Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 13.februārī

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedāvā jauno pedagogu finansēšanas modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski, kam iepriekš vairākkārt iebilda nozares pārstāvji. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē trešdien politiķis atzina, ka situācija ar valsts budžetu "galīgi nav vienkārša". Viņš skeptiski vērtēja iespēju šogad atrast papildu 35,5 miljonus eiro un nākamā gada budžetā 106 miljonus eiro jaunā modeļa ieviešanai. Tā vietā tiek piedāvāts modeli ieviest pakāpeniski. 

Saslimstība ar gripu Latvijā saglabājas augsta, bet saslimstība ar Covid-19 ir zemākā kopš gripas sezonas sākuma, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati.  Kopš sezonas sākuma saslimstība ar gripu ir sastopama visās vecuma grupās, bet iepriekšējā nedēļā saslimstība nedaudz samazinājās bērnu vidū. Pagājušajā nedēļā gripa klīniski noteikta 218 pacientiem, kas ir par 28 pacientiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Savukārt pneimonija noteikta 113 pacientiem, kas ir par diviem pacientiem vairāk nekā nedēļu iepriekš. Citas akūtas augšējo elpceļu infekcijas apstiprinātas tūkstoš 201 pacientam. Gripas gadījumi pagājušajā nedēļā reģistrēti astoņās monitoringa teritorijās, arī Jēkabpils novadā. 

Savukārt lejupejoša tendence vērojama saslimstībai ar Covid-19. Pagājušajā nedēļā veikti 814 Covid-19 testi, kas ir mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad tika veikti tūkstoš 102 testi. No tiem Covid-19 infekcija apstiprināta 3,4% gadījumu, kas ir zemākais rādītājs kopš sezonas sākuma. Pagājušajā nedēļā kopumā stacionāros ārstējušies 57 pacienti ar Covid-19 infekciju, reģistrēti arī četri Covid-19 pacientu nāves gadījumi. SPKC informē, ka valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu šobrīd ir pieejama ikvienam iedzīvotājam, un joprojām ir ieteicama, jo gripas izplatība var turpināties līdz pat maija beigām, bet imunitāte pēc vakcīnas saņemšanas izveidojas jau desmit dienu laikā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība atkārtoti iebilst pret Veselības ministrijas sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, jo tas, kā uzskata arodbiedrība, apdraudēšot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Arodbiedrība uzskata, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidošanas normas likumprojektā iekļautas, nevērtējot prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem. Jau vēstīts, ka Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu. Finanšu ministrija rosinājusi atteikties no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar iekšzemes kopproduktu.

Ukrainā vakar aizturēts Ukrainas Drošības dienesta Pretterorisma centra štāba vadītājs, pēc tam kad atklāts, ka viņš strādā Krievijas Federālā drošības dienesta labā. Dokumentētas 14 aizdomās turamā nelikumīgās darbības epizodes. Ukrainas drošības dienests ar aizdomās turamā starpniecību arī ilgstoši nodeva dezinformāciju ienaidniekam - vispirms pretizlūkošanas pasākumu ietvaros, bet vēlāk kriminālprocesa ietvaros. Tiek norādīts, ka Ukrainas Drošības dienesta Pretterorisma centra štābs turpina pašattīrīšanos. 
 
Mediķu trūkums kļūst aizvien aktuālāka problēma  daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Itālijā. Kalabrijas reģiona ciemata Belkastro mērs šo problēmu aktualizējis ar rīkojumu, kurā iedzīvotājiem aizliegts slimot.  Ciematā vairāk nekā puse no apmēram tūkstoš 200 iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem, bet tuvākā vieta, kur iespējams saņemt mediķu palīdzību, ir 40 minūšu brauciena attālumā. Tāpēc dekrētā iekļautais aicinājums iedzīvotājiem izvairīties no slimībām, kas prasa medicīnisku iejaukšanos, nav jāuztver kā joks. Taču tā nav tikai Belkastro problēma, jo visā reģionā trūkst apmēram 5 tūkstoši ārstu. 

