Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 5.martā

Valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

Latvijas policijas vadītā starptautiskā projektā trīs gadu laikā izdevies aizturēt 72 personas un konfiscēt 8,2 tonnas narkotiku, kuru nelegālā tirgus vērtība mērāma simtos miljonos eiro. Lai gan specifikas dēļ publiski policija nevar izpaust, kā tieši strādā projekts un kas ir šie inovatīvie rīki, trīs gadu laikā tas devis iespējas visā Eiropas teritorijā īstenot vairāk nekā 50 pārrobežu operācijas un atbalstīt vairāk nekā 20 kopīgas starptautiskas izmeklēšanas, tādējādi ļaujot identificēt noziedznieku tīklus un izgaismot nelegālās naudas plūsmas.

Latvijas Sarkanajā Krustā saņemtas sūdzības un pretenzijas no maznodrošinātajiem par pārtikas paku piešķiršanas apturēšanu. Latvijas Sarkanā krusta valdes priekšsēdētājs Uldis Līkops pauda, ka par patieso situāciju un aprēķiniem par atbalstu maznodrošinātajiem un trūcīgajiem varēs spriest pēc šī gada pirmā ceturkšņa datiem un septembrī pārskatīt. Līkops norāda, ka trūcīgo personu skaits turpinot pieaugt, jo daļa maznodrošināto nonākuši šajā statusā. 

Jau vēstīts, ka plānots pārdalīt 30 miljonus eiro, lai turpmākos trīs gadus varētu līdzšinējā apjomā nodrošināt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību trūcīgajiem un krīzes situācijā nonākušiem Ukrainas iedzīvotajiem. Sagatavoti grozījumi, kas paredz finansējuma pārdali 30,3 miljoni eiro apmērā. Par līdzekļu pārdali vēl lems Ministru kabinetā.

Francija ir izrādījusi lielu interesi par Ukrainas dabas resursiem un kopš 2024. gada oktobra risina sarunas par to izmantošanu - par to runāja valsts aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornu, vēsta izdevums “Bild”. Pēc Lekornu teiktā, Francijas prezidents Emanuels Makrons viņam personīgi uzdevis risināt šo jautājumu. Francijas aizsardzības ministrs arī dalījās ar žurnālistiem, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau kopš pagājušā gada rudens Ukrainas Uzvaras plāna ietvaros apsver iespēju noslēgt iespējamās vienošanās par derīgo izrakteņu ieguvi. Viņš norādīja, ka sarunas ar Ukrainas pusi turpinās jau kopš oktobra. Izdevums piebilda, ka, saskaņā ar pētījumu “World Mining Data” 2024. gadam, Ukrainā ir aptuveni 5% no pasaules derīgo izrakteņu rezervēm. Tomēr ne visi šie resursi tiek iegūti.

Stājušies spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas. ASV presidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV. Tramps pirmdien medijiem paziņoja, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Turpinām ziņas

Šodien jau 19. reizi norisināsies Notāru dienas. Šī gada Notāru dienu tēma ir mantojuma jautājumi, lai informētu sabiedrību par drošas un pareizas pēdējās gribas noformēšanu, spēkā stājušos mantojumu reformu, kā arī to, kā savu īpašumu pasargāt no iespējamām krāpšanām. Jēkabpilī konsultācijas sniegs zvērinātas notāres - Eva Igaune-Sēle un Gundega Rutkovska. Notāru dienu laikā iedzīvotājiem kā katru gadu būs pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas arī telefoniski, zvanot pa tālruni 29227731.


Šodien turpināsies skolēnu pieteikšanās darbam vasarā Jēkabpils novadā. Vakar pieteikties bija iespēja tiem, kuri vēlējās strādāt Jēkabpilī. Savukārt šodien aicināti to darīt skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt labiekārtošanas darbos Jēkabpils novada pagastu un Aknīstes, Viesītes teritorijās. Pieteikšanās saite tiks ievietota Jēkabpils novada pašvaldības mājas lapā un būs aktīva pieteikšanās laikā no pulksten četriem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā.

