Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 14.janvārī
- Radio1.lv --
- 14 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Par atteikšanos vakcinēt bērnu, vecākiem varēs draudēt kriminālatbildība; Jaunu speciālistu piesaistei Aizkraukles novada pašvaldība piešķir stipendijas studentiem; un Latvijā visvairāk reģistrēti diži ozoli, priedes un liepas.
Publiskajā apriešanā izlikti iespējamie grozījumi "Vakcinācijas noteikumos". Cita strapā tie paredz iespēju, ka pie noteiktiem apstākļiem vecākiem, kuri nebūs ļāvuši vakcinēt savu bērnu, var iestāties kriminālatbildība. Pēc būtības izmaiņas "Vakcinācijas noteikumos" paredz, ka vecākiem, kuri atteiksies vakcinēt savus bērnus, būs jāparaksta dokuments, kurā ar parakstu jāapliecina, ka saprot draudus, ko rada nevakcinēšanās, tajā skaitā, ka ar vakcīnnovēršamām slimībām var inficēties ikviens nevakcinēts bērns Latvijā un tās var izraisīt smagu saslimšanu, hospitalizāciju un pat nāvi; ka apzinās, ka vakcinācijas neveikšana rada riskus bērnam smagi saslimt ar infekcijas slimību, tādējādi apdraudot bērna veselību vai dzīvību un attīstību nākotnē. Tādējādi vakcinācijas neveikšanu var uzskatīt par bērna aprūpes pienākuma neveikšanu, kā arī, ka apzinās, ja bērna nevakcinēšanai būs sekas, kas ietekmēs bērna veselību vai dzīvību, var iestāties kriminālatbildība.
Iezīmējot gadu pēc Dronu koalīcijas dibināšanas, 28. maijā Rīgā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizēs dronu samitu. Dronu samitā tiks apspriesti koalīcijas sasniegumi un gūtās mācības, kā arī diskutēts par nākotnes mērķiem, pievēršot uzmanību globālās drošības un modernās karadarbības izaicinājumiem. Samits pulcēs Dronu koalīcijas valstu ministrus, vadošos ekspertus, industrijas pārstāvjus un zinātniekus, veidojot kopēju platformu diskusijām un nākotnes lēmumiem. Koalīcijā ietilpst 17 dalībvalstis, to vidū arī Latvija, Igaunija un Lietuva.
Patlaban slimnīcās turpina ārstēties trīs Ventspils autoavārijā cietušie bērni, no kuriem vienu pārvedīs uz citu slimnīcu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvajā terapijā turpina ārstēties viens no cietušajiem bērniem, informēja slimnīcā. Par otra bērna turpmāko ārstēšanos vēl nav zināms, vai tā būs jāturpina Bērnu slimnīcā vai dzīvesvietā. Savukārt līdz šim Tukuma slimnīcā palīdzību saņēmušais bērns tiks pārvests uz Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī.
Jau ziņots, ka piektdien, 10.janvārī, avārijā uz Ventspils šosejas cieta Ventspils Mūzikas vidusskolas kora "Nošu planētas" bērni un vokālās studijas "Mazā prinča planētas" dziedātāji. Negadījuma vietā bojā gāja viena no kora diriģentēm. Savukārt slimnīcā viens no ļoti smagi cietušajiem bērniem nomira.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien nodevis Ukrainai pirmās Vācijā ražotās haubices. Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksijs Makejevs simboliski pieņēma pirmās no kopumā 54 haubicēm, kuras Vācija plāno nodot Ukrainai. Pirmās sešas haubices sākotnēji paliks Vācijā, kur tiks izmantotas Ukraiņu karavīru apmācīšanā.
