Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 2.septembrī

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, vakar atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu. Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā, ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

No 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai  varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Pieslēgšanās EDS būs iespējama, piemēram, ar "Smart-ID" kvalificēto versiju, elektronisko identifikācijas karti, drošu elektronisko parakstu vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem. Tādēļ visus EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, VID aicina laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām.

Ar Rīgas pašvaldības atbalstu ilgtspējīgas modes platforma "Bourzma" sākusi izgatavot pasaulē lielāko basketbola kreklu, lai sasniegtu jaunu Ginesa rekordu. Milzu krekls tiek šūts no otrreiz izmantotiem sporta apģērbiem un tajā plānots savienot aptuveni 500 basketbola kreklus. Ideja dzimusi "Bourzma" komandai, kas ikdienā īsteno projektus, popularizējot tekstila otrreizēju izmantošanu. Basketbola krekls nav izvēlēts nejauši, jo tas simbolizē Latvijai nozīmīgo sporta kultūru un tiek šūts laikā, kad Rīgā norisinās Eiropas basketbola čempionāts. Krekla prezentācija notiks šodien pusvienos dienā pie Brīvības pieminekļa.

Sešu magnitūdu zemestrīcē svētdienas vakarā Afganistānas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 800 cilvēku. Konaras provincē dzīvību zaudējuši aptuveni 800 cilvēku un 2 tūkstoši 500 ievainoti. Zemestrīce notika nomaļā kalnu apvidū, tāpēc būs nepieciešams laiks, lai iegūtu precīzu informāciju par cilvēku upuriem un infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem. 

Austrālijas pilsētā Sidnejā vakar arestēts vīrietis, kurš ar automašīnu ietriecās Krievijas konsulāta vārtos. Incidents notika pēc tam, kad policija ap pulksten 8 no rīta pēc vietējā laika bija saņēmusi izsaukumu par nepareizi novietotu auto pie īpašuma, kur atrodas Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība. Policisti centās runāt ar spēkrata vadītāju, taču viņš tajā brīdī uzsāka kustību un ietriecās vārtos. Pagaidām ir zināms, ka policija arestējusi 39 gadus vecu vīrieti, taču nav zināms, kādi bija viņa rīcības motīvi.

Turpinām ziņas

"Latvijas valsts meži" pabeiguši rekultivācijas darbus smilts un grants karjerā "Vārpsala" Līvānu novada Turku pagastā. Pēc rekultivācijas 4,3 hektāru platībā ierīkota ūdenstilpne un 5,3 hektāru platībā teritorija sagatavota meža ieaudzēšanai. Rekultivācijas darbos veikta nogāžu un teritorijas līdzināšana, kā arī infrastruktūras sakārtošana, tajā skaitā demontētas informatīvās zīmes, vārti un licences laukuma robežzīmes. Karjers "Vārpsala" darbojās no 2006.gada. Kopš karjera atvēršanas 19 gados kopumā iegūti 133 tūkstoši  kubikmetru smilts un 42 tūkstoši kubikmetru smilts-grants, kas izmantoti dažādu nozīmīgu objektu būvniecībai, piemēram, Līvānu kūdras fabrikas laukuma izbūvei, autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona un Ubaglīča ielu pārbūvei Līvānos, kā arī tuvējo meža autoceļu būvniecībai.

"Latvijas valsts ceļi") šogad plāno izsludināt iepirkumu reģionālā autoceļa Bauska-Aizkraukle posma no Ozolaines līdz Bārbelei pārbūvei. Patlaban autoceļš posmā no Ozolaines līdz Bārbelei ir ar grants segumu, kā arī tas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Būvdarbu laikā visā posmā plānots pārbūvēt autoceļa segu, ieklājot asfaltbetonu, pārbūvēt sabiedriskā transporta pieturas, sakārtot ūdens atvadi un pārbūvēt tiltu pār Iecavas upi. Reģionālais autoceļš Bauska-Aizkraukle ir vienīgais reģionālais savienojums, kas var nodrošināt autosatiksmi no Jēkabpils un Aizkraukles puses Kurzemes virzienā - uz Liepāju un Ventspili, nebraucot cauri Rīgai. 

