Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 3.septembrī

"Valsts nekustamie īpašumi" noslēguši 9 līgumus ar trīs būvniekiem par Latvijas-Krievijas robežas izbūves pēdējo posmu, tai skaitā īpaši purvainos apvidos. Līgumu kopējā summa ir nepilni 18 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērības nodokli. Darbus plānots paveikt līdz 2027. gada beigām. Latvijas-Krievijas robežas izbūves pēdējais posms paredz valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi aptuveni 41,26 kilometrus garā posmā.

Valdība vakar piešķīra papildu 15 miljonu eiro finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas tālākai īstenošanai. Ekonomikas ministrija informē, ka tas ļaus uzbūvēt mājas ar vēl 139 dzīvokļiem. Finansējums tiks rasts no Atveseļošanas fonda ietaupījuma 12,47 miljonu eiro apmērā un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atmaksām 2,5 miljonu eiro apmērā PVN izmaksu finansēšanai. Kopš  atbalsta programmas īstenošanas sākšanas ir noslēgti astoņi aizdevumu līgumi un tiek īstenoti projekti par 476 dzīvokļu būvniecību reģionos, kā arī šobrīd vērtēšanā vēl ir papildu 11 projekti.

No 15. līdz 21. septembrim Latvijas Pilsoniskās alianses Civilās aizsardzības darba grupa sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Latvijas Platformu attīstības sadarbībai rīko Civilās aizsardzības nedēļu, kuras laikā aicina iedzīvotājus, organizācijas un iestādes sagatavoties dažādām iespējamām krīzēm. Kā norāda organizatori, pēdējo gadu notikumi – dabas katastrofas, pandēmija, drošības apdraudējumi Eiropā – spilgti parāda, cik svarīga ir sabiedrības gatavība krīzēm un sadarbība starp iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldības un valsts iestādēm.

Lietuvā atsākusies diskusija par četru dienu darba nedēļu. Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene apgalvo, ka četru dienu darba nedēļa nākotnē ir neizbēgama un jāpiemēro visur. Biznesa konfederācijas prezidents šo ideju dēvē par politisko futūrismu, bet citi biznesa pārstāvji saka, ka kompānijas nav gatavas saīsinātajai nedēļai – šādas pārmaiņas prasa lielas investīcijas.  Piemēram, enerģētikas kompānijā "Gijos" 80% darbinieku strādā nevis piecas, bet četras dienas nedēļā. Šāds modelis tiek pielietots jau vairākus gadus. Pēc kompānijas pārstāves teiktā, samazinoties darba dienu skaitam, palielinājusies darba efektivitāte, bet darbiniekiem atliek vairāk brīva laika ģimenei, vaļaspriekam un mācībām. Savukārt Biznesa konfederācijas prezidents saīsinātās nedēļas ideju dēvē par politisko futūrismu un apgalvo, ka šāds solis iespējams tikai tad, kad nauda vairs nebūs galvenais motivators darbiniekam. Saskaņā ar Lietuvā spēkā esošo četru dienu darba nedēļas modeli no 2023. gada vairākās valsts iestādēs tā var strādāt vecāki, kas audzina bērnus līdz trīs gadu vecumam.

Mākslīgi veidoti kanāli ir viena no galvenajām transporta artērijām Lielbritānijas Jorkšīras apgabalā. Pa sarežģītajām slūžu sistēmām pārvadā preces, pārtiku un arī atpūtniekus. Taču šīs vasaras īpaši lielais karstums un sausums praktiski pilnībā paralizējis šos transporta ceļus. Šovasar lielākā daļa upju baržu stāv pietauvotas piestātnēs nelielās ūdens lāmās. Daudzviet izveidota upju slūžu kaskāžu sistēma, lai baržas varētu braukt arī pretējā virzienā, ne tikai pa straumi lejā. Taču jau mēnešiem slūžas visur ir aizvērtas, lai saglabātu jel kādu ūdens līmeni. Lielā sausuma dēļ vairākos Lielbritānijas apgabalos izsludināts tā dēvētais šļūteņu izmantošanas aizliegums. Līdz ar to tiek ierobežota ūdens izmantošana, un mazāk vajadzīgās jomās, piemēram, dārzu un zālāju laistīšanā, aizliegts to lietot pavisam.

