Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 3.martā

Latvijas Televīzijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka situācija pasaulē attīstās ļoti strauji, un arī Latvijas valdībai jāpieņem atbildīgi lēmumi, tāpēc koalīcijai ir "jāsavācas" un jāieceļ valdībā trūkstošie ministri. Citēju: "Ja nevarat, dodiet citiem vietu. Mums nav laika skatīties vietējo cirku, mums pasaulē ir drāma," ar šādu atziņu Rinkēvičs nāca klajā, komentējot nokaitēto Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunu piektdien Baltajā namā un to, cik dinamiski attīstās dažādas situācijas, kuras nepieciešams strauji risināt. Prezidents norādīja, ka ir vairāki uzdevumi, kas jāpaveic gan Latvijai, gan visai Eiropai, tajā skaitā jāpalielina aizsardzības budžets, jāizlemj par tālāko atbalstu Ukrainai šajā situācijā, kā arī Eiropai jābūt izlēmīgākai, lemjot par aizsardzības izdevumiem.

Tik asa vārdu apmaiņa Amerikas Savienoto valstu Baltā nama Ovālajā kabinetā nekad nav bijusi. Tā ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska piektdienas sarunu intervijā Latvijas Televīzijai vērtēja ārpolitikas eksperts, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. ASV viceprezidents Venss un arī Tramps uzbruka Zelenskim, apsūdzēja nepateicībā, necieņā. Andžāns vērtē, ka nav teikts, ka tas pilnībā norok Ukrainas cerības, bet fons bijis ārkārtīgi slikts, un arī visa retorika tāda, ka sliktāk nevarēja būt. Pēc viņa teiktā, saruna bija ārkārtīgi nepatīkama, valstu līderi sabļāvās.

ASV un Ukrainas attiecības pēc piektdien aizvadītās nedraudzīgās tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ir nonākušas savā zemākajā punktā. Eiropas līderi izsaka atbalstu Zelenskim, bet vienlaikus mēģina nogludināt nospriegotās attiecības ar ASV, kas joprojām ir reģiona galvenais stratēģiskais sabiedrotais.

Sestdien, 1. martā, 62 jaunie karavīri deva zvērestu Brīvības pieminekļa pakājē. Viņu ģimenēm esot blakus, katrs nosauca savu vārdu un zvērēja, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti. Šie jaunieši ir bruņoto spēku Štāba bataljona Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kas pabeiguši militārās pamatapmācības pirmo līmeni. Ar šo viņu dienests nebeidzas – tagad gaida jau individuālākas apmācības. Un iespēja pievērsties kādiem konkrētākiem, sev interesējošiem uzdevumiem, kurus vēlētos veikt bruņotajos spēkos.

Valsts drošības dienests pagājušajā gadā saņēmis 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pret agresorvalstīm pārkāpumiem, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados. Lielākā daļa jeb 63% no drošības dienestā saņemtajiem ziņojumiem pērn bija par Eiropas Savienības pret Krieviju noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem, savukārt 10% ziņojumu - par ES pret Baltkrieviju noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem. Dienests saņēmis arī ziņojumus par ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem, kā arī dažādu valstu - galvenokārt Lielbritānijas un Ukrainas - nacionālo sankciju iespējamiem pārkāpumiem.

Turpinām ar citām ziņām

Pagājušās nedēļas nogalē Līvānus darba vizītē apmeklēja ASV vēstniecības Latvijā diplomāte, Politikas un ekonomikas nodaļas pārstāve Rejna Fārnsvorta ar mērķi gūt visaptverošu ieskatu par Līvānu novada pašvaldības darbu un uzņēmējdarbības vidi novadā. Sarunu ar pašvaldības vadību centrā bija novada attīstības plāni, investīciju piesaiste, kultūras dzīve un citi jautājumi. Vizītes laikā viņa apmeklēja augsto tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Light Guide Optics International" un Līvānu stikla un amatniecības centru. Diplomāte iepazinās arī ar talantīgiem līvāniešiem, kuri veidojuši un attīstījuši sadarbību sporta, kultūras un izglītības jomā ar dažādiem partneriem ASV.