Un vēl

Šogad Latvijā kopumā varētu palikt nenokulti aptuveni 10% no ziemas rapšu platībām, tomēr dažos novados nenovākti varētu palikt pat 30-50% ziemas rapša platību. Ziemas rapsis šobrīd ir gatavs novākšanai, bet kulšanas laiks atkarīgs no katras saimniecības stratēģijas un darbu organizācijas. Rapsis ir salīdzinoši mazāk jutīgs kultūraugs, tāpēc zemnieki to bieži novāc pēdējo. Šis gads visā Latvijā augkopības nozarei ir ļoti izaicinošs, īpaši Latgalē un Sēlijā, kur nelabvēlīgie laikapstākļi radījuši lielākās problēmas. Kulšanas darbi visās kultūraugu grupās šogad norit vēlu un lēni, jo daudzviet uz lauka mitruma dēļ nav iespējams uzbraukt ar smago tehniku. Latgalē situācija ir īpaši smaga, bet zemnieki gatavi darīt visu iespējamo, lai nokultu maksimāli daudz.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Latvijā jūlijā bezdarba līmenis bija 6,6%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" vakart publiskotie dati. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūlijā bija Spānijā - 10,4%, savukārt Igaunijā - 7,2% un Lietuvā 7,1%. Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Maltā - 2,6%. "Eurostat" dati liecina, ka jūlijā blokā bez darba bijuši vairāk kā 13 miljoni cilvēku.

Valsts policijas koledžā šogad mācības sākuši 217 jaunuzņemtie studenti, kas ir līdz šim lielākais uzņemto kadetu skaits Valsts policijas koledžas pastāvēšanas laikā. Tāpat kā citās Latvijas skolās un augstskolās, arī Valsts policijas koledžā 1.septembris bija svētku diena, kas iezīmē jaunā studiju gada sākumu. Kopumā šajā studiju gadā koledžā zināšanas un prasmes apgūs 419 topošie likumsargi, kuru vidū ir gan otrā, gan trešā kursa kadeti. Svētku noskaņu papildinās arī 3.septembra svinīgā ierinda valsts policijas koledžas ierindas laukumā, kurā ar uzrunu klātesošos sveiks ģenerālis Armands Ruks.

Latvijā 43% iedzīvotāju nejūtas pārliecināti par savu finansiālo stāvokli pensijas vecumā, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja. Bankā norāda, ka šaubas par nākotni ir katram trešajam jaunietim un vairāk nekā pusei iedzīvotāju 30 līdz 59 gadu vecumā. Tajā pašā laikā starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, no kuriem daļa jau saņem pensiju, par savu finansiālo nākotni nav pārliecināti 24%. Par savu labklājību vecumdienās daļēji pārliecināti ir 29% iedzīvotāju. Lai gan jaunāki cilvēki ir nedaudz optimistiskāki, šo atbildi teju vienlīdz bieži snieguši visu vecumu iedzīvotāji. Savukārt ļoti pārliecināti par savu finansiālo nākotni pensijas vecumā ir 6% Latvijas iedzīvotāju. 

Lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena devās uz Bulgāriju, tikusi pakļauta Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem. Kā laikrakstam "Financial Times" apliecinājušas trīs informētas amatpersonas, incidents tiek uzskatīts par Krievijas iejaukšanās operāciju. GPS nedarbojās visā Bulgārijas Plovdivas lidostas zonā. Pēc stundas ilgas riņķošanas virs lidostas pilots pieņēma lēmumu nosēsties rokas vadības režīmā, izmantojot papīra kartes. Amatpersonas norāda, ka draudi un iebiedēšana ir parasta Krievijas naidīgās rīcības sastāvdaļa. Fon der Leiena svētdien lidoja no Varšavas uz Plovdivu, lai tiktos ar Bulgārijas premjerministru Rosenu Žeļazkovu un apmeklētu munīcijas rūpnīcu. Pēc vizītes Eiropas Komisijas  prezidente netraucēti pameta Plovdivu tajā pašā lidmašīnā.