Turpinām ziņas

Šogad jūnijā izsludināts atlases konkurss Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai objektu pielāgošanai un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem, lai ierīkotu patvertnes. Arī Aizkraukles novada pašvaldība piedalīsies projektā. Jau ziņots, ka pērn tika secināts, ka Aizkraukles novadā var pielāgot 45 telpas pagrabstāvos, pazemes vai cokolstāvos, kas atbilst vai daļēji atbilst 3. kategorijas patvertnēm. Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta pirmo kārtu, paredzēta septiņu vietu pielāgošana un aprīkošana blīvāk apdzīvotās vietās — Aizkrauklē, Skrīveros un Koknesē, kas atbildīs minētajām 3. kategorijas patvertnēm. Saistībā ar šo lēmumu Aizkraukles novada domē izstrādāti un apstiprināti pašvaldības patvertņu izmantošanas noteikumi, kas stājās spēkā šī gada 21. augustā.  Projekta kopējās izmaksas aprēķinātas līdz 320 t’yukstoši 691 eiro.

Valsts asinsdonoru centrs ceturtdien, 4. septembrī rīko izbraukumu uz Līvāniem. Asinsdonorus šajā dienā gaidīs no pulksten 9. līdz vieniem dienā Domes ielā 3. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Un vēl

Darbu sācis Aizsardzības ministrijas informatīvais tālrunis par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kuru vēl jāpieņem Saeimai. Tālrunis - 28753000 - darbojas no pirmdienas līdz ceturtdienai darba laikā, bet piektdienās līdz trijiem dienā.  Ārpus darba laika iespējams atstāt balss ziņu, un operators atzvanīs darba laikā. Zvanot uz šo tālruņa numuru, iedzīvotāji var iegūt vispārīgu informāciju par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu. Zvana laikā netiks sniegta informācija par konkrētiem atsavināmajiem īpašumiem - katru zemes īpašnieku, kura īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli.

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu. Tas būs saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām. Tajā pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās, pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu.

Līdz 2029.gadam tiks pilnībā izmantots Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2021.-2027.gada periodā, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru vakar uzklausīja valdība. Ziņojumā teikts, ka 2025.gadā uzrādīts būtisks progress Kohēzijas politikas ES fondu un Atveseļošanās finansējuma investīciju ieviešanā. Kopumā līdz augustam apstiprināti investīciju noteikumi par 3,6 miljardiem eiro jeb 85% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma.

Latvijā skolēnu ēdināšanas jautājumu koordinācijai veidos vienotu Skolēnu ēdināšanas padomi. Zemkopības ministrijā akcentē, ka padomes izveide nepieciešama, jo patlaban skolēnu ēdināšanas jautājumus, piemēram, par uztura normām, finansējumu un publiskajiem iepirkumiem, izskata vairāku ministriju iestādēs bez vienotas koordinācijas. Tāpēc šobrīd neveidojas komplekss skatījums uz skolēnu ēdināšanas nozīmīgumu un netiek izmantots vietējo ražotāju potenciāls bērnu veselības stiprināšanai un uztura paradumu veidošanai. Mērķis ir nodrošināt skolēnus ar primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem pagatavotu maltīti, kas iegādāta no vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņojis, ka alianse ļoti nopietni uztver incidentu, kurā traucēts Eiropas Komisijas prieksšēdētājas Urzulas fon der Leienas lidmašīnas GPS sistēmas signāls. Amatpersonas norāda, ka tas bijis Krievijas hibrīduzbrukums, tādēļ NATO strādā ik dienu, lai šādus uzbrukumus novērstu. Rute sacīja, ka aliansei vairāk jāstrādā pie šāda veida hibrīdu un kiberuzbrukumu novēršanas, bet Rietumvalstīm šie draudi jāuztver nopietnāk. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka šādiem šķietami nenozīmīgiem uzbrukumiem var būt lielas un tālejošas sekas.