20. martā Likteņdārzā notiks Latvijas - Šveices sadarbības programmas "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" atklāšanas konference "Pazemes ūdeņi - padari neredzamo redzamu!". Konferenci organizē Klimata un enerģētikas ministrija. Līdz ar konferences atklāšanu ministrija sāk Latvijas - Šveices sadarbības programmas "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" īstenošanu. Konferencē tiks noskaidrota vēsturiskā piesārņojuma problemātika Latvijā, programmas ieguldījums ūdens resursu aizsardzības un iedzīvotāju veselības nodrošināšanā, kā arī iepazīstināts ar ūdens resursu būtisko nozīmi Aizkraukles novada vietējās kopienas ikdienā. Dalībai konferencē var reģistrēties šeit līdz 14.martam.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs ievērojami siltāks - gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +12 grādiem, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze. Paredzams, ka 4. un 5.martā bagātīgāk līs un snigs, pūtīs brāzmains vējš, bet gaisa temperatūra būtiski nemainīsies. Nedēļas otrajā pusē gaidāms mazāks nokrišņu daudzums un, uzspīdot saulei, prognozēta temperatūras paaugstināšanās līdz +7..+12 grādiem. Par dažiem grādiem vēsāks gaiss saglabāsies piekrastē, vējam pūšot no jūras un veidojoties miglai. Naktīs gaiss lielākoties atdzisīs līdz -1..+4 grādiem.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem šīs nedēļas vidējā gaisa temperatūra gaidāma piecus grādus virs normas, nokrišņu daudzums prognozēts nedaudz lielāks par daudzu gadu vidējo rādītāju. Marta vidū iespējams sausāks laiks, ar gaisa temperatūru vidēji trīs līdz četrus grādus virs normas.

Režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskaru" ceremonijā saņēmusi labākās pilnmetrāžas animācijas filmas balvu, kļūstot par pirmo Latvijas kino darbu, kas ieguvis prestižo apbalvojumu. Balvu "Straumes" komandai pasniedza aktieris Endrjū Gārfīlds un aktrise Goldija Houna. Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Savukārt Francijā piektdien notika nacionālās kinobalvas "Cēzars" pasniegšanas ceremonija, kurā Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" tika godalgota labākās pilnmetrāžas animācijas filmas kategorijā.

Atklātā konkursā par Krīzes vadības centra vadītāju apstiprināts kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš. Viņam ir ilggadēja profesionālā pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā jeb VUGD. Viņš darbu dienestā uzsācis kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā, attīstot un iegūstot jaunas profesionālās prasmes, zināšanas un iemaņas, sasniedzis VUGD priekšnieka amatu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, Āboliņš vadījis 12 gadus.

Laikā no 2025. līdz 2034. gadam elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā – tā paredz aktuālais elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības plāns, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. "Sadales tīkla" pārvaldībā visā valstī ir elektrolīnijas vairāk nekā 92 tūkstoši kilometru kopgarumā. Ieguldot vidēji 76 miljonus eiro gadā, ik gadu paredzēts modernizēt līnijas apmēram tūkstoš 400-tūkstoš 800 kilometru garumā dažādās Latvijas teritorijās, kā arī veikt 2-4 transformatoru apakšstaciju pārbūves darbus. 

Lietuvas prezidenta padomniece Lietuvas radiostacijai "LRT" norādīja, ka Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers atvainojies Baltijas valstu vadītājiem par to, ka viņus neuzaicināja uz samitu Londonā. Stārmers norādījis, ka nākamreiz tā nedarīs. Baltijas valstu vadītāji svētdien pirms oficiālā samita piedalījās tiešsaistes sarunā ar Lielbritānijas premjerministru Stārmeru par Eiropas un Ukrainas drošības jautājumiem. Kā norāda valdības vadītāja Siliņa, Baltijas valstis arī izteica neapmierinātību Stārmeram, ka nav aicinātas uz svētdien paredzēto tikšanos, jo Baltijas valstis ir Eiropas austrumu ārējā robeža. Savukārt Lielbritānijas premjers, pēc Siliņas teiktā, paudis atbalstu un sapratni.

Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu, svētdien pēc Eiropas valstu līderu sanāksmes Londonā paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa sacīja žurnālistiem, ka ceturtdien Eiropas Savienības samitā iepazīstinās ar visaptverošu plānu, kā to izdarīt, piebilstot, ka ir strauji jāpastiprina aizsardzība, lai sagatavotos visļaunākajam. Vēršoties pie ASV prezidenta Donalda Trampa, viņa sacīja, citēju: "Mēs esam gatavi kopā ar jums aizstāvēt demokrātiju, aizstāvēt principu, ka pastāv tiesiskums, ka nedrīkst iebrukt kaimiņvalstī un iebiedēt savu kaimiņu vai ar spēku mainīt robežas. Mūsu kopējās interesēs ir novērst turpmākus karus."

Pēc piektdienas sarunas, kurā ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Džeimss Deivids Vens pārmeta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka viņš nav gana pateicīgs ASV par tās līdzšinējo atbalstu, ASV ielās sākušies protesti Ukrainas atbalstam, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Simtiem cilvēku Ņujorkā, Losandželosa, kā arī Bostonā izgāja ielās, lai paustu savu atbalstu Ukrainai pēc piektdien aizvadītās saspringtās sarunas starp ASV augstākajām amatpersonām un Ukrainas prezidentu.

Savukārt ASV Vērmontas štata slēpošanas kūrortā ar protestiem sagaidīts ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš ar ģimeni ieradās atvaļinājumā pēc tam, kad piektdien Baltajā namā kopā ar prezidentu Donaldu Trampu iesaistījās nepieredzēti asā vārdu apmaiņā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kā vēsta vietējais televīzijas kanāls "Fox News", protestu dēļ Vensa ģimene slēpošanas brīvdienas pārcēlusi uz citu vietu, kas publiski netiek atklāta. Protestētāju plakātus rotāja tādi saukļi kā "Venss ir valsts nodevējs. Brauc slēpot uz Krieviju", "Venss ir apkaunojums mūsu valstij", "Par Putinu neviens nebalsoja".

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldība neizsniegs atļauju ražošanai mazā alkohola darītavā daudzdzīvokļu mājā un valsts vai pašvaldību iestāžu ēkā novadā, paredz apstiprinātie saistošie noteikumi. Pašvaldībā skaidro, ka tie izstrādāti, jo pērnā gada nogalē saņemts komersanta iesniegums ar lūgumu izsniegt atļauju alkoholisko dzērienu ražošanai. Tāpēc bija nepieciešams normatīvais regulējums. Atļauja novadā tiek izsniegta bez maksas uz komersanta pieprasīto laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

Veselības ministrija neredz ātru risinājumu bērnu zobārstu pieejamības uzlabošanai reģionos, izriet no ministrijas valsts sekretāres Agneses Vaļulienes teiktā intervijā aģentūrai LETA. Viņa sacīja, ka jautājuma risināšanā finansējums ir viena daļa, bet otra, vēl sāpīgāka, ir speciālistu trūkums un bieži vien nevēlēšanās strādāt bērnu zobārstniecībā. Speciālisti norādot, ka bērni pie zobārsta nāk ar ārkārtīgi bojātiem, sliktiem zobiem, un tas esot mājas higiēnas jautājums. Pēc viņas paustā, ātras atbildes uz šo jautājumu nav - tarifs jau ir celts, tiekot strādāts, lai motivētu speciālistus pieteikties strādāt tieši ar bērniem un strādāt valsts pakalpojumu sniegšanā, bet atsaucība no zobārstu puses esot zema.

Un vēl

No marta līdz aprīļa beigām zivju nārsta dēļ ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos Latvijas teritorijā esošajos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs. Makšķerējot šajā laikā aizliegts lomā paturēt līdakas, bet līdz 15.maijam - salates jeb meža vimbas. Maksimālais administratīvais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem ir līdz 350 eiro. Ja makšķerēšana lieguma laikā rezultējas zivju noķeršanā, papildus administratīvajam sodam jāatmaksā arī zivju resursu zaudējumi. Piemēram, zaudējuma atlīdzība par vienu lieguma laikā lomā paturētu līdaku ir 145 eiro, bet par salatu - 180 eiro.

