2024.gada 13. novembris

Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 7.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 7.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Noskaidrotas uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības; Krustpils dzelzceļa stacijā notiks mācības; un Tautas namā skatāma Maijas Kulakovas izstāde.


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras balvu par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad novadu kategorijā saņēmis Dienvidkurzemes novads, bet pilsētu kategorijā – Rīga. Novadu kategorijā otro vietu ieņēma Valkas novads, bet trešo - Talsu novads, bet pilsētu kategorijā otro vietu ieņēma Jelgava, bet trešo - Jūrmala. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pakalpojumu padomes simpātiju balvu ieguvis Preiļu novads. Balva pasniegta, izvērtējot vai pašvaldības, salīdzinot ar pagājušo gadu ir ņēmušas vērā ieteikumus, uzlabojušas darbību un atbildes uzņēmējiem.

Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības projektus. Satiksmes ministrijā norāda, ka iepriekš bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita izziņotie solījumi līdz 2040.gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem bija politiski bezatbildīgi, jo šādu plānu realizācijai būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Patlaban situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības finansējumu. Atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.

Pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā sagaidāmie "tarifu kari" ar Eiropu, Ķīnu un citiem reģioniem var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, aģentūrai LETA atzina aptaujātie banku ekonomisti. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka no Latvijas skatu punkta svarīgākie aspekti ir tas, cik plaši ASV izvērsīs "tarifu karus" gan ar Eiropu, gan citiem reģioniem, īpaši Ķīnu. "Tarifu karš" liktu centrālajām bankām vienlaikus cīnīties ar zemāku izaugsmi un inflācijas spiedienu. Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka plaša mēroga "tarifu kara" izvēršanās negatīvi atsauktos uz starptautisko tirdzniecību un būtiski samazinātu izaugsmes perspektīvas.

Lai arī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās balsis nav pilnībā saskaitītas, neilgi pēc trešdienas republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzrunas beigām viņu sāka apsveikt vairāku pasaules valstu līderi, kas cita starpā aicināja viņu veidot spēcīgas Savienotās Valstis.  Pirmais ar uzvaru Trampu apsveicis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Platformā "X" ilggadējais Ungārijas valdības vadītājs to raksturoja kā lielāko atgriešanos ASV politiskajā vēsturē. Līdzīgi izteicies Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš to ir raksturojis kā lielāko atgriešanos vēsturē. Starp Trampa sveicējiem ir minams arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš uzsvēra, ka Trampa vadībai būs liela nozīme, lai saglabātu aliansi spēcīgu. Savā apsveikumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka novērtē prezidenta Trampa pieeju "miers caur spēku" starptautiskajās attiecībās. Zelenskis atzīmēja, ka tieši šis princips var praktiski pietuvināt taisnīgu mieru Ukrainā.

Ukrainas trieciendroni Dagestānā, Krievijas Ziemeļkaukāza reģionā, trāpījuši Krievijas karaflotes kuģiem, atsaucoties uz avotu izlūkdienestā, vēsta tīmekļa medijs "Ukrainska pravda". Šī ir pirmā reize, kad Ukrainas droni sasnieguši Dagestānu, un arī pirmā reize, kad Krievijas kuģiem trāpīts Kaspijas jūrā. Attālums no Ukrainas valsts robežas līdz mērķim ir aptuveni tūkstoš 500 kilometru.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten 11 „Latvijas dzelzceļš” Krustpils dzelzceļa stacijas teritorijā rīkos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu. Mācību laikā operatīvo dienestu transportlīdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem gaismas signāliem, tādēļ apkārtnes iedzīvotāji ir aicināti nesatraukties un izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija. Šo mācību scenārijs paredz, ka Krustpils dzelzceļa stacijā cisternas katlā rodas plaisas un pa tām izplūst šķidrums ar asu smaku. VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējiem glābējiem veiks imitētās noplūdes ierobežošanu un likvidēšanu, kā arī cilvēku evakuāciju no bīstamās zonas. Mācību rīkotāji aicina iedzīvotājus neuztraukties, ja redzama operatīvā transporta kustība un ugunsdzēsēju glābēju darbs Krustpils stacijas teritorijā!

