Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 22.oktobrī
- Radio1.lv --
- 22 oktobris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties; Pieaugusi sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība; Brīvdienās notiks "Sansusī" "mūziķu kautiņu zibensturnīrs"; un No šodienas Madonā sākas Ģitāristu sesija.
Šī gada septembrī sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība pieaugusi līdz 3 procentpunktiem, sieviešu bezdarba līmenim krītoties straujāk nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem – uz 5,1% un tas ir zemākais rādītājs kopš 2023. gada jūnija, kad sieviešu bezdarba līmenis bija 4,8%. Vīriešu bezdarba līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu – uz 8,1%. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,5 tūkstošiem – uz 38,9 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits samazinājās par 1,4 tūkstošiem – uz 24,0 tūkstošiem.
Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas. Pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes. Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā. Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Sestdien Jēkabpils Mežaparkā sākās "Backyard ultra" pasaules komandu čempionāta satelītsacensības, kurā par iespēju piedalīties pasaules čempionātā ASV sacentās Latvijas komanda 15 skrējēju sastāvā. Pēc 32 stundu cīņas un pieveiktiem 214 kilometriem apkārt Radžu ūdenskrātuvei par šo izaicinošo sacīkšu uzvarētāju kļuva Artis Zvejnieks no Vecbebriem. Kopā Latvijas izlase sakrāja 367 apļus un pasaules čempionātā ieņem 30. vietu. 11 no izlases dalībniekiem Mežaparkā uzstādīja jaunus personīgos rekordus.
Ziemeļkorejas karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu vērtējama kā būtiska šī kara eskalācija, tā pirmdien lietotnē "X" paudis jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš arī norādīja, ka runājis ar Dienvidkorejas prezidentu Junu Sukjolu par alianses "ciešo partnerību ar Seulu". Savukārt Dienvidkoreja pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku Seulā, lai kritizētu Phenjanas lēmumu nosūtīt tūkstošiem karavīru atbalstīt Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ārlietu ministrija. Krievijā jau atrodas aptuveni tūkstoš 500 Ziemeļkorejas īpašo spēku karavīru, kuri tur aklimatizējas un, visticamāk, drīzumā dosies uz frontes līnijām. Tāpat uz Krieviju drīzumā dosies vēl papildu karavīri, kas ir pirmais šāds Phenjanas karaspēka izvietojums ārvalstīs.
Ziema Eiropā būs aukstāka nekā pagājušajā gadā, jo parādīsies "La Ninja", kas ir okeāna un atmosfēras parādība, kas ir "El Ninjo" aukstais analogs. Tomēr joprojām laiks saglabāsies siltāks par ilggadējo vidējo. Par to ziņo "Bloomberg". Aģentūra atzīmē, ka virkne maigu ziemu palīdzēja Eiropai izturēt enerģētikas krīzi pēc atteikšanās no Krievijas gāzes. Tagad aukstums var radīt spiedienu uz reģiona elektrotīkliem, jo "La Ninja" parasti nodrošina zemāku temperatūru Eiropā. Saskaņā ar ASV Klimata prognožu centra datiem, pastāv 83% iespēja, ka "La Ninja" sāksies novembrī, decembrī un janvārī. Tā var izraisīt sausumu Kalifornijā, Brazīlijā un Argentīnā, lietu Indonēzijā un Austrālijā un vēsāku laiku Eiropā. Oktobrī, pēc sinoptiķu prognozēm, par aukstākajiem Eiropas reģioniem kļūs Francija, Lielbritānija un Skandināvija. Bet Dienvidaustrumeiropā un Spānijas dienvidos, visticamāk, saglabāsies silts laiks, liecina "Maxar Technologies Inc." dati.
