2024.gada 25. oktobris

Beāte, Beatrise

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Mākslīgā intelekta centrs piecos gados ļaušot piesaistīt 500 miljonu eiro investīcijas; Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī pārveidos no institūta par tiešās pārvaldes iestādi; un Gājputnu rudens migrācijas laikā aicina mājputnu turētājus ievērot biodrošību.


Latvijas Mākslīgā intelekta centra projekta īstenošanai valsts varētu dibināt biedrību ar noteiktu valsts iestāžu funkciju deleģējumu, un piesaistīt 500 miljonus eiro piecu gadu laikā. Centra vīzija paredz piesaistīt pasaules līmeņa uzņēmumus un universitātes, lai veidotu Latviju kā konkurētspējīgāko valsti Eiropas Savienībā mākslīgā intelekta pielietojumu attīstībai. Mākslīgā intelekta izmantošana publisko funkciju īstenošanai arī palīdzēs samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē. Ekonomikas ministrijas redzējums paredz, ka Mākslīgā intelekta centra uzdevumos ietilps ar to saistītās ekosistēmas koordinēšana. Šī mērķa īstenošanai ministrijā šodien notiks iesaistīto pušu tikšanās ar Datu valsts inspekciju un uzņēmumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno samazināt padomju locekļu skaitu zinātņu universitātēs un lietišķo zinātņu universitātēs. Valdība atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Grozījumu Augstskolu likumā mērķis ir nodrošināt valsts augstskolu padomju darbību. Piedāvājums ir veidot mazāku padomes locekļu skaitu un regulēt arī padomes locekļu vietu izpildītāju iecelšanu. Paredzēts samazināt valsts padomes locekļu skaitu zinātņu universitātēs, proti, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģfiju universitātē no 11 padomes locekļiem uz 7. Savukārt lietišķo zinātņu universitātēs padomju locekļu skaitu plāno samazināt no 7 uz 5.

Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilī šajā rudenī atgriežas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM). Lai arī ar pilnu jaudu tas darbību atsāks tikai nākamajā gadā, jau šobrīd interesentiem ir iespēja apskatīt rekonstruētās telpas un apmeklēt pasākumus. Pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vērs restaurētās Rīgas pils vārtus apmeklētājiem, 26. un 27. oktobrī piedāvājot pasākumu programmu "Atkalsatikšanās Rīgas pilī".

Eiropas Parlaments apstiprinājis 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Helikoptera avārijā ASV dienvidu pilsētā Hjūstonā gājuši bojā četri pasažieri, tajā skaitā bērns, paziņojušas vietējās varas iestādes. Traģiskajā negadījumā tika arī nopostīts radio tornis. Privātais lidaparāts vai nu ietriecās kabelī, vai faktiski ietriecās pašā tornī, žurnālistiem sacīja Hjūstonas policijas priekšnieks Noe Diazs. Viņš piebilda, ka avārijā neviens uz zemes nav cietis un turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu negadījuma cēloni.

Turpinām ziņas

Valdība atbalstīja Salaspilī esošā Nacionālā botāniskā dārza juridiskā statusa maiņu - tas tiks pārveidots no institūta par tiešās pārvaldes iestādi. No 31.decembra plānots likvidēt valsts zinātnisko institūtu - atvasinātu publisko personu "Nacionālais botāniskais dārzs" un nākamgad - izveidot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs". Ar institūta likvidēšanu un tiešās pārvaldes iestādes izveidi saistītos izdevumus plānots segt no šī paša institūta līdzekļiem.

Otro svešvalodu skolās varēs mācīt skolotāji, kas valodas prasmes sertifikātu ieguvuši ne tikai augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Otrās svešvalodas skolotājiem attiecīgā valoda jāpārzina vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to apgūst skolēni. Padziļināto kursu komplektos skolēni pirmo svešvalodu apgūst B2 līmenī, bet otro svešvalodu - B1 līmenī. Līdz šim par svešvalodas skolotāju varēja strādāt personas ar augstāko pedagoģisko izglītību, kuras apguvušas attiecīgo valodu vismaz B2 līmenī.

Un vēl

Sākoties gājputnu rudens migrācijai un līdz ar to lielākiem putnu gripas izplatīšanās riskiem, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājputnu turētājus būt piesardzīgiem un ievērot biodrošību, lai nepieļautu mājputnu saslimšanu ar augsti patogēno putnu gripu. PVD arī aicina iedzīvotājus ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši - ūdens putniem. Dienesta pārstāvji aicina šādos gadījumos precīzi aprakstīt putna līķa atrašanās vietu vai nosaukt koordinātes. Laboratoriskai izmeklēšanai uz putnu gripu ir derīgs putna līķis ar galvu un neskartiem iekšējiem orgāniem, tāpēc PVD aicina ziņot tikai par tādiem savvaļas putniem, kurus nav sabojājuši dzīvnieki vai citi putni. Par laboratoriskai izmeklēšanai nederīgu savvaļas putnu līķu savākšanu un apkārtnes sakopšanu atbildīga ir pašvaldība.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais Valūtas fonds samazina Latvijas Iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes; Samazinās maznodrošinātajām personām ceturksnī izdalāmo pārtikas preču paku skaitu; un Latvijas valsts meži šogad plāno savākt aptuveni 560 hektolitrus čiekuru.


Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam, liecina publiskotais fonda jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām. Pārskatā valūtas fonds prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,2%, bet nākamgad – par 2,3%. Aprīlī Starptautiskais valūtas fonds prognozēja, ka Latvijas Iekšzemes kopprodukts šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,7 un 2,4%. Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā šogad un nākamgad gaidāma attiecīgi 1,4% un 2,2% apmērā. 

Lielāko daļu jeb 84% Ekonomikas ministrijas budžeta 2025.gadā paredzēts tērēt uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai un atbalstam iedzīvotājiem, kā arī iekšējā tirgus uzraudzībai. Kopumā tas veidos 167,8 miljonus eiro no kopējā Ekonomikas Ministrijas plānotā 2025.gada budžeta 198,776 miljonu eiro apmērā.

Vides nevalstisko organizāciju ieskatā Eiropas Savienības zivsaimniecības ministru lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajā gadā draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz pilnīgam sabrukumam. Pasaules dabas fonds norāda, ka, neņemot vērā vides NVO paustās bažas, ES zivsaimniecības ministri atkal ir ignorējuši jūras ekoloģiskās robežas, kā arī zinātniskos ieteikumus atsevišķām sugām.  Svarīgas zivju sugas jau ir uz sabrukuma robežas, un to populācijas ir vēsturiski zemākajos līmeņos. Starptautiskās Jūras izpētes padomes zinātniskie eksperti ieteica ministriem, noteikt nulles nozvejas kvotas kritiski izsīkušiem zivju krājumiem, piemēram, austrumu daļas mencai un rietumu daļas reņģei. ES ministri izvēlējās neievērot šo ieteikumu, tā vietā saglabājot piezvejas kvotas rietumu daļas reņģei un abām Baltijas mencu populācijām.

Kā vēstīts, Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un viņi varēs nozvejot līdz 22 tūkstoši 408 tonnām brētliņu.

Zviedrijā bruņinieku kārtā tiks iecelti ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, šādi izsakot viņiem atzinību par pūlēm, lai Zviedrija tiktu uzņemta NATO. Blinkens un Stoltenbergs līdz ar bijušo Somijas premjerministri Sannu Marinu un bijušo Somijas ārlietu ministru Peku Hāvisto saņems Karalisko Ziemeļu Zvaigznes ordeni, ko piešķir ārvalstniekiem "par ārkārtējiem centieniem Zviedrijas interešu labā". Zviedrija kopš 7. marta ir pilntiesīga NATO dalībvalsts. Aliansei Zviedrija pievienojās teju gadu pēc Somijas.

Ungārijas, Serbijas un Slovākijas līderi ierosinājuši izveidot patvēruma meklētāju uzņemšanas centrus ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Kā norādīja trīs valstu līderi, šis risinājums sekmēs nelegālās imigrācijas, kas rada draudus bloka pastāvēšanai, apturēšanu. Pēc tikšanās Komarno, Slovākijā, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico izklāstīja stingrāku migrācijas politiku, ko viņi vēlētos, lai ES pieņemtu, cita starpā arī efektīvākus deportācijas pasākumus un lielāku finansējumu bloka ārējo robežu dalībvalstīm. Ungārijas premjers rosināja izveidot ES finansētus un pārvaldītus "karstos punktus" Ziemeļāfrikā un citās vietās, kur patvēruma meklētājus izmitināt, līdz tiek apstiprināti viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumi.

Turpinām ziņas

No nākamā gada cilvēks ar maznodrošinātā statusu ceturksnī saņems tikai vienu pārtikas preču komplektu līdzšinējo divu vietā.  Tas saistīts ar to, ka no nākamā gada mainīsies Eiropas Savienības pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšanas nosacījumi. Atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, mainot pārtikas atbalsta apjomu. To joprojām varēs saņemt ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tajā skaitā Ukrainas iedzīvotāji. Tāpat kā līdz šim, arī no nākamā gada būs pieejams pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība - pārtikas, higiēnas un saimniecības, kā arī skolas piederumu preces. Atbalsta saņemšanai nepieciešama pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa.