Turpinām ziņas

Valsts drošības dienests ir devis pielaidi valsts noslēpumam Jēkabpils novada izpilddirektoram Uldim Skreiveram, bet nav zināms uz cik ilgu termiņu.  Sarunā ar vietējiem medijiem Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka nav tiesīgs izpaust šādu informāciju, tikai aptiprināja, ka pielaide saņemta un nenoliedza, ka termiņš ir mazāks nekā pieci gadi. Jautāts, kāpēc tad iepriekš viņš komentēja šo informāciju, atklājot, ka izpilddirektora vietniecei pielaide valsts noslēpumam ir uz maksimālo laiku – pieciem gadiem, bet izpilddirektoram tobrīd bija izvērtēšanas termiņš pagarināts, Raivis Ragainis skaidroja, ka tad vēl neesot bijusi saņemta Latvijas Pašvaldību savienības vēstule, kurā uzsvērts, ka tā ir privāta informācija un to var izpaust tikai pati persona uz kuru tā attiecas, ja vēlas. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka aicina atsaukties trešo valstu pilsoņus, ģimenes, kuras uzņēmušas Ukrainas kara bēgļus vai uzņēmējus, kuri nodarbina  trešo valstu pilsoņus, lai uzrunātu un veiktu pētījumu, kādi bibliotēkas pakalpojumi var palīdzēt integrācijā un iekļaušanai vietējā kopienā. Īstenojot projektu paredzēts izveidot partnerību starp vietējām iestādēm; bibliotēku un trešo valstu pilsoņiem, kuri uzturas Jēkabpilī un novadā, lai veicinātu viņu integrāciju un iekļaušanu vietējā kopienā, latviešu kultūrvēsturiskās identitātes un kultūras mantojuma, tradīciju iepazīšanu mijiedarbojoties. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Un vēl

Vairumam Latvijas iedzīvotāju pietrūkst sniegotu un aukstu ziemas dienu, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja. Uz jautājumu "Vai Jums pietrūkst sniegotu un aukstu ziemas dienu?" 24 % respondentu atbildēja, ka šādu dienu pietrūkst ļoti, vēl 33 %, ka pietrūkst, bet var iztikt arī ar tik siltu un sniegiem nabadzīgu ziemu kā šī.  Savukārt 39 % respondentu aukstas un sniegotas ziemas netrūkst, tajā skaitā 15 % no aptaujātajiem gribētu pat vēl siltākas ziemas par šo. Vienaldzīgi pret sniega un sala esamību vai neesamību bija 5 % respondentu.

Aptaujas dati rāda, ka vairāk ziemas piekritēju ir jauni vai spēka gados esoši cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem, bet vecāka gadagājuma cilvēki biežāk neskumst pēc sniega. Vecuma grupā 60–74 gadi tikai 16 % aptaujāto atbildēja, ka viņiem ļoti pietrūkst sniegotu un aukstu ziemas dienu. Šī ziema līdz šim Latvijā bijusi silta. Decembra vidējā temperatūra bija 1,7 grādi, kas ir 2,8 grādus siltāk par klimatisko normu, un tas bija astotais siltākais decembris pēdējā gadsimta laikā, savukārt janvāris bija trešais siltākais kopš 1924. gada ar vidējo temperatūru arī 1,7 grādi, bet janvārim šāda temperatūra jau ir 4,7 grādus augstāka par normu. 

Februārī beidzot ir iestājies noturīgāks sals, tomēr mēneša vidējā temperatūra joprojām ir augstāka nekā klimatiskā norma. Un, lai arī iestājies sals, lielā daļā Latvijas sniega segas joprojām nav vai tā ir tikai dažu centimetru biezumā.

Spriežot par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pauda bažas, ka ir ģimenes, kurās nesvin Latvijai būtiskus svētkus. Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāvis Andris Balcers, kurš rosina 11.novembri pasludināt par svētku dienu, sēdē iepazīstināja deputātus ar savu argumentāciju, uzsverot, ka neuzstāj uz jaunu brīvdienu, bet gan rosina pārskatīt esošās svētku dienas. Komisija nolēma, ka parlamenta frakcijas līdz 1.martam iesniegs komisijai partiju redzējumu par tālākajiem soļiem brīvdienu jautājumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja 200 miljonu eiro pārdali budžetā par labu Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Jau ziņots, ka no 2023. līdz 2027. gadam Latvija ir apņēmusies ik gadu ieguldīt papildu 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, piecos gados ieguldot šajā jomā vienu miljardu eiro. Minētais 600 miljonu eiro vērtais piegādes līgums paredz aprīkojuma iegādi "IRIS-T" sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā. Plānots, ka "Diehl Defence" vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi sāks 2026. gadā.

