Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 2.oktobrī

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests katru dienu steidzas pie vidēji astoņiem pacientiem ar sirdslēkmi vai aizdomām par to. Lai vairāk dzīvību tiktu glābtas un palīdzība būtu ātrāka un drošāka, parakstīts sadarbības memorands starp ātrās palīdzības dienestu, Latvijas Kardiologu biedrību un Metodiskās vadības institūciju kardioloģijas jomā, kuru īsteno Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Memoranda mērķis ir uzlabot pacientu ārstēšanas kvalitāti, nodrošināt efektīvāku un drošāku pacientu plūsmas koordināciju un attīstīt akūtas kardioloģiskās aprūpes sistēmu visā Latvijā.

Skolās no oktobra sāk piena un augļu izdali. Programmai šogad atvēlēts lielāks finansējums, un spēkā stājušās arī lielākas atbalsta likmes par piegādātajiem produktiem. Taču arī šo jomu ietekmē izaicinājumi lauksaimniecībā, jo, piemēram, augļkopji daudzviet ieguvuši krietni mazākas ražas nekā pērn. Zemnieki atzīst, ka programmai produkcijas pietiks. Atbalsta likmes programmā "Piens un augļi skolai" šoruden nedaudz palielinātas, aptuveni diviem centiem gan pienam, gan augļiem un dārzeņiem, lai lauksaimniekiem un piena pārstrādātājiem būtu lielāka interese skolēniem piegādāt vietējo produkciju. Šajā mācību gadā programmā kopumā pieteikušās un jāapgādā vairāk nekā tūkstoš skolas Latvijā. 

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā.  Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no mēneša sākuma interneta vietnēs lvborder.lv  un lvrobeza.lv. No 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā šķērsot Latvijas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka "dzīvajā" rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams. 

Gada inflācija eirozonā septembrī pieaugusi līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2% augustā, tādējādi reģistrēts pēdējos piecos mēnešos augstākais līmenis, liecina vakar publiskotais Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums. Turklāt gada inflācija eirozonā pārsniegusi Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% mērķrādītāja līmeni. Jaunākie dati liecina, ka vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2024.gada devīto mēnesi bijis pakalpojumu cenām, kas gada salīdzinājumā pieaugušas par 3,2% pēc 3,1% kāpuma augustā. Savukārt pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas sadārdzinājās par 3,2%.

Lietus mākoņus, kas no Atlantijas okeāna piegādā ūdeni lielākajai daļai Amazones lietusmežu, pētnieki sauc par lidojošajām upēm. To straume ir paredzama, jo gadsimtu laikā ar pāris dienu nobīdi vienmēr sākas un beidzas vienā laikā. Taču pārmērīgās mežu izciršanas dēļ šīs straumes draud katastrofāli samazināties, jo, pat ja lietus nolīs, izcirstajās teritorijās ūdens tūliņ aizplūdīs prom. Pētnieki brīdina – ja drīzumā nekas nemainīsies, Amazones lietus meži varētu neatgriezeniski pārmainīties. Pētījumā atklāts, ka šajās upēs dramatiski krities ūdens līmenis un tas nākotnē varētu radīt ļoti sausu apvidu. Pētnieki norāda, ka, šādi turpinoties, pavisam drīz Amazones mitrie meži varētu piedzīvot ekoloģisko sabrukumu un tādā gadījumā dienvidu teritorijas neatgriezeniski pārvērtīsies par savannām.

Turpinām ziņas

Latvijā vasaras kviešus pārtikas kvalitātē šogad ir izdevies nokult tikai Zemgalē un Vidzemē.  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā norāda, ka lietavu ietekmē šogad vasarājiem bija īsākas vārpas ar sīkiem graudiem. Septembra izskaņā veiktais ražības apkopojums liecina, ka zemākā vasaras kviešu ražība - 1,8 tonnas no hektāra - bija Latgalē, bet augstākā vasaras kviešu ražība - 4,8 tonnas no hektāra - bija Zemgalē. Tajā pašā laikā valstī vidēji šis rādītājs bija 3,4 tonnas no hektāra, kas ir līdzīgi, kā bija pērn. 