Lai skolēni pēc mācībām Zasas vidusskolā un ārpusskolas izglītības aktivitātēm vakaros varētu nokļūt mājās Slatē, no 4. novembra veiktas izmaiņas reģionālo autobusu maršrutos Zasa–Ģērķēni–Slate–Rubeņi, Jēkabpils–Zasa–Slate–Rubeņi un Jēkabpils–Dunava.  Reģionālas nozīmes autobusu maršruta   Zasa–Ģērķēni–Slate–Rubeņi pēcpusdienas reisu vietā, kad autobuss no Zasas izbrauca pulksten 15.50, turpmāk no šīs pieturas mācību gada laikā būs reisi pulksten 16.30 un autobuss līdz pieturai Rubeņi brauks otrdienās, ceturtdienās, savukārt līdz pieturai Slate brauks pirmdienās, trešdienās un piektdienās.

Savukārt reģionālās nozīmes maršrutā Jēkabpils–Zasa–Slate–Rubeņi pēcpusdienās autobuss no pieturas Rubeņi otrdienās, ceturtdienas mācību gada laikā izbrauks 45 minūtes vēlāk – pulksten  17.30, kā arī no pieturas Slate pirmdienās, trešdienās un piektdienās mācību gada laikā izbrauks vēlāk - pulksten 17.20. Bet  reģionālās nozīmes maršrutā Jēkabpils–Dunava izmaiņas vakara reisu izpildē no Jēkabpils autoostas: autobuss laikā izbrauks 40 minūtes vēlāk – pulksten 18.55, kā arī turpinās no pirmdienas līdz ceturtdienai kursēt mācību gada laikā, bet piektdienās visu gadu.

Un vēl

AS "Latvijas valsts meži" egļu sēklu ieguvei šogad plāno savākt aptuveni 560 hektolitrus čiekuru. To vākšana uzņēmuma egļu sēklu plantācijās sākusies, un pirmie ievāktie čiekuri no Latgales sēklkopības iecirkņa jau esot nogādāti čiekurkaltē. Ja sēklu izbirums būs līdzīgs, kā iepriekšējos gados, no plānotajiem 560 hektolitriem varēšot iegūt aptuveni 300 kilogramus egļu sēklu. Sēklas čiekurus vāc, nogriežot čiekuriem pilnos zarus. Parasti egļu čiekurus vāc no oktobra līdz martam. Visas iegūtās sēklas pārbauda Meža pētīšanas stacijas laboratorijā, sertificējot atbilstoši rezultātiem.  Latvijā ir trīs sēklu izmantošanas zonas. Rietumu zonā iegūtās sēklas var izmantot tikai šajā zonā esošo mežu atjaunošanai. Rietumu zonai patlaban ir pietiekamas sēklu bankas rezerves. Savukārt Balvu, Ludzas un Rēzeknes novadus aptverošajā Austrumu zonā ievāktās sēklas var izmantot visā Latvijas teritorijā, tāpēc esot būtiski palielināt šīs zonas sēklu rezervi.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Drošības dienests līdz šim izsniedzis vairāk nekā 60 pielaides valsts noslēpumam pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem; Jēkabpilī Pils dīķa slūžas neiztur spiedienu; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?


Valsts drošības dienests līdz šim izsniedzis vairāk nekā 60 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem. Vienlaikus dienests pārbaužu gaitā turpina apkopotās informācijas izvērtēšanu par citām pašvaldību amatpersonām. Patlaban nav pieņemts neviens lēmums par speciālās atļaujas atteikumu pašvaldību amatpersonām, norādīja dienestā.Pielaidi valsts noslēpumam jāsaņem arī Jēkabpils novada domes izpilddirektoram Uldim Skreiveram un viņa vietniecei Anitai Moskovskai. 

Jau ziņots, ka 1.jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem viena mēneša laikā nosūtīt pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Saeimas komisijas turpina šķetināt nākamā gada valsts budžeta ieceres dažādās nozarēs. Saeimas Tautsaimniecības komisijā šodien pievērsās arī aizsardzības resora budžeta plāniem. Par nozares lielākajām prioritātēm sauc bruņoto spēku spēju attīstīšanu, cilvēkresursu piesaisti, Sēlijas poligona izveidi. Būtiska loma arī vietējās industrijas iesaistei aprīkojuma sagādē. Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3 % no budžeta izdevumiem jeb 1,56 miljardi eiro. Tādējādi nākamgad aizsardzībai izmantos 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Ar vietējo uzņēmējdarbību saistāma arī Sēlijas poligona izveide, kas ietverta ministrijas prioritāšu uzskaitījumā. Tā norit pilnā sparā un būs nozīmīga vieta starptautisko militāro mācību rīkošanai. Aizsardzības budžetā nākamgad un 2026. gadā ap 100 miljoniem eiro paredzēti militāra atbalsta sniegšanai Ukrainai.