Vairākas Latvijai nelojālas personas kādā pseidozinātniskā konferencē kaismīgi apcerējušas Baltijas valstu likvidāciju un pat vietējo iedzīvotāju sadzīšanu rezervātos. Arī to, ka pašreizējo varu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā varētu gāzt ar Krievijas pusē Ukrainā karojošo rīdzinieku rokām. Konferenci ar nosaukumu "Krievu etnocīds Baltijas valstīs" organizēja prokremliska Krievijas organizācija "NVS valstu institūts". Tajā uzstājās vairāki no Latvijas aizbēgušie Kremļa propagandisti, pret kuriem šeit sākts kriminālprocess par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu un slavināšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pašreiz Valsts drošības dienests vērtē pasākumā izskanējušos izteikumus un nevar izslēgt, ka pret kādu no runātājiem tiks ierosināts jauns kriminālprocess.

Turpmāko starptautisko sarunu rezultāts vienlaikus varētu noslēgties ar Ukrainas un Krievijas uzvaru, vakar Latvijas Televīzijai atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Andžāns vērsa uzmanību, ka šī saruna nav liels pārsteigums, jo Tramps jau no sākuma norādījis, ka viņam vienalga, kura puse uzvar, un tā vien izskatās, ka Ukrainai nebeidzamu šausmu vietā tuvojas šausmīgas beigas. Vienlaikus šādu atziņu nevajadzētu pārspīlēt, taču ar šausmīgām beigām Andžāns saprotot to, ka Ukrainai nebūs iespējams iestāties NATO, nāksies zaudēt okupētās teritorijas, kuras neizdosies iemainīt pret ukraiņu ieņemto Kurskas apgabalu, kā arī ASV nebūs iesaistīti drošības garantijās nākotnē. Palīdzība, ko ASV sniegs Ukrainai, būs jāatmaksā ar derīgiem izrakteņiem.

Pēc Ērebrū notikušās apšaudes Zviedrijas valdība nolēmusi pastiprināt drošību skolās un cita starpā atļaut skolotājiem pārmeklēt skolēnu somas. Skolām būs jāizstrādā plāni ārkārtējām situācijām un jāievieš kartes atslēgas, durvju kodi vai citi drošības pasākumi, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu mācību iestādēs. Skolotājiem un skolas darbiniekiem tiks piešķirtas tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma pārmeklēt skolēnu somas. Ja parlaments apstiprinās šos valdības priekšlikumus, kā tas, visticamāk, būs, tie stāsies spēkā 1. jūlijā.

Turpinām ziņas

Iepirkumu uzraudzības birojs pēc iepirkuma pretendenta sūdzības izskatīšanas otru reizi aizliedzis Jēkabpils novada pašvaldībai slēgt līgumu par divu elektroautobusu piegādi. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju, pēc pirmās sūdzības iepirkumu uzraudzības birojam, ko iesniedza pretendents SIA "Electrify", pašvaldība līguma noslēgšanas tiesības piešķīrusi sūdzības iesniedzējam, nevis uzņēmumiem SIA "Alkom-Trans" un "Iveco Czech Republic", kas par uzvarētāju noteikti sākotnēji. Otro sūdzību birojam iesnieguši jau "Alkom-Trans" un "Iveco Czech Republic", apstrīdot pašvaldības lēmumu. Viņi norāda uz neskaidrām prasībām kādā no iepirkuma tehniskās specifikācijas punktiem, kas neļauj objektīvi izvērtēt piedāvājumus. 

Jau ziņots, ka Jēkabpils novada pašvaldība plāno iegādāties divus elktroautobusus skolēnu pārvadāšanai Salas un Viesītes vidusskolām.

