Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 27.augustā

Valdība otrdien atbalstīja 4,92 miljonu eiro pārdali Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai, lai šoruden sāktu skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpenisku īstenošanu un nodrošinātu papildu finansējumu atbalsta personālam darba samaksai. Minētos līdzekļus novirzīs mērķdotācijām pašvaldībām un Kultūras ministrijas budžeta programmai "Kultūrizglītība". Finansējums pārdalīts no valsts budžeta programmas, kas paredzēta atbalsta pasākumiem un citu valsts nozīmes projektu īstenošanai.

"Latvijas dzelzceļš"  finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2024.gadu pārdalīs 26 miljonus eiro. Satiksmes ministrijā skaidro, ka Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā strādāja ar 58,8 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara maksājumiem, kas norāda uz valsts finansējuma nepieciešamību 26  miljonu eiro apmērā. Savukārt atlikušie 32,8 miljoni eiro galvenokārt veidojas uz pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās atzīšanas rēķina, proti, tie nav faktiskie izdevumi no naudas plūsmas viedokļa. Ministrijā uzsver, ka Latvijas dzelzceļš šogad turpina īstenot izdevumu optimizēšanas pasākumus.

Brīvības atņemšanas iestādēs ierobežos spēļu konsoļu lietošanu, kā arī stingrāk vērtēs apmeklētājus, paredz valdībā atbalstītie Tieslietu ministrijas izstrādātie noteikumi, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot organizētās noziedzības un neformālās hierarhijas ietekmi Latvijas cietumos, izskaust neatļautu priekšmetu un vielu apriti, kā arī veicināt notiesāto iesaisti resocializācijas programmās. Jaunā kārtība paredz detalizētākas pārbaudes Fizisko personu reģistrā un Sodu reģistrā, lai maksimāli izslēgtu jebkādus drošības iespējamos riskus cietumos. 

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā vairākos Latvijas cietumos sākās ieslodzīto dumpis, kas tika saistīts ar gaidāmo spēļu konsoļu izmantošanas ierobežojumu, bet dienu vēlāk tas bija noslēdzies.

Austrālijā Viktorijas štatā vakar apšaudē nogalināti divi policisti un vēl viens smagi ievainots, vēsta varasiestādes, norādot, ka aizdomās turamais ir smagi bruņojies un joprojām ir brīvībā. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka aizdomās turētā meklēšanā iesaistīti vairāki simti kārtībsargu. Apšaude notika rīta pusē policijas apmeklējuma laikā kādā īpašumā Porepunkas mazpilsētā, apmēram 300 km uz ziemeļaustrumiem no Melburnas. Tobrīd notikuma vietā bija ieradušies 10 policisti, lai izpildītu aresta orderi, ziņo Austrālijas mediji. Vīrieša arests bija saistīts ar pagātnē paveiktiem seksuāliem noziegumiem. Vietējie mediji lēš, ka aizdomās turētais, visticamāk, ir Dezijs Frīmans – vīrietis, kurš apgalvo, ka ir "suverēns pilsonis" jeb tāds, kas uzskata, ka uz viņu neattiecas Austrālijas likumi. 

Ungārijas un Slovākijas sašutumu izsaukuši atkārtotie uzbrukumi cauruļvadam "Družba", pa kuru abas Eiropas Savienības dalībvalstis saņem jēlnaftu no agresorvalsts Krievijas. Ukraina pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi triecienus pa Krievijas energoinfrastruktūru, lai mazinātu Kremļa ieņēmumus no naftas pārdošanas. Uzbrukumi cauruļvadam "Družba" kārtējo reizi izgaismo Slovākijas un Ungārijas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem. Ukraina nenoliedz savu atbildību uzbrukumos cauruļvadam "Družba", norādot, ka Krievijas naftas infrastruktūra ir leģitīms mērķis, ņemot vērā Krievijas regulāros uzbrukumus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai. 

Turpinām ziņas

Lai risinātu cilvēkresursu trūkumu bāriņtiesās, plānots atcelt prasību, kas noteic, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus var pildīt tikai no 30 gadu vecuma, paredz valdības atbalstītie Labklājības ministrijas grozījumi Bāriņtiesu likumā. Izmaiņu pamatojumā norādīts, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Minētie grozījumi paredz kandidātus amata atbilstībai vērtēt pēc minimālā iegūtās izglītības līmeņa, profesionālajām zināšanām, praktiskās darba pieredzes ar bērniem, ģimenēm vai sociāliem jautājumiem un kompetences, kas pierāda pretendenta spēju veikt amata pienākumus. Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

Lai mazinātu pakalpojumu dublēšanos un skaidrāk noteiktu atbildības jomas, valdībā apstiprināts, ka turpmāk mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzējiem pacienta dzīvesvietā jāveido aprūpes plāns, ņemot vērā citu pakalpojumu sniedzēju plānos noteiktās darbības. Veselības ministrijā uzsver, ka klients var turpināt saņemt iepriekš piešķirtos sociālos pakalpojumus un pieprasīt citus, atkarībā no nepieciešamības. Mobilās komandas sociālajā komponentē ietilpst personiskā aprūpe, mazgāšanās, ēšana, ģērbšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, medikamentu lietošana un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana, savukārt pašvaldības aprūpes mājās pakalpojums nodrošina ikdienas dzīves atbalstu, arī mājsaimniecības uzturēšanu, ēdiena un medikamentu piegādi. 