No šodienas līdz 13. novembrim Aizkraukles novadā militārā poligona “Sēlija” teritorijā notiks Nacionālo bruņoto spēku mācības. Tajās iespējama šaušana ar mācību munīciju, radot paaugstinātu trokšņa līmeni. Notiks militārā transporta pārvietošanās gan militārā poligona “Sēlija” teritorijā, gan ceļā uz to. Mācību laikā tiks nodrošināta ugunsdrošības noteikumu ievērošana un veikti nepieciešamie dabas aizsardzības pasākumi. Mācību organizētāji avainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar sapratni izturēties pret notiekošo mācību procesu, kas vērsts uz valsts aizsardzības spēju uzlabošanu un reģionālās drošības stiprināšanu.

Un vēl

Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē atklāta Maijas Kulakovas personālizstādes “Rakstu spēles”. Maija Kulakova darbojas Tautas lietišķās mākslas studijā ,,Dubna ‘’ un ar saviem darbiem regulāri piedalās lietišķās mākslas izstādēs Latvijā. Ir bijuši darbi arī izstādēs ārzemēs. Saņēmusi dažādus apbalvojumus. Tajā skaitā šogad piešķirts Līvānu novada apbalvojums Līvānu goda pilsonis par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā. Izstāde Tautas namā būs skatāma līdz 20.decembrim. Ieeja bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad pieaugs maksa par elektrību; 11. novembrī zemessargus aicina ierasties darbā formas tērpos; un Rīt Līvānos norisināsies Mārtiņdienas tirgus.


Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apsveicis republikāņu kandidātu Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Prezidents tviterī norāda, ka cer uz sadarbību ar Trampu, lai stiprinātu divpusējās attiecības un transatlantisko partnerību. Rinkēvičs norāda, ka Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas ASV, un ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa. Rinkēviče uzsver, ka Latvija ir un būs spēcīgs un uzticams ASV partneris.

No nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim elektroenerģijas sadales tarifs nemainīsies, taču elektrības rēķini daļai mājsaimniecību pieaugs par 2 līdz 6 eiro – atkarībā no pieslēguma. Sadales tīkla" tarifa milzu pieaugums 2023. gada vidū šokēja iedzīvotājus, tad politiķi nolēma, ka līdz 2023. gada beigām valsts kompensēs iedzīvotājiem 60 procentus no tarifa kāpuma. Savukārt no šī  gada 1. janvāra stājās spēkā jaunie, nedaudz zemāki sadales un pārvades tarifi un arī jauna valsts atbalsta kārtība. Likumā uz diviem gadiem noteica pieauguma “griestus”, saskaņā ar kuriem fiksētais tarifs par jaudas uzturēšanu 2024. gadā atkarībā no pieslēguma nedrīkst pieaugt vairāk nekā par 2 līdz 6 eiro. Saskaņā ar šo pašu lēmumu arī nākamgad tarifs par jaudas uzturēšanu, salīdzinot ar šo gadu, nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 2 līdz 6 eiro. Rezultātā faktiskā maksa par sadales tarifa fiksēto daļu mājsaimniecībām, kuru pieslēgumu jauda ir 1 fāze 16 līdz 25 ampēriem un 3 fāzes 16–25 ampēru robežās, palielināsies par 2 līdz 6 eiro, neskaitot PVN. Šīs izmaiņas iedzīvotāji redzēs rēķinos no 2025. gada februāra.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz noteikt, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, likumprojekts galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Apdrošināšana skrejriteņiem rosināta, jo arī ar tiem izraisītajos negadījumos personām radītie zaudējumi var būt salīdzinoši smagi. Prognozēts, ka elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā patlaban mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Jau ziņots, ka no šī gada 1.aprīļa elektroskrejriteņu reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir obligāta, un plānots, ka pienākums tos apdrošināt stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Jau trešo reizi bez rezultāta noslēdzoties izsolei par telpu nomu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, Saeimas namā tiks uzstādīts pārtikas preču pašapkalpošanās kiosks. Šodien Saeimas nama ēdnīcas telpās Jēkaba ielā 11 tiks atvērts pirmais pārtikas preču pašapkalpošanās kiosks. Decembra sākumā plānots atvērt arī otru kiosku. Saeimas Preses dienests informē, ka konkursam par pārtikas tirdzniecības pašapkalpošanās kioska uzstādīšanu pieteicās četri pretendenti. Līgumi par telpas daļas nomu pārtikas tirdzniecības pašapkalpošanās kioska uzstādīšanai ir noslēgti ar diviem pretendentiem - SIA "Sanitex" un SIA "12eat Latvija" - uz 24 mēnešiem ar tiesībām līgumu pagarināt vēl uz 24 mēnešiem.