Lietuvas armijas speciālisti uzstādījuši betona šķēršļus uz un pie ceļiem, kas ved uz robežšķērsošanas punktiem ar Baltkrieviju un Krieviju. Darbi veikti Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas vizītes priekšvakarā. Lietuvas armijas pārstāvji informēja, ka nocietinājumi ir tikai daļa no "lielas integrētas sistēmas" un taktiskā līmeņa šķēršļi vēlāk tiks iekļauti kopējā aizsardzības plānā.  Tā dēvētie "pūķa zobi" novietoti uz ceļiem, kas ved uz slēgtajiem robežšķērsošanas punktiem ar Baltkrieviju, kā arī ceļu malās pie joprojām atvērtajiem un izmantotajiem maršrutiem. Ir arī nostiprināts ceļš uz slēgto robežšķērsošanas punktu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Kā norāda Lietuvas armija, šādi aizsprostojumi uzstādīti uz neizmantotajiem ceļiem pie kontrolpunktiem, bet pie izmantotajiem ceļiem tie izvietoti viegli pieejamās vietās, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu ātri uzstādīt.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība iecerējusi būvēt divas jaunas pumtrack velotrases novadā – Zīlānos un Viesītē. Šodien piecos pēcpusdienā Zīlānu tautas namā notiks sabiedriskā apspriešana par Pumptrack jeb velotrases izveidi Zīlānos. Savukārt pulksten sešos vakarā Viesītes kultūras centrā "Sēlija", kino telpās, notiks sabiedriskā apspriešana par Pumptrack velotrases izveidi Viesītē. Iedzīvotāji aicināti piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un izteikt viedokli par pašvaldības ieceri.

SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka sakarā ar skaitītāju maiņu, būs pārtraukta karstā ūdens padeve no šodienas 2.septembra vieniem dienā līdz ceturtdienai, 4.septembrim vieniem dienā vairākās daudzdzīvokļu mājās Jēkabpilī. Karstā ūdens nebūs - Draudzības alejā 8; 10; 13 un 15, Jaunā ielā 22; 24 un 34, kā arī Viesītes ielā 49 un 51 un Jēkabpils Sporta namā. Informatīvais tālrunis, ja rodas neparedzētas situācijas -  29282031.

Un vēl

No šodienas, 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”. Visaptverošas valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2025” piedalīsies karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, arī valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri. Mācībās trenēs sadarbību ar Krīzes vadības centru un Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru, Valsts kanceleju un nozaru ministrijām, to padotības iestādēm, valsts drošības iestādēm, vairākām pašvaldībām un komersantiem, stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā. Mācībās “Namejs 2025” paredzēta sadarbība ar Lielbritānijas bruņoto spēku inženieriem. Mācībās piedalīsies aptuveni 12 tūkstoši Latvijas un sabiedroto karavīri un zemessargi.

Visā Latvijā rudens periodā intensīvi norisināsies mācības, kuru laikā pa Latvijas valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem pārvietosies Latvijas un sabiedroto valstu karavīri un militārā tehnika. Mācību uzdevumu izpildes laikā notiks militāro lidaparātu lidojumi Latvijas gaisa telpā, arī zemā augstumā, kā arī kaujas šaušana poligonos. Iedzīvotāji aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai par mācību norisi Latvijas novados Nacionālo bruņoto spēku sociālo tīklu kontos, kā arī Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietnē un pašvaldību tīmekļa vietnēs. Mācību laikā darbosies informatīvais tālrunis: - 28637064. 