Un vēl

Šodien pēcpusdienā no pulksten četriem līdz septiņiem vakarā Aizkrauklē, Spīdolas ielā 11, notiks Aizkraukles novada Interešu izglītības centra atvērto durvju diena. Pasākuma laikā vecāki un bērni varēs iepazīties un pieteikties jaunajos pulciņos, kas tiks piedāvāti šajā mācību gadā. Apmeklētāji varēs uzzināt par brīvlaiku nodarbībām, jauniešu projektu iespējām, kā arī informāciju par pieaugušo izglītību. Tāpat būs iespēja izstaigāt centra telpas un satikt dažādus speciālistus – jaunatnes darbiniekus, pieaugušo izglītības koordinatoru, pedagogus un vadību. Pasākuma laikā notiks arī radošās darbnīcas, konkursa aktivitātes, būs piepūšamās atrakcijas un varēs laimēt balvas.

No 1.septembra Kultūras ministrija  no Latvijas Nacionālā kultūras centra pārņems valsts finansējuma pedagogu algām mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes programmās pārvaldīšanu un uzraudzīšanu. 2024.gadā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos precizēts uzdevumu sadalījums starp ministriju un centru kultūras un radošo industriju izglītības jomā, nosakot, ka ministrija no 1.septembra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli.

Lai nodrošinātu vienotu kapsētu izveidošanas, uzturēšanas un kapavietu piešķiršanas kārtību, valdība vakar atbalstīja jaunu Kapsētu likumu. Tajā noteikts arī pienākums pašvaldībām veidot elektronisku apbedījumu reģistru. Par likumu un tā apstiprināšanu vēl būs jālemj Saeimai. Šobrīd kapsētu uzturēšanā vienota regulējuma nav – katra pašvaldība rīkojas pa savam. Jaunais likums paredz – kapsētai jābūt labiekārtotai. Pašvaldībām būtu jāuztur kapsētu apbedījumu reģistrs. Atsevišķi dati būtu jāpublicē arī mājaslapā. Topošais likums paredz – prioritāri kapavieta pašvaldības kapsētā ir jāpiešķir vietējiem. Likumā noteikti arī kapavietās aizliegtie stādījumi, sakopšanas laiks pēc bērēm un noteikumi arī par virsapbedījumiem un kapa dziļumu.

Valdošās koalīcijas pārstāvji sākuši politiskas apspriedes par nākamā tiesībsarga izraudzīšanu un apņēmušies līdz nākamajai nedēļai tikt skaidrībā ar kandidatūrām uz šo augsto amatu. Atsevišķi koalīcijas pārstāvji piemin vienu konkrētu iespējamu kandidātu – bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kusiņu. Viņš pats šo tematu pašlaik atturas komentēt. Tiesībsarga amats pašlaik ir vakants, jo jūnijā Saeima no amata atcēla Juri Jansonu. Pašlaik tiesībsarga pienākums pilda viņa vietniece Ineta Piļāne. Koalīcijas politiķi nolēma, ka tiesībsarga amata kandidātus jāizrauga līdz 4. septembrim.

Lietuvā vakar protestu pavadībā apstiprināta jaunā premjerministre Inga Ruģiniene. Sociāldemokrātiskās partijas izvirzīto premjera amata kandidāti atbalstīja 78 Seima deputāti, 35 balsoja "pret", bet 14 atturējās. Ruģiniene valdības grožus pārņems pēc tam, kad korupcijas skandāla dēļ šomēnes bija spiests atkāpties viņas priekštecis Gintauts Palucks. 44 gadus vecā Ruģiniene ir politikas jaunpienācēja, jo viņu tikai pērn oktobrī ievēlēja Seimā, bet decembrī viņa kļuva par sociālās aizsardzības un darba lietu ministri Palucka valdībā. Ruģiniene ir solījusi, ka viena no viņas valdības prioritātēm būs sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Melnkalnes policija plašā reidā atradusi valstī līdz šim lielāko marihuānas audzētavu. Likumsargi pauž, ka atklātajā plantācijā ir vairāk nekā 13 tūkstoši stādu, un to tirgus vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro.  Policija plašajā operācijā arestēja divas personas, pret kurām jau izvirzītas apsūdzības nelikumīgu produktu audzēšanā un izplatīšanā, kā arī narkotiku kontrabandā. Marihuānas lauki bijuši ārkārtīgi kalnainā un grūti sasniedzamā vietā, tāpēc bija izcila vieta nemanāmai audzēšanai. Lauki bijuši apgādāti arī ar elektrību, ūdens rezervuāru un irigācijas sistēmu. 