Jau ziņots, ka incidents ar fon der Leienas lidmašīnu notika svētdien, kad viņa bija ceļā uz Bulgāriju. Tuvojoties lidostai, visā tās teritorijā pārstājis darboties GPS signāls, tādēļ vien pēc stundu ilgas riņķošanas pilots nosēdinājis lidmašīnu rokas vadības režīmā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Lietuva ir pārkāpusi Jehovas liecinieka tiesības, jo valsts nenodrošināja viņam iespēju obligātā militārā dienesta vietā iziet civilo dienestu. Lietuvai būs jāizmaksā Jehovas lieciniekam kompensācija 1000 eiro. Ēriks Rutkauskis, Jehovas liecinieks, 2015. gadā saņēma pavēsti par iesaukumu obligātajā dienestā. Tomēr Rutkauskis, paziņojot, ka militārais dienests iet pretrunā ar viņa reliģiskajiem uzskatiem, lūdza iestādēm ļaut viņam obligātā dienesta vietā iziet civilo dienestu. Militārās iestādes viņa lūgumu noraidīja. Arī Lietuvas tiesas atzina, ka Rutkauskim ir jāiziet militārais dienests. Pagājušajā nedēļā Eiropas cilvēktiesību tiesa nolēma, ka Lietuvas iestāžu lēmums noraidīt Rutkauska lūgumu ir pārkāpis Jehovas liecinieka tiesības.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils novada pašvaldības Lielajā zālē notiks nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde. Tā būs pirmā Memoranda padomes izbraukuma sēde. Parasti padome tiekas Rīgā, valdības ēkā. Sēdē plānots apskatīt jautājumus par pilsoniskās līdzdalības iespējām Jēkabpils novadā, sabiedrības iesaisti civilajā aizsardzībā un senioru līdzdalību. Pēc tam Jēkabpils Kopienu centrā notiks Memoranda padomes locekļu tikšanās ar Jēkabpils novada nevalstiskajām organizācijām par kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" prezentāciju par viedā reģiona stratēģiju, senioru līdzdalības jautājumiem, mazākumtautību biedrību attīstības jautājumiem, kā arī birokrātijas mazināšanas iespējām pašvaldību sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Memoranda padomi veido Valsts kancelejas, sešu ministriju, Ministru prezidentes biroja un astoņu nevalstisko organizāciju pārstāvji. 
 
Uzsākti ceļa remontdarbi Aizkrauklē, Dārza ielas posmā no Enerģētiķu ielas līdz jau pārbūvētajam ielas posmam. Remontdarbu laikā paredzamas satiksmes izmaiņas, tādēļ aicina autovadītājus sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm vai iespēju robežās mainīt izvēlēto maršrutu. Šobrīd tiek veikti darbi, kas neietekmē satiksmes kustību, taču satiksmes organizācija remontdarbu laikā var tikt mainīta. Lai nokļūtu Aizkrauklē, iedzīvotāji aicināti izmantot Torņu ielu vai Jaunceltnes ielu. Dārza ielu paredzēts izbūvēt 6,50 metru platumā ar 1,65 metrus platu velojoslu. Plānots atjaunot ielas segumu, izveidot lietus ūdens novadi, izbūvēt ietvi, apgaismojumu, nomainīt divas caurtekas, kā arī sakārtot Dzelzceļa ielas pieslēgumu Dārza ielai un esošās nobrauktuves un veikt apzaļumošanu.