Nīderlandē aizvien populārāks kļūst bezalkoholiskais alus. Aldari uzskata, ka tā īpatsvars desmitgades beigās šajā tirgus segmentā pieaugs līdz 10%. Statistikas dati liecina, ka 2019. gadā bezalkoholiskā alus īpatsvars tirgū bija 5,8%, 2023. gadā – 7%, un pieaugums bija vērojams arī pērn. Viens no iemesliem ir jaunās paaudzes paradumu maiņa, un to mēģina veicināt arī studentu biedrības. To pārstāvis Silke Smits atzina, ka negaida un necer, ka alkohols pilnībā izzudīs, taču nepieciešams atbalstīt cilvēkus, kas to nelieto vai izvēlas alternatīvus produktus. To veicina arī tehnoloģiju attīstība, kas ļauj radīt bezalkoholisko alu ar gandrīz identiskām garšas īpašībām kā parastajam alum.
Turpinām ziņas
Jaunu speciālistu piesaistei Aizkraukles novada pašvaldība var piešķirt stipendijas studentiem, kuri gatavi strādāt novadā. To paredz pašvaldības noteikumi. Students var pretendēt uz stipendiju vai finansējumu studiju maksai, ja Latvijas akreditētā augstākās izglītības iestādē apgūst akreditētu akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības pilna vai nepilna laika studiju programmu, kuru absolvējot students iegūst kādu no pašvaldības domes lēmumā noteiktajām atbalstāmajām specialitātēm. Tāpat studentam ir jāpārvalda valsts valoda. Augstākās izglītības un maģistrantūras programmās studējošajiem stipendija tiek piešķirta 80% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Rezidentūras studiju programmās stipendija ir minimālās mēneša darba algas apmērā. Bakalaura un maģistrantūras programmas studentam stipendiju maksā deviņus mēnešus gadā, bet rezidentam - desmit mēnešus gadā. Savukārt finansējumu studiju maksas segšanai pašvaldība piešķir 100% apmērā no attiecīgās izglītības iestādes noteiktās studiju maksas.
Ceturtdien, 16.janvārī, pulksten sešos vkarā Ilūkstes kultūras un mākslas centrā notiks tikšanās ar iedzīvotājiem par projekta "Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes publiskās ārtelpas attīstība" koncepciju. Projekta mērķis ir labiekārtot jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes ainavas attīstības apkārtnes teritoriju, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem pievilcīgu vietu brīvā laika pavadīšanai ar tuviniekiem. Pašvaldībā uzskata, ka Ilūkstes upes ainavas apkārtnes teritorijai ir potenciāls kļūt par vietu, kur visu paaudžu cilvēkiem satikties, atpūsties pie dabas un pavadīt laiku kopā. Tā ir paredzēta kā rekreācijas un atpūtas publiska zona.
Un vēl
Šobrīd Latvijā oficiāli ir reģistrēti 15 tūkstoši 579 dižkoki. Tā kā ziņot var ne tikai par savā īpašumā augošu dižkoku, bet arī par citviet redzētiem dižiem kokiem, sabiedrība labprāt iesaistās sabiedriskajā ziņošanā par jauniem dižkokiem. Pateicoties sabiedrības, dabas ekspertu un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru ziņojumiem, pērn apstiprināti 817 jauni dižkoki. Cilvēki visvairāk pamana un atpazīst folklorā izdaudzinātos kokus, kas arī dabā ir labi pamanāmi – dižus ozolus, priedes un liepas. Lai arī Latvijas reģionos nemainīgi dižkoku topu līderi ir parastais ozols, priede un liepa, dabas daudzveidībai tikpat svarīga ir arī vīksna, vītols, osis, kadiķis un citu sugu koki. Visvairāk dižkoku šobrīd konstatēti Vidzemē. Pieteikt jaunu dižkoku var ikviens, sniedzot datus Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnes daba.gov.lv sadaļā – Pieteikt dižkoku.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: "Sodra" plāno pārdot mežus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs; Tiesībsarga birojs nekonstatē ieslodzīto tiesību pārkāpumus Jēkabpils cietumā; un Latvijas mežos turpina izplatīties Āfrikas cūku mēris.
Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums "Sodra" mājaslapā. Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 tūkstoši hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā. Zemkopības ministrs Armands Krauze tviterī atzīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja un jāiegādājas piedāvātie meži, piebilstot, ka tas ir nacionālo interešu jautājums, kā arī valsts drošības un ekonomiskās drošības. Zviedrijas uzņēmumam piederošie meži ir apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.
