Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 21.augustā
- Radio1.lv --
- 21 augusts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji; Aicina pieteikt sakopšanas vietas Lielajai talkai; un Sākusies pieteikšanās konkursam “Supernova”.
Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 0,8%. Zemāka inflācija nekā mūsu valstī pagājušajā mēnesī reģistrēta vien Somijā - 0,5%. Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Rumānijā - 5,8%. Tikmēr Igaunijā - 3,5%, bet Lietuvā gada inflācija veidojusi 1,1%. Patēriņa cenas jūnijā gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs.
Šī gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un kopš jūnija tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2023.gada jūliju, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Gan vīriešu, gan sieviešu bezdarba līmenis jūlijā saglabājās bez izmaiņām, attiecīgi 8,2% un 5,4%.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā desmit miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Kopumā šī gada septiņos mēnešos novērsti 3 tūkstoši 148 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 3,3 miljonus eiro, taču realizēts 3001 gadījums, izkrāpjot 6,1 miljonu eiro. Jūlijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš pagājušā gada augusta - 268 gadījumi. Bankām visbiežāk iedzīvotājus izdodas pasargāt no viltus investīciju piedāvājumiem.
Vācijā jau gadu tiek būvēts peldošs saules bateriju parks. Tas atrodas uz mākslīgi radīta ezera netālu no Kotbusas pilsētas Brandenburgas zemē. Peldošā fotoelementu spēkstacija pēc pabeigšanas būs vairāk nekā 20 futbola laukumu platībā. Paredzēts, ka spēkstacija saražos elektrību apmēram 8 tūkstošiem mājsaimniecību.
Krūze kafijas no rīta ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa miljoniem cilvēku. Vispārējas dārdzības apstākļos daudzi varbūt nemaz nav pamanījuši, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi arī kafijas cena. Kafijas sadārdzināšanās galvenais iemesls ir nelabvēlīgi laikapstākļi vadošajās kafijas audzēšanas valstīs, bet to ietekmē arī tādi faktori kā piegāžu ķēžu traucējumi un pat Eiropas Savienības centieni ierobežot klimata pārmaiņas, kas ilgtermiņā būs galvenais izaicinājums kafijas audzētājiem. Gada otrajā ceturksnī kafijas cenas pasaulē pieauga par gandrīz 20%, un izskan prognozes, ka tās turpinās kāpt. Lielākā kafijas importētāja un patērētāja ir Eiropa, kas visvairāk izjutīs kafijas cenu pieaugumu.
Turpinām ziņas
Mēnesi pirms visā pasaulē 20. septembrī notiks Pasaules talka, ikviens interesents aicināts kartē atzīmēt savas iecerētās norises dabā, piemēram, Laimes koku stādīšanu, ūdenstilpņu vai to piekrastes tīrīšanu, ārtelpas labiekārtošanas darbus, diskusiju kopienā par zaļo dzīvesveidu, pārgājienu ar izglītojošu, dabu izzinošu aktivitāti. Rīkotāji uzsvēra – lai arī Pasaules talka Latvijā notiks 20.-21.septembrī, savus ieplānotos darbus interesenti var veikt jebkurā citā ērtā laikā. Tāpat "Lielās Talkas" pārstāvji norādīja – ja iecerēts stādīt Laimes koku ne sev piederošā zemē, tad to derētu saskaņot ar konkrētās pašvaldības koordinatoru, kontakti pieejami Lielās talkas mājaslapā
Raidierakstus jeb podkāstus klausās 49% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tā secināts aptaujā par podkāstu patēriņa īpatnībām Latvijā. Lielākoties ļaudis podkāstus klausās zināšanu papildināšanas, izklaides un izziņas nolūkos. Salīdzinot ar 2021. gada aptaujas datiem, klausītāju interese ir palielinājusies par ziņām un politiku, kā arī patiesiem kriminālstāstiem. Atpazīstamāko raidierakstu TOP3 Latvijā veido: "Cilvēkjauda", "Bize Vaļā" un "Pa kluso". Lai gan podkāsti Latvijā joprojām ir salīdzinoši jauna mediju kategorija, tā vienlaikus arī aug un mainās. Piemēram, "Youtube" platforma kļuvusi par pārliecinoši patērētāko platformu saturam, kas sākotnēji tika definēts kā audio saturs. Latviešu valodā podkāstus klausās ap 59% iedzīvotāju, krievu – 41%, bet angļu – vidēji 30% respondentu.