Un vēl

Septembris atnācis ar krāšņu dabas parādību. Pēdējās naktīs redzēta sarkanā ziemeļblāzma. Par to ziņots no vairākām vietām Latvijā. Sarkanās ziemeļblāzmas – tik apjomīgas un tik košas – ir vērojamas reti. Polārblāzmas veidojas, kad uzlādētas solārā vēja daļiņas saduras ar molekulām Zemes atmosfēras augšējos slāņos, radot enerģiju gaismas veidā. Sarkanās ziemeļblāzmas ir daudz retākas nekā zaļās, un tās saistītas ar saules aktivitāti. Kā apgalvo zinātnieki, sarkanie kāvi veidojas, kad daļiņas mijiedarbojas ar skābekli 240 kilometru augstumā.

42% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pozīcijas nostiprināšanai pasaulē Eiropas Savienībai nākotnē būtu jākoncentrējas uz aizsardzību un drošību, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja. Tāpat 37% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata, ka būtiski ir koncentrēties uz konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību. Vēl 25% norāda, ka vajadzētu koncentrēties uz izglītību un pētniecību. Savukārt 24% respondentu domā, ka fokusam jābūt uz demogrāfiju, migrāciju un sabiedrības novecošanos. Pēc "Eirobarometra" aptaujas datiem lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju atbalsta projektu finansēšanu no ES kopējā budžeta, nevis atsevišķu valstu līdzekļiem. Vairums jeb 62% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Eiropas Parlamenta ietekmes palielināšanos.

Elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 73,9% - līdz 80,2 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumā ar 2024.gada augustu šogad augustā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 25% zemāka. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 72,9% salīdzinājumā ar jūliju un bija 80 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā cena samazinājās 2,1 reizi - līdz 77,26 eiro par megavatstundu. Cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, norisinājās elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbi, kā arī bija mazāka ūdens pieplūde hidroelektrostacijās.

Plānots noteikt administratīvo atbildību, ja bez biļetes sabiedriskajā transportā braucošs pasažieris biļešu kontroles laikā slēps vai neatklās savu identitāti, liecina Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas iesniegts saskaņošanai Tiesību aktu portālā. Izmaiņas paredz, ka par personas identitātes slēpšanu, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu piemēros naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām jeb 350 eiro. Savukārt par citas personas identitātes izmantošanu piemēros naudas sodu no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām jeb no 280 līdz 700 eiro. Patlaban par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā nav paredzēta administratīvā atbildība, un pasažierim par braukšanu bez biļetes ir jāmaksā līgumsods.

Polija izrādījusi vēlmi pievienoties pasaules ekonomiski lielāko valstu grupai jeb G20. Valsts premjerministrs Donalds Tusks vakar paziņoja, ka viņa valsts kopējais iekšzemes kopprodukts ir pārsniedzis vienu triljonu dolāru. Tas nozīmē, ka Polija atbilst tam, lai to varētu uzņemt pasaules ekonomiski ietekmīgāko valstu saimē.  ASV nākamgad būs šīs saimes prezidējošā dalībvalsts, tāpēc Varšava cer, ka Vašingtona atbalstīs Polijas pievienošanos šim ekskluzīvajam valstu blokam, kas veido vairāk nekā 80% no pasaules iekšzemes kopprodukta.