Piemēram, Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka skaidro, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ vasarājiem Latgalē šogad ir ļoti zemas ražas. Auzas, kuras lielākoties audzē lopkopji, sējot ar pasēju, nevarēja nokult un tās novāca skābbarībai, neiegūstot graudu ražu. Savukārt griķiem ir zems augums un lielākā daļā platību tos atstās zaļmēslojumam, jo nevarēs nokult. Viņa arī atzīmē, ka šogad praktiski nav kartupeļu ražas - tie sapuva vagās, kamēr smilšainākās augsnēs iegūti vien sīki bumbuļi. Savukārt zirņus lietusgāzes izsita no pākstīm, tie sagūla veldrē, kuru nav iespējams pacelt un ražu iegūt nevarēs.

Strauji pieaug viltotu svara samazināšanas zāļu reklamēšana un pārdošana tiešsaistē. Latvija Zāļu verifikācijas organizācija, atsaucoties uz Eiropas Zāļu aģentūras un Zāļu aģentūru vadītāju tīkla publiskajiem paziņojumiem, brīdina par pieaugošajiem draudiem, ko rada nelegālu zāļu reklamēšana un pārdošana tiešsaistē visā Eiropas Savienībā. Pēdējos mēnešos strauji pieaudzis nelegālo zāļu skaits, kas tiek tirgotas kā GLP-1 tipa zāles. Šie produkti, kas bieži tiek pārdoti caur krāpnieciskām tīmekļvietnēm un reklamēti sociālajos medijos, nav apstiprināti un neatbilst nepieciešamajiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Cilvēki, kas lieto šos produktus, ir pakļauti ļoti augstam negaidītu un smagu veselības problēmu riskam.

Un vēl

Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta privātmāju īpašniekiem, kuriem ar SIA “Aizkraukles KUK” ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu, no oktobra ir iespēja bez maksas saņemt “Big bag” maisu savākto zaļo atkritumu uzkrāšanai savā īpašuma adresē. Iedzīvotāji aicināti izmantot šo pakalpojumu un nededzināt lapas un citus bioloģiskos atkritumus savos īpašumos. Maisā drīkst ievietot koku un krūmu lapas, nopļautu zāli, sīkus zarus un grieztus ziedus. Pieteikties pakalpojumam var SIA “Aizkraukles KUK”.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina valdību cieņpilni risināt domstarpības un koncentrēties uz 2026.gada valsts budžetu, kā arī mudina Saeimu atbildīgi un konsekventi izvērtēt Stambulas konvencijas denonsēšanas ieceri. Valsts prioritātes ir drošība un aizsardzība, demogrāfija, kā arī izglītība un konkurētspēja. Valsts prezidents sagaida atbildīgu un nosvērtu valdību vadošo partiju rīcību šo jautājumu risināšanā. Rinkēvičs nākamnedēļ, 8.oktobrī, pārrunās situāciju valdībā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Savukārt, runājot par Stambulas konvencijas denonsēšanas ieceri, valsts prezidents norāda, ka Saeimai parlamentārā valstī ir tiesības izvērtēt jebkuru starptautisku līgumu vai konvenciju. Prezidenta ieskatā Stambulas konvencija ir viens no instrumentiem, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Latvijā elektroenerģijas patēriņš līdz 2035.gadam pieaugs par vismaz 10%, sasniedzot 7 tūkstoši 646 gigavatstundas, bet optimistiskajā scenārijā pieaugums varētu būt arī par 29%. AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis norāda, ka Latvijas elektroenerģijas ražošanai un patēriņam ir potenciāls augt, ienākot tirgū būtiskam atjaunojamās elektroenerģijas daudzumam un palielinoties patēriņam transportā, siltumapgādē un rūpniecībā, bet pēc 2030.gada - arī ienākot dažādām "Power-to-X", īpaši ūdeņraža, ražošanas tehnoloģijām. Pēc viņa teiktā, lai tam sagatavotos, ir jāturpina investēt 330 un 110 kilovoltu pārvades tīkla pastiprināšanā.

