Jēkabpils radio1 ziņas 2024.gada 15.oktobrī
- Radio1.lv --
- 15 oktobris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kompensējamos medikamentus visbiežāk izraksta ģimenes ārsti; Šovasar veikta četru ūdenstilpju izpēte Jēkabpils novadā; un Oktobrī notiks Latvijas piļu un muižu asociācijas rīkotā ikgadējā "Leģendu nakts".
Pērn lielāko daudzumu kompensējamo medikamentu pacientiem izrakstījuši ģimenes ārsti, liecina Nacionālā veselības dienesta publiskotais pārskats par gada laikā veselības aprūpei izlietoto finansējumu. Kopumā ģimenes ārsti izrakstījuši kompensējamos medikamentus 9,8 miljoni reižu. Valsts kompensācija šajos gadījumos sasniedza 76,5 miljoni eiro. Nākamās "dārgakās" kompensācijas lieluma ziņā bijušas zāles, ko izrakstīja onkologi ķīmijterapeiti. Medikamenti izrakstīti 82 tūkstoši 426 reizes par kopējo kompensācijas summu 50 miljoni eiro. Savukārt izrakstīto medikamentu skaita ziņā otrajā vietā ir psihiatri ar 735 tūkstoši 841 medikamentu. Veselības dienesta kompensācijas kopumā sasniedza 4,3 miljoni eiro.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome izvērtēja un apstiprināja pieteikumus Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta papildināšanai. Tika lemts sarakstā iekļaut divas vērtības: Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana un Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu daļā. Šobrīd kopā ar jauniekļautajām vērtībām sarakstu veido 40 vērtības. Jaunu pieteikumu pieņemšanu kultūras centrs izsludina katru gadu janvāra sākumā.
Skolēnu rudens brīvdienās Līgatnes dabas takās 19. un 20. oktobrī notiks pārgājienu pasākums “Ķepu detektīvs”. Pasākuma laikā dalībnieki varēs iejusties detektīva ādā, gida pavadībā varēs izstaigāt dabas takas, iepazīt tuvāk teritorijā mītošos savvaļas dzīvniekus un iejusties īstu dabas detektīvu lomā, pētot dzīvnieku atstātos pēdu nospiedumus. Pārgājiens noritēs piecu kilometru garumā, tas ir ideāli piemērots visai ģimenei, apvienojot izglītojošu pastaigu dabā ar iespēju labāk iepazīt Latvijā raksturīgos savvaļas dzīvniekus.
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta Daronam Adžemoglu, Saimonam Džonsonam un Džeimsam Robinsonam par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm. Šie trīs ekonomisti ir pierādījuši, cik liela nozīme valsts labklājībai ir sabiedrības institūcijām. Viens no mūsu laika lielākajiem izaicinājumiem ir samazināt milzīgās ienākumu atšķirības starp valstīm. Laureāti ir pierādījuši sabiedrības institūciju nozīmi šā mērķa sasniegšanā. Šo zinātnieku pētījumi ļāvuši daudz dziļāk izprast pamatcēloņus, kāpēc valstis cieš neveiksmi vai gūst panākumus.
Eiropas Savienības ārlietu ministri sanāksmē Luksemburgā apstiprinājuši sankcijas pret Irānu par ballistisko raķešu piegādi Krievijai, ko Maskava var izmantot karā pret Ukrainu. ES sankcijas ir vērstas pret uzņēmumiem un personām, kas iesaistītas Irānas ballistisko raķešu programmā, šo un citu ieroču piegādē Krievijai. Brisele jau iepriekš vairākkārt ir brīdinājusi Irānu par ballistisko raķešu nodošanu Maskavai, un tā uzskata, ka šis solis ir jauna tabu pārkāpums. Tikmēr Irāna kategoriski noliedz, ka būtu piegādājusi Krievijai ieročus.