21. oktobrī noslēdzās dziesmu iesniegšana Latvijas Televīzijas konkursam "Supernova", un šogad konkursam pieteiktas 96 dziesmas. Atlases galvenais mērķis ir atrast talantīgu mākslinieku un aizraujošu skaņdarbu, kas nākamā gada maijā godam pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Bāzelē, Šveicē. Konkursa organizatori atzīmē, lai gan pieteikumu skaits nav pieaudzis, konkurence solās būt krāšņa un sīva. Dalībnieku vidū ir plašs talantu spektrs, pārstāvot dažādus mūzikas žanrus – no jau zināmiem vārdiem līdz pavisam jauniem talantiem.! Turklāt šogad gaidāms vairāk pārsteigumu nekā jebkad iepriekš.  Jau vēstīts, ka šī gada maijā Latviju Eirovīzijā pārstāvēja mūziķis Dons ar dziesmu "Hollow", iekļūstot konkursa finālā un ierindojoties 16. vietā. 

Grāmatnīcās 36 pasaules valstīs, tai skaitā Lielbritānijā un Vācijā, nonākusi Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija pēcnāves autobiogrāfija – memuāri "Patriots". Grāmatu viņš bija spiests pabeigt ieslodzījuma vietā. Navaļnija komandas pārstāvji par grāmatu pavēstīja neilgi pēc viņa nāves apcietinājumā. Vēlāk viņa atraitne Jūlija Navaļnaja intervijā britu raidorganizācijai BBC norādīja, ka vēlas, lai cilvēki visā pasaulē uzzinātu vairāk par spilgto personību. Grāmatā aprakstīta viņa bērnība, kļūšana par politiķi, Krievijas politiskās opozīcijas līderi un viņa aktīvo darbību dzimtenē. Grāmatu Navaļnijs sāka rakstīt  2020. gadā Vācijā.

Pirmajā vizītē Igaunijā ieradies jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Pēc tikšanās ar Igaunijas amatpersonām viņš aicināja bloka dalībvalstis novirzīt lielākus līdzekļus aizsardzībai. Rute preses konferencē norādīja, ka visiem sabiedrotajiem jāveic lielākas investīcijas aizsardzībā, lai NATO spētu īstenot savus mērķus mainīgās drošības situācijas apstākļos. Pašreizējais obligātais aizsardzības izdevumu līmenis 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta vairs neatbilst realitātei, un viņš paslavēja Igauniju, kura sasniegusi 3 % līmeni. NATO vadītājs arī norādīja, ka pagaidām nav apstiprinātas informācijas par Ziemeļkorejas karavīru atrašanos Ukrainā, taču šāds fakts varētu iezīmēt būtisku konflikta eskalāciju.

Turpinām ziņas

Vakar, veicot apsekošanu, konstatēts bojājums Dzirnavu dīķa slūžu aizvaram zem Rīgas ielas Jēkabpilī, Pils mikrorajonā, par ko liecina straujais ūdens līmeņa kritums Dzirnavu dīķī. Slūžu aizvara dēļi nav izturējuši ilgstošo ūdens spiedienu un ir lūzuši to nolietojuma dēļ. Tie tiks nomainīti. Jau vēstīts, ka Pils dīķa slūžām pagājušā gada rudenī tika veikts remonts. Līdz tam tās daudzus gadus nefunkcionēja. Pērn  SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbinieki nomainīja esošo konstrukciju segumu daļu, kā arī nomainīja slūžu daļu stiprinājumu, atjaunojot trošu sistēmu. Pēc remonta slūžas pildīja savu funkciju.  

Vanagu un Smeceres sila pilskalni iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Vanagu pilskalns atrodas Ogres novada Tomes pagastā 700 metrus uz ziemeļrietumiem no Vanagiem. Smeceres sila pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā Smeceres silā. Vanagu pilskalns iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, savukārt Smeceres sila pilskalns - kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis.

Un vēl

Līdz mēneša beigām Latvijā būs maz nokrišņu un gaisa temperatūra saglabāsies virs normas, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas otrajā pusē gaidāms mākoņains laiks, kas brīžiem skaidrosies. Dažās dienās vietām iespējams īslaicīgs lietus. Vējš pārsvarā būs lēns, rietumu vēju nomainīs dienvidu vējš. Gaisa temperatūra naktīs saglabāsies virs nulles, maksimālā temperatūra būs +9..+14 grādi. Nākamās nedēļas pirmajā pusē no ziemeļrietumiem ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss, gaidāmi īslaicīgi nokrišņi - pārsvarā lietus. Atbilstoši ilgtermiņa prognozēm vidējā gaisa temperatūra novembrī un ziemā gaidāma virs normas, savukārt dati par iespējamo nokrišņu daudzumu neuzrāda vienotu tendenci.

 

Atstājiet komentāru