Valdošā koalīcija vienojusies tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes profesori, zvērinātu advokāti ar specializāciju medicīnas tiesībās Karinu Palkovu. Tiesībsarga amats ir vakants kopš jūnija beigām, kad no amata tika atbrīvots Juris Jansons. Līdz šim bija izskanējuši divi iespējamie amata kandidāti – Palkova un Kusiņš. Taču Kusiņš savu kandidatūru atsauca. Premjere Evika Siliņa pavēstīja, ka koalīcijā panākta vienošanās par Palkovas virzīšanu amatam. Balsojums Saeimā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina šodien valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem". Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, šogad ir 70% no pārskata gada peļņas. Savukārt sagatavotajā Ministru kabineta projektā teikts, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas. Šādu peļņas daļu dividendēs plānots izmaksāt nākamos trīs gadus.

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu. Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti. Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro. Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas tūkstoš 200 ieslodzītajiem. 

Latvija ir pievienojusies Igaunijas aicinājumam un parakstījusi visām dalībvalstīm adresētu aicinājumu atturēties no Krievijas atbalstīšanas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomes vēlēšanās. Satiksmes ministrijā uzsver, ka Krievijas darbības ir klaji un pastāvīgi aviācijas padomes noteikumu pārkāpumi un rada tiešus draudus globālajai civilās aviācijas drošībai. Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir saistīta ar civilās aviācijas infrastruktūras un gaisa telpas nelikumīgu okupāciju un militarizāciju, tajā skaitā kontroli pār lidojumu informācijas reģioniem un lidostām, pārkāpjot gan Čikāgas konvenciju, gan vairākas aviācijas padomes rezolūcijas. 

Vācijas valdībai ir tiesības apturēt vīzu izsniegšanu afgāņiem, kuriem draud vajāšana Afganistānā, pirmdien lēmusi tiesa. Cenšoties samazināt imigrāciju, Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība apturējusi programmas simtiem afgāņu uzņemšanai pēc talibu atgriešanās pie varas Afganistānā 2021. gadā. Daļa afgāņu vairākus gadus gaidīja Pakistānā uz Vācijas varasiestāžu lēmumu un šogad tika deportēti atpakaļ uz Afganistānu. Berlīnes-Brandenburgas Augstākā administratīvā tiesa secināja, ka Vācijai nav juridiska pienākuma uzņemt Afganistānas pilsoņus. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība ir sagatavojusi projektu “Rubeņu parka labiekārtošana”. Projekta mērķis ir uzlabot Rubeņu ciema parka infrastruktūru, padarot to pieejamu, drošu un vizuāli pievilcīgu vietējiem iedzīvotājiem un viesiem, tādējādi sekmējot sabiedrības veselību, aktīvu atpūtu un vides izglītību. Projektā paredzēts sakārtot un sakopt Rubeņu ciema parku – labiekārtojot tā teritoriju, veicot vecās estrādes laukuma atjaunošanu, krūmu attīrīšanu un ainavas sakopšanu. Paredzēts izvietot 5 soliņu un galdu komplektus, 4 atsevišķus koka soliņus ar Sēlijas identitātes elementiem; 4 “kukaiņu viesnīcas” un iesēt dabisko pļavu ar nektāraugiem; kā arī ierīkot ziemciešu dekoratīvo stādījumu grupas parka dienvidrietumu daļā. Pašvaldība plāno līdz 10. septembrim iesniegt projekta ieceri Eiropas lauksaimniecības fonda un biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” izsludinātajā projektu konkursa 6. kārtā.

Aizkraukles novada domē saņemta iedzīvotāju parakstīta kolektīvā vēstule par nepieciešamību Pļaviņās atjaunot atklāto peldbaseinu. Kā ziņo “Staburags”, Pašvaldības deputāti šo jautājumu pārrunāja aizvadītajā domes sēdē. Īsā laikā iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” aicinājumam rast finansējumu Pļaviņu atklātā peldbaseina atjaunošanai tika savākts vairāk nekā 200 parakstu. Kā izskanēja sēdē, šis jautājums jau iepriekš skatīts gan no paredzēto klimta izmaiņu, gan iedzīvotāju aktīvās atpūtas iespējām, bet nav bijusi iespēja to iekļaut pašvaldības budžetā lielo izmaksu dēļ. Deputātu ieskatā jāturpina diskusija, kā Pļaviņās izveidot vietu peldēšanai, iesaistot apvienības pārvaldi un iedzīvotājus, kā arī jāvērtē, kāda nākotnē varētu būt šobrīd slēgtā peldbaseina teritorijas izmantošanai. 

