2025.gada 3. oktobris

Elza, Ilizana

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 30.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 30.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Stambulas konvencijas diskusiju karstumā Latviju izvērtēs starptautiski vardarbības pret sievieti izskaušanas eksperti; Daugavpilī telefonkrāpnieki no seniora izmāna 91 000 eiro; un Trešdien sāksies dzinējmedību sezona.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks nezaudēs ministra amatu, taču saņēmis uzdevumu skaidrot paveikto Stambulas konvencijas īstenošanā. Par to vakar pēcpusdienā vienojusies premjere Evika Siliņa sarunā ar Uzulnieku. Premjere uzdeva labklājības ministram valdības sēdē 7. oktobrī sniegt pārskatu par paveikto Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu vai tā saucamās Stambulas konvencijas ieviešanā, uzraudzībā, kā arī īstenotajiem pasākumiem Konvencijas īstenošanai.

No 3. līdz 7.novembrim Latvijā plānota Ekspertu grupas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē uzraudzības komitejas vizīte Latvijā. Ekspertu grupas pārstāvji tiksies ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, kā arī individuāli tiksies ar nevalstiskajām organizācijām un Tiesībsarga biroju. Ekspertu grupa sagatavo un publicē ziņojumus, kuros tiek izvērtēti tiesību akti un citi pasākumi, ko ES dalībvalstis īstenojušas, lai nodrošinātu Stambulas konvencijas noteikumu izpildi. 

Vakar  norisinājās Veselības ministrijas un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izlīgšanas komisijas sēde, kurā izskatīja arodbiedrības prasību par veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanu no 2026. gada 1. janvāra. Sēdes laikā abas puses pauda apņēmību turpināt sarunas. Veselības ministrija uzsvēra, ka mediķu atalgojuma jautājums ir daļa no plašākas veselības aprūpes reformas, kuras mērķis ir uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Nākamā izlīguma komisijas sēde plānota ceturtdien, 2. oktobrī.

Divas trešdaļas jauno poļu kara gadījumā savu valsti aizstāvēt neies. Lielākā daļa jauno poļu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzina, ka militāra apdraudējuma gadījumā nav gatavi aizstāvēt savu valsti. Secinājumi izriet no aptaujas, ko Polijas Tirgus un sociālo pētījumu institūts veica pēc “Radio ZET” pasūtījuma 2025. gada 13. un 14. septembrī. Pētījumā noskaidrots, ka 69% respondentu vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz jautājumu par vēlmi karot atbildēja negatīvi: 64% izvēlējās atbildi "drīzāk nē" un 5% "noteikti nē". Neviens aptaujātais jaunietis neatbildēja "noteikti jā", savukārt 13% izvēlējās "drīzāk jā", bet 18% nebija izlēmuši. Kopumā Polijas sabiedrības viedoklis dalījās uz pusēm. Gandrīz 45% pilsoņu paziņoja, ka ir gatavi aizstāvēt savu valsti, savukārt 49,1% atzina, ka brīvprātīgi karadarbībā nepiedalītos.

Hamburgā vakar divu pilsētas autobusu sadursmē ievainoti 20 cilvēki, to vidū arī bērni. Četri cilvēki guva smagus ievainojumus, bet 16 guva vieglus miesas bojājumus. Kopumā deviņi cilvēki tika nogādāti slimnīcās, to vidū četri bērni, kuri guva tikai vieglus ievainojumus, un grūtniece, kura tika nopietni ievainota. Pārējiem ievainotajiem medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas. Vietējie mediji Hamburgā ziņoja, ka sākumskolas klase atradās vienā no sabiedriskajiem autobusiem, un skolēni bija devušies uz zinātniski pētniecisko centru kā daļu no ekskursijas.