Un vēl
Sākusies dziesmu pieteikšana Latvijas Televīzijas autoru un dziesmu izpildītāju konkursam "Supernova". Tajā aicināti piedalīties solisti, dueti un grupas, kurās ir ne vairāk kā seši dalībnieki. Konkursam pieteiktā dziesma nedrīkst būt publicēta, atskaņota vai izpildīta publiskos pasākumos pirms šī gada 1. septembra. Ārzemniekiem ir iespēja piedalīties konkursā kā dziesmu vārdu autoriem, mūzikas autoriem vai fonogrammas producentiem, taču dziesmas autoru kolektīvā ārzemnieku nedrīkst būt vairāk par Latvijas pilsoņiem. Nākamajā kārtā, kas notiks televīzijas tiešraidē 2025. gada februārī, iekļuvušo izpildītāju vārdi būs zināmi šī gada novembrī.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Grib ierobežot straujo algu pieaugumu publiskajā sektorā; Zināms cik izmaksāja pilsētu un pagastu svētki Jēkabpils novadā; un No šodienas Dabas muzejā būs skatāma gladiolu izstāde.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicinājis valdību ierobežot publiskā sektora algu pieaugumu, uzsverot, ka tik straujš algu kāpums šajā sektorā "velk līdzi" arī privāto sektoru, tādējādi pasliktinot tā konkurētspēju, un viņa viedoklim piekrita arī premjere Evika Siliņa. Pēc Kazāka teiktā, šī gada septiņos mēnešos pieaugums ir par 18% un tik straujš algu kāpums nedrīkst turpināties. Ministru prezidente atzina, ka valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, piekrītot, ka tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim. Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.
Intensīvu kiberuzbrukumu dēļ Tīmekļvietņu vienotās platformas mājaslapās periodiski novērojami darbības traucējumi - lēna darbība vai vietņu nepieejamība. Šobrīd tīmekļa vietņu darbība vērtējama kā stabila un atbildīgie dienesti turpina risināt situāciju, lai pilnībā atvairītu uzbrukumus. "Cert.lv" aicina iedzīvotājus saglabāt mieru un būt pacietīgiem, ja kāda interneta resursa ielāde prasa mazliet ilgāku laiku nekā ierasts. Kopumā uzbrukums vērtējams kā apjomīgs, pauž "Cert.lv" pārstāvji.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodevis Eiropas Prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka uzņēmuma, kas specializējas dzērienu ražošanā, pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām, iespējams, izkrāpa Eiropas Savienības struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļus lielos apmēros. Tādā veidā personas varētu būt nodarījušas ES un Latvijai 581 tūkstoti 709 eiro mantisko zaudējumu. Viena no amatpersonām pēc aģentūras LETA rīcībā esošās rīcības ir bijušais pašvaldības mērs Vents Armands Krauklis. Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot iesaistītajām personām brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.
Jau ziņots, ka Latvijā plašu uzmanību ir piesaistījušas Eiropas prokuratūras rosinātās izmeklēšanas par iespējamiem nodarījumiem Valmieras, Valkas un Līvānu pašvaldībās.
Ukrainā otrdien parlaments aizliedza ar Krieviju saistītu reliģisko organizāciju darbību. To vidū ir Krievijas Pareizticīgā baznīca. Pieņemtais lēmums ietekmēs Maskavas patriarhātam pakļauto Ukrainas pareizticīgās baznīcas nākotni. Ukrainas iestāžu vērtējumā Maskavas patriarhātam pakļautā Ukrainas pareizticīgā baznīca nav pierādījusi saišu saraušanu ar Maskavu. Likums stājas spēkā 30 dienas pēc tā publicēšanas ar vienu izņēmumu. Proti, Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgās baznīcas pakļautajām draudzēm tiks doti deviņi mēneši, lai varētu saraut saites ar Krieviju.