Pirmdien Hītrovas lidostā aizturēts īru rakstnieks Greiems Lainens, kas pazīstams kā populāro komēdijseriālu "Father Ted" (Tēvs Teds), "Black Books" (Bleka grāmatas) un "The IT Crowd" scenāriju līdzautors. Rakstnieka aizturēšana izsaukusi vairāku sabiedrībā labi pazīstamu personu, tajā skaitā rakstnieces Dž. K. Roulingas, sašutumu. Viņa norādījusi, ka Lielbritānija kļuvusi par totalitāru valsti. Lainens sociālās saziņas platformā "Substac" informējis, ka viņam tiek inkriminēti trīs šī gada aprīļa ieraksti vietnē "X", kuros viņš iebildis pret to vīriešu uzturēšanos īpaši sievietēm paredzētajās telpās, kas sevi identificē kā sievietes. Savas nopratināšanas laikā viņš policistiem paskaidrojis, ka šajā ierakstā ar joka starpniecību norādījis uz nopietnu problēmu un nekādā ziņā nav aicinājums uz vardarbību. Arī Toriju ēnu kabineta iekšlietu ministrs Kriss Filips Lainena aizturēšanu nosaucis par "galīgi nesamērīgu", īpaši ņemot vērā to, ka par veikalu, tālruņu un personīgo mantu zādzībām no automašīnām policija bieži neliekas ne zinis.

Turpinām ziņas

Zinību dienā ar Radio1 sazinājās Variešu iedzīvotāja un sacīja, ka vietējo sabiedrību ir šokējusi un satraukusi pēkšņa ziņa, ka no 1.septembra vairs nenotiks mācības Krustpils pamatskolas Variešu filiālē jeb kā vietējie sauc “Variešu skoliņā”. Turklāt informācija nākusi negaidīti, bez iepriekšēja brīdinājuma vai diskusijām. Piektdien, 29.augustā, pēdējā mēneša darba dienā apziņoti vecāki, lai pirmdien, 1.septembrī bērnus ved uz Krustpils pamatskolu pilsētā, jo Variešos turpmāk mācības nenotiks. Radio1 sazinājās ar skolas direktori Viju Stiebriņu, kas skaidroja, ka lēmums slēgt sākumskolas pamatizglītības programmu Variešu skoliņā pieņemts, jo ir zemā skolēnu skaita dēļ nav bijis iespējams nokomplektēt klases. Tikmēr pašvaldības amatpersonas, atzīstot faktu, ka skolēnu nepietiek, norāda uz savlaicīgu komunikācijas trūkumu ar vecākiem un pašvaldību. Savukārt vecāki, kas vēlas, lai bērni mācītos lauku skolā, pulcējās mītiņā, izveidojot video ar uzrunu sabiedrībai, izglītības ministrei un Valsts prezidentam. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Piektdien, 5. septembrī Rotko muzejs Daugavpilī atklās rudens izstāžu sezonu ar sešiem projektiem. Jaunajā sezonā būs skatāma gan starptautiskās keramikas konkursa "Martinsona balva" izstāde, gan vairāku pašmāju un ārzemju mākslinieku darbu ekspozīcijas, vēsta muzeja pārstāvji. Rudens vērienīgākais notikums Rotko muzejā ir starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde "Martinsona balva 2025". Rudens sezonā Rotko muzejā būs skatāmas vairākas izstādes - Sanitas Ābelītes - "Radījumi", izstāde "Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika", Sandras Strēles "Priekšvakars" un Uģa Auziņa - "Ekspromts". Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 5. septembra līdz 23. novembrim. 

Un vēl

Vasarīgi silts laiks Latvijā iespējams arī nākamajā nedēļā, prognozē sinoptiķi. Septembra ceturtajā diennaktī valsts austrumu daļā vietām līs, iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss, naktī un no rīta daudzviet Latvijā gaidāma migla. Gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem. Piektdien un sestdien termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz pat +27 grādiem, dažviet būs migla un lietus, iespējams arī pērkona negaiss. Visticamāk, svētdien un nākamnedēļ gaisa temperatūra kļūs par kādu grādu zemāka; vidējā temperatūra nākamnedēļ prognozēta trīs grādus virs normas. Salnas nav gaidāmas - gaisa temperatūra naktīs galvenokārt saglabāsies virs +10 grādiem. Ne tikai gaisa temperatūra, bet arī mitrums gaidāms lielāks nekā ierasts septembrī, tādēļ nezudīs lietus, pērkona negaisa un miglas varbūtība.