Turpinām ziņas
29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Insulta diena, un Jēkabpils reģionālā slimnīca šajā dienā organizē informatīvu pasākumu ar mērķi izglītot cilvēkus par šo slimību un tās profilaksi. Ikviens iedzīvotājs aicināts 29. oktobrī pulksten 14 doties uz Jēkabpils Tautas namu, kur slimnīcas mediķi stāstīs par insulta riska faktoriem un profilaksi, par to, kā laicīgi atpazīt insultu un kā rīkoties insulta gadījumā. Būs gan teorētiskas lekcijas, gan darba stacijas, kurās apmeklētāji varēs noteikt cukura līmeni asinīs, izmērīt asinsspiedienu, uzzināt savus riska faktorus un profilakses pasākumus, kas jāievēro. Statistika liecina, ka insults ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē un Latvijā katru dienu no insulta mirst aptuveni 7 cilvēki! Savukārt visā pasaulē ir aptuveni 80 miljoni cilvēku, kuri pārcietuši insultu - vairāk nekā 50 miljoni no viņiem dzīvo ar kādu pastāvīgu invaliditāti. Uz pasākumu aicināts ikviens interesents.
Rīgas cirka arēnā 26. un 27.otkobrī notiks "Sansusī" "mūziķu kautiņu zibensturnīrs". Paredzēts, ka divu dienu pasākumā piedalīsies 16 dalībnieki, notiks 15 "kautiņi" un izslēgšanas spēles. Festivāla "Sansusī" idejas autors Armands Siliņš-Bergmanis skaidro, ka "mūziķu kautiņi" no bāru skatuvēm Susējā nonāca biedrības rīkotajos vakaros, tad divas sezonas notika turnīri, kas savu uzvarētāju atrada pēc pāris mēnešiem, un likumsakarīgi, ka šoreiz pasākums notiks divas dienas. Mūziķi kautiņi ir unikāls formāts, kas paplašina un papildina kamermuzicēšanas veidu.
Un vēl
No šodienas Madonā sākas “Ģitāristu sesija, kurā pēc 26 gadu pārtraukuma uz skatuves atgriezīsies iecienītu rok kompozīciju autors - Ainars Virga. Blakus elektroģitāras nodarbībām, četru dienu laikā – no 22. līdz 25. oktobrim – pieredzi gūs vokālisti, akustiskās ģitāras, elektroģitāras, basģitāristas, bungu, kokles spēlētāji. Šogad klāt nāks arī mazā, simpātiskā un Latvijā iecienītā ukulele, kuru mācīs Tenis Dimants. Kā pievienotās vērtības četru dienu Ģitāristu sesijas ietvaros piedalīsies virkne mūziķu no pazīstamām grupām un runās par mūzikā svarīgām tēmām. Sesijas pēcpusdienās tiks veidoti nelieli jauktie jeb “combo” sastāvi, kuros piedalīsies sesijas dalībnieki, vadoties pēc kopīgām interesēm un mūzikas stiliem. Plašāk par “Ģitāristu sesiju” lasiet portālā radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija neizslēdz, ka budžetā atbalstīs atsevišķus opozīcijas priekšlikumus; Jēkabpilī atklās audžuģimeņu un adoptētāju atbalsta centru "Terēze"; un Nacionālajā botāniskajā dārzā notiks pasākums ģimenēm "Spoku nakts takas".
Valdību veidojošās koalīcijas partijas neizslēdz, ka budžeta skatīšanas laikā parlamentā tiks atbalstīti arī atsevišķi opozīcijas priekšlikumi. Politiķi vislielākās diskusijas sagaida par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Likums paredz, ka deputāti, norādot avotu, no kura ņemt finansējumu, var iesniegt priekšlikumus budžeta likumprojektā. Pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes finanšu ministrs Arvils Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka rīcības brīvība Satversmē ir paredzēta ļoti liela, bet parasti atbalsts dažādām iniciatīvām tiek ierobežots līdz tam, lai joprojām būtu sabalansēts budžets. Ministrs atzīmēja, ka ir bijušas reizes, kad opozīcijas priekšlikumi ir atbalstīti. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka ir grūti atcerēties kādu budžetu, kad nebūtu atbalstīts vai daļēji atbalstīts pilnīgi neviens opozīcijas priekšlikums.
Jau ziņots, ka šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sāks skatīt valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. Gadam. Saeima pagājušajā nedēļā nodeva nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai komisijās.