Nacionālais veselības dienests un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vakar lēma slēgt pagaidu vienošanos par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ar tiem ģimenes ārstiem, kuri pašlaik nav noslēguši jaunos līgumus. Lēmums balstīts nepieciešamībā iedzīvotajiem nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Pagaidu vienošanās paredz līdzšinējā līguma pagarināšanu uz deviņiem mēnešiem.
Valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē politiķi vakar nolēma animācijas filmas "Straume" komandai par apbalvojuma "Zelta globuss" izcīnīšanu piešķirt Ministru kabineta naudas balvu, kas līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī – 300 tūkstoši eiro. Šis lēmums vēl būs jāapstiprina valdībai.
Ukraina patlaban nav pietiekami spēcīgās pozīcijās miera sarunām ar Krieviju, norāda NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. NATO vadītājs brīdināja - ja tiks noslēgta vienošanās, kas būs Ukrainai slikta, tas iedrošinās gan Krieviju, gan tās sabiedrotos, tādus kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna. Rite atkārtoti uzsvēra, ka Eiropai ir ievērojami jāpalielina izdevumi aizsardzībai, jo īpaši tāpēc, ka tā ir viena no svarīgākajām jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām. Alianses noteiktais slieksnis - 2% no IKP - nebūt nav pietiekams, lai stātos pretī Maskavas radītajiem draudiem.
Polija atbalsta jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa prasību NATO dalībvalstīm par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, intervijā britu laikrakstam Financial Times sacīja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs. Trampa mērķis ir "svarīgs modinātāja zvans" alianses dalībvalstīm, pauda ministrs. Kopš Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara sākuma Polija ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus. Tiek lēsts, ka 2024.gadā valsts aizsardzībai būs iztērējusi 4,2% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir augstākais rādītājs gan Eiropas Savienības, gan NATO valstu vidū.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas nogalē Tiesībsarga biroja darbinieki, reaģējot uz saņemto un arī plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par iespējamiem notiesāto tiesību pārkāpumiem Jēkabpils cietumā, apmeklēja šo cietumu un veica saņemtās informācijas pārbaudi. Apskatot konkrētās telpas un veicot sarunas ar cietuma administrāciju un darbiniekiem, kā arī intervējot notiesātos, informācija par necilvēcīgiem sadzīves apstākļiem konkrētajā nodaļā neapstiprinājās. Telpas bija siltas, sausas, bez pelējuma pazīmēm. Tāpat Tiesībsarga biroja darbinieki neguva apstiprinājumu tam, ka notiesātajiem netiek nodrošināta piekļuve veselības aprūpei un medikamentiem. Interviju laikā ar notiesātajiem Tiesībsarga biroja darbinieki pārliecinājās, ka notiesātajiem ir zināms viņu tiesību aizsardzības mehānisms. Tāpat, pārbaudot izejošās korespondences reģistru, konstatēts, ka notiesātajiem nav ierobežotas Satversmē garantētās tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
Satversmes tiesā vakar ierosināta lieta par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā. Lieta ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Jau ziņots, ka deputāti vēlreiz vēlas diskutēt par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam. Likumdevējs nav ņēmis vērā arī Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikto. Apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē.
Jau vēstīts, ka pašlaik paredzēts, ka Varakļānu novads iekļausies Madonas novadā pēc šogad 7. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Un vēl
Latvijas mežos mežacūku populācijā turpina izplatīties bīstamā infekciju slimība – Āfrikas cūku mēris. Infekcija pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 51 mežacūkai. Tajā skaitā saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta piecām mežacūkām Aizkraukles novadā - trim mežacūkām Bebru pagastā, vienai mežacūkai Aiviekstes pagastā un vienai mežacūkai Kokneses pagastā. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī divām mežacūkām Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā ir konstatēts jau 69 mežacūkām 15 novadu 35 pagastos un vienā pilsētas teritorijā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Bankā pērn apmainītas latu naudaszīmes 760 tūkstoši eiro vērtībā; Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs decembrī; un Kādam kokam šogad piešķirts gada koka tituls?
Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 533 tūkstoši 900 latu jeb 759 tūkstoši 700 eiro vērtībā, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2023.gadā. 2024.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2 tūkstoši 300 latu maiņas darījumu. Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības apgrozības kopumā izņemti 149,6 miljoni monētu un 47,3 miljoni banknošu. Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,3 miljonu latu jeb 117,1 miljona eiro vērtībā.
Krievijas tirgū pagājušajā gadā darbojās 22,9% no Latvijā licencētajiem kravu autopārvadātājiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus. Autotransporta direkcija norāda, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu šādu pārvadātāju skaits ir samazinājies par 4,8%. 2024.gadā Latvijas pārvadātājiem bija pieejama atļauju kvota 50% apmērā no gada kvotas, kas kopumā bija 57 tūkstoši Krievijas starptautisko autopārvadājumu atļauju, kas ir par 25% mazāk nekā 2023.gadā. Ministru kabinets pagaidām nav pieņēmis lēmumu par atļauju apmaiņu ar Krieviju 2025.gadam. Autotransporta direkcija atzīmē, ka Latvijas pārvadātāji meklē alternatīvas un apgūst jaunus tirgus, jo Krievijas tirgus pēdējos sešus gadus zaudē pozīcijas.
2024.gadā Zemgales plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās 99 personas, kā arī sagatavoti 338 individuālie piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem. Salīdzinoši ar 2023.gadu, kad reģionā atgriezās 118 personas, pērn aktivitātē vērojama lejupslīde. Apkopotie dati liecina, ka arī 2024.gadā visbiežāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kuriem tuvojas skolas gaitu sākšanas laiks. Galvenie motivācijas faktori, kāpēc latvieši nolemj atgriezties, ir vēlme nodrošināt latvisku izglītību saviem bērniem, emocionālā saikne ar tuviniekiem, piederības sajūta, kā arī cieņa pret Latvijas kultūru un tradīcijām. Savukārt populārākās Zemgales reģiona pašvaldības, kur labprātāk remigranti izvēlas apmesties, ir Jelgava, Bauskas un Aizkraukles novadu pašvaldības.
Naktī uz otrdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā cietis kāds rūpniecības uzņēmums Engelsā, Krievijas Saratovas apgabalā, ziņo krievu Telegram kanāli un amatpersonas. Krievijas varasiestādes neprecizē, kas ir cietušais uzņēmums Engelsā, taču tiek ziņots, ka izcēlies liels ugunsgrēks. Tikmēr vietējie iedzīvotāji ziņo, ka Kazaņā izcēlies liels ugunsgrēks uzņēmuma "Kazanj Orgsintez" rajonā. Šis uzņēmums ir vienīgais, kas Krievijā ražo polikarbonātus un uz augstas izturības plastmasas. Vietējie mediji vēsta, ka lidroboti trāpījuši sašķidrinātās gāzes noliktavai. "Telegram" kanāls "Mash" ziņo, ka deg trīs cisternas.
Dienvidāfrikā pamestā zeltraktuvē ir gājuši bojā vismaz 100 nelegālu zeltraču, kas mēnešiem ilgi bija iesprostoti pazemē, kamēr policija mēģināja piespiest viņus iznākt ārā, pirmdien paziņoja organizācija, kas pārstāv šos zeltračus. Upuri miruši no bada un dehidrācijas, bet šajā raktuvē vēl atrodas vairāk nekā 500 citu zeltraču, ziņo zeltraču pārstāvji. Nelegāla kalnrūpniecība ir ierasta parādība Dienvidāfrikā, kur kompānijas slēdz zeltraktuves, kas vairs nav rentablas.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bija 80,92 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs decembrī izmaksāja 1,86 eiro bez PVN. Decembrī, salīdzinājumā ar novembri, maksa par apkures vienu kvadrātmetru pieaauga vidēji par 32 centiem, novembrī viens akures kvadrātmetrs bez PVN vidēji izmaksāja 1,54 eiro. Visdārgāk apkure decembrī izmaksājusi mājā Brīvības ielā 2h/2, kur iemītnieki par apkuri maksāja – 4,04 eiro bez PVN par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri decembrī bijuši jāmaksā mājai Celtnieku ielā 11 – 1,37 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”, izmaksājis apkures kvadrātmetrs decembrī skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajās tabulās, kas publicētas portālā Radio1.lv.