Piecus mēnešus pēc tam, kad Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle pārtrauca darba tiesiskās attiecības, Izglītības un zinātnes ministrija beidzot izsludinājusi konkursu vakantajam skolas direktora amatam. Pretendentiem jāpiesakās līdz 25. februārim. Amata konkurss noritēs divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks amata pretendentu pieteikuma dokumentos sniegtās informācijas izvērtēšana. Otrajā kārtā iekļuvušos amata pretendentus aicinās uz darba interviju, kuras laikā izvērtēs amata pretendenta profesionālo sagatavotību Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktora amata aprakstā noteiktajām prasībām. Visu šo laiku direktora amata pienākumus skolā pilda Indra Vīksna, kura bija direktores vietniece.

Un vēl

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Dzemdību nodaļa ir viena no mūsdienīgākajām un modernāk aprīkotajām nodaļām reģionā. Šeit strādā pieredzējis un profesionāls kolektīvs, nodaļa ir arī viena no nedaudzajām plašākā apkārtnē, kur dzemdību laikā aprūpi nodrošina pilna speciālistu komanda. Nodaļā nesen ir iegādāta jauna moderna iekārta mazuļu aprūpei, kā arī no nākamās nedēļas topošajām un jaunajām māmiņām tiks piedāvātas individuālas bezmaksas apmācības bērna barošanā – zīdīšanā. Lai uzzinātu vairāk par Jēkabpils slimnīcas Dzemdību nodaļas jaunumiem un to kā pieteikties individuālajām konsultācijām mazuļa barošanā ar krūti, lasiet portālā Radio1.lv interviju ar galveno vecmāti Agitu Ciemiņu.

Saistībā ar nesankcionētiem lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem jeb droniem Civilās aviācijas aģentūra uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt vienotas vadlīnijas attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību. Tās savām vajadzībām varēs izmantot arī citu kritiskās infrastruktūras pārvaldītāji, tajā skaitā arī ārpus satiksmes nozares. Sadarbībā ar nozares ekspertiem ir secināts, ka nepieciešami uzlabojumi gan attiecībā uz iesaistīto iestāžu sadarbību un procesu pilnveidošanu, gan papildu tehniskiem un taktiskiem risinājumiem. Iesaistītās puses ir vienojušās par turpmāk veicamiem pasākumiem dronu identificēšanai un aktīvai pretdarbībai, kā arī par nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem kuru iegādi nodrošinās Rīgas lidosta. 

Liepājas ostā plānotā vizītē ieradies NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas flagmanis "Luymes". Vizītes laikā pretmīnu grupas komandieris Beļģijas Jūras spēku komandkapteinis Ēriks Kokss tiksies ar Latvijas Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandiera vietnieku komandleitnantu Juriju Andrejevu, lai pārrunātu reģionālo drošību, esošos un turpmākos sadarbības virzienus, kā arī NATO Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Kā viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā, ostu vizīšu laikā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome noteikusi sankcijas pret eksprezidentu Petro Porošenko, vēsta izdevums "Forbes Ukraine". Porošenko bija tagadējā prezidenta Volodimira Zelenska sāncensis pēdējās prezidenta vēlēšanās. Šobrīd viņš ir Ukrainas parlamenta deputāts un partijas "Eiropas solidaritāte" līderis. "Forbes Ukraine" konkrētāk nenorāda, kāds ir sankciju raksturs. Tikmēr Porošenko paziņojumā sociālajā medijā "Facebook" lēmumu par sankcijām nosauca par antikonstitucionālu un politiski motivētu.

Vairāk nekā 234 tūkstoši cilvēku internetā ir parakstījuši joku petīciju, kas aicina Dāniju iegādāties Amerikas Savienoto Valstu pēc iedzīvotāju skaita lielāko štatu Kaliforniju. Kampaņas autori raksta, ka Dānija palīdzētu "padarīt Kaliforniju atkal diženu", piemēram, izveidojot velosipēdu celiņus Beverlihilsā un pārdēvējot Disnejlendu par "Hansa Kristiana Andersenlendu". Savukārt Dānijai Kalifornijas iegāde nodrošinātu vairāk "saules gaismas, palmu un skrituļslidu", teikts kampaņas mājaslapā. Petīcijas izveidotāji zobojas, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš kādreiz nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu, varētu būt ieinteresēts pārdot Kaliforniju. Kampaņa ir dāņu ironiska atbilde uz Trampa paziņojumiem, ka viņš vēlas iegūt ASV īpašumā Dānijai piederošo Grenlandi.   