ASV prezidenta amata kandidāte no demokrātu partijas Kamala Herisa trešdien oficiāli atzinusi zaudējumu vēlēšanās, telefoniski apsveicot republikāņu kandidātu Donaldu Trampu ar uzvaru. Harisa telefonsarunā ar Trampu pārrunāja, cik svarīga ir miermīlīga varas nodošana un būt par prezidentu visiem amerikāņiem. Televīzijas kanālu aplēses liecina, ka bijušais prezidents Tramps sev nodrošinājis jau 292 elektoru balsis, bet Herisa - 224.

Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki uz diviem gadiem pagarinājuši Eiropas Savienības misiju Ukrainas karavīru apmācīšanai Eiropas teritorijā. Iepriekšējo divu gadu laikā Eiropas Savienības militāro mācību misijas ietvaros 24 iesaistīto valstu teritorijā tika apmācīti 70 tūkstoši Ukrainas bruņoto spēku karavīru. Misija tika nodibināta 2022. gada oktobrī, lai nodrošinātu Ukrainas militārpersonu daudzveidīgu apmācību.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas armijas izšķirošo uzvaru Latvijas Neatkarības karā, Zemessardze organizē akciju “Lepojos būt sardzē par Latviju”, kuras laikā zemessargi 11. novembrī tiek aicināti ierasties darbā formas tērpā. Akcijas mērķis ir demonstrēt Latvijas sabiedrības gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā un mudināt vēl neizlēmušos Latvijas iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei, jo valsts aizsardzība ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Dalība akcijā ir brīvprātīga, un tās ietvaros zemessargi, iepriekš saskaņojot ar sava civilā darba vadību, ierodas darba vietā formas tērpā. Šajā dienā, komunicējot sociālās tīklošanās vietnēs, drīkst publicēt fotogrāfijas ar sevi formastērpā, norādot tēmturus #LatvijasSardzē, #ManaLatvija #ManaAtbildība. Akcijā nevar piedalīties tie zemessargi, kuri darba laikā izmanto speciālo apģērbu.

2025.gadā Daugavpils uzņems divus nozīmīgus valsts līmeņa kultūras notikumus - Latgales Dziesmu svētkus un starptautisko folkloras festivālu "Baltica". Vietvara uzskata, ka šie pasākumi ne tikai izcels Latgales kultūras un tradīciju bagātību, bet arī stiprinās reģiona nozīmi valsts kultūras dzīvē un veicinās vietējo kopienu attīstību. Latgales Dziesmu svētki notiks Daugavpils pilsētas svētku laikā, jūnija sākumā, piedāvājot koncertus un citus kultūras notikumus. Savukārt starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", kas norisināsies jūnija beigās, ļaus izcelt tradicionālo kultūru daudzveidību gan Latvijas, gan Baltijas mērogā.