Valsts ieņēmumu dienestā divās dienās iesniegts rekordliels ienākuma deklarāciju skaits – 400 tūkstoši.  VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informē, ka lielākā daļa no tām – 300 tūkstoši – iesniegti 1. martā, tādējādi 38% no visu deklarāciju skaita iesniegti 1. martā. Lielā pieprasījuma dēļ sistēma neizturēja slodzi, un deklarāciju iesniegšana uz neilgu laiku nebija pieejama. Deklarācijas sāks pārbaudīt šīs nedēļas laikā. Šonedēļ varētu būt arī pirmās atmaksas iedzīvotājiem. VID atgādina, ka deklarācijas neizskata iesnigšanas kārtībā. Tādējādi prioritāte nav tiem, kuri deklarācijas iesnieguši pirmajā minūtē. 

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis rudenī uz vēl vienu piecu gadu termiņu amatā virzīs patreizējo Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Armandu Ruku. Savukārt vasarā, iespējams, izdienas pensijā dosies Ruka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Andrejs Grišins, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Līdz šimgan  ģenerālis Grišins jau divreiz ir pagarinājis dienestu policijā.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" inženieri un jūras optisko šķiedru kabeļa remonta kuģa apkalpe piektdien pabeidza jūras optisko šķiedru kabeļa savienošanu. Ir pārbaudīta kabeļa darbība, iekārtu un savienojumu darbība Ventspilī un Gotlandē un šobrīd pakalpojums klientiem ir pilnībā atjaunots.

Siltās ziemas ietekmē, Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad janvārī samazinājies par 38,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. 2025.gada janvārī Latvijā patērētas 1,183 teravatstundas dabasgāzes, kamēr pagājušā gada janvārī tika patērētas 1,932 teravatstundas dabasgāzes. Šogad janvārī Latvijā dabasgāzes patēriņš bijis otrs mazākais pēdējo sešu gadu laikā.

Francija un Lielbritānija pēc krīzes sarunām Londonā rosina vienoties par pamieru Ukrainā, kas atteiktos uz "gaisu, jūru un enerģētikas infrastruktūru", svētdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Intervijā Francijas laikrakstam "Le Figaro" Makrons sacīja, ka šāds pamiers vismaz sākotnēji neattiektos uz sauszemes kaujām, jo tur būtu ļoti grūti pārbaudīt, vai tas tiek ievērots, ņemot vērā frontes līnijas garumu. Miera uzturētāji varētu tikt izvietoti vēlāk, sacīja Makrons.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ar izpildrīkojumu noteicis angļu valodu par oficiālo valsts valodu. Vienlaikus atcelts bijušā prezidenta Bila Klintona parakstītais dokuments, kas noteica par pienākumu sniegt lingvistisku  palīdzību personām, kuras to neprot.   Trampa parakstītajā dokumentā norādīts, ka angļu valodu jau sen vajadzēja pasludināt par valsts oficiālo valodu. Rīkojums arī paredz, ka federālās iestādes joprojām varēs brīvi izlemt, cik lielu palīdzību piedāvāt citās valodās, taču tām nebūs pienākuma to sniegt. Saskaņā ar  valdības sniegto informāciju, patlaban ASV kādā citā valodā runā apmēram 65 miljoni no 340 miljoniem valsts iedzīvotāju, un apmēram 40 miljoniem dzimtā ir spāņu valoda. 

Turpinām cīņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma ir saņēmis kopumā 30 signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tajā skaitā par 12 iespējamiem administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem. Patlaban KNAB izvērtē saņemto informāciju. Vienlaikus līdz šim KNAB nav guvis apstiprinājumu prettiesiskām darbībām. Jau ziņots, ka Latvijā 8.februārī sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai - 7.jūnijam.

Piektdien, 7.martā, Rotko muzejs atklās gada pirmo izstāžu sezonu. Pēc vairākus gadus ilga radoša pētījuma un sadarbības ar Rotko muzeju latviešu mākslinieks Ritums Ivanovs transformē kādreizējā militārā arsenāla telpas par "Templi" ar četrām kapelām. Savukārt Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci savā jaunradē izgaismo visu dzīvības formu savstarpējo saistību. Siguldiete Iveta Šmita strādā autortehnikā, gleznojot uz zīda ar kaligrāfijas tinti un pašpagatavotu alkšņu tušu. Izstādei Rotko muzejā tapis ekoloģiski orientēts darbu cikls par atmežošanas problēmām. Tāpat jau trīspadsmito reizi Rotko muzejs sagaida pavasari ar Latgales mākslinieku konkursa izstādi, uzrunājot reģiona kultūrtelpai piederīgus māksliniekus ar noteiktu tēmu. Šogad par izstādes vadmotīvu kļuvusi tēma "Vēlēšanās".