Un vēl

Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā šodien pulksten četros pēcpusdienā būs tikšanās ar fotogrāfi Gitu Losāni. Visu marta mēnesi bibliotēkā būs skatāma viņas fotoizstāde – “Putni iesvilpo pavasari”. Tikšanās notiks bibliotēkas lasītavā un tās laika ar Gitu Losāni paredzēta saruna par putniem. Pasākumā ikviens varēs gūt pirmās iemaņas vai papildināt esošās zināšanas putnu sugu atpazīšanā un daudzveidīgās putnu pasaules izzināšanā. Jau vēstīts, ka pievēršoties putnu ligzdošanas un migrācijas paradumu izpētei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2025. gada putnu izvēlējusies mājas strazdu. 

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, vakar preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija.  Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte. Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ieskatā starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes nesteidzīgais solis, darba grupās strādājot pie steidzami risināmiem jautājumiem, ir bīstams. Kā uzsver darba devēji, drošība un gatavība Krievijas agresijai ir augstākā prioritāte, tādēļ praktiskumam, pragmatismam un efektivitātei ir jāņem virsroka pār birokrātiju, regulācijām, zaļmaldināšanas projektiem un tamlīdzīgi. Vienlaikus organizācija norāda, ka aizsardzības izdevumi ir būtiski jāpalielina un finansējums jāinvestē efektīvi, proti, nevis pieminekļos, bet reālās aizsardzības vajadzībās. Ņemot vērā minēto, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina politiķus atrast nelietderīgos izdevumus valsts budžetā vismaz 5% apjomā.

21.martā, Rīgas Tehniskās universitātes telpā "The Moon", Ķīpsalas ielā 6A notiks diskusiju festivāls "Pasaules ūdens diena 2025". Pasākums veltīts ūdens resursu aizsardzībai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un rūpēm par planētas ūdens resursiem. Šī gada Pasaules ūdens dienas tēma ir ledāju kušana, uzsverot to nozīmi dzīvības un ūdens cikla uzturēšanā. Diskusijā tiks spriests par ūdens līmeņa celšanos un tā sekām, par to kā ūdens tiek piegādāts iedzīvotājiem un kur tas paliek pēc izlietošanas, kā arī par citiem jautājumiem saistībā ar ūdens nozīmi cilvēku dzīvē.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar paziņoja, ka vēlas sakārtot attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un strādāt Baltā nama saimnieka "stingrā vadībā", lai nodrošinātu ilgstošu mieru Ukrainā. Savos pirmajos publiskajos komentāros, kopš Tramps aizvadītajā naktī apturēja ASV militāro palīdzību Ukrainai, Zelenskis aicināja noslēgt pamieru jūrā un debesīs, norādot, ka tas būtu pirmais solis, lai nodrošinātu trīs gadus ilgā kara izbeigšanu.

Lielākās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, vienlaikus strādājot pie plāniem par pamieru Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem. Francija un Vācija, kas ilgstoši iebildušas pret Eiropas Savienībā esošo aktīvu pilnīgu konfiskāciju, kopā ar Lielbritāniju un citām valstīm spriež par iespējām tos izmantot. Francijas amatpersonas apspriedušas Eiropas valstu priekšlikumu konfiscēt šos aktīvus, ja Maskava nākotnē pārkāps vienošanos par pamieru Ukrainā, teikuši trīs avoti. Idejas atbalstītāji uzskata, ka iesaldēto aktīvu sasaistīšana ar to, vai Krievija ievēros potenciālo vienošanos, ir veids, kā vērst spiedienu uz Maskavu un sniegt garantijas Ukrainai.

Turpinām ziņas
 
Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu komisija izsludinājusi pieteikšanos darbam vēlēšanu  iecirkņu komisijās  7.jūnijā gaidāmajās Pašvaldību vēlēšanās. Kandidātu pieteikšanas periods noteikts līdz 31. martam. Pieteikties iespējams, aizpildot kandidāta pieteikuma formu, kas pieejama pašvaldības mājaslapā un iesniedzot to Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu iecirkņu komisijas tiks veidotas piecu līdz septiņu locekļu sastāvā, katrā no vēlēšanu iecirkņiem. Jēkabpils novadā ir 33 vēlēšanu iecirkņi. 

