Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 30.septembrī
- Radio1.lv --
- 30 septembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjere sola padarīt Latviju pievilcīgāku ārvalstu investoriem; Jēkabpils “Lūši” izcīna latvijas superkausu; un Latvijā sācies meteoroloģiskais rudens.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svētdien, 29. septembrī, savos sociālajos tīklos ar foto starpniecību paziņojis, ka ir satraumējis roku. Viņš raksta, ka riteņbraukšanas sezona noslēgusies un pateicas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas personālam par sniegto palīdzību. Prezidents publicējis arī foto, kurā viņš iepozē ar traumēto roku savā Jūrmalas rezidencē. Jau vēstīts, ka Rinkēvičs ir kaislīgs riteņbraucējs. Brīvdienās viņš regulāri publicē ne tikai savus riteņbraukšanas maršrutus un arī iespaidīgos attālumus, kas veikti ar velosipēdu, bet viņš arī piedalās riteņbraukšanas pasākumos, piemēram, šī gada septembrī piedalījās Vienības braucienā Siguldā.
Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana. Ministru prezidente Evika Siliņa norāda, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori. Valdības vadītāja uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tajā skaitā arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana. Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.
Lietuvas pilsētā Utenā piektdienas vakarā latviešu rallija ekipāžai iebraucot skatītāju pūlī, gājis bojā viena cilvēks un 14 ievainoti. Autosporta portāls "Go4speed" ziņo, ka traģisko avāriju piedzīvoja latviešu ekipāža Kristaps Telle/Kaspars Grīva. "Delfi" informē, ka siena ķīpas, ar kurām rallijā bija iezīmēts pagriezienu virziens, nogāza citi automobiļi, tāpēc latviešu ekipāža nepamanīja pagriezienu un iebrauca skatītājos. Rallija organizatori ziņoja, ka pēc traģiskās avārijas sacensības ir atceltas un Lietuvas Motosporta federācija turpina šī notikuma izmeklēšanu. Amatpersonas saistībā ar traģisko negadījumu ir sākušas pirmstiesas izmeklēšanu pēc Lietuvas Kriminālkodeksa 132.panta 3.daļas par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Reaģējot uz situāciju Tuvajos Austrumos, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra Eiropas Savienības pārvadātājiem uz laiku aizliegusi izmantot Izraēlas un Libānas gaisa telpas. Aizliegums pašlaik ir spēkā līdz 31.oktobrim, bet tā termiņš var tikt koriģēts atkarībā no situācijas Tuvajos Austrumos.
Glābējiem turpinot likvidēt postījumus pēc viesuļvētras "Helēna", kas plosās Floridā, bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 64 cilvēkiem. Kā ziņots, "Helēna" sasniedza Floridu kā 4.kategorijas orkāns, savā ceļā atstājot nolauztus kokus, sagāztas elektropārvades līnijas un dubļu noslīdeņu nopostītas mājas. Sešās ASV pavalstīs izsludināts federālais ārkārtējais stāvoklis, un uz turieni nosūtīti vairāk nekā 800 Federālās ārkārtējo situāciju pārvaldes darbinieki. Viesuļvētra, virzoties uz ziemeļiem, pamazām zaudējusi savu spēku un tagad tiek klasificēta kā tropiskais ciklons, kas svētdien bija jūtams Ohaio ielejā un Apalaču kalnos. Lai gan laikapstākļi sākuši uzlaboties, varasiestādes brīdina, ka elektropiegādes traucējumi varētu turpināties.
Turpinām ziņas
"Jēkabpils Lūši" sestdien Jēkabpilī izcīnīja sezonā pirmās trofejas, kļūstot par Superkausa ieguvējiem. "Jēkabpils Lūši" ar 3:1 pārspēja "Ezerzeme/DU" volejbolistus. "Jēkabpils Lūši" aizvadītajā sezonā gan uzvarēja Latvijas čempionātā, gan izcīnīja Latvijas kausu, tādēļ par viņu pretiniekiem Superkausa mačā kļuva valsts vicečempioni "Ezerzeme/DU". Superkausa nolikums paredz titula mačā tikties pērnās sezonas valsts čempioniem un Latvijas kausa ieguvējiem. Eduards Stieģelis uzvarētājiem guva 17 punktus un tika atzīts par labāko "Jēkabpils Lūšu" sastāvā. Pāvels Jemeļjanovs kausa ieguvējiem pievienoja 10 punktu.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā norisinājās ilgi gaidītā dizaina un tehnoloģiju mācību kabineta atklāšana. Jaunais kabinets ir modernizēts un pielāgots mūsdienu izglītības prasībām, radot vidi, kas iedvesmo un veicina skolēnu radošumu un prasmes. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums izteica gandarījumu par projekta veiksmīgu realizāciju un solīja turpmāku atbalstu skolas attīstībai. Pašvaldības pārstāvis arī pauda lepnumu par to, ka ar salīdzinoši ierobežotiem līdzekļiem ir izdevies radīt tik modernu un funkcionālu telpu, kas var konkurēt ar daudz dārgākiem projektiem citviet Latvijā. Pašvaldība savā budžetā jau šajā mācību gadā meklēs līdzekļus vairāku citu mācību klašu modernizēšanai.