Un vēl

Reģionālo autobusu maršrutā Rīga–Madona–Rēzekne autobuss turpmāk apstāsies arī pieturā “Pleči”. Autotransporta direkcija informē, ka no 15. marta reģionālo autobusu maršrutā Rīga–Madona–Rēzekne autobuss vakara reisā, pulksten 15.25 izbraucot no Rīgas, apstāsies arī pieturā “Pleči”, kas atrodas Pļaviņu novada Klintaines pagastā uz autoceļa A6. Izmaiņas veiktas, atsaucoties iedzīvotāju ierosinājumam, un tās nodrošinās ērtāku nokļūšanu mājās pēc darba Aizkrauklē.

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā trūkst būtiskas daļas – mērķtiecīgu taupības pasākumu, lai izvairītos no liekiem tēriņiem. Darba devēji uzsver, ka Finanšu ministrija turpina iepriekš ierastu praksi – sniegt apjomīgu dokumentu ar nesamērīgi īsu saskaņošanas laiku. Šāda pieeja neved uz efektīvu budžeta izstrādi, bet gan uz sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem. Turklāt piedāvātajā budžeta plānošanas modelī trūkst viena no būtiskākajiem elementiem – mērķtiecīgu taupības pasākumu, kas ir nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu valsts resursus un izbeigtu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomikas rādītāji ir vēl sliktāki, nekā iepriekš prognozēts. Finanšu ministrija pati ir pazeminājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi 2025. gadam no 2,9% līdz 1,2%, bet Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā ekonomika ir piedzīvojusi kritumu par 0,4%. Uzņēmēju organizācija uzskata, ka nepieciešams noteikt minimālo valsts pārvaldes izdevumu samazinājuma robežu – vismaz 5 % ministriju un to padotības iestāžu budžetos, veicot pilnvērtīgas pārskatīšanas un pašrevīzijas.

Uzņēmējs Uģis Tabors šodien atteicās liecināt krimināllietā, kurā apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons, jo viņš kopā ar Rimšēviču ir apsūdzēts citā kriminālprocesā. Rīgas apgabaltiesa šodien turpināja skatīt Rimšēviča un Martinsona apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi abi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem. Tiesas sēdē bija plānos nopratināt Taboru, kuram liecināt prasīja prokurors. Tabors izmantoja tiesības neliecināt.

ASV pieeja miera sarunu risināšanā ir izgāzusies, intervijā Latvijas Radio sacīja politologs, Rīgas Juridiskās augstskolas lektors un ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Pētnieks norādīja, ka ASV pieeja bija pāri Ukrainas un Eiropas galvām sarunāties ar Krieviju, pēc tam uzspiežot nolemto un diezgan loģiski, ka tas neizdevies. Hiršs skaidroja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa izspiešanas un iebiedēšanas ārpolitika redzama arī citos gadījumos, piemēram, kad viņš uzstāja uz Grenlandes atņemšanu Dānijai, Panamas kontrolēšanu vai Kanādas pievienošanu kā ASV štatu. 

Austrālijas karakuģis šodien izglāba Lietuvas airētāju, kurš, mēģinot šķērsot Kluso okeānu, bija iekļuvis tropiskajā ciklonā. Aurims Mockus tika nogādāts uz desantkuģa "Choules", paziņojumā norādīja Austrālijas jūras spēki.  Ļoti nelabvēlīgo jūras apstākļu dēļ Mockus laivu nebija iespējams izcelt, izņemot divus airus un dažas personīgas lietas. 44 gadus vecais Mockus laivā vētrā Koraļļu jūrā aptuveni 740 kilometrus uz austrumiem no Austrālijas Kvīnslendas štata piekrastes pilsētas Makejas bija pavadījis trīs dienas. Mockus oktobrī bija devies ceļā no Sandjego ASV Kalifornijas štatā un viņa ceļamērķis bija Kvīnslendas galvaspilsēta Brisbena. Viņš bija gandrīz pieveicis 12 tūkstoši kilometru garo maršrutu un atradās tikai dažu dienu airējuma attālumā no galamērķa.