Turpinām ziņas

Aizvadītajā naktī ugunsgrēkā Madonā bojā gājis cilvēks. Glābēji saņēma izsaukumu uz Madonu, kur trīsstāvu dzīvojamā mājā dega dzīvoklis 25 kvadrātmetru platībā. No ēkas otrā stāva tika izglābti divi cilvēki, bet no blakus esošajiem dzīvokļiem, izmantojot izbīdāmās kāpnes, vēl trīs cilvēki. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Aizvadītajā diennaktī VUGD kopumā saņēma 40 izsaukumus - 11 uz ugunsgrēku dzēšanu, 18 uz glābšanas darbiem, bet 11 izsaukumi bija maldinājumi.

VAS "Latvijas pasts" Viesītes pasta nodaļu no šodienas pārcēlis uz pilsētas pārvaldes telpām. Līdz šim Viesītes pasta nodaļa klientiem bija pieejama Smilšu ielā, bet turpmāk pasta nodaļu izvietos pārvaldes telpās, Brīvības ielā. Pasta un maksājumu pakalpojumi būs pieejami klientiem katru darba dienu no astoņiem līdz vienpadsmitiem. Pārvaldes ēkā iedzīvotājiem ir pieejams arī valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Tāpat jaunās telpas ir pielāgotas piekļuvei cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un arī ar bērnu ratiņiem, kā arī pie pārvaldes ēkas atrodas plašs automašīnu stāvlaukums.

Un vēl

Mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija -1,6 grādi jeb 2,2 grādus augstāka par normu. Zemākā gaisa temperatūra sinoptisko novērojumu tīklā bija -13,6 grādi 10.februārī Priekuļos, savukārt maksimālā temperatūra novērota 6.februārī Rucavā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +6,8 grādiem. Vidējais nokrišņu daudzums bija vien 7,7 milimetri jeb 55% no normas. Saldū lietus un sniega summa nepārsniedza 0,6 milimetrus, bet visvairāk nokrišņu - 17 milimetri - bija Ogresgalā. Vēja maksimālais ātrums brāzmās nesasniedza 15 metrus sekundē. Sākoties februāra otrajai dekādei, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -7 grādiem jeb četrus grādus zem normas.

Jēkabpils novada domes sēdē šodien apstiprināts šī gada budžets, kas ieņēmumos ir 77 miljoni 543 tūkstoši 505 eiro, bet izdevumos – 93 miljoni 32 tūkstoši un 328 eiro. Šī gada budžetā atlikums uz gada sākumu bija 13 miljoni 680 tūkstoši 456 eiro, aizņēmumi paredzēti 6 miljoni 747 166 tūkstoši eiro, bet aizņēmumu apmaksai – 4 miljoni 239 tūkstoši 127 eiro. Visvairāk līdzekļu atvēlēts izglītībai – 35 miljoni 29 tūkstoši 260 eiro. Sociālajai aizsardzībai trešā lielākā budžeta pozīcija – 10 miljoni 285 tūkstoši 92 eiro, tāpat arī  ekonomiskajai darbībai paredzēti 10 miljoni 248 tūkstoši 238 eiro. Sadaļai – Sports, kultūra, reliģija, integrācija – atvēlēti 6 miljoni 729 tūkstoši 241 eiro. Izpildvarai paredzēti 4 procenti no budžeta – vairāk kā 4 miljoni eiro, kredītu procentu atmaksai – 2,9 miljoni eiro, vides aizsardzībai nedaudz kā miljons eiro, savukārt sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai – 950 tūkstoši 379 eiro. 

Priekšlikums pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā, ir diskutabls. labklājības ministrs Uldis Augulis uzskata, ka šis priekšlikums vēl ir jāvērtē un tam jābūt izdiskutētam ar visām pusēm. Jāuzklausa gan arodbiedrības, gan darba devēji, kā arī valsts pārvaldes iestādes.  Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā.

