Jēkabpils Radio1 ziņas 2024. gada 26. septembrī
- Radio1.lv --
- 26 septembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Čakša piekāpjas pedagogiem - 30 miljonus eiro novirzīs tikai algu pieaugumam; Iezīmē daudz trūkumu paliatīvās aprūpes nodrošināšanā; un Dabas muzejā būs skatāma sēņu izstāde.
Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu algu pieaugumam no janvāra. Tas nozīmē, ka no 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%. Ņemot vērā, ka nodokļu izmaiņu rezultātā 2025.gadā pedagogu neto atalgojums palielināsies vēl par vidēji 2,5%, kopā pedagogu algas varētu pieaugt par 5%. Savukārt finansējumu jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" vēl meklēs. Kā vēstīts, lai ieviestu jauno modeli no 2025.gada 1.septembra, valdībai būs jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu - 106,5 miljoni eiro.
Strauji tuvojas Eiropas Savienības fondu finansējuma beigas pārtikas un higiēnas paku izdalei maznodrošinātajiem, vakar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē pauda Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Viņa norādīja, ka gadā tiek izdalīti ap 500 miljoni paku. Savukārt, ja tiks samazināts paku saņēmēju skaits, tad tas skars aptuveni 10 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz ar to Pūce aktualizēja jautājumu par papildu finansējumu pārtikas un higiēnas paku projektam.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD palielinājusi pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos. OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā. Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.
Krievija sistemātiski vāc informāciju par gāzes cauruļvadiem, datu kabeļiem, vēja ģeneratoru parkiem un militāro infrastruktūru Baltijas jūrā, vēsta Vācijas mediji. Pētnieciskie žurnālisti pie šāda secinājuma nonāca starptautiskā projektā "Krievijas spiegu kuģi", kurā piedalījās Vācijas sabiedriskās televīzijas kanāli NDR un WDR, kā arī laikraksts "Süddeutsche Zeitung". Pēc viņu teiktā, Krievija izmanto tā sauktos "pētniecības kuģus", kas aprīkoti ar jutīgām hidroakustiskām un radaru tehnoloģijām, lai izspiegotu kritiskās infrastruktūras objektus. Oficiāli šie kuģi nodarbojas ar okeanogrāfiskiem pētījumiem, taču patiesībā lielākā daļa no tiem ir piešķirti Krievijas Aizsardzības ministrijai vai Krievijas karaflotei.
Turpinām ziņas
Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole. Tā uzskata, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu izveidotu atbilstoši pacientu vajadzībām, un tā netiek nodrošināta efektīvi visos veselības aprūpes līmeņos. Kritiski nepietiekami esot ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā rezultātā vairums pacientu nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte nav pietiekama. Kā atzīmēts revīzijā, lai arī kopumā paliatīvās aprūpes pacienti saņem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārstu praksēs, tomēr tikai piektā daļa šo pacientu saņēmuši tiem pienākošos plašāku veselības aprūpi.
Desmit no 13 pierobežas skolām, kas pašlaik neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem kritērijiem, nepieciešamo skolēnu skaitu nesasniedz tieši vidusskolas posmā, liecina ministrijas apkopotā informācija. Atbilstoši ministrijas jaunākajam piedāvājumam, skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās varētu samazināt no vismaz 60 skolēniem līdz 45. Augšdaugavas novadā neatbilst divas vidusskolas - Zemgales un Salienas vidusskola. Preiļu novadā kritērijiem 10.-12.klašu posmā neatbilst Aglonas vidusskola.
Un vēl
No 4. līdz 6. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiks "Lielā sēņu izstāde 2024". Sākotnēji tā bija paredzēta septembra vidū, bet sēņu augšanai nepiemēroto laika apstākļu dēļ tika atcelta. Nu laiks ir gana rudenīgs, lai izstādē varētu izrādīt daudz interesantu eksponātu. Pērn Nacionālais nemateriālās kultūras mantojuma saraksts papildināts ar četrām jaunām vērtībām, tajā skaitā – sēņu vākšanu un izmantošanu. Par to, ka sēņošana ir nacionāla mēroga tradīcija, ik gadu liecina vērienīgās sēņu izstādes Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Arī šogad izstādes rīkotāji dosies mežā, lai ievāktu pēc iespējas interesantāku materiālu. Izstādē sēnes būs sakārtotas dažādās grupās – ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās. Arī apmeklētāji uz izstādi drīkst nest arī savā dārzā, parkā vai mežā atrastās sēnes.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā nogādāti visi 32 "Škoda Vagonka" jaunie elektrovilcieni; Nākamgad saglabās esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību; un Atklāta jaunizveidotā Latvijas Universitātes Doktorantūras skola.