Šonedēļ apgrozībā nonāk pirmās vienas mārciņas monētas, kurās attēlots karalis Kārlis III. Gandrīz trīs miljoni monētu ir izdoti pasta nodaļām un bankām visā valstī, vēsta raidsabiedrība „BBC”. Monētas iezīmē karaļa jauno valdīšanas laiku un godina viņa mīlestību pret dabu - monētas otrā pusē ir attēlots bišu pāris. Monētas, kurās attēlota karaliene Elizabete II, paliks apgrozībā. Patiesībā, atbildot uz iedzīvotāju pieprasījumu, tiek kalti arvien jauni monētu komplekti.
Turpinām ziņas
Vasara ir laiks, kad gandrīz katra pilsēta, pagasts vai ciems rīko svētkus. Jēkabpils novadā ir trīs pilsētas un 21 pagasts. Savukārt svētki ik vasaru notiek visās trīs pilsētās un piecos pagastos. Tiekoties preses konferencē,Radio1 jautāja, kāpēc svētki notiek tikai piecos, ne visos un varbūt tie jārīko vieni visam novadam, ne daudzās vietās. Pašvaldībā skaidroja, ka svētku rīkošana ir katras apdzīvotas vietas tradīcija un katrā vietā budžets ir atšķirīgs. Visvairāk līdzekļu izlietots Jēkabpils pilsētas svētku norisei – 75 tūkstoši 500 eiro, saskaņā ar informāciju, kuru Jēkabpils novada kultūras pārvalde sniedza opozīcijas deputātam Aivaram Krapam vai 73 tūkstoši 530 eiro, saskaņā ar informāciju, ko Jēkabpils kultūras pārvalde sniedza medijiem. Kura summa ir īstā paliek atklāts jautājums.
Vismazāk izmaksājuši Elkšņu pagasta svētki – 930 eiro. Viesītē pilsētas svētki izmaksājuši – 39 tūkstoši 578 eiro, Salas ciemā - 15 tūkstoši 175 eiro, Aknīstes pilsētas svētki - 11 tūkstoši 351 eiro, Rubenes pagasta svētki - 3 tūkstoši 692 eiro, Gārsenes pagasta svētki – 3 tūkstoši 644 eiro, Rites pagasta svētki – 2 tūkstoši 392 eiro un Saukas pagasta svētki Lonē- tūkstoš 500 eiro. Kopumā Jēkabpils novadā šīsvasaras pilsētu un pagastu svētki izmaksājuši 153 tūkstoši 762 eiro.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no šodienas, 21.augusta līdz 23.augustam notiks izstāde "Gladiolas 2024", kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Gladiolu un īrisu biedrību. Gladiolu izstāde ir īpaša ar to, ka iepazīstina ar Latvijā radīto gladiolu šķirņu daudzveidību. Lai arī vietējo selekcionāru skaits ir neliels, jaunas šķirnes tiek radītas katru gadu. Starptautiskā mērogā Latvijas gladiolu selekcija tiek vērtēta atzinīgi, un pēc vietējām šķirnēm ir liels pieprasījums. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja apskatīt skaistākās gladiolas un selekcijas jaunumus no Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības selekcionāru Laimoņa Zaķa un Jura Bāzes dārziem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: "Rail Baltica" savienojumam ir būtiska nozīme Baltijas reģiona militārajai mobilitātei; No septembra reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā "Madona" paaugstināsies pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasības, un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, un šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām. Pētījumā secināts, ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.
Papildu atbalsta sniegšanai pašvaldībām vētras radīto seku novēršanai plānots paplašināt bezdarbnieku grupas algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. To darīt būs tiesīga Nodarbinātības valsts aģentūra. Šādi teritoriju sakopšanā varēs iesaistīties plašāks reģistrēto bezdarbnieku loks. Pasākumā iesaistīto bezdarbnieku dotācijas apmērs tiks aprēķināts proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī.
