldarbi, kas radīti visā viņu dzīves laikā.
Piesaistīt jaunus skolu koru vadītājus traucē zemais atalgojums. Mūzikas skolotāji atzinīgi novērtē valdības lēmumu piešķirt papildus finansējumu, lai pedagogiem celtu zemāko algas likmi. Situācija ar skolu koru vadītāju atalgojumu valstī ir nevienlīdzīga - kārtību, kādā pedagogiem aprēķina algu, katrā pašvaldībā atšķiras. Vairākās pašvaldībās, tajā skaitā arī Preiļu novadā, koru vadītājiem maksā par nostrādātām kontaktstundām pēc zemākās algas likmes interešu izglītības skolotājiem, liecina asociācijas apkopotā informācija.
Jau ziņots, ka, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo 13 gadu laikā skolēnu interese par kultūrizglītības pulciņiem ir mazinājusies. Lielākais skolēnu skaita kritums novērojams mūzikas pulciņos, tajā skaitā koros - audzēkņu skaits 13 gados samazinājies par 8 tūkstoši 881 skolēnu. Līdz ar dalībnieku skaitu samazinājies arī koru skaits par 162 kolektīviem.
Un vēl
Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas lasītavā rīt pēcpusdienā notiks baltkrievu tradicionālo leļļu darināšanas meistarklase. Tās vadītāja - Inna Jansone. Baltkrievu tautas tradīcijas leļļu izgatavošanā ir ļoti senas. Vecmāmiņas, vecvecmāmiņas nodarbojās ar lupatu leļļu izgatavošanu; īsinot tumšos vakarus, arī svētkiem tika darināta īpaša lelle. Motanka bija līdzās cilvēkam mūža garumā:. Tāda ir galvenā tradicionālās lupatu lelles vērtība. Meistarklasei nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties ; Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt CO2 emisiju nulles līmeni; Aizkraukles novada pašvaldība aicina piedalīties topošā teritorijas plānojuma pirmās redakcijas darba grupu sanāksmēs; un Trešdien sāsies pīļu medību sezona.
Vai un kādā formātā ieviest banku virspeļņas nodokli – par to koalīciju veidojošajos politiskajos spēkos domas dalās. Vienprātība ir par to, ka budžeta ieņēmumus var palielināt ar banku sektora palīdzību, bet atšķiras redzējums par veidu. Lielāka skaidrība par to sagaidāma tuvāko nedēļu laikā. Finanšu sektors iebilst pret virspeļņas nodokļa idejas atsākšanu, skeptiski izsakās arī "Jaunās Vienotības" pārstāvis Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. Viņš komisijā paredz plašas diskusijas par iespējamiem variantiem, kā banku ienākumu lielākai daļai nonākt valsts budžetā. Viņaprāt, apspriežama ideja būtu pārskatīt uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības bankām.
Ukraina asiņainā un nežēlīgā karā jau vairāk nekā divus gadus cīnās pret Krievijas agresiju, šādi aizstāvot arī mūs. Sabiedriskie mediji kopā ar "ziedot.lv" kopīgā akcijā aicina palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus, par ko no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepieciešamo aprīkojumu, militāro apģērbu un īpašu pārtiku. Šādi tiek atbalstīti gan ukraiņi, gan veicināta ražošana un inovācijas Latvijā.
Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda emisiju nulles līmeni. Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu. CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšana lidostās ietver divus galvenos elementus - pirmkārt, samazināt pašu radītās emisijas, ko veido lidostas elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas patēriņš, līdz līmenim, kas ir pēc iespējas tuvāks nullei, un, otrkārt, īstenojot CO2 piesaisti, neitralizēt emisijas, ko nav iespējams samazināt.
Pirmdienas rītā Šaķu rajonā Lietuvā apgāzies starppilsētu pasažieru autobuss. Avārijā cietuši 26 cilvēki, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Internetā publicētajās fotogrāfijās no notikuma vietas ir redzams, ka autobuss ir pilnībā nobraucis no ceļa un apgāzies uz sāna, kā arī tā priekšējais stikls ir sadauzīts. Šobrīd 26 satiksmes negadījumā cietušie ir nogādāti slimnīcā. Četri cilvēki ir smagi ievainoti, pārējiem ir vieglākas traumas. Autobuss bija ceļā no Krievijas kontrolētā Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala uz Rīgu, un negadījuma brīdī autobusā bija 47 cilvēki, ieskaitot šoferi. Cietušo vidū ir Latvijas un Krievijas pilsoņi. Autobusā bija arī viens lietuvietis. Par notikušo sākta pirmstiesas izmeklēšana.
Pirmdien konfrontācijas gaitā strīdus ūdeņos Dienvidķīnas jūrā notikusi Ķīnas un Filipīnu kuģu sadursme, pavēstīja abu pušu pārstāvji. Pekina turpina uzturēt pretenzijas uz teju visu Dienvidķīnas jūru, neraugoties uz starptautiskā tribunāla nolēmumu, ka tām nav tiesiska pamata. Ķīnas krasta apsardze ziņo, ka Filipīnu kuģis agrā pirmdienas rītā tīši uzskrējis virsū Ķīnas kuģim. Savukārt Manilas Nacionālā operatīvā grupa Rietumfilipīnu jūrā paziņojuši, ka divi tās krasta apsardzes kuģi tika bojāti sadursmēs ar Ķīnas kuģiem, kas veica "nelikumīgus un agresīvus manevrus" netālu no Sabinas sēkļa.
Turpinām ziņas
Augusta izskaņā un septembra sākumā Aizkraukles novada pašvaldība aicina piedalīties topošā teritorijas plānojuma pirmās redakcijas darba grupu sanāksmēs, kuras notiks katrā no bijušo novadu centriem. Tās būs noslēguma darba grupas pirms teritorijas plānojuma pirmās redakcijas oficiālās publicēšanas un publiskās apspriešanas organizēšanas. Pirmā darba grupas sanāksme norisināsies jau šīs nedēļas nogalē - 23.augustā no rīta Jaunjelgavas un pēcpusdienā Neretas apvienības pārvaldē. Nākamnedēļ, 27.augustā sapulces būs no rīta Kokneses apvienības pārvaldē un pēcpusdienā Pļaviņu kultūras centrā. Savukārt 3.septembrī izteikt viedokli varēs no rīta Skrīveru pagasta pārvaldē un pēcpusdienā Aizkraukles novada pašvaldībā.
Ceturtdien, 22.augustā, Rēzeknē notiks diskusija "Biznesa kopienu attīstība Latgalē". Pasākumā plānots pievērsties kopienām gan vietējā, gan arī reģionālā līmenī. Ņemot vērā, ka Latgale ir pierobežas reģions, plānots iepazīt biznesa kopienu labās prakses piemērus ASV Mičiganas štatā, kas arī ir pierobežas reģions. Paredzēta arī paneļdiskusija un tīklošanās iespējas. Pasākums notiks Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā "Zeimuļs".
Un vēl
Šī gada ūdensputnu medību sezona sākas vēlāk – nevis augusta otrajā sestdienā pulksten 16., bet trešdien, 21. augustā. Publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnus dienā. Saskaņā ar izmaiņām Medību noteikumos ūdensputnu medību sezona sākas 20. augustā un turpinās līdz 15. decembrim. Tāpat kā iepriekš, sezonas sākumā atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, tāpēc šogad ūdensputnu medību sezona sāksies trešdienā, 21. augustā.