Latvijā ir nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni. Patlaban notiek 31.vilciena pieņemšanas process, kas tuvākajā laikā tiks pabeigts, savukārt 32.vilciens ir komplektēšanas stadijā.
Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū pasāžieru vilciens sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Satiksmes ministrija valdībai "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā piedāvās tehnisko risinājumu, kas paredz koncentrēties uz "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu, lai savienotu Latviju ar Igauniju un Lietuvu, kā arī savienojumu no Misas virzienā uz Rīgas lidostu, bet pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts nodot ekspluatācijā abas Rīgas starptautiskās stacijas, savienojot tās ar esošo dzelzceļa infrastruktūru. Satiksmes ministrija piedāvās pārdalīt jau esošo finansējumu citos fondu projektos, lai pabeigtu Rīgas starptautiskās stacijas.
Biedrību "Zemnieku saeima" neapmierina vietējo uzņēmēju neiesaistīšana robežas stiprināšanā. Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē tās pārstāvis norādīja, ka biedrība ir vīlusies robežas stiprināšanas procesā. Bijis solījums no valdības puses šajos procesos iesaistīt reģionā esošos uzņēmējus un cilvēkresursu, bet diemžēl absolūti lielākā daļa tā dēvēto "pūķa zobu", metālu konstrukciju tiek vestas no Rīgas, no Zemgales un citiem reģioniem. Tāpat arī nav pasūtījuma vietējiem uzņēmējiem šīs konstrukcijas ražot, lai tādā veidā stiprinātu robežu, attīstot ražošanu Latgales reģionā un veicinātu nodarbinātību. Zemnieku saeima aicināja valdību labot minētās kļūdas un pildīt solījumu.
Uzņēmums "Google" ir vērsies Eiropas Komisijā ar sūdzību pret savu konkurentu, kompāniju "Microsoft". "Google" uzskata, ka "Microsoft" mākslīgi ierobežo biznesa lietotāju iespējas izmantot citu kompāniju mākoņdatošanas pakalpojumus, uzliekot nepamatoti dārgas cenas. Līdz ar to "Google" vēlas, lai "Microsoft" pārtrauktu likt šķēršļus saviem klientiem Eiropā izmantot arī konkurentu produktus. Jau vēstīts, ka divi ASV tehnoloģiju milži "Google" un "Microsoft" jau gadiem ir ierauti dažādās savstarpējās cīņās un regulāri vaino viens otru brīvas konkurences ierobežošanā.
Eiropas Savienības dalībvalstu diplomāti atbalstījuši priekšlikumu pazemināt vilku aizsardzības statusu. Vēl pirms dažām desmitgadēm vilki bija gandrīz pazuduši no Eiropas mežiem. Tomēr veiksmīgi sugas saglabāšanas pasākumi ļāvuši viņiem atkal savairoties. Līdz ar to palielinās arī vilku uzbrukumu skaits lauksaimniecības dzīvniekiem. Vilki Vācijā nogalināja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ģimenes poniju. Tomēr, kā atzina Eiropas Komisijas runasvīrs Adalbērs Jancs, lai pazeminātu vilku aizsardzības statusu, vēl ir nepieciešamas izmaņas starptautiskajā konvencijā.
Turpinām ziņas
Šodien Galēnu kultūras namā notiks pasākums "Tuvāk tautai", kas būs gan Preiļu novada domes izbraukuma sēde, gan diskusija ar vietējiem iedzīvotājiem. Plānots, ka iedzīvotājiem būs iespēja klātienē vērot Preiļu novada domes sēdi. Savukārt pēc tam notiks novada domes deputātu ekskursija pa Galēnu ciema nozīmīgākajiem objektiem. Pasākuma noslēgumā - trijos dienā - Galēnu kultūras namā notiks klātienes diskusija. Iedzīvotājiem būs iespēja uzdot sev svarīgus jautājumus Preiļu novada domes deputātiem.
Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība vienojušās, ka 2025.gadā tiks saglabāta esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība, vienlaikus turpinot darbu pie priekšlikumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izmaiņām. Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025.gadam paredzēts pieaugums 234,8 miljonu eiro apmērā jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024.gada plānu.