Turpinām ziņas
Šovasar veikta zinātniskā ūdenstilpju izpēte četrās Jēkabpils novada ūdenstilpēs: Laukezerā, Vīķu un Bancānu ezerā, kā arī Ūdzes upē. Ūdenstilpju izpēte veikta, lai tām izstrādātu Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Tāpat Ūdzes upē veiktsarī ūdens un grunts kvalitātes monitorings. Nākampirmdien, 21. oktobrī pulksten piecos pēcpusdienā aicina ierasties visus interesentus uz Jēkabpils novada Attīstības pārvaldi Rīgas ielā 150a, kur notiks tikšanās ar izpētes un noteikumu izstrādes darbu veicējiem - SIA “Saldūdeņu risinājumi” pārstāvjiem. Viņi iepazīstinās ar izpētes rezultātiem attiecīgajās ūdenstilpēs, kā arī atbildēs uz interesentu uzdotajiem jautājumiem.
Izvērtējot iedzīvotāju atklātu vēstuli pret Halovīnu parka izveidi Bauskā, pašvaldība lēma neatcelt pasākuma rīkošanai izdoto atļauju, bet rīkotājs sola to padarīt draudzīgāku mazākajiem apmeklētājiem. Savukārt pašvaldībai adresētās vēstules autori pasākumu sauc par pilnīgi nepieņemamu un sabiedrību degradējošu. Izvērtējot vēstulē pausto prasību, konstatēts, ka nav likumisku šķēršļu, kas liegtu rīkot šādu pasākumu. Ņemot vērā iebildumus, pasākuma organizators ir informējis pašvaldību, ka tiks mainīts koncepts. Šogad parks būs draudzīgāks mazajiem apmeklētājiem, jo nebūs šausminošu dekorāciju, kas nav piemērotas bērniem. Pasākuma mērķis esot radīt priecīgu un drošu atmosfēru visiem apmeklētājiem, un rīkotāji sola, ka parks pārtaps par pasakām līdzīgu vietu, kur gaida brīnumi un piedzīvojumi - ķirbju labirints, salmu lelles, gaismu laternas, karuseļi un atrakcijas.
Un vēl
Latvijas piļu un muižu asociācijas rīkotā ikgadējā "Leģendu nakts" norisināsies 26.oktobrī. Šajā gadā izvēlētā notikuma vienojošā tēma ir "Vēstules", caur kurām varēs iepazīt vēstures notikumus un leģendas, kā arī atstāt vēstījumu nākamajām paaudzēm. "Leģendu naktī" piedalīsies sešdesmit muižas. Vairums no tām savus ciemiņus uzņems bez maksas, taču atsevišķas aktivitātes būs pieejamas iepriekš piesakoties vai iegādājoties apmeklējuma biļeti. "Leģendu naktī" piedalīsies arī Gārsenes muiža, Kokneses pilsdrupas, Preiļu pils, un Varakļānu muiža.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta 2025.gada valsts budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu; Latvijā beigusies ziemāju sēja; un Vai oktobra nogalē gaidāms pirmais sniegs?
Valdība vakar atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Arī valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti lielāki par 876,5 miljoniem eiro nekā šogad. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šodien.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā darbus nevar nopauzēt, medijiem otrdien sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kas ir projekta nacionālais ieviesējs Latvijā, pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs. Viņš sacīja, ka Rīgas Centrālajā stacijā svarīgākais patlaban ir pabeigt būvdarbus dienvidu daļā, lai tur varētu novirzīt esošo dzelzceļa satiksmi. Attiecīgi ekspluatācijā ir jānodod stacijas pirmās kārtas būvdarbi - jāuzliek jumts, jāierīko telpas, lai pasažieri pilnvērtīgi varētu izmantot šo vilcienu satiksmi. Darbu minimālākajam apjomam ir nepieciešami 114 miljoni eiro.
Latvijas Pašvaldību savienība iebilst tālākai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" virzībai, ja budžetā tam nav iezīmēts finansējums. Lai ieviestu jauno modeli "Programma skolā" ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu - 106,5 miljoni eiro, liecina jaunākie finansēšanas modeļa aprēķini. Pašvaldības norāda, ka tām ir bēdīgas dažādas pieredzes, ka kaut ko atrod, pēc tam vairāk nevar atrast un pārliek uz pašvaldības pleciem. Pašvaldības uzsver, ka nevar zīlēt ar pedagogu atalgojumu - būs vai nebūs, savāks vai nesavāks. Spekulācijas par līdzekļiem nozīmē to, ka ir mēģinājums īstenot nopietnas reformas bez finansējuma.