Veselības ministrija iepirks papildu 5 tūkstoši 900 gripas vakcīnu devas, sociālajos tīklos vēsta veselības ministrs Hosam Abu Meri. Politiķis informē, ka ar Slimību profilakses un kontroles centru panākta vienošanās pilnveidot vakcinācijas organizēšanas kārtību. Plānots aktualizēt datu ievadīšanu e-veselībā un pilnveidot prognozēšanas procesu. Vakcīnas pret gripu un Covid-19 līdz šim izdalītas vairāk kā tūkstoš iestādēm - šobrīd izlietoti 23%.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas gaisa telpas tuvumā konstatēti dažāda tipa Krievijas militārie lidaparāti. Pagājušajā nedēļā nedēļā notika trīs NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas lidojumi, lai reaģētu uz potenciālu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā. Bruņotie spēki skaidro, ka gaisa objekti bez atbildētāja civilajiem radariem ir neredzami un tos spēj detektēt tikai militārie radari. Šajos gadījumos nav iespējams identificēt, kas tas ir par objektu, tāpēc vienīgais veids, kā noskaidrot šī objekta izcelsmi, ir tā vizuālā identifikācija, ko arī Baltijas patrulēšanas iznīcinātāji veic.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins vakar paziņoja par jaunas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai 400 miljonu dolāru apmērā. Ostins to pavēstīja, Kijivā uzsākot sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kā norādīja Ostins, ASV saprot, kas Ukrainā ir likts uz spēles.
Ļoti iespējams, liela daļa fiziski veselo šā brīža jauniešu nodzīvos līdz 100 gadu vecumam, taču maz ticams, ka bez fundamentālas ārējas iejaukšanās cilvēka ķermeņa darbībā šo robežu izdosies ievērojami pārsniegt. Pie šāda slēdziena nonākuši Ilinoisas Universitātes zinātnieki, sekojot cilvēku vidējā dzīves ilguma pārmaiņām gadsimtu gaitā. Viņi noskaidrojuši, ka pēc strauja pieauguma iepriekšējās divās desmitgadēs šobrīd līkne ir ieņēmusi horizontālāku kursu, kas nozīmē, ka mūža ilgums kāpj samērā nedaudz. Dati rāda, ka 1900. gadā cilvēks vidēji nodzīvoja 48 gadus. 1950. gadā vidējais dzīves ilgums bija sasniedzis 67 gadus, bet 2000. gadā – jau 76 gadus. Modelējot turpmākos notikumus, zinātnieki secinājuši, ka vidējā mūža ilguma palielināšanās varētu apstāties pie 83 gadiem. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku varēs nosvinēt 100 gadu jubileju. Vairāk mūsu ķermenis bioloģiski nespēšot kalpot. Ilgāka mūža kārotājiem nāksies ņemt talkā tehnoloģijas un pārveidot sevi par kiborgiem, aizstājot novecojušās ķermeņa daļas ar rezerves detaļām.
Tupinām ziņas
Šodien Jēkabpilī, pulksten 17.30 Draudzības alejā 26-75, notiks atbalsta centra "Terēze" atklāšana un audžuvecāku pieredzes stāstu vakars. Pieredzes stāstos dalīsies gan biedrības "Terēze" valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne, gan viņas bioloģiskais dēls - atbalsta centra "Terēze" vadītājs Pēteris Martukāns -, kurš uzaudzis līdzās audžumāsām un audžubrāļiem. Tāpat savā pieredzē dalīsies adoptētāja Evija Rācene, un audžumammas - Lāsma Brakovska un Elīna Bataraga. Stāstu vakara galvenā tēma ir, kā realitātē ir uzņemt citu vecāku bērnu.