Turpinām ziņas

Nesen Daugavpilī telefonkrāpnieki no kāda seniora izmānījuši 91 tūkstoti eiro. Pēdējā mēneša laikā policijā reģistrēti vairāki krāpšanas gadījumi, kad iedzīvotāji saņēmuši zvanus no it kā komunālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, "Latvenergo", "Elektrum" vai "Sadales tīkla". Zvanītāji informē par nepieciešamību nomainīt skaitītājus, iztaujā par dzīvesvietu, personīgajiem datiem, tostarp prasa pases datus. Drīz pēc tam iedzīvotājs saņem otru zvanu - šoreiz it kā no policijas vai bankas darbinieka. Sarunas laikā tiek apgalvots, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem, un, lai pasargātu savus naudas līdzekļus, tie jānodod kurjeram, kurš atbrauks pakaļ. Nereti tiek vaicāts, vai mājās glabājas skaidra nauda, paziņots, ka tā esot jādeklarē, vai pat piedraudēts ar kratīšanu, ja persona nesadarbosies. Kad upuris piekrīt nodot naudu "drošībā", ierodas kurjers, paņem skaidro naudu un bankas kartes ar visiem piekļuves datiem un dodas prom. Tieši šādā veidā kāds 81 gadu vecs Daugavpils iedzīvotājs zaudēja ievērojamu naudas summu - 91 tūkstoti eiro.

Klimata un enerģētikas ministrija ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu turpina Azbesta atbalsta programmas īstenošanu. Latvijas Goda ģimenes tiek aicinātas līdz 10. oktobrim pieteikties bezmaksas atbalstam azbestu saturošā šīfera nodošanai, veicinot vides aizsardzību un drošāku dzīves telpu. No vienas mājsaimniecības var pieteikties viens atbalsta pretendents un nodot apglabāšanai ne mazāk kā 0,2 tonnas jeb aptuveni 10 šīfera loksnes un ne vairāk kā 3 tonnas jeb aptuveni 150 šīfera loksnes azbestu saturoša šīfera. Kopējais finansējuma apmērs atbalsta programmas īstenošanai ir 300 tūkstoši eiro. Lai pieteiktos atbalsta programmai, pretendentam jāaizpilda pieteikums Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā.

Un vēl

Trešdien, 1.oktobrī, sāksies dzinējmedību sezona, kuras laikā atļauts rīkot kolektīvās medības, kad dzinēji trokšņojot dzen medījumu pretim mednieku līnijai. Latvijas mežu dienestā atgādina, ka visus nomedītos dzīvniekus ir nepieciešams reģistrēt mobilajā lietotnē "Mednis". Tāpat medību dalībniekiem pirms katrām dzinējmedībām nepieciešams atkārtot medību drošības prasības. Vienlaikus mednieki aicināti izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā. Tā kā pameža lapojuma dēļ ir ierobežota redzamība, medniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem un jāatceras, ka mežā var atrasties ogotāji, sēņotāji un citi atpūtnieki. Dzinējmedības ir atļautas katru dienu no saullēkta līdz saulrietam. Dzinējmedību sezona ilgs līdz nākamā gada 31.martam.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: JV, ZZS un "Progresīvie" "drošības budžeta" vārdā solās turpināt strādāt vienotā koalīcijā; Jēkabpils novada dome pieņēmusi lēmumu nodot sabiedriskajai apspriešanai Jēkabpils novada izglītības attīstības stratēģiju; un Nedēļas nogalē arī Latvijā norisināsies Eiropas putnu vērošanas dienas.

"Jaunā vienotība" un "Progresīvie" ar Zaļo un zemnieku savienību ir pārrunājuši tās balsojumu Saeimā pret Stambulas konvenciju un visas trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu". Pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa izteicās, ka ir svarīgi, lai turpinātos darbs pie budžeta. Tāpat ir svarīgi, lai Saeimā tiktu izskatīti jautājumi, kas saistīti ar atbalstu lauksaimniekiem, investīcijām izglītībā un demogrāfijas uzlabošanā.

Vardarbības mazināšanas un novēršanas pasākumi izglītības iestādēs norit atbilstoši plānam, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija, koalīciju veidojošās Zaļo un zemnieku savienības pārmetumus saucot par nepamatotiem. Ministrija paziņojumā medijiem klāsta, ka pēdējā laikā īstenoti vairāki soļi, lai bērniem nodrošinātu drošu un atbalstošu mācību vidi, kā arī palīdzētu pedagogiem efektīvāk rīkoties sarežģītās situācijās izglītības iestādēs.Mācību saturā un audzināšanas darbā integrēts vardarbības jēdziens un ar to saistītas tēmas. Skolēni mācās atpazīt konfliktu cēloņus, risināt tos ar cieņpilnām metodēm, analizēt stereotipus cilvēku attiecībās, diskutēt par drošību un dzīvības vērtību, kā arī apgūst stresa vadības un pašregulācijas stratēģijas.

Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas sportistu tiesības piedalīties 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs vērtē kā "amorālu, cinisku un nepieņemamu". Latvija ir uzsākusi konsultācijas ar Latvijas Paralimpisko komiteju, sporta federācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu partnervalstīm, lai vienotos par kopīgu rīcību, aicinot šo lēmumu nekavējoties mainīt.  Dace Melbārde uzsver, ka tas ir ne tikai apvainojums ukraiņu tautai, bet arī kauna traips uz starptautiskās sporta kopienas sirdsapziņas. 

Krievija izmanto naftas tankkuģus, lai no tiem palaistu dronus NATO gaisa telpā. Tādēļ Krievijai būtu jāliedz piekļuve Baltijas jūrai. Tā vakar, uzrunājot Varšavas drošības forumu, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Par kuģu izmantošanu dronu palaišanai Zelenskis izteicās arī savā ikvakara uzrunā. Zelenskis aicināja ieviest papildu sankcijas Krievijas ēnu flotei, ņemot vērā dronu draudus. 

Igaunijā 13 futbola klubi aicinājuši Igaunijas Futbola federācijas valdi sasaukt ārkārtas kopsapulci, lai vienotos par aicinājumu no Eiropas Futbola asociāciju savienības izslēgt Krievijas Futbola savienību un apturēt maksājumus Krievijas klubiem. Bet Ukrainas klubiem nodrošināt maksājumus. Igaunija norāda, ka Krievijas agresijas ceturtajā gadā Eiropas futbola asociācija turpina finansēt Krievijas klubus, kamēr atbalsts vairākiem Ukrainas klubiem ir bloķēts - tas ir amorāli un netaisnīgi. Igaunijai tas ir fundamentāls vērtību jautājums, taču no Eiropas futbola asociācijas prezidenta dzirdēta tikai ļoti dīvaina nostāja un futbola asociācijas paskaidrojumi par to, kāpēc neko nevar darīt. Tas ir nepieņemami.

Turpinām ziņas

Vakar Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē apstiprināja Jēkabpils novada Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2026.–2029. gadam pirmo daļa. Savukārt, stratēģijas otrā daļa ir nodota publiskajai apspriešanai. Stratēģija ir vidēja termiņa attīstības dokuments, kas noteic, kā tuvākajos četros gados plānots attīstīt izglītības vidi Jēkabpils novadā.
Tās pirmajā daļā apkopots esošās situācijas izvērtējums – dati par izglītības iestādēm, skolēnu un pedagogu skaitu, pieejamajiem resursiem, kā arī aktuālajiem izaicinājumiem. Analīze parāda, ka lielākie izaicinājumi ir saistīti ar skolēnu skaita samazināšanos, jaunu pedagogu piesaisti, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu visos novada reģionos un nepieciešamību modernizēt mācību vidi.

Otrajā daļā iezīmēta nākotnes vīzija, attīstības prioritātes un konkrēti rīcības virzieni, kas paredzēti īstenošanai līdz 2029. gadam, lai stiprinātu un modernizētu izglītības vidi Jēkabpils novadā. Publiskā apspriešana notiks no 1. līdz 31. oktobrim. Šajā laikā ikvienam novada iedzīvotājam būs iespēja iepazīties ar stratēģiju un iesniegt savus priekšlikumus. Pēc tam priekšlikumus apkopos un deputāti vēlreiz skatīs stratēģijas otro daļu, lai to pilnveidotu.

Gada tumšais, drēgnais laiks ir vīrusu uzvaras gājiens, kad pieaug saslimstība ar dažādām slimībām. Vieni - šķaudot un klepojot - bez bažām dodas uz darbu, jo neaizdomājas, ka var aplipināt citus, un arī darba devējs uzskata, ka saaukstēšanās tāds nieks vien ir. Savukārt citos darba kolektīvos stingri liegts slimam nākt uz darbu. Kā ir pareizi? Mediķi uzsver, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra - 37,4 vai 37,5 un augstāk, jāpaliek mājās. Arī, ja ir lielas iesnas, nevajadzētu iet uz darbu. Bet ja nu galīgi nav iespējams palikt mājās, ja noteikti ir kas svarīgs darāms, tad jālieto maska, jo tā pasargās apkārtējos.  Ārsts neiesaka nodarboties ar pašārstēšanos, dzerot antibiotikas, jo pie parastas saaukstēšanās, tās nav nepieciešamas. Taču ja simptomu intensitāte pieaug, jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Un vēl