Un vēl
Svinīgā pasākumā vakar atklāta jaunizveidotā Latvijas Universitātes Doktorantūras skola. Latvijas universitātes Doktorantūras skola turpmāk atradīsies Rīgā, Kalpaka bulvārī 4. Šogad doktorantūras studijas augstskolā uzsākuši 125 jaunie doktoranti. 82 no viņiem studēs par valsts budžeta līdzekļiem, bet 43 tam atvēlējuši personīgo finansējumu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Minimālo algu būvniecības nozarē vienojas celt līdz 1050 eiro mēnesī; Kādi ir Latvijas pievilcīgākie darba devēji? Un Bērnudārzs Auseklītis saņem Zaļo karogu.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejā pārskatīta minimālā alga nozarē, paredzot, ka no 2025.gada 1.janvāra minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 1050 eiro mēnesī vai 6,29 eiro stundā. Pārejas periodā līdz 2025.gada 31.decembrim būvniecībā nodarbinātajam, kura profesija atbilst 9.profesiju pamatgrupai, var maksāt mazāk, taču ne mazāk kā 930 eiro mēnesī un 5,57 eiro stundā, vai 830 eiro mēnesī un 4,97 eiro stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši. Pemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu sola tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā. Nākamā gada budžetā pedagogu atalgojumam iezīmēti 30 miljoni eiro. Vēl nedēļas nogalē Čakša paziņoja, ka cer līdz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdei panākt vienošanos finansējumu novirzīt jaunajam modelim. Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ārkārtas sēdē trešdien politiķe apliecināja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs pedagogu algu pieaugumam no 1.janvāra. Čakša uztur nostāju, ka jaunais modelis ir jāievieš no nākamā gada septembra, un tikai zemākās algas likmes celšana vairumam skolotāju neatrisinās problēmu. Tas nozīmē, ka nepieciešamais finansējums būs jāatrod, iespējams, uz citu ministrijas programmu rēķina. Tāpat atkal tiek pieļauta iecere jauno modeli ieviest pakāpeniski.
Darbaroku trūkuma dēļ tiek apsvērta iespēja saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu, raidījumā “Spried ar Delfi” teica labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņaprāt, bērna kopšanas atvaļinājumu varētu saīsināt par pusgadu jeb līdz vienam gadam. To gan varētu darīt tikai tādā gadījumā, ja bērniem jau no viena gada vecuma tiktu nodrošināti bērnudārzi vai aukļu pakalpojumi. Tas ļautu bērnu vecākiem pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū.
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno uzbrukt Ukrainas atomelektrostacijām, Ņujorkā uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, brīdinot, ka tam būs katastrofālas sekas. Krievija izmanto satelītus, lai iegūtu attēlus un detalizētu informāciju par Ukrainas kodolinfrastruktūru. Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs ANO Drošības padomē izteicies, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ar iebrukumu Ukrainā grib savu mafijas valsti paplašināt, padarot to par mafijas impēriju.
Helsinkos trešdien eko vandaļi, protestējot, kā paši skaidro, pret kūdras rūpniecību, ar sarkanu krāsu apķēpājuši Somijas parlamenta ēku. Ziņu aģentūrai AFP vandaļi klāstīja, ka protestē pret Somijas valstij piederošā uzņēmuma "Neova" kūdras ieguvi Zviedrijas mitrājos. Incidents tiek izmeklēts kā mantas bojāšana vainu pastiprinošos apstākļos, teikts policijas paziņojumā. Vairāki Somijas politiķi nosodījuši eko vandaļu izdarības.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā strauji pieaugošo augšējo elpošanas ceļu infekcijas izplatības risku ir ierobežota pacientu apmeklēšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Atļauts apmeklēt pacientus saskaņojot ar nodaļas vadītāju vai ārstējošo ārstu. Apmeklējums pieļaujams, ja pacienta tuviniekam nav saslimšanas simptomu. Apmeklējuma laikā jālieto sejas aizsargmaskas. Apmeklējumu laiks noteikts no pulksten trijiem dienā.