Un vēl

Rīt no pieciem pēcpusdienā līdz pusastoņiem vakarā Līvānu "Jaunā tirgus" laukumā notiks Mārtiņdienas Vakara tirgus. Tirgū būs iespēja satikt vietējos darītājus - mājražotājus, amatniekus, zemniekus un mazpulcēnus, kuri būs sarūpējuši unikālas dāvanas un gardumus no Līvānu novada. Būs iespēja baudīt arī uz ugunskura gatavotu maltīti. Savukārt mazie tirgotāji gaidīs ciemos "Bērnu mantu bodītē", kur varēs iegādāties pašgatavotus labumus un rotaļlietas, spēles un citus priekšmetus, kam dot "otru iespēju". Savukārt sešos vakarā visi aicināti uz Mārtiņdienas lustēm - dziesmām, dejām un rotaļām - kopā ar folkloras kopu "Ceiruleits"!

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas izmaksas varētu būt pieci miljardi eiro; Jēkabpilī uz gājēju pārejas notriekti divi bērni; un Kādas ir prognozes par gaidāmo ziemu?


Optimizējot tehniskos risinājumus un "Rail Baltica" projektu dalot kārtās, Latvijā "Rail Baltica" projekta izmaksas pirmajā kārtā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pagaidu izpilddirektors Marko Kivila norāda, ka kopumā "Rail Baltica" projektā pirmās kārtas nepieciešamās investīcijas Baltijā varētu veidot 14,28 miljardus eiro, no tiem Lietuvā - 5,6 miljardi eiro, Igaunijā - 3,2 miljardi, savukārt Latvijas gadījumā vēl ir nepieciešams apstiprinājums. Kivila piebilst, ka Latvijā kopējās projekta izmaksas varētu būt 9,6 miljardi eiro. 

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju varmākām piemērot elektronisko uzraudzību. Ar grozījumiem noteikts, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat izmaiņas noteic, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, kas paredz, ka turpmāk īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periods būs viens gads līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Ar likuma izmaiņām noteikts, ka invaliditāti nosaka no viena līdz pieciem gadiem, bet personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu.

Akciju cenas Volstrītā vakar pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās; ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV. Eiropas akciju tirgos bija kritums, jo investori nervozēja par Trampa protekcionisma politikas ietekmi. Savukārt Āzijas akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos. Arī naftas cenas kritās gaidās, ka Trampa laikā pieaugs jēlnaftas ieguve ASV. Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,09 līdz 1,07 dolāriem par eiro.

Spānijā turpinās postošo plūdu seku novēršanas darbi un bezvēsts pazudušo meklēšana. Līdz šim nav iegūta informācija par 93 cilvēku likteni. Jūrā pie stihijas visvairāk izpostītās Valensijas pilsētas turpina patrulēt Civilās gvardes laivas un kuģi, un speciālisti ar binokļiem meklēja iespējamo bojāgājušo mirstīgās atliekas. Neviena pazudusī persona nav atrasta, bet piekrastē redzama plūdu radītā postaža. Plūdi kopumā prasīja 219 cilvēku dzīvības un 211 no tiem gāja bojā tieši Valensijas apgabalā.

Turpinām ziņas

Trešdienas pēcpusdienā Jēkabpilī uz gājēju pārejas notriekti divi bērni. Negadījums noticis neilgi pirms pulksten četriem pēcpusdienā, kad kāds 1951.gadā dzimis vīrietis ar "Citroen" uz gājēju pārejas uzbrauca diviem bērniem. Avārijas rezultātā fiziski cieta abi nepilngadīgie gājēji, kuri tika nogādāti medicīnas iestādē. Par notikušo valsts policijā  sākts administratīvā pārkāpuma process.

Trešdien ugunsdzēsēji izglābuši Preiļu novada purvā apmaldījušos cilvēku. Ap pulksten pieciem pēcusdienā ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Preiļu novada Rožkalnu pagastu, kur purvā bija apmaldījies cilvēks. Izmantojot operatīvā transporta skaņas signālus un bākugunis, dronu, kā arī sazinoties ar cilvēku pa mobilo telefonu, cilvēks tika atrasts. Ap pusnakti darbi notikuma vietā tika pabeigti.