Katru gadu Vides Izglītība centrs rīko Ekoskolu programmas apbalvošanas ceremoniju, lai izglītības iestādēm pateiktos par paveikto vides izglītībā. To vidū ir arī Aizkraukles novada pārstāvji. Šogad kopā apbalvotas 195 izglītības iestādes, un no tām piecām piešķirts augstākais programmas apbalvojums — Ekoskolu Zaļais karogs ar vēstnieku statusu. Prestižo starptautisko Zaļo karogu saņēma 90 iestādes, tajā skaitā Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, Aizkraukles novada un Pļaviņu vidusskola.
Un vēl
Pazeminoties gaisa temperatūrai, 28.septembrī valstī sākās meteoroloģiskais rudens, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Meteoroloģiskais rudens sākas, ja piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra saglabājas zem +15 grādiem, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām. Piektdien, 27.septembrī, vidējā gaisa temperatūra Latvijā vēl bija nepilni +16 grādi, bet sestdien tā noslīdēja zem +14 grādiem, un laika prognozes liecina, ka tuvākās diennaktis būs vēsākas - vidējā gaisa temperatūra gaidāma zem +10 grādiem.
Vidējais datums, kurā Latvijā sākas meteoroloģiskais rudens pašreizējās normas periodā jeb 1991.-2020.gadā, ir 31.augusts. Pērn tas iestājās tikai 4.oktobrī, par 17 dienām pārspējot vēlākā rudens sākuma rekordu. Meteoroloģiskā vasara šogad Latvijā sākās 16.maijā, līdz ar to tās garums sasniedza 135 dienas. Tas ir atkārtots garākās vasaras rekords; tikpat gara meteoroloģiskā vasara Latvijā bija 2004.gadā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā plāno jaunas optimizācijas; No oktobra nomedīto mežacūku asins paraugi jānodod "Bior" laboratorijās; un Aicina pirms apkures sezonas iztīrīt dūmvadus un pārbaudīt ierīču tehnisko stāvokli.
Nākamā gada budžetā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas, piemēram, plānots samazināt brigāžu skaitu nakts stundās un ieviest jaunu hospitalizācijas principu. Šobrīd Latvijā ir viena brigāde uz vidēji 9 tūkstoši 500 iedzīvotājiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā viena brigāde paredzēta 13 līdz pat 18 tūkstošiem iedzīvotāju. Arī daudzviet Eiropā šis rādītājs ir krietni augstāks nekā Latvijā, turklāt nosakot standartus atkarībā no iedzīvotāju blīvuma dažādās teritorijās.
Otavas Starptautiskā animācijas festivāla augstāko balvu sestdien ieguvusi latviešu režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas filma "Straume/Flow", vēsta žurnāla "Animation Magazine" tīmekļa vietne. Savukārt galvenā balva īsmetrāžas filmu kategorijā tika piešķirta itāļu režisora Džanluidži Tokafondo lentei "La Voix des Sirènes" ("Sirēnu balss"). Žūrija atzinusi, ka Zilbaloža darbs demonstrē "iespaidīgu kinematogrāfiju" un satur "pārsteidzoši pacilājošu naratīvu". Turklāt "šis emocionāli neatvairāmais stāsts ne uz brīdi nekļūst iepriekš paredzams". Zilbaloža filma, ko Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", no 22.novembra tiks demonstrēta ASV kinoteātros.