Pievilcīgākie darba devēji strādājošo uztverē ir “Latvijas valsts meži”, Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic”, Rīgas lidosta, “Latvenergo”, “Mikrotīkls”un Latvijas Banka, liecina kompānijas “Kantar” veiktais pētījums. Tikmēr studentu mērķa grupā līdztekus uzņēmumiem “Latvijas valsts meži”, “airBaltic”, “Mikrotīkls” un “Latvenergo” starp pievilcīgākajiem darba devējiem ierindojas arī “Printful”, “Swedbank”, “All Media Latvia”, “Accenture” un Latvijas sabiedriskie mediji. Šie uzņēmumi šogad ir atzīti kā pievilcīgākie, proti, ir spējuši Latvijas darba tirgu pārliecināt, ka tie, salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ir teicama vieta, kur strādāt.
Plašā pasākumā Baltu vienības diena aizvadīta Pakrojā, Lietuvā, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji, abu valstu diplomātu kori, kā arī plaša Aizkraukles novada delegācija — novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, pašdarbības kolektīvi un amatnieki. Baltu vienības dienu ik gadu svin kādā no Latvijas vai Lietuvas pilsētām, un šoreiz tā bija Pakrojā. Uzaicinājumu piedalīties pasākumā aizkrauklieši saņēma no Latvijas Saeimas un arī ziņu, ka Aizkraukles novads izraudzīts kā norises vieta nākamā gada Baltu vienības dienai.
Un vēl
Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās Ekoskolu apbalvošanas ceremonija, kurā tika atzīmēti izglītības iestāžu sasniegumi aizvadītajā mācību gadā. Pasākumā piedalījās arī Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”, kurai kā apliecinājumu ilgtspējīgai un videi draudzīgai rīcībai piešķīra Ekoskolas starptautisko sertifikātu - Zaļo karogu. Bērnudārzs “Auseklītis” kā 2023./2024. mācību Ekoskolas programmas gada tēmu izvelējās “Enerģija”, kurā ar aktīvu līdziesaisti un cītīgu darbu tika īstenots mācību gada rīcības plāns. Zaļais karogs ir Ekoskolu starptautiskais sertifikāts, kurš tiek pasniegts skolām un pirmsskolām par sasniegumiem, ieviešot Ekoskolas programmas prasības savā izglītības iestādē.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas un Polijas amatpersonas Daugavpilī pārrunās NATO austrumu robežas stiprināšanas plānus, Pašvaldības varēs kompensēt pedagogu transporta un mājokļa īres izdevumus, un Kāds bijis septembris sinoptiķu vērtējumā?
Baltijas valstu un Polijas aizsardzības nozares vadītāji rīt tiksies Daugavpilī, lai pārrunātu NATO austrumu robežas stiprināšanas plānus. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds tiksies ar Lietuvas aizsardzības ministru Laurīnu Kasčūnu, Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru un Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Staņislavu Vžateku. Tikšanās laikā Baltijas valstu un Polijas amatpersonas pārrunās savstarpējo sadarbību NATO austrumu robežas stiprināšanā. Tāpat tiks apspriesta reaģēšana uz Krievijas dronu NATO gaisa telpas pārkāpumiem, kā arī nacionāli un kolektīvi veicamie soļi alianses gaisa telpas stiprināšanai.
"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lēmuma projektu par opozīcijas partijas "Stabilitātei!" frakcijas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi. Ievērojot publiski izskanējušo informāciju par Klementjeva nepietiekamo valsts valodas prasmi, Jaunās Vienotības frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics septembrī vērsās Valsts valodas centrā, lūdzot sniegt detalizētu informāciju par Klementjeva valodas prasmju atbilstību augstākā līmeņa – C2 - pakāpei. Jurēvics informēja, ka valodu centrs ir apliecinājis, ka Klementjeva prasmes nav atbilstošas un šogad viņam tika piemērots attiecīgs administratīvais sods. Tā kā Saeimas deputāta darbs nav iedomājams bez latviešu valodas zināšanām, Saeimas Prezidijam iesniegts lēmuma projekts par deputāta Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi.
Saeima ceturtdien apstiprināja Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā uz vēl vienu sešu gadu termiņu. Šteinbukai oktobrī beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš Fiskālās disciplīnas padomē, kur viņa patlaban ieņem priekšsēdētājas amatu. Koalīcijas deputāti nolēma atkārtoti izvirzīt Šteinbukas kandidatūru darbam padomē, to iepriekš atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats loceklis amatu padomē var ieņemt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.