Igaunijā veikti testi betonu bunkuriem, kurus kaimiņi plāno būvēt rajonos pie robežas ar Krieviju. Lai pasargātu karavīrus un militāro tehniku potenciāla militāra konflikta gadījumā, Igaunija plāno tuvākajos gados pasūtīt un ierīkot 600 bunkuru. Tā būs daļa no Baltijas aizsardzības līnijas.
Saūda Arābijas plāni palielināt naftas ieguves apjomus un atgūt tirgus daļu var samazināt agresorvalsts ieņēmumus no naftas tirdzniecības, atsaucoties uz "Politico", raksta ārvalstu mediji. Pasaulē trešais lielākais jēlnaftas ražotājs kļūst aizvien neapmierinātāks, ka citi nozares partneri nevar vienoties par ražošanas apjomu samazināšanu, kas veicinātu naftas cenu pieaugumu, raksta "Business Insider". Tirgus dalībnieki uzskata, ka valsts varētu sākt palielināt naftas eksporta apjomus, lai iekarotu lielāku tirgus daļu un nopelnītu vairāk, pat, ja naftas cenas samazinātos. Šī stratēģija varētu pazemināt cenas pasaulē, kas ir sliktas ziņas Krievijai, bet labas ziņas Ukrainai, jo saruks agresorvalsts iespējas finansēt savu kara mašinēriju.
Turpinām ziņas
Kadagā, pie Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes, šoruden par aptuveni 183 tūkstoši eiro tiek veidota "militarizētās tēlniecības kompozīcija" - uz betona podesta izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris. Projekts ietvēris vides labiekārtošanas un komunikāciju izbūves darbus - vienā no autostāvvietas stūriem pie bāzes centrālajiem vārtiem veikta iepriekš nesakoptas, 500 kvadrātmetru plašas pieguļošās teritorijas labiekārtošana, iztīrot brikšņus, sakārtojot auto stāvvietu un iebrauktuves, kā arī veicot ceļa caurtekas tīrīšanu. "Militarizētās tēlniecības kompozīcijas" izvietošanai izbūvēts apgaismots 123 kvadrātmetru laukums ar betona plākšņu segumu un nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Konkrētais objekts pie Ādažu bāzes tapis, jo tajā izvietoti ne tikai NATO sabiedrotie, bet arī NBS Mehanizētā kājnieku brigāde.
Ziemāju sēja visā Latvijā ir noslēgusies. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra atzīmē, ka pirms divām nedēļām lauki salija, tāpēc sējas darbi iekavējās, bet pagājušajā nedēļā līdz 9.oktobrim visiem sējas darbiem vajadzētu būt noslēgtiem un tos nevajadzētu turpināt, jo laiks kļūst vēsāks, kā arī drīzumā gaidāmas salnas. Tāpat viņš minēja, ka vietām Latvijā griķi vēl nav pilnībā nogatavojušies, tāpēc griķu kulšana vēl nav noslēgusies. Skudra arī piebilda, ka saimnieki turpina vākt arī kukurūzu.
Un vēl
Visbiežāk Latvijas austrumu daļā pirmās slapjās sniega pārslas, dažkārt arī pirmā sniega kārtiņa parādās oktobrī, taču šomēnes sniegs maz iespējams, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ilgāka termiņa prognozes rāda, ka oktobra otrajā pusē gaisa temperatūra lielākoties būs virs klimatiskās normas, iespējamība, ka laiks strauji kļūst vēsāks un uzsnieg sniegs, ir maza. Oktobra pirmajā pusē vidējā temperatūra Latvijā bijusi ap 8,5 grādiem, kas ir tuvu klimatiskajai normai. Mēneša otrajā pusē, vidējai temperatūrai saglabājoties līdzīgai, visa oktobra vidējā temperatūra būs mazliet virs klimatiskās normas, kļūstot par kārtējo mēnesi, kas ir siltāks, nekā ierasts. Šogad vienīgais mēnesis, kad vidējā temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bija janvāris.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija piedalīsies Frankfurtes grāmatu tirgī; Nākamnedēļ Jēkabpilī būs donoru dienas; un Zemei līdz novembra beigām ir vēl viens pavadonis – neliels asteroids.