Jau ziņots, ka Zilbaloža animācijas filma "Straume" tika demonstrēta Kannu kinofestivāla konkursa programmā "Īpašais skatiens" kā vienīgā animācijas filma, Ansī animācijas filmu festivālā tā ieguvusi četras balvas, to skaitā žūrijas un skatītāju balvu. Sākot no šī rudens, filmu demonstrēs kinoteātros daudzviet pasaulē.
Nākamgad bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu plānots palielināt par 100 eiro, liecina labklājības ministra Ulda Auguļa teiktais portālam Delfi. Šobrīd Labklājības ministrija meklē veidus, kā pārdalīt līdzekļus. Kā norādīja ministrs, plānots, ka pabalstu palielinās no 313 eiro uz 413. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts tiek piešķirts, lai sniegtu papildu valsts atbalstu ģimenēm kurās aug bērns ar invaliditāti, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi, lai nodrošinātu bērna ar invaliditāti pilnvērtīgāku attīstību un drošāku aprūpi mājās.
Francijas pilsētā Strasbūrā prezentēts "Draisy" vilciena modelis, ar ko tiek plānots atdzīvināt reģionālo dzelzceļa satiksmi. Francija ir slavena ar saviem ātrvilcieniem, kas savieno lielākās pilsētas, bet daudzviet reģionos vietējā dzelzceļa satiksme ir pamesta novārtā. "Draisy" projekts tiek īstenots, lai atdzīvinātu reģionālās dzelzceļa līnijas. "Draisy" vilcienam ir tikai viens vagons, kas ir aptuveni pasažieru autobusa lielumā. Vagonā ir 30 sēdvietu, bet kopā ar stāvvietām tas var uzņemt līdz pat 80 pasažieru. Vagonā ir vieta arī velosipēdiem un cita veida bagāžai. Vilcienu darbinās uzlādējama baterija, tādējādi tam nepieciešamo infrastruktūru būs salīdzinoši viegli uzturēt.
Krievijas drošības dienesti izmanto tālos ziemeļus, lai testētu hibrīdkara paņēmienus. Tā, atsaucoties uz publikāciju laikrakstā "The New Yorker", vēsta izdevums "Meduza". Publikācijā tiek norādīts, ka Krievijas un Norvēģijas robeža ir pateicīga dažādu spiegošanas metožu izmēģināšanai, jo tas ir izolēts un attāls reģions. Izdevums vēsta, ka Norvēģijas ziemeļi esot arī īpaši ievainojami, jo to tuvumā atrodas Krievijas kodolarsenāls. Turklāt Krievijas specdienesti pastiprinātu interesi par šo reģionu izrāda jau vismaz desmit gadus.
Turpinām ziņas
Augšdaugavas novada bibliotēkās – Subatē un Višķos - iecerēts izveidot sensorās istabas. Tās ir sajūtu telpas cilvēku emocionālās labsajūtas veicināšanai un reizē arī veiksmīga prakse digitālās pratības jomā. Latvijā tā varētu kļūt par jaunu pieredzi, kas tiek īstenota publiskās vietās – lauku bibliotēkās, jo līdz šim sensorās istabas ir vien sociālo vai veselības iestāžu pacientu pieejamībā. Augšdaugavas novada Subates bijušās skolas telpas piemērotas bibliotēkas vajadzībām, un te būs viena no pirmajām sensorajām istabām lauku bibliotēkās reģionā. Multisensorā istaba taps arī Višķos, kur bibliotēka atrodas Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietas "Višķi" mācību korpusā.
No 1.oktobra nomedīto mežacūku asins paraugi jānodod zinātniskā institūta "Bior" laboratorijās, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Patlaban asins paraugus var nodot PVD teritoriālajās struktūrvienībās. Jaunā kārtība paredz, ka medniekam, ievērojot biodrošības prasības, jānoņem nomedītās mežacūkas asins paraugs, kas jāiepilda vienreizlietojamā noslēdzamā trauciņā un uz analīžu trauciņa jānorāda nomedītās mežacūkas licences numurs, mednieka vārds, uzvārds un kontakttālrunis, kā arī paraugs jānogādā "Bior" laboratorijā. Savukārt, lai saņemtu samaksu, lietotnes "Mednis" datorversijā jāievada mednieka privātpersonas konta numurs. Par katru izmeklēšanai derīgu asins paraugu mednieks, tāpat kā līdz šim, saņems kompensāciju 30 eiro apmērā.