Eiropas Savienība, ASV un vairākas citas valstis aicina uz 21 dienu ilgu pamieru uz Izraēlas un Libānas robežas, lai dotu vietu diplomātijai un iespējai noslēgt ilgstošu vienošanos par mieru. Paziņojumā arī pausts atbalsts pamieram Gazas joslā, kur jau vairāk nekā 11 mēnešus turpinās karš starp teroristu grupējumu "Hamās" un Izraēlu. Pēdējās dienās pastiprinājušās raķešu apšaudes starp Izraēlu un Libānas šiītu grupējumu "Hizbullāh". Libānā arvien pieaug upuru skaits Izraēlas armijas triecienos, bet Izraēla apsver iespēju sākt sauszemes iebrukumu Libānā. Valstis kopīgajā paziņojumā uzsvēra, ka karadarbība ir "nepieļaujama" un rada "nepieņemamu plašākas reģionālās eskalācijas risku", kas nav ne Izraēlas, ne Libānas iedzīvotāju interesēs.
Igaunija apsver iespēju izīrēt savu cietumu kameras citu valstu ieslodzīto izmitināšanai. Šādi Igaunijas valdība cer nopelnīt līdz pat 30 miljoniem eiro gadā. Lielbritānijas valdības pārstāvji nesen ir viesojušies Igaunijā un ir palikuši apmierināti ar cietuma infrastruktūras kvalitāti. Tomēr kritiķi saka, ka šāds lēmums nes līdzi arī riskus, jo kopā ar citu valstu noziedzniekiem Igaunijā var ienākt jaunas problēmas, kas saistītas ar islāma ekstrēmismu. Kamēr tādās valstīs kā Lielbritānija cietumi ir pārapdzīvoti, Igaunijā daudzas kameras ir tukšas. Tādēļ Igaunijas valdība vēlas izīrēt daļu no Tartu cietuma ne tikai Apvienotās Karalistes, bet, iespējams, arī citu Rietumeiropas valstu cietumnieku izmitināšanai.
Turpinām ziņas
Izvērtējot savas finanšu iespējas, pašvaldības varēs kompensēt pedagogu transporta un mājokļa īres izdevumus. To paredz ceturtdien Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā vienbalsīgi apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā. Pašvaldības varēs izlemt, vai kompensēt tikai sabiedriskā transporta izdevumus vai arī tos, kas radušies, izmantojot personīgo transportu. Pašvaldības arī varēs kompensēt transporta izdevumus, ja pedagogs vienlaikus strādā vairākās izglītības iestādēs. Tomēr pašvaldības nekompensēs izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem. Pašvaldības varēs izvēlēties, vai gadā kompensēt konkrētu summu vai procentus no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies pedagogam. Valsts dibinātām izglītības iestādēm izdevumu kompensēšanas kārtību un apmēru noteiks valdība.
Labklājības ministrija aicina iedzīvotājus visā Latvijā piedalīties akcijā „Dažādo kurpju diena”, kas notiks rīt, 27. septembrī. Šīs akcijas mērķis ir veicināt izpratni par dažādību un normalizēt to, ka cilvēki ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem ir daļa no mūsu sabiedrības. Akcija, kas aizsākta 2023. gadā, ir kļuvusi par nozīmīgu pasākumu, veicinot iekļaujošas un empātiskas sabiedrības veidošanu. Iedzīvotāji rīt visā Latvijā aicināti piedalīties akcijā „Dažādo kurpju diena”, uzvelkot atšķirīgus apavus — katrā kājā no cita apavu pāra. Tāda simboliska rīcība ir veids, kā publiski paust atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Lai iespējami plašāk paustu savu atbalstu un šī ziņa izplatītos, aicina dalīties ar fotogrāfijām sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #IekāpOtraKurpēs.
Un vēl
Lai gan mēneša beigās laiks Latvijā kļūs ievērojami vēsāks, prognozes liecina, ka otro gadu pēc kārtas būs pārspēts siltākā rudens mēneša rekords. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem septembra pirmo 20 dienu vidējā gaisa temperatūra sasniedza +17,3 grādus. Sagaidāms, ka visa mēneša vidējā gaisa temperatūra pazemināsies līdz +16 grādiem. Pagājušā gada septembrī, kas kļuva par siltāko rudens mēnesi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +15,8 grādi, savukārt iepriekšējais septembra rekords bija +15,2 grādi 1934.gadā.
Kopš mēneša sākuma Latvijā pārspēti 87 karstuma rekordi, tādējādi septembris kļuvis par temperatūras rekordiem bagātāko mēnesi šogad. Šogad kopumā krituši jau 288 siltuma rekordi, bet laboto aukstuma rekordu skaits ir vien septiņi.