Un vēl

Gaidāmajā ziemā vidējā gaisa temperatūra Eiropas lielākajā daļā, arī Latvijā, būs augstāka par normu, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra jaunākie dati. Novembra vidū Latvijā pārsvarā gaidāms paaugstināts atmosfēras spiediens, tādēļ nav gaidāmi stipri nokrišņi, palaikam līņās, iespējama arī migla un neliels sniegs, vējš galvenokārt būs lēns. Gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies un svārstīsies ap normu. Mēneša otrajā pusē iespējams lielāks nokrišņu daudzums, var veidoties sniega sega un gaisa temperatūra biežāk var noslīdēt zem nulles. Decembrī gaisa temperatūra pārsvarā prognozēta augstāka par normu, arī nokrišņu daudzums varētu būt lielāks nekā ierasts. Atbilstoši prognožu centra publicētajiem datiem ziemas turpinājumā vidējā gaisa temperatūra gaidāma augstāka nekā parasti janvārī un februārī, bet prognozes par nokrišņu daudzumu neuzrāda vienotu tendenci. 

Lielākā temperatūras novirze no normas 2024.-2025.gada ziemā Eiropā prognozēta Skandināvijā, Baltijā un Krievijas ziemeļos. Ziemeļeiropā ir lielākas izredzes sagaidīt vairāk nokrišņu nekā ierasts, savukārt daudzviet Dienvideiropā kopējais nokrišņu daudzums tuvākajos mēnešos prognozēts mazāks par normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem šogad Latvijā tikai janvāris bijis aukstāks par normu, pārējie mēneši bijuši siltāki nekā ierasts, turklāt septembris kļuva par siltāko rudens mēnesi novērojumu vēsturē. Gada vidējā gaisa temperatūra šogad Latvijā varētu sasniegt +8,4 grādus, kas būtu otrā augstākā atzīme pēc 2020.gada. Kopējais nokrišņu daudzums šogad Latvijā pagaidām ir nedaudz mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju.

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums; Jēkabpils slimnīcā dienas laikā veic astoņas operācijas; un Turpmāk uz Āfrikas cūku mēri būs obligāti jāizmeklē arī Valkā un Preiļos nomedītās mežacūkas.


Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad septembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaudzis par 0,2%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstīs vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" šodien publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm. Tas vienlaikus bijis arī mazākais pieaugums starp ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati. Kopumā mazumtirdzniecības pieaugums gada salīdzinājumā reģistrēts 18 ES valstīs.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un deputātu Juri Jakovinu, ievēlētu no Zaļo un zemnieku savienības, izdeva kriminālvajāšanas sākšanai. Par Jakovina izdošanu nobalsoja teju visi klātesošie, izņemot Aleksandru Kiršteinu un Didzi Šmitu, kuri atturējās, un vairumu "Latvijas pirmajā vietā" frakcijas, kas izvēlējās balsojumā nepiedalīties.Jakovins no tribīnes salīdzināja situāciju ar "putras izstrebšanu", noliedzot savu vainu izteiktajās apsūdzībās. 

Jau ziņots, ka KNAB  rosina prokuratūru uzrādīt apsūdzību Saeimas deputātam un ģimenes ārstam Jakovinam un diviem advokātiem - Valmieras pusē praktizējošajiem Edgaram Atlācim un Agnesei Kaucei - krimināllietā par iespējamu dokumenta viltošanu.

Latvijas galvaspilsētas delegācija Japānā pasniegusi dāvanu Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā dzimušajai zilonītei Zuzei. Rīga un Japānas pilsēta Kobe šogad svin sadraudzības piecdesmito gadadienu. Par godu šim notikumam uz Kobi devusies Rīgas domes un uzņēmēju delegācija, kas vizītes laikā apciemoja Japānā slaveno Zuzi, pasniedzot tai dāvanu no dzimtenes - koka bluķīti ar iegravētu apsveikumu, līdzīgu tam, ar kādu mēdza rotaļāties bērnībā. Šāds bluķītis viņai bija sirdsmīļa manta bērnībā, īpaši pēc atbraukšanas no Latvijas - ar to satraukuma brīžos Zuze sevi nodarbināja un rotaļājās. Par to, cik bieži tas izmantots, liecina zoodārzā izstādē apskatāmais oriģinālais bluķītis, no kura maz kas palicis pāri.