Amerikas Savienoto Valstu pēc iedzīvotāju skaita otrajā lielākajā štatā Teksasā spēkā pieņemas masalu uzliesmojums. Līdz šim ir apstiprināti vismaz 146 saslimšanas gadījumi, bet viens inficētais ir miris. Tas bija skolas vecuma bērns, kurš nebija saņēmis vakcīnu pret masalām. Ir zināms, ka vairums inficēto nebija potēti pret ļoti lipīgo vīrusu infekcijas slimību. Sabiedrības veselības eksperti ir brīdinājuši, ka situācija Teksasā var pasliktināties, jo pēdējos gados štatā ir dramatiski samazinājusies iedzīvotāju vakcinēšanās pret masalām.

Turpinām ziņas

Aizvadītās nedēļas nogalē likumsargi aizturējuši 13 nelegālos imigrantus un trīs viņu pārvadātājus, Ukrainas pilsoņus. 28.februārī robežsargi no Valsts policijas saņēma informāciju, ka Krāslavas novadā apturēta automašīna "Mitsubishi Eclipse Cross", kuru vadīja Ukrainas pilsonis. Automašīnas salonā konstatētas piecas aziātiskas izcelsmes personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Savukārt 2.martā, robežsargi no Valsts policijas saņēma informāciju, ka Augšdaugavas novadā mēģināts apturēt kādu "Audi" markas automašīnu, kas sākotnēji nav apstājusies. Pakaļdzīšanās laikā vairākas personas izlēca no automašīnas. Robežsargi apsekoja teritoriju un aizturēja astoņas aziātiskas izcelsmes personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Pret trim Ukrainas pilsoņiem sākti kriminālprocesi par apzinātu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Savukārt 13 nelegālie robežšķērsotāji nogādāti atpakaļ uz Baltkrievijas robežu.

Ikviens interesents no Jēkabpils pilsētas un novada aicināts pieteikties bezmaksas programmā “Iepazīsti tehnoloģijas” un pilnveidot savas digitālās prasmes, kas noderēs, neatkarīgi no profesijas, vecuma un dzīvesvietas. Nodarbības norisināsies attālināti, dalībniekiem mācoties sev ērtā laikā un tempā. Tas nozīmē, ka programmā var piedalīties ikviens interesents, neatkarīgi no dzīvesvietas, turklāt mācības ir ērti apvienojamas ar darbu, studijām vai citām lietām. Mācības norisināsies no 2. aprīļa līdz 21. maijam. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties arī dažādos klātienes pasākumos. Programmas noslēgumā dalībnieki, kuri būs veiksmīgi pabeiguši apmācības un izpildījuši visus nosacījumus, saņems sertifikātu. Pieteikties mācībām var līdz 1.aprīlim mājaslapā – iepazistitehnologijas.lv.

Un vēl

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā atklāta tēlotājas mākslas izstāde “Veltījums Ukrainai”, kas savu ceļu te iesāka dienā, kad apritēja trīs gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Staburags.lv informē, ka izstādi organizē Rīgas Latviešu biedrība. Šī jau ir devītā Ukrainas atbalstam rīkotā izstāde, kas notikusi Latvijā. Pirmā izstāde norisinājās 2022. gada rudenī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kuras direktorei Ventai Kocerei radās ideja par šādu izstādi. Pēc tam tā aizceļoja uz Jēkabpils vēstures muzeju, Limbažu kultūras namu un citām vietām. Katrā izstādē darbi ir mainījušies. Šajā tēlotājas mākslas izstādē apskatāmas latviešu un ukraiņu mākslinieku gleznas, grafikas, tēlniecības darbi. Skarbo ikdienu, ko piedzīvo ukraiņu tauta, atbalstu, līdzcietību, ticību uzvarai savos darbos pauž 14 latviešu un trīs ukraiņu mākslinieki.