Līvānu novada pašvaldība ziedos Ukrainas sabiedrības atbalstam piecus transportlīdzekļus. Pašvaldība norāda, ka, militārajam konfliktam vēl arvien turpinoties, palielinās Ukrainas valsts bruņoto spēku un citu dienestu nepieciešamība pēc lietojamiem transportlīdzekļiem. Sociālajos tīklos un plašākā sabiedrībā regulāri izskan aicinājumi ziedot autotransportu un līdzekļus autotransporta iegādei un uzturēšanai. Transportlīdzekļus kā dāvinājumu paredzēts nodot ar biedrības "Pierīgas Lauku uzņēmēju biedrība" starpniecību Ukrainas fondam "Ar Ukrainu sirdī".
Un vēl
Latvijas Dendrologu biedrība par "Gada koku 2025" izvēlējusies parasto gobu, izceļot šī koka nozīmīgumu un pievēršot uzmanību arvien aktuālajai gobu Holandes slimības izplatībai. Gobas mūsdienās ir apdraudētas gan individuālu koku, gan mežaudžu līmenī. Latvijā savvaļā ir sastopamas divas gobu ģints sugas – parastā goba un parastā vīksna, kuras itin bieži tiek savā starpā jauktas. Vīksnas pēc izskata ir samērā līdzīgas gobām, taču tās parasti var itin labi atšķirt pēc šādām pazīmēm – gludas lapu virsmas, nesazarotām lapu dzīslām, mazākiem augļiem apmēram viena centa monētas lielumā, izteiktu lapas pamatnes asimetriju, turklāt rudenī tās biežāk krāsojas vīnsarkanos toņos. Parastā goba ir majestātisks vasarzaļš gobu dzimtas koks, kas savvaļā sastopams visā Latvijas teritorijā. Pēc Valsts meža dienesta 2023. gada datiem, mežaudzes, kur valdošā koku suga ir goba vai vīksna, veidoja 2175 hektārus jeb tikai 0,07% no visiem Latvijas mežiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Policijai plāno piešķirt tiesības notriekt vai nosēdināt dronu; Piedāvā izglītoties Jēkabpils skolotājiem; un Preiļos aicina piedalīties fotokonkursā.
Policijai plāno piešķirt tiesības notriekt vai nosēdināt dronu. Tiesības paredzētas Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pirmajam lasījumam virzītajos grozījumos likumā "Par policiju". Policijā uzsvēra, ka hibrīdkara apstākļos šī funkcija ir būtiska. Valsts policija pašlaik var tikai konstatēt bezpilota lidaparāta parādīšanos, bet ne rīkoties, lai aizdomu gadījumā to aizvirzītu prom, piemēram, no cilvēku pulcēšanās vietām. Pašlaik Latvijā tiesības izmantot speciālos līdzekļus un vajadzības gadījumā pielietot šaujamieročus tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai ir dotas Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Likums paredz iespējas reaģēt arī Valsts policijas specvienībai, ja ir aizdomas, ka dronu izmanto noziedzīgos nolūkos.
13.tajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku veiksmīgas norises nodrošināšanai līdz 9. februārim aicināti pieteikties brīvprātīgie palīgi. Svētku laikā plānots nodarbināt apmēram tūkstoti brīvprātīgo. Plānots, ka brīvprātīgie sāks darboties jau pirmssvētku periodā, bet visaktīvāk tiks iesaistīti organizatoriskajos procesos svētku laikā – no 5. jūlija līdz 13. jūlijam, informēja svētku rīkotaji. Pieteikties aicinātas personas, kuras līdz 1. jūnijam sasniegušas 16 gadu vecumu, ar labām latviešu valodas zināšanām. Potenciālajam brīvprātīgā darba veicējam jābūt gatavam veltīt 24 līdz 40 stundas brīvprātīgā darba veikšanai, kas pakārtotas svētku rīkotāju sastādītajam grafikam. Pieteikumu aizpildīt iespējams svētku tīmekļvietnē.