Kā ziņots, atbalsta centrs "Terēze" nodrošina plašu pakalpojumu klāstu ģimenēm, kas rūpējas par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Līdz šim centrs piedāvājis atbalstu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem no Rīgas, Tukuma, Talsu, Saldus, Ventspils, Dobeles, Jelgavas un citiem novadiem. Turpmāk pakalpojumi tiks nodrošināti arī Jēkabpils un Aizkraukles novados un to apkārtnēs. Atbalsta centrs "Terēze" piedāvā konsultācijas un psihosociālu atbalstu ģimenēm un bērniem, palīdzot pielāgoties jaunai videi. Centrā pieejami sociālie darbinieki, mentori un speciālisti, kas sniedz nepieciešamo palīdzību. Centrs organizē arī atbalsta grupas pieredzes apmaiņai un praktiskiem padomiem
Un vēl
Nedēļas nogalē - 25. un 26.oktobrī, biedrība "Mellene" Nacionālajā botāniskajā dārzā rīkos pasākumu "Spoku nakts takas". Pasākumā būs iespējams izstaigāt trīs dažādu līmeņu takas. Jaunākajiem apmeklētājiem būs piemērota "Maigi spocīgā pastaigu taka", "Baiļu alejā" paredzēts vidējas intensitātes piedzīvojums, kas apvienos izklaidi ar izzinošām aktivitātēm par bailēm jeb fobijām. Savukārt "Melnā taka" taps kā izaicinājums drosmīgajiem, kur viņu emocionālo noturību attiecībās ar bailēm pārbaudīs spoku aģentūra "Jampadracis BB" ar biedējošajiem pārsteigumiem. Šī taka būs paredzēta apmeklētājiem no septiņu gadu vecuma. Abu vakaru programmā ieplānots arī Gaismas šovs ar divu viesmākslinieku priekšnesumiem katru stundu, astoņi radošo aktivitāšu punkti, kuros apmeklētāji varēs krāt zīmogus un piedalīties izlozē, Baiso našķu tirdziņš, spocīgo tēju laboratorija. Pasākumā būs ēdināšanas laukums, kā arī fotostūrītis.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Mēs slīkstam "supernormatīvismā", Latvijas pasts aicina salabot bojātās pastkastes; un Kāds bijis oktobra sākums sinoptiķu vērtējumā?
Mēs slīkstam "supernormatīvismā", tā šodien Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, nav normāli tas, ka katram solim Latvijā vajadzīgs likuma grozījums vai Ministru kabineta noteikumi. Turklāt izmaiņas nereti notiekot vien pēc prezidenta iesaistes. Rinkēvičs uzsvēra, ka pārspīlētā birokrātija Latvijā bremzē tautsaimniecības attīstību.
Viņš arī izteica viedokli par militarizētās tēlniecības kompozīciju pie Ādažu bāzes. Edgars Rinkēvičs to raksturoja kā diezgan bezgaumīgu. Lai kā stāstītu, ka līdzīgas kompozīcijas tiek veidotas daudzās NATO dalībvalstīs, ieraugot to, pirmais, kas nāk prātā, ir atmiņas no padomju laikiem. Viņš uzskata, ka tēriņi Kadagā veidotajai kompozīcijai nav pamatojami, ņemot vērā visas citas aizsardzības nozares vajadzības un nemaz nerunājot par naudu, kas nepieciešama veselībai, izglītībai vai citām jomām.
Teju puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju finansiāli drošām vecumdienām mēnesī vēlētos saņemt tūkstoš 200 līdz 2 tūkstoši eiro lielu pensiju, noskaidrots bankas "Luminor" veiktajā iedzīvotāju aptaujā. Šobrīd vidējā pensija valstī ir 576 eiro, un, lai vecumdienās nodrošinātu stabilu un augstu ienākumu līmeni, jau šodien ikkatram ir jārūpējas par savu nākotni, veidojot stabilus nākotnes uzkrājumus. Ja personas mērķis ir līdzvērtīgs dzīves līmenis kā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tad ienākumiem vecumdienās būtu jābūt robežās 70 līdz 80% no saņemtā vidējā atalgojuma – šobrīd diemžēl valsts solītā pensija nodrošina tikai apmēram pusi no tā, un nav prognožu, ka situācija paliks labāka. Lai saņemtu tādu pensiju, kādu vēlas vairums aptaujāto, svarīgi jau laikus uzsākt savu personīgo uzkrājumu veidošanu, proti, jo ātrāk sāk veidot iekrājumus vecumdienām, jo lielāku summu iespējams sakrāt.