Turpinām ziņas

Līvānos šodien notiks biedrības "Drosme Darīt" sadarbībā ar Līvānu novada pašvaldību organizētais Latgales vēju forums. Tas aicina sabiedrību, pašvaldību pārstāvjus un speciālistus uz sarunu par vēja elektrostaciju attīstību Latgalē, tās ietekmi uz dzīves telpu, vidi, kultūrainavu un iedzīvotāju tiesībām. Pasākuma organizatori norāda, ka Latgalē plānots izvietot vairāk nekā 400 vēja turbīnu, lielāko daļu - Latvijas valsts mežos abpus Daugavai, no Jēkabpils līdz Līksnai. Vietējie iedzīvotāji pauž bažas par dabas vērtību izzušanu, dzīves kvalitātes pasliktināšanos un iespējamu piespiedu pārcelšanos. Līvānu pilsētai turbīnas plānotas pie pašas robežas - mežā un purvā.

Foruma programmā no pulksten 15 līdz 17 paredzētas ekspertu prezentācijas par Vēju elektrostaciju ietekmi uz vidi, iedzīvotāju labbūtību un ekonomiku, saruna par pašvaldību lomu un rīcības iespējām, bet no pulksten 18 līdz 21 diskusija par iedzīvotāju tiesībām, pieredzi un kopienu spēku. Pasākums notiks Līvānu Kultūras centrā.

Valsts asinsdonoru centrs 4. septembrī rīko izbraukumu uz Līvāniem. Asinsdonorus šajā dienā gaidīs no pulksten 9. līdz vieniem dienā Domes ielā 3. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Un vēl

Pirmdien,  1.septembrī Jēkabpilī svinēs Zinību dienu. Skolēni pulksten piecos pēcpusdienā aicināti uz Krustpils kultūras centru, kur par godu Zinību dienai demonstrēs piedzīvojumu multfilmu “Mana dīvainā ģimenīte”. Ieeja seansā par simbolisku samaksu. Multfilmas sižetā stāsts par pusaudzi Betiju, kurai drīz būs 13, un viņa ir izvēles priekšā – būt normāla, kā to vēlas viņas māte, vai kļūt tikpat fantastiski neparasta, kāda ir pārējā viņas ģimene. Kā risināsies notikumi un ko izvēlēsies Betija, to varēs uzzināt noskatoties filmu. Tās režisors - Marks Gravass. 2024.gada filma ir Vācijas, Īrijas un Austrālijas kopražojums.

Papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai šogad tomēr nav paredzēts, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās atbildes aģentūrai LETA. Finansējums speciālās izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumu, uzturēšanas izdevumiem nav pārskatīts un palielināts kopš 2007.gada. Skolu vadītāji vairākkārt norādījuši, ka piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami, un pat draudējuši vērsties tiesā, ja netiks atrasts risinājums. Valdībā jūnija sākumā bija plānots izskatīt priekšlikumu novirzīt speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai finansējumu, taču jautājuma izskatīšana bez paskaidrojumiem kāpēc, tika atlikta. Tagad ministrija atzīst, ka šogad papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai nav paredzēts.

Finanšu nozares asociācijas biedri aicina lauksaimniekus, kuri šogad cietuši no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, savlaicīgi vērsties kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs, lai kopīgi rastu individuāli pielāgotus risinājumus. Finansisti uzsver, ka ātra un atklāta komunikācija ar banku ir izšķiroša, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi uz saimniecību ikdienas darbību. Jo ātrāk saimniecība uzsāk sarunas ar savu kredītiestādi, jo plašākas būs iespējas panākt elastīgus un līdzsvarotus risinājumus. Iespējamie risinājumi, par ko var vienoties ar kredītiestādēm: kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana; maksājumu grafiku maiņa bez soda sankcijām; citi individuāli pielāgoti risinājumi, kas palīdz saglabāt uzņēmuma naudas plūsmu. 

Ir ģimenes, kas deklarē dzīvesvietu, piemēram, Lietuvā, lai saņemtu kādu konkrētu šīs valsts apmaksātu medikamentu, ko Latvijā neapmaksā, to laikrakstam “Latvijas Avīze” atklājis bijušais Nacionālā veselības dienesta vadītājs, kādreizējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs. Vienlaikus ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie aizvadītā gada deviņos mēnešos, ārstējoties par valsts naudu Latvijā, iztērējuši 2,2 miljoni eiro, bet gada griezumā šī summa sasniedz gandrīz trīs miljonus eiro. Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka medicīnas pakalpojumus Latvijā par valsts budžeta naudu var saņemt 2,2 miljoni iedzīvotāju. Vidējie valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2025.gadā Latvijā ir 945 eiro, Lietuvā tūkstoš 211 eiro, bet Igaunijā tūkstoš 685 eiro, vēsta “Latvijas Avīze”.