Laikā no 16. līdz 20. oktobrim Latvija ar nacionālo stendu piedalīsies Frankfurtes grāmatu tirgū, kuru šogad apmeklēs ne tikai izdevēji un rakstnieki, bet arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce. Latvija šī gada tirgū ir pārstāvēta četros pasākumos – tirgus oficiālajā programmā. Stends Frankfurtē līdzīgi kā iepriekšējos gados ir veidots kā eksporta kampaņas laikā radīto tēlu – introverto rakstnieku I. un I. – dzīvoklis. Šogad mākslinieka Reiņa Pētersona zīmētajā dzīvoklī būs iespēja iemūžināt sevi foto stūrītī, kā arī stendā iepazīties ar platformas "Latvian Literature" radīto virtuālo ekskursiju. Šogad stenda dalībnieku vidū ir izdevniecības "Latvijas Mediji", "Zvaigzne ABC", "Liels un mazs", "Avots", "Jāņa Rozes apgāds", "Pētergailis", "Aminori", "Madris" un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Nodarbinātības valsts aģentūra aicina pieteikties mācībām starptautiskajā atvērto tiešsaistes kursu platformā "Coursera", kuru arvien vairāk cilvēku izmanto savu zināšanu paplašināšanai un konkurētspējas celšanai. Ar nodarbinātības aģentūras atbalstu bez maksas kursus var apgūt nodarbinātās personas un personas ar bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Lai pieteiktos platformas "Coursera" bezmaksas mācību licences saņemšanai, jāaizpilda pieteikuma anketa nodarbinātības aģentūras tīmekļvietnē, norādot izvēlēto mācību programmu.
Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi" no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas. Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties diennakts režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu. Minētais risinājums sevī ietver iespēju monitorēt teritoriju diennakts režīmā no augstuma, aptverot uzreiz visa objekta perimetru un reāllaikā fiksējot jebkāda veida kustību un kustības virzienu, informāciju nekavējoties nododot apsardzes darbiniekiem. Tāpat droni ir aprīkoti ar infrasarkanās gaismas sensoriem un termokamerām, kas spēj fiksēt pārkāpēju jebkurā diennakts laikā un precīzi noteikt tā atrašanās vietu.
Eiropas Komisija ierosinās jaunu likumu, kas ļaus palielināt neregulēto migrantu izraidīšanu, pirmdien vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstīm paziņoja Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Vēstule tika nosūtīta ES dalībvalstīm pirms bloka samita, kas ceturtdien un piektdien notiks Briselē un daļēji būs veltīts migrācijai. Leiena sacīja, ka ES vajag izveidot harmonizācijas un uzticības līmeni, lai atvieglotu neregulēto migrantu deportāciju un katra dalībvalsts atzītu pārējo dalībvalstu pieņemtos lēmumus. Tas nodrošinātu to, ka "migranti, par kuru atpakaļsūtīšanu ir pieņemts lēmums vienā valstī, nevar izmantot nepilnības sistēmā, lai izvairītos no atpakaļsūtīšanas citur.
Polija – agrāk, nekā plānots, – jau šogad sāks nocietinājumu būvniecību uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Šonedēļ kādā militārajā poligonā valsts ziemeļaustrumos sākās mācības, lai testētu jaunos infrastruktūras objektu elementus. Polijas valdība par projekta "Austrumu vairogs" īstenošanu paziņoja šā gada maijā un šim mērķim novirzīs apmēram 10 miljardus zlotu jeb 2,3 miljardus eiro. Tā mērķi ir stiprināt aizsardzības spējas pret negaidītu uzbrukumu, kavēt iespējamo ienaidnieka un atvieglot pašas Polijas armijas vienību pārvietošanos, kā arī aizsargāt civiliedzīvotājus.