Aizkraukles novada pašvaldības speciālisti februārī tikās ar Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājiem un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes pētnieci Lindu Grinbergu, lai pārrunātu mākslīgā mitrāja ierīkošanas iespējas Staburagā, izvēloties dabā balstītu risinājumu labākai notekūdeņu attīrīšanai. Staburags izvēlēts kā pilotteritorija projektā par dabā balstītu risinājumu popularizēšanu un ieviešanu klimatnoturības veicināšanai. Projektu finansē Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programma 2021.‒2027. gadam “Apvārsnis Eiropa”. Mākslīgie mitrāji ir dabīga un zinātniski atzīta notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija, kura atdarina dabīgā mitrāja darbību un ir balstīta uz bioloģiskiem procesiem. Šī tehnoloģija ir efektīva, nodrošinot attīrīšanu gan ziemā, gan vasarā. Tā ir videi draudzīga, labi iekļaujas ainavā un ir vienkārša uzturēšanā.

Un vēl

Kristīgā pasaule katru gadu 40 dienas pirms Lieldienām ievēro septiņas nedēļas garu attīrīšanās un pārdomu periodu jeb Lielo gavēni, šādi gatavojoties nozīmīgajiem svētkiem. Katoļiem Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā, kas šogad iekrīt šodien, 5. martā.  Šodien baznīcās tiek svētīti pelni, ar kuriem uzvelk krusta zīmi uz pieres vai izkaisa virs galvas. Lielais Gavēnis ir ne tikai organisma attīrīšanās laiks, bet arī laiks, kad attīrīties garīgi – atbrīvot sevi no sliktām un nevēlamām domām, paradumiem, darbībām, lūgt piedošanu un atbrīvot savu sirdsapziņu no smagas nastas. 

Latviešiem ir gana daudz ticējumi, kas saistīti tieši ar Pelnu dienu! Šodien ne tikai nevar gatavot un ēst kāpostus, bet arī sukāt matus un tīrīt māju. Veļu gan jāmazgā, jo tad būšot balti krekli un augs balti un gari lini. Dārzā šodien jākaisa pelni, tad tiks atvairīti dažādi dārza kaitēkļi. Tāpat arī Pelnu dienā bija jāšuj pie drēbēm pelnu kulītes. Bībeliskais skaidrojums pelnu lietošanai pirmkārt ir kā zīme cilvēka trauslumam un vājumam. Pelnu kulīte ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus.
 

Tuvāko gadu laikā varētu teju dubultot Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, šodien preses konferencē pēc iknedēļas tikšanās ar premjerministri sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš paskaidroja, ka šajā skaitā ir gan Zemessardze, gan rezerves karavīri, gan profesionālais dienests, gan Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jautājums pārrunāts ar NBS vadību, ka no pašreizējā 20 tūkstoši skaita tuvāko gadu laikā ir jāsniedz 31 tūkstotis, varbūt pat teju dubultojot sastāvu un sasniedzot 38 tūkstošus. Rinkēvičs sacīja, ka, palielinot aizsardzības budžetu, Latvija varēs iepirkt vairāk bruņojuma, bet vajadzīgs arī palielināt NBS skaitlisko sastāvu, jo kādam ar šo ekipējumu un bruņojumu ir jādarbojas. Prezidents norādīja, ka skaita palielināšani jābūt pakāpeniskai, nav gaidāma masveida iesaukšana. 

Iekšējās drošības birojs aizdomās par koruptīvām darbībām organizētā grupā februāra beigās aizturējis vienu Valsts robežsardzes amatpersonu un piecus transporta un loģistikas uzņēmumu pārstāvjus. Birojs kriminālprocesā Valsts robežsardzes telpās veica kratīšanu, kurā atbalstu sniedza Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas amatpersonas. Visām aizturētajām personām ir piemērots personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statuss. Valsts robežsardzes amatpersonai un vienam transporta un loģistikas uzņēmuma pārstāvim kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Izmeklēšanas interesēs patlaban papildu informāciju nesniedz. 

Zviedrijas koncerns "ICA Gruppen" Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group" par 1,3 miljardiem eiro, neiekļaujot parādus, pārdevis mazumtirgotāju "Rimi Baltic". "Salling Group" prezidents un izpilddirektors Anderss Hags sarunā ar presi uzsvēra, ka šis ir "Salling Group" līdz šim lielākais iegādes darījums. Hags teica, ka "Rimi" zīmolu nav plānots mainīt. Taču esot atsevišķas "Rimi" darbības jomas, kuras varētu uzlabot. Iegādes darījumam jāsaņem uzraugošo iestāžu atļauja.