Dabas aizsardzības pārvalde lašveidīgo zivju nārsta laikā veiks pastiprinātas kontroles. Sākoties lašu, taimiņu, foreļu un sīgu nārstam Latvijas upēs. Dabas pārvalde atgādina, ka no oktobra makšķerēšana lašupēs ir aizliegta. Lai novērstu pārkāpumus, DAP valsts vides inspektori gan dienas, gan nakts laikā pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās esošo lašupju nārsta vietas. Par nelikumīgu lašveidīgo zivju ieguvi šajā periodā paredzēta kriminālatbildība, kā arī zaudējumu atlīdzība - 715 eiro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamo zivi. Latvijā lašveidīgās zivis sastopamas Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Liela daļa no tām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ASV pirmo reizi kopš 2018. gada nav izdevies izvairīties no valdības darba apturēšanas, jo Senātā naktī uz trešdienu nav pieņemts likums par pagaidu finansējumu uz septiņām nedēļām, lai likumdevēji varētu pabeigt darbu pie ikgadējā budžeta. Britu raidsabiedrība BBC aplēsusi, ka aptuveni 40% federālo darbinieku jeb aptuveni 800 tūkstoši cilvēku tiks nosūtīti bezalgas atvaļinājumā. Iepriekšējo reizi valdības darbs tika apturēts Trampa pirmās prezidentūras laikā 2018. gadā, un iestādes atsāka strādāt tikai pēc 35 dienām. Darbu gan turpinās tikai kritiski svarīgās struktūras. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sonedēļ pauda viedokli, ka neuzskata Ukrainu par suverēnu valsti. Viņš valdības mājaslapā norādīja, ka Ukraina nav neatkarīga un suverēna valsts, jo to finansē Rietumi. Orbāns paziņoja, ka Ukraina nevar uzvesties tā, it kā tā būtu suverēna valsts, jo ir zaudējusi piekto daļu savas teritorijas karā ar krieviem, krievi viņiem to atņēma. Pēc Orbāna domām, tas pieliek punktu suverenitātei. Viņš uzskata, ja Rietumi nolemtu pārstāt dot naudu Ukrainai, tad tā pārstātu eksistēt.  Tajā pašā laikā pati Ungārija saņem no Eiropas Savienības vairāk naudas subsīdiju veidā, nekā iemaksā ES budžetā. Vienlaikus Ungārija gandrīz visu patērēto naftu un gāzi iepērk no Krievijas, tādējādi faktiski finansējot Maskavas kara mašīnu.

Turpinām ziņas

Patlaban Valsts drošības dienests ir izsniedzis 30 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, un līdz šim nav pieņemts neviens lēmums par atteikumu. Visām izvērtētajām personām speciālās atļaujas izsniegtas uz pieciem gadiem. Pārējo pretendentu atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu dienests turpina. Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir plašs izvērtējamās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.

Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada domes vadību un pašvaldības priekšsēdētājam Raivim Ragainim, kā arī viņa vietniekiem Aijai Veterei, Aivaram Vanagam un Kārlim Staram jautāja vai viņi ir saņēmusi pielaidi speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Visi trīs atbildēja noliedzoši, norādot, ka pieprasījumi ir iesniegti paredzētajos termiņos un tiekot gaidīta atbilde. Aivars Vanags piebilda, ka viņam drošības dienests ir lūdzis iesniegt papildus informāciju dažos jautājumos un tas esot izdarīts. Līdz ar to Jēkabpils novada domes vadībai speciālo atļauju izsniegšana pielaidei valsts noslēpumam vēl ir izskatīšanas procesā.

Un vēl

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs sācis zīļu vākšanas akciju "Zoozīļuks", kurā aicina skolēnus un bērnudārzniekus lasīt ozolzīles, kas nepieciešamas Tropu mājas kukaiņiem.
Zīles varēs nogādāt Rīgas zoodārzā no 10. līdz 12.oktobrim. Lai piedalītos akcijā, nav noteikts minimālais zīļu daudzums, taču ieteicamais daudzums ir 30 kilogrami no vienas klases. Zīļu kvalitāte ir svarīga, jo tās paredzēts audzēt. Tām jābūt veselām, tīrām, sausām un bez piemaisījumiem - lapām, augsnes, kastaņiem u.c. Pēc tam ar izaugušajiem zaļumiem varēs mieloties Tropu mājas kukaiņi - zarkukaiņi, lapkukaiņi, sienāži un siseņi.