Turpinām ziņas
Nākampirmdien 21.oktobrī, kā arī 11. un 25.novembrī aicina uz asins donoru dienu Jēkabpilī ! 21.oktobrī no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās norisināsies asins donoru dienu Jēkabpilī! Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ziņo, ka saistībā ar plānotiem dzelzceļa remontdarbiem autotransporta kustībai tiks slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Nr.507 dzelzceļa posmā Krustpils- Kūkas, kas atrodas Zīlānos Kūku pagastā uz vietējā autoceļa Jaunāmuiža-Ratītes-Mežāre. 21.oktobrī pārbrauktuve būs slēgta no pulksten četriem rītā līdz astoņiem vakarā.Savukārt 22. Un 23. oktobrī pārbrauktuve būs slēgta no pulksten astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Autotransporta kustība tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu.
Un vēl
Zemei līdz novembra beigām ir vēl viens pavadonis – neliels asteroīds ar nosaukumu "2024 PT5", ko dēvē arī par "mini Mēnesi". Tas ceļo ap Sauli tāpat kā citi asteroīdi, taču, pietuvojoties Zemei, gravitācijas spēks to ievilcis pagaidu orbītā pirms virzīšanās tālāk. Šis asteroīds mūsu planētai nekādus draudus nerada, un tas ir saskatāms tikai lielajos teleskopos, taču salīdzinoši retā parādība piesaistījusi daudzu cilvēku interesi astronomijai. Asteroīds Zemei tuvā orbītā ir kopš 29. septembra. Aplēsts, ka 25. novembrī tas atkal izlidos no Zemes gravitācijas lauka un turpinās savu ceļu, kā arī prognozēts, ka tas atkal pietuvosies Zemei nākamgad janvārī un 2055. gadā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds 11.oktobrī ir ierosinājis dienesta pārbaudi par "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" ar kāpurķēžu bruņutransportieri "CVR(T)" būvniecību pie militārās bāzes Ādažos. Sprūds norādījis, ka tā ir finansējuma nelietderīga izmantošana. Iepazīstoties ar projekta ieviešanas un sadārdzinājuma vēsturi, kas sākās 2020.gadā, ministrs uzdevis sākt dienesta pārbaudi par lēmumu pieņemšanas un lietderīguma izvērtēšanas procesu. Pēc viņa paustā, finansējums aizsardzības nozarei uzliek lielu atbildību un nav pieļaujami tādi finanšu izlietojumi, kas ir saimnieciski nepamatoti.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizsardzības ministrija sākusi dienesta pārbaudi par "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" izmaksām; Akcijā “Paēdušai Latvijai” Jēkabpilī piepildītas 90 pārtikas pakas; un Šonedēļ pie skaidrām debesīm uzausīs gada lielākais supermēness.
Jau ziņots, ka Kadagā, pie Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes, šoruden par aptuveni 183 tūkstoši eiro tiek veidota "militarizētās tēlniecības kompozīcija" - uz betona podesta izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris "CVR(T)".
Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas. Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas "deputātu kvotas", bet koalīcijā vēl par to tiks spriests. Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa, reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka "deputātu kvotas" netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena parlamenta ēkā saņēma 2025.gada valsts budžeta projektu.
Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad deviņos mēnešos Latvijā ieveda 40 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 29 uzņēmumi. Salīdzinot ar 2023.gada deviņiem mēnešiem, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 48%, norāda dienestā. Jau ziņots, ka 8.martā stājās spēkā liegums Latvijā ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu.