Un vēl
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus pirms apkures sezonas sākuma iztīrīt ēku dūmvadus, kā arī pārbaudīt apkures ierīču tehnisko stāvokli. Katru gadu ugunsdzēsēji vidēji 500 reizes dzēš mājokļu dūmvados degošus sodrējus. Vēl vidēji 80 notikumos no sodrēju degšanas dūmvadā ugunsgrēks jau ir izplatījies ārpus tā. Iedzīvotāju priekšstats, ka sodrēju degšana attīra skursteni un nav bīstama, ir maldīgs. Laika gaitā dūmvados veidojas mikroplaisas. Degot sodrējiem, karstums un dzirksteles pa šīm plaisām nokļūst dūmvada ārpusē un aizdedzina bēniņos esošās sadzīves mantas un ēkas jumta konstrukcijas, radot plašus zaudējumus. VUGD arī atgādina, ka mājoklī obligāti ir jāuzstāda dūmu detektors.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar peļņu 379 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,5% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Savukārt banku aktīvu kopsumma 31.augustā bija 28,453 miljardi eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,581 miljardu eiro vairāk nekā 2023.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,872 miljardi eiro. Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija vairāk kā 14 miljardi eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pirms gada. Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves augusta beigās bija 3,532 miljardi eiro, kas ir par 0,2% mazāk nekā pērn šajā laikā.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties; Latvijas finanšu iestāžu peļņa šogad tuvojas 400 miljoniem eiro; Jēkabpils novadā pie Zasas grants autoceļa posmu turpina pārbūvēt par asfaltbetona; un Ko liecina jaunākās laika prognozes?
Izraudzīti pieci jauno Latvijas Universitātes fakultāšu dekāni. Četri no viņiem fakultātes dekāna pienākumus pildīja arī līdz šim. Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti turpinās vadīt Jānis Priede, Juridisko fakultāti - Edvīns Danovskis, Humanitāro zinātņu fakultāti - Dace Balode, bet Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti - Linda Daniela. Savukārt Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna amatā iecelts Kristaps Jaudzems. Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte ir vienīgā no sešām fakultātēm, kas pagaidām palikusi bez dekāna. Fakultātes dekāna pienākumus turpinās pildīt Zaiga Krišjāne.
Jau ziņots, ka jaunais augstskolas konsolidācijas modelis paredz fakultāšu skaitu samazināt no 13 līdz sešām.
Latvijas Labklājības un Veselības ministriju rīcībpolitikas plānos būtu vairāk jāintegrē paliatīvās jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē, kā arī jāstrādā pie vieglākas pieejamības nodrošināšanas tādiem sāpes atvieglojošiem medikamentiem kā opioīdi, morfijs, fentanils un citi, uzskata Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijas izpilddirektore Džūlija Linga. Viņa Rīgā notiekošajā konferencē par paliatīvo aprūpi uzsvēra, ka joprojām daudzi izvairās runāt par dzīves noslēgumu. Būtiski, ka vairākās Eiropas Savienības programmas jau sniegušas atbalstu paliatīvas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Pēc Lingas paustā, kopumā vairāk nekā 50% nāves norit slimnīcās, kas saistāms ar sabiedrības straujo novecošanos, kas iezīmē paliatīvās aprūpes nepieciešamību ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijā.
Kazahstānā plašas meklēšanas operācijas rezultātā atrasti divi tūristi no Latvijas, kas bija nomaldījušies Aktau kalnos un pazaudējuši sakarus ar savu grupu, vēsta tīmekļa izdevums "Zakon.kz". Tūristiem atrodoties grūti pieejamā apvidū, ar viņiem tika zaudēti sakari. Situāciju sarežģīja nakts tuvošanās. Meklēšanas darbiem tika mobilizēta policija, Ārkārtējo situāciju departamenta darbinieki, mežsargi un brīvprātīgie. Meklēšanā tika izmantoti arī lidroboti. Tūristi, kas atradās tuvu izmisumam, beidzot pamanīja helikopteru, kam deva signālus, un drīzumā viņus atrada policisti, kas sniedza tiem nepieciešamo palīdzību un nogādāja drošā vietā.