No 1.septembra Valsts reģionālās attīstības aģentūra tiks reorganizēta par Valsts digitālās attīstības aģentūru. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt aģentūras stratēģisku fokusu uz digitālās transformācijas politikas īstenošanu trīs virzienos: sabiedrībai ērtu valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu piedāvāšana, valsts pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšana un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ilgtspējīga pielietošana.
Klaipēdas Piejūras reģionālajā parkā atrasts mamuta ilknis. To pamanījis kāds parka apmeklētājs pie klints starp Giruļiem un Kārkli, kas plašāk pazīstama kā "Holandes cepure", vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Vīrietis par atradumu informēja Mazās Lietuvas Vēstures muzeja Arheoloģijas un restaurācijas nodaļu, kur apstiprināts, ka atrastais varētu būt mamuta ilknis. Atradums nogādāts muzejā un tuvākajā laikā tur tiks saglabāts un izstādīts. Tāpat vēl plānots veikt pētījumus, lai uzzinātu aptuveno laiku, kad lielais dzīvnieks tur mitis. Lietuvā līdz šim dažādus mamuta kaulu fragmentus izdevies uziet aptuveni 50 reizes, no kuriem slavenākais atradums ir Viļņas mamuts jeb vesela šī dzīvnieka skeleta daļa.
Ziemeļitālijas pilsētā Milānā ir iespēja apmeklēt īpašas jogas nodarbības. Tajās piedalās ne tikai cilvēki, bet arī vairāki kaķi. Ideja radās, kad studijas īpašniece daļu nodarbību rīkoja savās mājās – viņas kaķis ļoti interesējās par cilvēku neierasto locīšanos un vēlējās piedalīties. Sākotnēji tikai kā novērotājs, vēlāk kaķis iesaistījās un piedāvāja masāžas un relaksējošu murrāšanu. Studijas īpašniece ievēroja, ka cilvēkiem tas patīk, tādēļ šobrīd viņas nodarbībās piedalās jau desmit kaķi, kas kopā ar apmeklētājiem praktizē jogu.
Turpinām ziņas
Tā kā no 1.septembra Latvijas reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā "Madona" pārvadātājam SIA "Norma-A" spēkā stāsies jaunais ilgtermiņa līgums, kas noslēgts uz 10 gadiem, pieaugs kvalitātes prasības attiecībā uz autobusu vecumu, komfortu un citām pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasībām. Vienlaikus maršruta tīkla daļā "Madona" tiks pārkārtoti un optimizēti atsevišķi reisi. Stājoties spēkā jaunajam līgumam, maršrutu tīkla daļā "Madona" pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniegs četrus gadus, informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio, gan vizuāli, visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini.
Lauku atbalsta dienests ir izvērtējis šogad pieteiktās ilggadīgo zālāju platības, secinot, ka deklarēto ilggadīgo zālāju īpatsvars ir atbilstošs prasībām un lauksaimniekiem tie nebūs jāatjauno. Dienests aicina lauksaimniekus būt vērīgiem un turpmāk neuzart ilggadīgos zālājus, lai nākamajā gadā nebūtu jāveic to atjaunošana.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā laiks kļūs saulains un karsts, liecina pašreizējās laika prognozes. Ceturtdien valsts lielākajā daļā īslaicīgi līs, vietām iespējamas pērkona lietusgāzes, brīžiem debesis skaidrosies. Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs dienvidrietumu vējš, maksimālā gaisa temperatūra būs +17..+22 grādi. Piektdien mākoņi daļēji segs debesis un vietām uzlīs, piekrastē gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktī saglabāsies virs +10 grādiem, dienā tā sasniegs +19..+24 grādus.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm sestdien un svētdien Latvijā gaidāms sauss un saulains laiks, vējš mēreni pūtīs no dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra paaugstināsies un svētdien, visticamāk, daudzviet sasniegs +30 grādus, naktis nav gaidāmas vēsākas par +13..+19 grādiem. Paredzams, ka jau pirmdien karstums atkāpsies, bet nākamā nedēļa kopumā, iespējams, būs silta, bieži spīdēs saule.