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina 4. un 5.oktobrī vērot gājputnu rudens migrāciju. Daudzviet Latvijā notiks tematiski pasākumi, arī putnu vērošana Kaņierī, putnu būru tīrīšanas talka Rēzeknē, pūču veidošanas darbnīca un putnu pastmarku kolekcijas apskate Cesvainē, digitālā putnu trase ar izlaušanās elementiem dabas izglītības centrā "Meža māja", putnu vērošana Pitragā, ainavu tūre Grīvu salā, putnu dienu pastaiga Lubāna mitrājā, putnu barotavu naglošana Krapes muižas parkā, parka putnu iepazīšana Turaidas muzejrezervātā, iepazīšanās ar Latvijas Universitātes Papes ornitoloģisko pētījumu centru un citi. Ikviens ir aicināts individuāli, ar draugiem vai ģimenēm ne tikai vērot gājputnu rudens migrāciju, bet arī ziņot par saviem novērojumiem portālā "Dabasdati.lv" līdz svētdienai, 5.oktobrim, pulksten trijiem dienā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Kopējie nodokļu parādi Latvijā septembra sākumā sarukuši līdz 838,17 miljoniem eiro; Palielinās bioloģiski apsaimniekotās teritorijas; un Iedzīvotājus aicina testēt "Latvija.gov.lv" mobilās lietotnes prototipu.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 838,17 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Tajā skaitā parādi valsts pamatbudžetam 1.septembrī bija 340,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,8 miljonus eiro, kas arī ir par 1,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 187,3 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,4%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 521,8 miljonus eiro.

Latvijas parasportists Aigars Apinis pirmdien Indijā notiekošajā pasaules čempionātā paravieglatlētikā izcīnīja uzvaru diska mešanas sacensībās. Apinis startēja F53 grupā un labākajā no sešiem mēģinājumiem disku raidīja 19,32 metrus tālu. Vēl četros mēģinājumos Latvijas parasportists pārsniedza 19 metru robežu, bet vienā mēģinājumā līdz 19 metriem pietrūka viens centimetrs.  Sudraba medaļu ar rezultātu 19,29 metri izcīnīja brazīlietis Andrē Roča, kuram tas bija vienīgais metiens tālāks par 19 metriem. Savukārt pie bronzas godalgas ar 18,09 metrus tālu raidījumu tika horvāts Velimirs Sandors. 

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, pieauga par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,9%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 9,4%, autodegvielas – pieauga par 0,4%. Augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,0%. Šogad augustā mazāk pirkta pārtika un kosmētika, vairāk – mājsaimniecības elektropreces.

ASV neiebilst tam, ka Ukraina veic triecienus dziļi Krievijas teritorijā, intervijā telekanālam "Fox News" sacīja ASV prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs. Pēc Kelloga teiktā, Krievijā neaizskaramu vietu nav. Žurnāliste Džekija Henriha vaicāja Kellogam, vai ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka Ukraina var veikt tāldarbības triecienus Krievijā, un vai tam ir prezidenta atļauja. Kellogs atbildēja, ka, spriežot pēc Trampa, viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa un valsts sekretāra Marko Rubio vārdiem, "atbilde ir "jā"". Viņš arī atgādināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tiekoties ar Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas gaitām, lūdza nodot Ukrainai tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Tomahawk", taču lēmums vēl nav pieņemts.

Visā Afganistānā atslēgts optiskais internets, ziņo Afganistānas mediji. Raidorganizācija "TOLOnews" ziņo, ka traucējumi ietekmē arī tās televīzijas un radio pārraides. Mediji vēsta, ka tuvākajās dienās interneta ātrums tiks samazināts no 4G uz 2G, un mobilo sakaru tīkli nav pieejami, ja zvana uz Afganistānu no ārvalstīm. Afganistānas Telekomunikāciju ministrija atteikusies medijiem komentēt optiskā interneta atslēgšanu. Talibu režīma pārvaldītajā Afganistānā interneta ierobežojumi bijuši arī agrāk, bet šī ir pirmā reize, kad optisko šķiedru tīkli slēgti visā valstī.