Līgumu par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas izstādīšanu Lugāno, kam iepriekš draudēja slēgšana, tomēr pagarinās. Par to pirmdien vienojās kultūras ministre Agnese Lāce un delegācija no Šveices, vienlaikus domājot par jauniem sadarbības formātiem, lai veicinātu savstarpēju sadarbību kultūrā. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas veidot ciešāku sadarbību starp Latviju un Šveici literatūrā, veidojot kopīgu rezidenču projektu sadarbībā starp Ventspils Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju un Casa Pantrova namu Lugāno, Šveicē, kas sniegtu jaunas radošā darba iespējas.
Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins turpina centienus izrādīt savu ietekmi. Vairāk nekā 20 valstu līderi šodien pulcēsies Kazaņā, lai atklātu tā dēvētās BRICS jeb attīstības ekonomiku valstu grupas samitu. Samits ir lielākā šāda veida tikšanās Krievijā, kopš Kremlis pavēlēja ievest karaspēku Ukrainā. Samits notiek laikā, kad Putins cenšas demonstrēt, ka Rietumu mēģinājumi izolēt Maskavu divarpus gadus ilgās ofensīvas laikā ir bijuši neveiksmīgi. Proti, norādot, ka Krievija ne tikai nav izolēta, bet arī to, ka tai ir ne mazums partneru. Kremlis šo sanāksmi nodēvējis par diplomātisku triumfu, kas palīdzēs izveidot aliansi, lai izaicinātu Rietumu hegemoniju.
Plānots, ka Krievijā ieradīsies gan Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, gan Indijas premjerministrs Narendra Modi, gan Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Viesu vidū arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Tā ir pirmā ANO vadītāja vizite Krievijā vairāk nekā divu gadu laikā. Putins un Gutērrešs ceturtdien pārrunāšot karu Ukrainā un situāciju Tuvajos Austrumos. Krievija cenšas paplašināt BRICS, saīsinājums no sākotnējo dalībvalstu pirmajiem burtiem: Brazil, Russia, India, China, South Africa, grupu, un tai pievienojušās vairākas citas jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, Ēģipte un Irāna. Galvenie samita darba kārtības jautājumi ir Putina iecere izveidot BRICS vadītu maksājumu sistēmu, kas konkurētu ar starptautisko finanšu tīklu SWIFT.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā pastnieki apkalpo vairāk kā 33 tūkstoši adreses, kur ikdienā aktīvi tiek izmantotas 27 667 pastkastītes. No tām 5419 ir bojātas, drošām sūtījumu piegādēm neatbilstošas, tostarp nav slēdzamas vai vispār nav uzstādītas. Sūtījumu saņemšanai nepiemērotas pastkastītes sastopamas gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī ir izplatīta problēma gan pilsētās pie daudzdzīvokļu un privātmājām, gan mazāk apdzīvotos apvidos. Lai pasta sūtījums droši sasniegtu galamērķi, Latvijas Pasts aicina pievērst uzmanību sev piederošo pastkastīšu stāvoklim – lai tās ir darba kārtībā, ir slēdzamas, lai uz tām ir skaidri saskatāma adrese, dzīvokļa numurs vai mājas nosaukums, juridiskas personas nosaukums, lai pastkastīte atrodas pieejamā vietā un ir atbilstoša izmēra.
Valsts augu aizsardzības dienests atgādina ceļotājiem, ka, atvedot mājās eksotiskus augus un augļus, pastāv risks ievest Latvijā arī svešzemju kaitīgos organismus. Ceļošana un globālā tirdzniecība bieži ir vainojama pie tā, ka augu slimības un kaitēkļi izplatās vietās, kur tie iepriekš nav bijuši. Kaitēkļi, baktērijas un dažādi vīrusi Latvijā var ieceļot ar augiem, sēklām vai dārzeņiem, kas nopirkti tirgū eksotiskā zemē, ielikti somā un atvesti kā cienasts mājiniekiem. Nonākot jaunā vietā, kaitīgie organismi var ātri savairoties, bet to apkarošana var būt sarežģīta, dārga un dažkārt pat nesekmīga. Vakar Rīgas lidostā notika Augu aizsardzības dienesta rīkota akcija "Augu veselība – dzīvībai", lai informētu ceļotājus par riskiem, ko var radīt svešzemju kaitīgo organismu ievešana Latvijā no ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības.