Norvēģijas valdība apsver iespēju būvēt žogu gar robežu ar Krieviju, lai uzlabotu drošības situāciju valstī. Pēc Norvēģijas valdības domām, žogam vajadzētu palīdzēt, ja no Krievijas uz Norvēģiju tiktu virzīta bēgļu plūsma. Līdzīga situācija šajā Skandināvijas valstī notika 2015. gadā, kad pie Storskogas robežpunkta, kas ir vienīgais Norvēģijas un Krievijas robežpunkts, kājām un ar velosipēdiem ieradās 5 tūkstoši patvēruma meklētāju no Krievijas. Valdību robežas stiprināšanā esot iedvesmojis Somijas piemērs, kura turpina būvēt žogu uz robežas ar Krieviju.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā pie Zasas turpinās būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Ilūkste-Bebrene-Birži, kur līdzšinējo grants seguma posmu no pagrieziena uz Mazslati līdz Zasai pārbūvē par asfaltētu. Latvijas valsts ceļi norāda, ka patlaban piecās autoceļa posma vietās satiksmi regulē ar luksoforiem. Lai izbrauktu remontdarbus, autovadītājiem jāplāno 40 minūtes. Patlaban autoceļa attiecīgajā posmā ir pārbūvētas visas caurtekas, tiek būvēta salizturīgā un šķembu pamata kārta, kā arī atsevišķās vietās vājas nestspējas grunti nomaina ar derīgu materiālu. Tāpat būvnieki rok grāvjus, izbūvē drenāžas sistēmu un pārbūvē tiltu pār Zasas upi. Satiksme tilta būvdarbu vietā novirzīta pa lokālu apbraucamo ceļu.
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 53 posmos, visvairāk darbu un ierobežojumu ir uz reģionālajiem autoceļiem – 21 posmā. Informācija par visiem būvdarbu posmiem un satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu tīklā pieejama būvdarbu kartē Latvijas Valsts ceļi mājaslapā lvceli.lv. Ceļu uzturētāji aicina plānot papildu laiku ceļā, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta. Tāpat arī, lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaidāms vēss laiks un debesis nereti klās mākoņi, prognozē sinoptiķi. Otrdien, sākot no valsts dienvidaustrumiem, debesis kļūs mākoņainas un vietām nedaudz līs. Pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, ziemeļaustrumu vējam, gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz 0..+6 grādiem, dienā tā paaugstināsies līdz +8..+13 grādiem. Trešdiena būs pārsvarā apmākusies, vietām gaidāms neliels lietus un dūmaka, vairāk līs naktī. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra būs +4..+9 grādi naktī un +7..+12 grādi dienā. Arī ceturtdien vietām iespējams neliels lietus, vējš saglabāsies lēns un gaisa temperatūra dienā pakāpsies par kādu grādu augstāk.
Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei nedēļas nogalē pastiprināsies anticiklona ietekme un laiks kļūs saulaināks. Pūšot lēnam vējam un skaidrojoties debesīm, gaisa temperatūra naktīs vietām noslīdēs līdz nulles atzīmei, savukārt maksimālā temperatūra pēcpusdienās būs +11..+16 grādi. Tālākas prognozes liecina, ka nākamnedēļ laiks varētu kļūt siltāks un temperatūra vietām tuvosies 20 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: VID nosūtījis vēstules 5000 iedzīvotājiem; Akcijā mudinās savlaicīgi veikt vēža skrīningu; un Katram trešajam zēnam un katrai piektajai meitenei pusaudžu vecumā ir liekais svars.
Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja vēstules 5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, jo viņu bankas konta apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ieņēmumus vismaz 20 tūkstoši eiro gadā jeb tūkstoš 660 eiro mēnesī. Šādas vēstules kopumā saņems 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Daļā iedzīvotāju vēstuļu vispārīgais saturs, kurā nav norādīta konkrēta informācija, radījis neizpratni, savukārt VID pārstāvji skaidro, ka vēstule ir tikai aicinājums sazināties ar dienesta pārstāvjiem, lai precizētu situāciju.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai ieviestu soda naudas par būtiskām neatbilstībām Nacionālās kiberdrošības likuma prasībām. Sodu apmērs varēs sasniegt pat 2% no uzņēmuma vai iestādes gada apgrozījuma. Sodīt var, ja subjekts neveic piemērotus un samērīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus kiberapdraudējuma vai kiberincidenta ietekmes mazināšanai vai vairākkārt atsakās pildīt Nacionālā kiberdrošības centra vai SAB likumīgās prasības. Tāpat soda naudu var piemērot, ja subjekts likumā noteiktajā termiņā nepaziņo kompetentajai kiberincidentu novēršanas institūcijai par nozīmīgu kiberincidentu vai apzināti sniedz tai nepatiesu informāciju.