Turpinām ziņas

Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē vāc ziedojumus, lai varētu uzstādīt lielākās ērģeles Latgalē, kuras jau vairākus gadus glabājas izjauktā veidā. Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē ērģeles, kas atceļojušas no Bāzeles koncertzāles, jau vairākus gadus stāv izjauktā veidā kastēs. Tās izvietotas dievnamā gar sienām. Vecās "Stadtcasino Basel" mūzikas zāles ērģeles tika uzbūvētas 1971. gadā. Ērģeles ir lielas un smagas, sver aptuveni 10 tonnas. Tāpēc, lai tās varētu sākt izvietot, vispirms ir nepieciešams stiprināt balkona nesošās konstrukcijas. Dievnama vēsturiskās ērģeles zaudētas jau sen. Taču, lai dāvinājumu varētu pakot ārā no kastēm un dzirdēt skanam, ir nepieciešamas finanses. Kopējā summa šobrīd aprēķināta ap 200 tūkstošiem eiro. 
Ērģeļu uzstādīšanas projektā ir iesaistījušies mūziķi gan no Šveices, gan Latvijas. Tā kā finansējums ir liels, darbi nesokas tik ātri, kā vēlētos. 

Šobrīd Latvijā ir ap 4000 saimniecību un uzņēmumu, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Šādi apsaimniekotas teritorijas kļūst arvien plašākas. Lai to popularizētu, sestdien apmeklētājiem apskatei durvis vērs vairākas bioloģiskās zemnieku saimniecības. To, ka bioloģiskā saimniekošana vēršas plašumā, apliecina arī tas, ka šogad par 18 tūkstošiem hektāru ir pieaugušas platības, kurās saimnieko bioloģiskie zemnieki. Kopumā tie ir 324 tūkstoši hektāru. Par saimniecību apmeklējumu var interesēties Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

Un vēl

Iedzīvotājus aicina testēt valsts pārvaldes pakalpojumu portāla "Latvija.gov.lv" mobilās lietotnes prototipu. Jaunais risinājums ļaus iedzīvotājiem iepazīties ar lietotnes uzbūvi, izmēģināt galvenās funkcijas un sniegt atsauksmes, kas palīdzēs uzlabot "Latvija.gov.lv" lietotnes reālo versiju. Prototips ir pirmā, testējamā lietotnes versija, kurā iespējams klikšķināt, pārvietoties starp ekrāniem un izmēģināt galvenos soļus, līdzīgi kā reālā lietotnē.     Atsauksmes par prototipu iedzīvotāji varēs nosūtīt līdz 11.oktobrim. 
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Virkne NVO ceturtdien pie Saeimas protestēs pret izstāšanos no Stambulas konvencijas; Aizkraukliete Ilze Atardo iegūst Gada cilvēka titulu; un "Bior" veiks lašu populācijas atražošanas aktivitātes.

Virkne nevalstisko organizāciju ceturtdien pusdienlaikā pie Saeimas nama rīkos miermīlīgu protestu, aicinot deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nekavējoties noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai demonstrētu šo nostāju, protesta akcijā vienosies biedrība "Protests", centrs "Marta", krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", centrs "Dardedze, "Latvijas attīstībai" jaunatnes nodaļa "Jaunieši attīstībai", politiskās partijas "Vienotība" jaunatnes organizācija, kustība "Par!" jauniešu organizācija "Par Jauniešiem!", "Jaunie Eiropas Federālisti", lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka", kustība "Neons", biedrība "Active Rainbow", biedrība "Sievietei Paveicās", nodibinājums "Ilgtspējas fonds".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicina publiskā un privātā sektora institūcijas izmantot metodoloģiju, ar kuras palīdzību var novērtēt institūciju ieviesto iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā. KNAB novērojumi liecina, ka daudzas publiskas personas institūcijas iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas joprojām ievieš formāli, nenodrošinot to darbības efektivitātes novērtēšanu. Tāpēc KNAB kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju analizēja institūciju pašreizējās pieejas un ieguldījumu iekšējās kontroles sistēmu novērtēšanā Latvijā un izstrādāja īpašu metodoloģiju. 

No nākamā gada 1.janvāra plānots palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām. Līdz šim transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,5  līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir "Euro 0, I, II", nodevas dienas likme bija 15 eiro, nedēļas likme - 37 eiro, mēneša likme - 74 eiro, bet gada likme - 760 eiro. Savukārt turpmāk dienas likme šiem transportlīdzekļiem plānota 17 eiro apmērā, nedēļas likme - 43 eiro apmērā, mēneša likme - 87 eiro, bet gada likme - 870 eiro. Vienlaikus transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir "Euro VI un mazāk piesārņojošs", līdz šim dienas likme bija pieci eiro, bet nedēļas likme - 12 eiro, bet turpmāk dienas likme būs septiņi eiro, bet nedēļas likme - 18 eiro.