Pērn novērota lielākā asinsdonoru atsaucība pēdējo 12 gadu laikā, liecina Valsts asinsdonoru centra apkopotā informācija. Visā Latvijā asinis ziedotas 62 tūkstoši 332 reizes, kas ir par 2 tūkstoši 420 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat audzis kopējais donoru skaits – no 34 tūkstoši 185 donoriem 2023. gadā līdz 35 tūkstošiem pērn. Asinsdonoru centrs pērn devies 799 izbraukumos, no tiem 249 – ar specializēto autobusu. Šajos izbraukumos centrs sagatavojis vairāk nekā pusi no visām asins devām jeb 51,7%. Vidējais donora vecums bija 38 gadi, bet visbiežāk pirmo reizi nāca ziedot vidēji 32 gadu vecumā.
Nesenie uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai Baltijas jūrā varētu būt mēģinājums kompromitēt februārī gaidāmo Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, šodien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, komentējot Zviedrijas medijos izskanējušo informāciju par mēģinājumiem sabojāt Lietuvu un Zviedriju savienojošo zemūdens elektrokabeli "NordBalt". Vaičūns norādīja, ka "ir mobilizēti visi spēki", lai aizsargātu Baltijas jūras kritisko infrastruktūru gan Lietuvas, gan Zviedrijas pusē, un kopš piektdienas tās aizsardzību pastiprinājusi arī NATO.
Eiropas Savienībā 2024.gadā ievērojami sarukuši mēģinājumi nelegāli šķērsot bloka ārējās robežas, izņemot bloka austrumu zemes robežu, kur nelegālo robežšķērsotāju skaits pieaudzis par 129%, liecina ES robežsardzes aģentūras "Frontex" sākotnējie dati par pērno gadu. ES pērn nelegālo robežšķērsotāju skaits samazinājies par 38%, nokrītoties līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada, kad migrāciju vēl ietekmēja Covid-19 pandēmija. Pērn ES uz ārējām robežām tika konstatēti 239 tūkstoši nelegālas šķērsošanas gadījumi.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pedagogus aicina pieteikties digitālo prasmju apguves programmā “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”. Programmā pedagogi iegūs ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas par to, kā gudrāk un efektīvāk izmantot dažādus digitālos rīkus, kā atvieglot ikdienas darbu un taupīt laiku, kā dalīties ar digitālajās prasmēm klasē, sekmējot arī skolēnu zināšanas. Bezmaksas programmā aicināts pieteikties ikviens pedagogs. Pieteikšanās līdz 11. februārim. Plašāka informācija par pasākumu pieejama tīmekļa vietnē cilvecigipartehnologijam.lv.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12 tūkstoši eiro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt līdz 5.februārim.
Un vēl
Latgales fotogrāfu biedrība sadarbībā ar Preiļu Galveno bibliotēku aicina ikvienu Latgales novadu radošo fotoamatieri piedalīties fotogrāfiju konkursā “Es mīlu savu foto”. Paredzēta fotoamatieru konkursa labāko darbu izstāde un labāko darbus iekļaušana ceļojošā izstādē un drukātā katalogā. Viena un tā pati fotogrāfija divos veidos – drukātā un elektroniskā – līdz 30. aprīlim jāiesniedz personīgi Latgales fotogrāfu biedrībā – Preiļos, Raiņa bulvāris 9 vai uz šo adresi, sūtot pa pastu, pasta zīmogs: 25. aprīlis un elektroniski lauraplus@inbox.lv ar norādi: Konkursam “Es mīlu savu foto”. Konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas un attēliem jābūt fotografētiem Latgalē pēdējo trīs gadu laikā. Papildu informācija pieejama konkursa nolikumā preili.lv.
Foto: jekabpils.lv