Latvijas Olimpiskā komiteja saņēma Starptautiskās Olimpiskās komitejas sūtītu ielūgumu Latvijas komandas dalībai 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā-Kortīnā, Itālijā. Olimpiskā komiteja gadu pirms olimpiskajām spēlēm izsūta nacionālajām olimpiskajām komitejām ielūgumu piedalīties. Dalību 2026. gada Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs jau ir nodrošinājusi Latvijas vīriešu hokeja izlase, bet kvalifikācija citos ziemas sporta veidos ilgs pat līdz 2026. gada 18. janvārim. Milānas-Kortīnas spēlēs būs pārstāvēti 16 sporta veidi – ātrslidošana, biatlons, bobslejs, daiļslidošana, distanču slēpošana, frīstaila slēpošana, hokejs, kalnu slēpošana, kamaniņu sports, kērlings, skeletons, snovbords, šorttreks, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa un pirmo reizi olimpisko spēļu programmā iekļautais slēpošanas alpīnisms. 

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vairāku NATO dalībvalstu aizsardzības ministri paziņojuši, ka Ukrainu un Eiropu nedrīkst izslēgt no miera sarunām par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs aicina neaizmirst, ka Krievija joprojām ir drauds krietni ārpus Ukrainas. Viņš arī uzsver, ka nav iespējamas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas. Un Ukrainas balsij jābūt visu sarunu centrā. Eiropas valstis pērn sniedza aptuveni 60% no militārā atbalsta Ukrainai, un tām ir jābūt iesaistītām, īpaši ņemot vērā ASV prasības, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas drošību ilgtermiņā, tā norādījis  Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Norvēģija pievienojas Ukrainas atbalsta dronu koalīcijai, pavēstījis Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Sannvīks. Norvēģija nule piešķīrusi 700 miljonus kronu vairāku valstu īstenotajai iniciatīvai, lai iegādātos lidrobotus Ukrainai. Plānots, ka 2025.gadā tiks izmantoti arī līdzekļi no Nansena lidrobotu tehnoloģiju programmas. Dronu koalīciju vada Latvija un Lielbritānija.

Vācijas pilsētā Minhenē šodien cilvēku pūlī iebraukusi automašīna, ziņo vietējā policija. Ievainoti vismaz 15 cilvēki, vēsta laikraksts "Bild". Kārtībsargi vēsta, ka autovadītājs ir aizturēts un draudus sabiedrībai vairs nerada.Saskaņā ar vietējās raidsabiedrības "BR" sniegto informāciju, negadījumā cietuši cilvēki, kuri piedalījās demonstrācijā, kas bija saistīta ar arodbiedrības "Verdi" organizēto streiku. Arodbiedrība notikušo pagaidām nav komentējusi. Zināms, ka piektdien Minhenē sāksies Drošības konference un ceturtdien pilsētā ieradīsies arī ASV viceprezidents Venss, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Policija ir pastiprinājusi drošību pilsētā pirms gaidāmā starptautiskā notikuma.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību, ka pērn 31. decembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību. Grozījumi paredz būtiski mainīt lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm, kas atbilstoši teritorijas plānojumam atrodas funkcionālajā zonā ar galveno izmantošanu plānotai apbūvei. Teritorijas plānojumā plānoto (noteikto) funkcionālā zonējuma veidu var uzzināt portālā GeoLatvija.lv sadaļā “Teritorijas izmantošana”,  ievadot meklētāja lodziņā zemes vienības kadastra apzīmējumu.

No 1.marta nedarbosies CSDD Jēkabpils tehniskās apskates stacijas kravas līnija. Rekonstrukcijas darbi sāksies no 1. marta un plānots, ka noslēgsies pāris mēnešu laikā. Noteiktajā laikā Jēkabpils tehniskās apskates stacija Ā. Elksnes ielā 2a nepiedāvās tehniskās apskates pakalpojumu transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 t jeb kravas transportlīdzekļiem. Savukārt vieglajiem transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 t tehniskās apskates pakalpojums Jēkabpilī tiks nodrošināts uz rekonstruētās tehniskās apskates līnijas. Rekonstrukcijas laikā aicina kravas auto īpašniekus izmantot Jēkabpilij tuvākās tehniskās apskates stacijas Rēzeknē vai Daugavpilī.

Un vēl

17. un 24. februārī, kā arī 3.,10. un 24. martā no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās Brīvības ielā 289 norisināsies asins donoru dienas. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, Valsts asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.