Slimību profilakses un kontroles centrs šonedēļ Latvijā sāk ikgadējo gripas un akūtu elpceļu infekciju monitoringu, kas turpināsies līdz nākamā gada pavasarim, kad šo infekciju izplatība būs samazinājusies. Monitorings tiek veikts, lai savlaicīgi noteiktu epidēmijas sākumu, sekotu slimību izplatības intensitātei un tendencēm dažādās vecuma grupās. Monitoringā tiek uzraudzītas vairākas infekciju slimības, arī gripa, Covid-19, citas akūtas elpceļu infekcijas, pneimonijas, kā arī smagas akūtas respiratoras infekcijas stacionāros. Šajā sezonā monitoringā iesaistītas 45 ģimenes ārstu prakses desmit latvijas pilsētās, arī Jēkabpilī.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti vakar konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu pašvaldību izpilddirektoriem. Šādu priekšlikumu Saeimas komisijai ir iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība, aicinot veikt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Priekšlikums paredz papildināt likuma 17. pantu, nosakot, ka pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, atstājot amatu sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka nav pagarināts pilnvaru termiņš vai piedāvāts cits amats pašvaldības administrācijā, tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā.

Somijas pilsētā Tamperē no 22. līdz 26.oktobrim notiks pasaules mūzikas forums "Womex", kurā valsti pārstāvēs Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Plānots, ka forumā Latvija veidos sadarbību ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm, veidojot kopīgu tikšanās telpu un platformu kopīgām aktivitātēm. Forumā būs reģionālā skatuve "Nordic Connections", kurā uzstāsies Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieki.  "Womex" žūrijas izvēlēta grupa no Latvijas šai skatuvei ir "The Baltic Sisters". Grupā ir apvienojušās Latvijas dziedātājas Liene Skrebinska un Vineta Romāne, kā arī Mariona Selgalla no Igaunijas un Laurita Peleniūte no Lietuvas. "The Baltic Sisters" repertuārā ir daudzbalsīgas tautasdziesmas grupas aranžējumā, kuras šogad izdotas debijas albumā "Vārti".

Francijas varas iestādes veic izmeklēšanu saistībā ar kuģi, kas saistīts ar Krievijas ēnu floti, un tas šogad jau ticis aizturēts arī Baltijas jūrā. Zem Beninas karoga kuģojošais naftas tankkuģis “Boracay” iekļauts Lielbritānijas un Eiropas Savienības pret Krieviju vērsto sankciju sarakstā. Iepriekš tas izmantoja vārdu “Kiwala” un 11.aprīlī to aizturēja Igaunijas varas iestādes. Saskaņā ar kuģu satiksmes uzraudžibas tīmekļvietnes “MarineTraffic” datiem, kuģis 20.septembrī atstājis Primorskas ostu Krievijā, un no Baltijas jūras caur Dāņu šaurumiem devās uz Ziemeļjūru, un tālāk uz Lamaša šaurumu. Izskanējuši pieņēmumi, ka kuģis atradies Dāņu šaurumos laikā, kad varēja kalpot kā palaišanas vieta lidrobotiem, kas izraisīja gaisa satiksmes apturēšanu vairākās Dānijas lidostās.
 
Rumānijas ārlietu ministre Oana Toiju sacījusi, ka valsts cer kopā ar Ukrainu ātri uzsākt aizsardzības lidrobotu ražošanu pašu vajadzībām, kā arī lai nodrošinātu ar tiem Eiropas Savienību un NATO, raksta ziņu aģentūra Reuters. Toiju “Reuters” pavēstīja, ka sarunas par kopīgu lidrobotu ražosanu uzsāktas vēl pirms Krievijas veiktajiem NATO gaisa telpas robežas pārkāpumiem. Viņa sacīja, ka uzskata – NATO austrumu flangam ir jābūt labāk pasargātam, īpaši runājot par pretgaisa aizsardzību. Tāpēc Rumānija veido sadarbību ar Ukrainu, lai varētu uzsākt aizsardzības lidorbotu ražošanu. 