Vēlā sestdienas vakarā Viļņas lidostā nokritis meteoroloģiskais balons, kuru, domājams, palaida cigarešu kontrabandisti, raksta lrytas.lt. Incidents nav traucējis lidostas darbu. Gaisa balons lidostā nokrita kopā ar kravu. Par atrasto priekšmetu ar kravu tika informēti lidostas specdienesti, policija un pretterorisma operāciju vienības "Aro" darbinieki. Pēc provizoriskiem datiem, kravā atradās kontrabandas cigaretes. Parasti šādu balonus izmanto Baltkrievijas cigarešu kontrabandisti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas vizītes laikā ASV acīmredzot nesaņēma atļauju no Amerikas līdera Džo Baidena par Rietumu ieroču izmantošanu Krievijas Federācijā, turklāt Ukrainas līderis redzēja satraucošas pazīmes, ka viņa ietekme Rietumos vājinās, raksta “The Sunday Times”. Rietumu medijos parādījusies satraucoša informācija par Ukrainas līdera vizīti - kā raksta, piemēram, “The Wall Street Journal”, "Baidena administrācija ir nobažījusies, ka Ukrainas līdera plānam uzvarēt karā pret Krieviju trūkst visaptverošas stratēģijas". Savukārt “New York Times” publicēja rakstu, kurā tika pausts izlūkdienestu viedoklis, ka dziļu triecienu valsts iekšienē pieļaušana var novest pie "spēcīgas atbildes" no Krievijas. Vēl citam rakstam dots virsraksts "Zelenska zvaigžņu spēks zūd Kapitolija kalnā". Tikmēr Baidens apgalvo, ka ASV sniegs Ukrainai nepieciešamo atbalstu, lai uzvarētu šajā karā.
Turpinām ziņas
Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs oktobrī uzsāks sabiedrības informēšanas kampaņu "Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!". Akcijas laikā vairāku nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. Kampaņas atklāšanas pasākums notiks 3.oktobrī zvanu centra "Sonido" telpās Rīgā. Pasākumā ārsti un speciālisti skaidros vēža skrīninga nozīmi un efektivitāti. Tāpat tiks analizēti biežākie iemesli, kas kavē cilvēkus apmeklēt vēža skrīningu un sniegti padomi, kā tās pārvarēt.
Piektdien, 4. oktobrī Jaunjelgavas Kultūras centrā notiks trešais Senioru samits, kas veltīts senioru veselībai, drošībai un aktīvai līdzdalībai vietējā sabiedrībā. Samitu apmeklēs dažādu jomu eksperti, lai apspriestu senioriem aktuālus jautājumus un kopā meklētu risinājumus. Pasākumā piedalīsies arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, kura dalīsies savā skatījumā un atbildēs uz jautājumiem. Šogad Senioru samitā papildu centrālajiem – veselības – jautājumiem tiks aplūkotas tēmas par drošību – kā pasargāt sevi no krāpniecības, kas jāievēro ugunsdrošības un elektrodrošības jomā.
Un vēl
Katrs trešais 13 gadus vecs zēns cieš no liekā svara, un arī meiteņu vidū aptaukošanās problēma ir aktuāla - paaugstināts ķermeņa masas indekss ir katrai piektajai pusaudžu vecuma meitenei, liecina Slimību un profilakses kontroles centra dati. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā secināts, ka ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērnu uzturu. Mazāk nekā 50% bērnu Latvijā regulāri brokasto pirms došanās uz skolu, lai gan uztura speciālisti īpaši uzsver brokastis kā sabalansēta uztura pamatu. Dati rāda, ka vidēji tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā ēd augļus, bet dārzeņus lieto tikai ceturtā daļa skolēnu. Diemžēl daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, kas rada ilgstošas veselības problēmas.
Veselības ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu aptaukošanās un liekā svara problēmas pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam Liekais svars un aptaukošanās Latvijā ir "epidēmija", un ar to jācīnās dažādiem veidiem, tajā skaitā popularizējot fiziskās aktivitātes skolā un darbā, stiprinot ģimenes ārstu lomu un mainot pievienotās vērtības nodokli virknei preču, prezentējot rīcības plānu šīs problēmas izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam, norādījuši veselības eksperti un Veselības ministrijas pārstāvji.