ASV prezidents Donalds Tramps, uzstājoties ar runu abu Kongresa palātu kopīgajā sēdē, otrdienas vakarā cita starpā paziņojis, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot viņam apliecinājis Kijivas gatavību sarunām ar Krieviju un noslēgt vienošanos ar Vašingtonu par derīgajiem izrakteņiem. Tramps informēja, ka ir saņēmis svarīgu vēstuli no Ukrainas prezidenta Zelenska. Vēstulē teikts, ka Ukraina ir gatava sēsties pie sarunu galda, cik drīz vien iespējams, lai pietuvinātu ilgstošu mieru. Tramps arī paziņoja, ka vienošanos par dabas resursu un izrakteņu izmantošanu Ukraina esot gatava parakstīt jebkurā laikā.

Polija gatavojoties sliktākajiem scenārijiem uz robežas būvē "Shield East" jeb "Austrumu vairogu," pirmais posms jau gatavs, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl". Tā drošības zona sniedzas 200 metru dziļumā iekšzemē no robežas. "Austrumu vairoga" koncepcija paredz aizsardzības nocietinājumu un robežu uzraudzības sistēmu izbūvi 800 kilometru garumā. Polijā norāda, ka būvēt spēcīgu barjeru uz robežas tikai fragmentāri ir muļķīgi, jo tad ienaidniekam viegli uzbrukt viņa izvēlētā vietā, piemēram, piekļūstot caur Ukrainu, un ieiet Polijas teritorijā kaut kur netālu no Ļubļinas. Tāpēc Polijas robežas aizsardzība tiek stiprināta no visiem iespējamiem virzieniem visā tās garumā ar Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu.

Turpinām ziņas

Izglītības likuma pants par vecāku atbildību sniegt mācību iestādei informāciju par bērna veselības stāvokli paplašināts ar administratīvo atbildību, arī naudas sodu. Vecāki ir atbildīgi par šādas informācijas sniegšanu, bet to nedara, jo nevēlas bērnu veselības sensitīvos datus nodot mācību iestādēm, aizsargājot bērna privātumu. Izglītības un zinātnes ministrija mācību izglītības semināros par šo normu pielietošanu praksē sola akcentēt personas datu aizsardzību. No februāra stājušies spēkā grozījumi Izglītības likumā, un viens no tiem – vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu; tas attiecas uz uzņemšanu skolā, arī uz bērna veselības stāvokļa izmaiņām vai kādām izmaiņām ģimenē, un par šīs informācijas nenodrošināšanu paredzēts arī naudas sods no 100 līdz 700 eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests par atrastām beigtām mežacūkām pagājušajā gadā ziņotājiem izmaksājis kopumā 83 tūkstoši 578 eiro, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dienests 2024.gadā saņēmis ziņojumus par kopumā tūkstoš 287 atrastām beigtām mežacūkām. PVD norāda, ka mežacūku aktīva medīšana, kā arī atrasto mirušo mežacūku līķu savākšana palīdz apkarot Āfrikas cūku mēri mežacūku populācijā. Par katru atrasto un inspektoriem parādīto mirušo mežacūku, ziņotājs saņem 50 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Un vēl

Tuvākajās piecās dienās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pakāpsies virs +10 grādiem, pārspējot siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi. Atbilstoši pašreizējām prognozēm silts laiks saglabāsies līdz nākamās nedēļas sākumam. Šajās dienās vietām valstī termometra stabiņš var pakāpties līdz pat +15 grādiem. Tiks pārspēti daudzi siltuma rekordi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta marta pirmajā dekādē, ir +15,5 grādi 2014.gada 10.martā Dobelē. Sākot ar piektdienu, 7.martu, vējš pārsvarā būs lēns. Nakts un rīta stundās vietām sabiezēs migla, zem skaidrām debesīm gaisa temperatūra dažviet noslīdēs nedaudz zem nulles, uz autoceļiem var veidoties apledojums. Šīs nedēļas nogalē nokrišņi galvenokārt netiek prognozēti, bet nākamnedēļ var ierasties ciklons ar stipru lietu un sniegu. Dažās naktīs marta vidū iespējams sals līdz desmit grādiem.