Pirmo reizi Eiropā apskatāmas vienas no vērtīgākajām un senākajām paleoantropoloģijas liecībām pasaulē – cilvēces pirmsenču oriģinālās fosilijas no Etiopijas, kas ir vairāk nekā trīs miljonus gadus senas. Parasti uz izstādēm izceļo tikai kopijas, tāpēc izstāde "Cilvēki un viņu senči" Čehijas Nacionālajā muzejā Prāgā ir īpaša. Izstādes nagla – no Etiopijas Nacionālā muzeja Adisabebā atvesta 3,2 miljonus gadu sena, sieviešu dzimtes fosilija, kam dots vārds Lūsija. Salema – maza bērna – skeleta paliekas ir vēl senākas. Līdzās rekonstrucijā atainots, kā cilvēku senākie senči varēja izskatīties. 

Tikmēr Vidusjūrā pie Turcijas krastiem arheologi atklājuši unikālu atradumu – Osmaņu impērijas kuģa vraku. 17. gadsimta koka kuģis pārsteidzoši labi saglabājies sāļajā jūras ūdenī. Šis ir vienīgais šī laikmeta Osmaņu impērijas kuģis, kas sniegs jaunas zināšanas par tā laika kuģu būvi. Īpaši nozīmīgi ir atradumi kuģa iekšienē un apkārt tam. Saglabājusies liela daļa no tā militārās kravas – šautenes, granātas un tūkstošiem ložu. Pārsteidzoši bija arī vairāki luksuspreču priekšmeti – Ķīnas porcelāna trauki, kas bija sakrauti vairākās kastēs. Arheologi spriež, ka kuģis piegādājis militāro kravu no Stambulas uz Tripoli Vidusjūras austrumos, kā arī tirdzniecības preces. Nogrimšanas iemesls varētu būt vētras, kas šajā reģionā ir īpaši skarbas.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ, 5. septembrī Rotko muzejs Daugavpilī atklās rudens izstāžu sezonu ar sešiem projektiem, kas apliecina laikmetīgo prakšu daudzveidību šodienas mākslas ainā. Jaunajā sezonā būs skatāma gan starptautiskās keramikas konkursa "Martinsona balva" izstāde, gan vairāku pašmāju un ārzemju mākslinieku darbu ekspozīcijas, vēsta muzeja pārstāvji. Rudens vērienīgākais notikums Rotko muzejā ir starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde "Martinsona balva 2025". Rudens sezonā Rotko muzejā būs skatāmas vairākas izstādes - Sanitas Ābelītes - "Radījumi", izstāde "Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika", Sandras Strēles "Priekšvakars" un Uģa Auziņa - "Ekspromts". Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 5. septembra līdz 23. novembrim. 

Šonedēļ Burtnieka ezerā zinātnieki pēta ezerā mītošo zivju resursus un ekosistēmas stāvokli. Zvejas tīkli katru dienu tiek izvietoti citviet ezerā. Kopējais tīklu garums ir gandrīz 500 metri, tīklu acis ir no pieciem līdz 55 milimetriem ar mērķi noķert dažāda izmēra un paaudžu zivis. Tas ļautu novērtēt zivju resursus ezerā, kā arī nārsta kvalitāti. Noķertās zivis reģistrēs, noteiks to garumu, svaru, vecumu un citas pazīmes. Piektdien, dienas pirmajāmpusē interesenti aicināti uz tikšanos par Burtnieka ezeru, tajā veikto zinātnisko zveju, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. Tikšanās norisināsies Ezera ielā 8. Pētnieki tur uzturēsies visu nedēļu un labprāt atbildēs uz interesējošajiem jautājumiem arī citās dienās.

Un vēl

Ceļu satiksmes drošības direkcija šodien atklāja satiksmes drošības kampaņu "Atpakaļceļa nebūs! Neredzi? Neapdzen!". Kampaņas mērķis ir uzrunāt sabiedrību par bīstamas un neapdomīgas apdzīšanas sekām. CSDD norāda, ka apdzīšanas nelaimes visbiežāk notiek uz šosejām un ceļiem ārpus pilsētām, un tās apdraud ne tikai pārgalvīgos šoferus, bet arī pasažierus, bērnus un citus satiksmes dalībniekus. Katru gadu Latvijā šādos negadījumos bojā iet un smagi cieš vairāki desmiti cilvēku.