Un vēl
Oktobra otrajā dekādē vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 3,5 milimetri jeb 15% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Vidējā gaisa temperatūra oktobra vidū bija +7,4 grādi jeb 0,7 grādi virs normas. Viszemāk - līdz -4,0 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja 20.oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +17,6 grādi 11.oktobrī Zvejniekciemā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 80% - no 71% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Daugavpilī. Lielākās vēja brāzmas - 18 metri sekundē - tika novērotas 11.oktobrī Ventspilī. Oktobra pirmā dekāde bija pusgrādu vēsāka nekā ierasts, savukārt septembris Latvijā kļuva par siltāko rudens mēnesi novērojumu vēsturē.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Siliņa neredz iespējas nākamā gada valsts budžetā rast papildu finansējumu "Rail Baltica"; Jauniešus, skolotājus un mentorus aicina pieteikties «Jauno vides reportieru» programmā; un Grābjot un novācot savos pagalmos un mauriņos nobirušās lapas, aicina vismaz pusi atstāt uz zemes.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē ministru prezidente Evika Siliņa un finanšu ministrs prezentēja valdības sagatavoto budžeta projektu. Pēc premjerministres uzrunas opozīcijas deputāts Kristaps Krištopans pauda, ka viņu "nedaudz fascinē", ka neizskanēja neviens vārds saistībā ar "Rail Baltica". Budžetā ir paredzēts "Rail Baltica" līdzfinansējums 15% apmērā, bet cits finansējums nav plānots. Politiķis sacīja, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka centrālajai stacijai ir nepieciešami 114 miljoni eiro no nacionālā budžeta. Tāpat Satiksmes ministrijas piedāvājumi izmaksās papildu finansējumu, uzsvēra opozicionārs. Premjerministre atbildēja, ka ir valdība ir bijusi spiesta nogriezt 50 miljonu eiro finansējumu ministriju nozarēs un neredz, kā vēl var rast šobrīd budžetā papildu finansējumu "Rail Baltica".
Zemākas izaugsmes un zemāku budžeta ieņēmumu prognozes rada risku budžeta deficītam 2025.gadā pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta robežu. Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norāda, ka 2025.gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to Sakss uzsver, ka pastāv risks, ka deficīts 2025.gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.
Lielā talka 2025. gadā notiks 26. aprīlī ar vadmotīvu "Esam daba!". Šāds vadmotīvs izvēlēts, lai izskaustu stereotipu, ka cilvēks ir dabas procesu noteicējs un pārvaldnieks, bet gan aicinātu uz dziļāku izpratni par cilvēka darbības un dabas procesu savstarpējo ietekmi.
Grenlandes administratīvajā centrā Nūkā drīzumā atvērs jaunu starptautisku lidostu, kurā pirmo reizi varēs nolaisties lielākas lidmašīnas, paverot ceļu tiešajiem lidojumiem no ASV un Eiropas. Tas ir pirmais no trim lidostas projektiem, kas, kā cer amatpersonas, veicinās vietējo ekonomiku, padarot Arktikas teritoriju pieejamāku nekā jebkad agrāk. Kopumā trīs lidostas Grenlandē izmaksās vairāk nekā 800 miljonus ASV dolāru. Pirmie lidojumi no Kopenhāgenas uz Nūku būs nākamā mēneša izskaņā, pārvadājot vairāk nekā 300 pasažieru. Savukārt nākamajā vasarā lidsabiedrība "United Airlines" sāks lidojumus no Ņujorkas, jo Nūka kļūs par Grenlandes galveno ceļojumu centru.