Igaunijas valsts Rezervju centrs ir izveidojis lopkopības un putnkopības nozarēm kritiski svarīgu veterināro medikamentu stratēģisko rezervi. Igaunijas Zemkopības ministrijas uzdevumā izveidotajā rezerves fondā iekļauts plašs veterināro medikamentu klāsts, un pirms oktobra sākuma tajā parādījās pēdējās trūkstošās zāles. Rezervju izveidei ir divi mērķi – pasargāties no veterināro zāļu cenu lēciena, ko izraisa straujš pieprasījuma pieaugums epizootijas uzliesmojuma laikā vai kādi citi faktori, kā arī nodrošināt Igauniju ar nepieciešamajiem medikamentiem to piegāžu problēmu gadījumos.
Ziemeļkoreja šodien saspridzinājusi ceļus, kas to savieno ar Dienvidkoreju, pavēstīja Dienvidkorejas Apvienotā štābu priekšnieku komiteja. Ceļi jau sen ir slēgti, taču to iznīcināšana ir skaidrs signāls, ka Ziemeļkorejas autoritārais līderis Kims Čenuns nav gatavs sarunām ar Dienvidiem, norāda eksperti. Attiecības starp abām Korejām ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo gadu laikā, un pagājušajā nedēļā Ziemeļkorejas armija paziņoja, ka tā uz visiem laikiem slēgs dienvidu robežu, pilnībā nogriežot ceļus un dzelzceļus, kas savienoti ar dienvidiem, un izveidojot spēcīgas aizsardzības struktūras.
Turpinām ziņas
Lai atbalstītu trūkumā nonākušās Latvijas ģimenes, 12. oktobrī Pārtikas banka Paēdušai Latvijai un Rimi aicināja uz tradicionālo pārtikas paku piepildīšanas akciju. Tās ietvaros Jēkabpilī piepildītas 90 pārtikas pakas. Savukārt visā Latvijā piepildītas 5 tūkstoši 953 pārtikas pakas, tā nodrošinot palīdzību vismaz 17 tūkstošiem cilvēku. Pārtikas pakas ir būtisks atbalsts tiem Jēkabpils novada iedzīvotājiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās vai atrodas grūtā dzīves posmā.
Turpmāk vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs būs jānodrošina vidējas uzsūcamības bezmaksas menstruālās higiēnas paketes, tā šodien nolēma valdība. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, menstruālās higiēnas preču nodrošināšana visās izglītības iestādēs vidēji varētu izmaksāt tūkstoš 886 eiro gadā. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka situācija dažādās izglītības iestādēs un pašvaldībās var būt atšķirīga. Pašreiz higiēnas preces plānots nodrošināt pēc elastīgā scenārija, kas paredz tās piegādāt vismaz minimālā apmērā un ļauj izglītības iestādēm nodrošināt arī lielāku higiēnas preču klāstu un pieejamību uz vienu meiteni, ja to finansē izglītības iestāde no saviem iekšējiem resursiem.
Un vēl
Ja ziemeļblāzmas mūs pārsteidz pēkšņi un bieži vien negaidīti, tad supermēneši gan ir paredzami daudzus gadus uz priekšu. Debess mehānikas zināšanas to ļauj ļoti precīzi izskaitļot. Ceturtdien, 17. oktobrī, gaidāmais supermēness, dēvēts arī par mednieku mēnesi, būs lielākais šogad. Arī laika prognozes pagaidām iepriecina – debesis pārsvarā sola skaidras. Ceturtdien Mēness no Zemes atradīsies 357 tūkstoši 364 kilometru attālumā, un tik tuvu tas Zemei šogad pilnmēness fāzē vēl nav bijis. Tas būs redzams Zivju zvaigznājā, veroties uz austrumiem. Virs apvāršņa šajā dienā Mēness parādīsies līdz ar saulrietu, neilgi pēc pulksten 18 vakarā. Pa labi no Mēness būs redzams arī Saturns, bet pirms pulksten 21 virs apvāršņa Mēnesim kreisajā pusē parādīsies arī Jupiters. Trīs naktis vēlāk, 20. oktobrī, Mēness ausīs gandrīz kopā ar Jupiteru. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes pagaidām vēsta, ka debesu vērošanai laiks šajās dienās būs labvēlīgs, mākoņu būs maz.