Un vēl

Vasaras pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija grādu zemāka par augusta normu, savukārt nokrišņu daudzums valstī vidēji bija mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, liecina sinoptiķu apkopotā informācija. Ar vidējo gaisa temperatūru +15,9 grādi pagājušais mēnesis kļuva par vēsāko augustu šajā gadsimtā, šo titulu dalot ar 2012.gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija +2,4 grādi 21.augustā Zosēnos, bet augstākā temperatūra bija +29,5 grādi 3.augustā Bauskā. Nokrišņu daudzums Latvijā vidēji augustā bija 73,9 milimetri jeb 96% no mēneša normas. Augusts kļuva par pirmo mēnesi kopš marta, kas valstī vidēji bijis sausāks par normu jeb 1991.-2020.gada vidējo lielumu. Stiprākās vēja brāzmas - 22,9 metri sekundē - tika novērotas 24.augustā Ventspilī.

Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris. Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā bija iespējams pieteikties līdz 1.septembrim. Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.

No aizsardzības budžeta uz Satiksmes ministrijas budžetu novirzīs 2,9 miljoni eiro, lai nodrošinātu Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla paplašināšanu. Lai nodrošinātu minētā tīkla paplašināšanu, Aizsardzības ministrijai ir jāierīko tīkla trešās kārtas piekļuves un pieslēguma punkti. 

Centrālā vēlēšanu komisija skaidrību par to, kādā veidā tiks skaitītas balsis nākamajās Saeimas vēlēšanās, varētu viest oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja CVK vadītājs Māris Zviedris. Viņš skaidroja, ka rudenī būs zināms, vai balsis tiks skaitītas manuāli vai elektroniski. CVK vadītājs arī sacīja, ka pašlaik tiek strādāts arī pie komunikācijas uzlabošanas, par ko iepriekš CVK bija veltīti pārmetumi.

Sudānas rietumos Dārfūras reģionā zemes nogruvums ir prasījis vairāk nekā 1000 cilvēku dzīvības, aziņo nemiernieku grupējums, kas kontrolē šo rajonu. Katastrofa notika svētdien pēc vairākas dienas ilgušām lietusgāzēm. Zemes nogruvums nopostīja Tarasinas ciemu Marras kalnos. Grupējums aicinājis ANO un citas palīdzības organizācijas palīdzēt atrast mirušos. Sudānas asiņainais pilsoņkarš, kas ilgst jau trešo gadu, ir radījis vienu no pasaules lielākajām humānajām krīzēm. Dažās Dārfūras reģiona daļās ir izsludināts bads.