Austrālija pieņems jaunus likumus, kas aizliegs bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus, šodien paziņoja premjerministrs Entonijs Albanīzs. Tādas sociālo mediju platformas kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram" būs atbildīgas par šī aizlieguma ieviešanu, pretējā gadījumā tām var draudēt bargi sodi. Austrālijas valdība pirms dažiem mēnešiem pirmoreiz apsvēra vecuma ierobežojuma noteikšanu sociālajos medijos, un šī ideja guvusi plašu likumdevēju atbalstu gan pie varas esošajā Leiboristu partijā, gan opozīcijā. Jaunie likumi šonedēļ tiks iesniegti štatu un teritoriju vadītājiem, bet novembra beigās tos paredzēts iesniegt parlamentam. Tehnoloģiju platformām tad tiks dots viens gads, lai izdomātu, kā tās ieviesīs šo aizliegumu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils slimnīcā vakar norisinājās labdarības akcijas "Dzīvo vesels" pirmā operāciju kārta. Operēja ķirurgi Juris Larnovskis un Kristaps Štolcers. Kopā veiktas astoņas ķirurģiskās operācijas. Sestdien, 9. novembrī norisināsies otrā operāciju kārta, kuras laikā plānots veikt četras traumatoloģiskas operācijas,  kuru veikšanu translēs tiešraidē. Jau ziņots, ka sestdien ar vairākām operācijām un konferenci noslēgsies akcija “Dzīvo vesels”.  Šogad pirmo reizi, paplašinot labdarības iniciatīvu, akcijas noslēgumā  tiks organizēta starptautiska zinātniski praktiskā medicīnas konference "Pleca locītavas artroskopija", kas koncentrēsies uz jaunākajiem sasniegumiem pleca locītavas ķirurģijā. Konferencē piedalīsies ārsti un eksperti no vairākām valstīm - Ukrainas, Igaunija, Polijas, Lietuvas, Uzbekistānas, kā arī vadošie Latvijas speciālisti. Akcija "Dzīvo vesels" tiek īstenota devīto gadu.

Jēkabpils Mākslas skolas izstāžu zālē skatāma 3. klašu audzēkņu izstāde "PIETURA". Šogad Latvijas mākslas skolas piedzīvo lielas pārmaiņas, mainot un pieņemot jaunus profesionālos standartus uz mūsdienīgāku mācību saturu. Jēkabpils Mākslas skolai tas ir jauns izaicinājums pārskatīt mācību metodes, sasniedzamos rezultātus un veidot jaunu pieeju mācību procesam. Šajā semestrī skola jau strādā pēc jaunajām programmām. Tās ietvaros tapa 3. klašu audzēkņu izstāde PIETURA. Skolotājas Dinas Lukstiņas iedvesmoti un atbalstīti, 3.a un 3.b klašu audzēkņi Darbs Materiālā stundās veidoja individuālu Sapņu PIETURU.  Bērnu sapņu pieturās iespējams šūpoties, vingrot, zvilnēt mīkstos krēslos, gulēt, lasīt grāmatas, ēst augļus vai nopirkt tomātus. Izstāde PIETURA līdz 25. novembrim skatāma Jēkabpils Mākslas skolas zālē. Plašāk par izstādi lasiet un foto skatieties portālā radio1.lv.

Un vēl

Turpmāk uz Āfrikas cūku mēri būs obligāti jāizmeklē arī Valkā un Preiļos nomedītās mežacūkas, liecina grozījumi valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumā, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Rīkojuma pielikumā norādīts, ka nomedītās mežacūkas obligāti jāizmeklē kopumā 34 novados un divu pilsētu teritorijās. Jau ziņots, ka mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad Latvijā ir konstatēts tūkstoš 90 mežacūkām 33 novadu 175 pagastos un vienā pilsētas teritorijā.

Foto: jekabpils.lv

Atstājiet komentāru