Kolumbijā atklāta pasaulē lielākā dabas aizsardzības konference, kurā vērsta uzmanība uz cilvēces ārkārtējo bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu. Tiek lēsts, ka pasaulē aptuveni miljonam zināmo sugu draud izzušana, un Kolumbijas prezidente, ANO konferencē uzrunājot pārstāvju no teju 200 valstīm, sacīja, ka laiks ir nepielūdzams un nepieciešami finansējuma avoti, lai situāciju mainītu. Samita uzdevums ir izstrādāt uzraudzības un finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam var sasniegt 23 ANO mērķus. Par tiem vienošanās tika panākta klimata sanāksmē pirms diviem gadiem, lai dabas zudumu apturētu un pagrieztu pretējā virzienā.
Turpinām ziņas
Sākusies Vides izglītības fonda "Jaunie vides reportieri" jaunā sezona, un līdz 27. oktobrim ikviens jaunietis vecumā no 11 līdz 25 gadiem, kā arī skolotāji un jauniešu mentori ir aicināti pieteikties pievienoties vides izglītības programmai, kas sniedz iespēju attīstīt žurnālistikas un radošās prasmes, piedalīties jauniešu misijās, pasākumos un konkursos. Programma tiek īstenota vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē, sniedzot jauniešiem iespēju izpētīt vides problēmas, piedāvāt risinājumus un ziņot par to, izmantojot dažādus komunikācijas un žurnālistikas līdzekļus. Kā skaidro fondā, šīs sezonas konkursa galvenā tēma ir ekosistēmu atjaunošana, taču jauniešiem ir iespēja izvēlēties arī citu vides jautājumu, kas viņus īpaši interesē.
2.novembrī pulksten 12 notiks izstādes “Latgalei raksturīgie izšuvumi no senatnes līdz mūsdienām” Vīpes Amatniecības centrā “Māzers” atklāšana. Projekts “Latgales kultūras daudzveidības izzināšana – Izšūšanas tradīcijas Latgalē” ir devies pretī savam mērķim – ne tikai saglabāt, bet arī popularizēt Latgalei raksturīgās izšūšanas tradīcijas. 15 projekta dalībnieki visu vasaru ir pētījuši un salīdzinājuši Latgales tautas tērpu izšuvumus, apguvuši kreklu un galvassegu darināšanas prasmes un izgatavojuši – smalki darinājuši un izšuvuši paši savus tautas tērpu kreklus un galvas segas! Izstādē izrādīs gan dalībnieku darinātos tautas tērpu kreklus, galvas autus, gan kopdarbus, gan arī pašu mājās glabātos Latgalei raksturīgos kreklus. Izstāde pilnā ekspozīcijā būs skatāma līdz 15.novembrim!
Un vēl
Grābjot un novācot savos pagalmos un mauriņos nobirušās lapas, vismaz pusi der atstāt uz zemes – tā ir videi draudzīga rīcība, kas palīdz gan dabai, gan arī mazina laika un resursu patēriņu, aicina Latvijas Dabas fonds. Lapas kokiem ir nepieciešamas, lai tie iegūtu barības vielas, – fotosintēzes procesā tajās rodas enerģija, kas aizceļo uz zariem, stumbru un saknēm. Kad paliek aukstāks, koki no lapām šķiras, lai taupītu ūdeni un enerģiju ziemai. Pirmā viela, kas lapās noārdās, ir hlorofils – zaļais pigments, tāpēc arī lapas maina krāsu. Nobirušajās lapās ir daļēji saglabājušās barības vielas un organiskās vielas, kuras lapu sadalīšanās procesā atgriežas augsnē un atpakaļ pie kokiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir vērts daļu lapu atstāt uz zemes. e mazāk nozīmīgi dabai ir arī tas, ka nokritušajās lapās ziemo dažādi kukaiņi, kāpuri, kūniņas, kuri savukārt ir barība ziemojošajiem putniem. Savukārt lapu kaudzes, ja tā ir atstātas vidē, piemēram, pagalma stūrī, sētas malā, dod ziemošanas vietu ežiem.