Zinātniekus satrauc kāda potenciāla tehnoloģija, kuras ieviešana varētu radīt postošas sekas - daži pētnieki aicina to aizliegt jau tagad, raksta izdevums “Futurism”. Zinātnieki satraucas par "spoguļdzīvību" - tā ir hipotētiska dzīvības forma, kas izmanto spoguļattēla molekulāros pamatelementus, kas burtiski apgriež bioloģiju kājām gaisā. Publikācijā tiek skaidrots, ka "spoguļdzīvības" jēdziens ietver tādu DNS struktūru radīšanu, kas ir visu zināmo organismu spoguļattēli. Uz Zemes visiem dzīvajiem organismiem ir labās puses DNS dubultspirāle, bet olbaltumvielām ir kreisās puses spirālveida struktūras. Publikācijā tika piebilsts, ka daudzi biologi baidās, ka "spoguļdzīvība" varētu novest pie visas dzīvības iznīcināšanas, ja jauni organismi izrādītos patogēni esošajām dzīvības formām, piemēram, cilvēkiem. Konferencē Pastēra institūtā Parīzē šī gada jūnijā vairāk nekā 150 zinātnieku un ētikas speciālistu pauda līdzīgas bažas.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novadā uz reģionālā autoceļa Siliņi-Aknīste-Lietuvas robeža posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Ilūkste-Bebrene-Birži līdz Grāvīšiem par 1,9 miljoniem eiro atjauno ceļa segumu. Satiksmi būvdarbu vietā uz ceļa Siliņi-Aknīste-Lietuvas robeža organizē ar ceļazīmēm un vadstatņiem, bet vienā posmā - ar luksoforiem. Braukšanas ātrums būvobjektā noteikts 70 kilometri stundā, bet darbu vietā - 50 kilometri stundā. Visā posmā plānots veikt asfalta seguma izlīdzinošo frēzēšanu un labot iesēdumus, plaisas un ceļa profilu ar karsto asfaltu, ieklāt jaunu asfalta dilumkārtu, ceļa horizontālos apzīmējumus, atjaunot ceļazīmes un citu aprīkojumu. Tāpat autobusu pieturvietām atjaunos platformas. Lai uzlabotu ūdens atvadi un redzamību, būvdarbu laikā ceļa nodalījuma joslā izzāģēs kokus un krūmus, noņems nomaļu apaugumu un tīrīs caurtekas. Savukārt tiltam pār Podvāzes upi atjaunos brauktuves segumu, šuves asfalta un karnīžu daļā, kā arī veiks nepieciešamos remontdarbus tilta betona konstrukcijām un nogāžu nostiprinājumiem.

Augšdaugavas novada pašvaldība iegādājusies mūsdienīgu ģeoradaru, kas ļaus precīzi noteikt inženiertīklu izvietojumu pazemē, vairāku metru dziļumā. Kā stāsta vietvarā, Latgalē un, iespējams, visā Latvijā tas šobrīd ir vienīgais šīs paaudzes ģeoradars, ar kura palīdzību iecerēts veikt vēl kādu funkciju – noteikt nelegālas pieslēguma vietas pie pašvaldības inženiersistēmām. Ir daudz dzirdēts par situācijām, kad, veicot kādus remontdarbus vai sākot izbūvēt jaunus tīklus, tiek bojāti jau esošie. Ja, piemēram, kanalizācija vai siltumtīkli pazemē ir likti pirms pusgadsimta, ne vienmēr ir saglabājusies informācija par to, kur tieši tie izvietoti. Rezultātā komunālajiem dienestiem un dažādu struktūru darbiniekiem jādara lieks darbs, lai izbūvētu jaunus inženiertīklus vai atjaunotu esošos. Jaunais radars ir aprīkots ar GPS un savākto informāciju nodod tālāk uz datora planšetes. Radars rāda 5–6 metru dziļumā to, kas atrodas pazemē.

Un vēl

Šī gada kalendārā vasara Latvijā bija vēsākā kopš 2017.gada un lietainākā kopš 2016.gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +16,4 grādi jeb divas grāda desmitdaļas zem normas. Iepriekšējā vasara, kas vēsāka par normu, bija 2017.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza +15,6 grādus. Visaukstākā vasara Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē piedzīvota 1928.gadā - tās vidējā temperatūra bija vien +12,7 grādi. Karstākā vasara bija 2021.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 grādiem.

Nokrišņu daudzums valstī vidēji šovasar bija 272 milimetri jeb 122% no normas, sasniedzot augstāko rādītāju kopš 2016.gada, kad trīs mēnešu kopējais lietus daudzums bija 312 milimetri. Togad lietainākais mēnesis bija augusts, savukārt šogad lielākais nokrišņu daudzums valstī vidēji bija jūlijā un augustā lija vismazāk. Šogad tikai februārī, martā un augustā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bijis mazāks par normu. 

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem septembris Latvijā būs siltāks un nedaudz sausāks nekā ierasts.