Zviedrijā uzkarst debates par to, vai valstij vajadzētu mēģināt izstrādāt savus kodolieročus, raksta “The Times”. Pastāvot kara draudiem un ģeopolitiskajai nestabilitātei Eiropā, Zviedrija apsver vai nu patstāvīgi, vai sadarbībā ar jaunajiem Eiropas NATO sabiedrotajiem izveidot savus kodolieročus. "The Times" norāda, ka 1956. un 1957. gadā Zviedrijas varas iestādes slepeni detonēja jaudīgas bumbas militārajā izmēģinājumu vietā Lapzemē, gatavojoties valsts kodolieroču programmai.Publikācijā norādīts, ka diskusija pagaidām joprojām ir spekulatīva, un nav pierādījumu, ka valdība nopietni domā par kodolgalviņu izstrādi.

Ir tikai viena profesija, kuru joprojām nav varējis automatizēt mākslīgais intelekts - pēc “Microsoft” dibinātāja Bila Geitsa teiktā, pat pēc simt gadiem vienam darbam joprojām būs nepieciešama cilvēka mijiedarbība. No visām profesijām Geitss izceļ vienu, kas, viņaprāt, vienmēr paliks unikāli cilvēciska un tā ir programmēšana. Mākslīgais intelekts var ģenerēt vienkāršu kodu vai labot kļūdas ātrāk nekā vairums no cilvēkiem, taču programmēšana ietver sarežģītu problēmu risināšanu, radošu lēmumu pieņemšanu un kaut kā pilnīgi jauna radīšanu - uzdevumus, kuriem nepieciešama intuīcija, loģika un iztēle. Šīs īpašības mākslīgais intelekts aizstāt nespēj.

Turpinām ziņas

Rīgā aizvadīts šī gada Latvijas diasporas forums, ko sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkoja biedrība “Latviesi. com”. Tā kulminācijā sveikta titula “Gada cilvēks Latvijas diasporā 2025” ieguvēja, kas šoreiz ir bijusī aizkraukliete Ilze Atardo.Apbalvojums Ilzei piešķirts par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību stiprināšanā ārpus dzimtenes. Viņa korī apvienojusi bērnus un jauniešus no deviņām Eiropas valstīm, vairāku mēnešu garumā vadījusi attālinātus un klātienes mēģinājumus, un sagatavojusi kolektīvu arī dalībai aizvadītajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ilze balvu saņēma klātienē pasākumā Rīgā, bet ikdienā dzīvo Itālijā.

Latvijā konstatēts šogad pirmais augsti patogēnās putnu gripas "H5N1" gadījums savvaļas putnu populācijā - mirušam gulbim, kurš atrasts dīķī Jaungulbenē. Pārtikas un veterinārajā dienestā uzsver, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Ņemot vērā gājputnu migrāciju un līdz ar to pieaugošos putnu gripas riskus, dienestā atgādina, ka biodrošības prasības ir obligātas visiem mājputnu turētājiem. Lai pasargātu mājputnus no inficēšanās, tie jātur, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar nosegtu ūdensnecaurlaidīgu jumtu un norobežotiem sāniem, novēršot savvaļas putnu un savvaļas ūdensputnu piekļuvi. Mājputnus var izlaist tādās ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni ir norobežoti, lai novērstu savvaļas putnu un savvaļas ūdensputnu piekļuvi.

Un vēl

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā vairākos posmos veiks lašu populācijas atražošanas aktivitātes. Pirmajā posmā plānots veikt lašu vaislas zivju zveju Latvijas upēs, kas iekļautas valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā, arī Gaujā, Daugavā un Ventā. Noķertās zivis īpašos konteineros paredzēts saudzīgi transportēt uz zivju audzētavām, kur tās tiks turētas piemērotos baseinos līdz sasniegs nārsta gatavību. Pēc apaugļošanas ikri tiks ievietoti īpašās inkubācijas kastēs, un pēc izšķilšanās tie tiks pārvietoti uz audzēšanas baseiniem. Vēlāk upēs papildinās zivju populāciju.

Atstājiet komentāru