Turpinām ziņas

Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 9, plānots veidot jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumā.  Laukumu veidos SIA "Aizkraukles KUK", kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles pilsētā un Aizkraukles pagastā. Tuvākie lielākie šķiroto atkritumu laukumi iedzīvotājiem pašlaik ir pieejami Koknesē un Skrīveros, tos apsaimnieko SIA "Ķilupe". Paredzēts izbūvēt ūdensnecaurlaidīgu asfaltbetona segumu 805 kvadrātmetru platībā, laukumu norobežot ar metāla žogu, izveidot iebrauktuvi un izbrauktuvi, ierīkot apgaismojumu, paredzot septiņus apgaismes stabus ar LED gaismekļiem. Gadā plānots savākt līdz 480 tonnām šķiroto. Laukuma būvi varētu pabeigt 2026.gada pavasara beigās vai vasaras sākumā. 

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte oktobrī izsolīs piecus tai piederošus īpašumus, lai mazinātu tēriņus un iegūto naudu ieguldītu attīstībā. Lielāko interesi izpelnījies Skrīveru pagastā esošais bijušā Zemkopības zinātniskā institūta ēku komplekss. Vēsturiski nozīmīgā, nepilnus četrus tūkstošus kvadrātmetru lielā celtne, kas vairāk nekā pusgadsimtu kalpojusi lauksaimniecības pētniecībai, tiek piedāvāta par sākuma cenu – 38 tūkstoši eiro. Izsole notiks elektroniski 23. Oktobrī. Līdz šim Par ēkas iegādi interesējušies divi komersanti, bet, vai izsolē dalību apstiprinās, nav zināms.

Un vēl

Sestdien, 4.oktobrī, no Salaspilī, Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā svinēs Ražas svētkus. No 4.oktobra līdz 10.oktobrim vides izglītības centra "Botania" telpās būs apskatāma kartupeļu izstāde. Tajā būs izstādītas labākās Latvijā izveidotās kartupeļu šķirnes no Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļos. Kartupeļus varēs ne tikai apskatīt, bet arī uzzināt šķirņu agrīnumu, gatavošanas tipu, izturību pret slimībām un citas lietas. Institūts piedāvās arī nelielu ieskatu, kā tiek veikta jaunu kartupeļu šķirņu veidošana.Savukārt Latvijas Mikologu biedrība 4.oktobrī aicina apmeklēt rudens sēņu izstādi un izglītojošas lekcijas par sēnēm. Izstādē būs svaigi, tuvākajā apkārtnē ievākti sēņu paraugi. Visu dienu apmeklētājiem būs pieejamas sēņu papīra un sēņu tintes darbnīcas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar, tiekoties ar Mākslīgā intelekta centra direktori Natāliju Čerņecku, uzsvēra centra nozīmi valsts drošības stiprināšanā, mākslīgā intelekta biznesa ideju attīstībā un izglītības kvalitātes veicināšanā. Tikšanās laikā Valsts prezidents apsveica Čerņecku ar stāšanos amatā. Puses pārrunāja centra direktores redzējumu par centra mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Rinkēvičs norādīja, ka mākslīgā intelekta centram jādod pienesums drošības jomā, stiprinot spēju atpazīt un novērst dziļviltojumu izmantošanu informatīvajā telpā, it īpaši gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā. 

Iekšējās drošības birojs  rosina kriminālvajāšanu pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku par šaujamieroča glabāšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, kā rezultātā gāja bojā divi nepilngadīgie. Kriminālvajāšana rosināta arī par šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez atļaujas. Negadījums notika februārī kādā dzīvoklī Pļavniekos, kur gāja bojā divi 12 gadus veci zēni. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēts, ka šāda rīcība ir cēloniskā sakarā ar divu mazgadīgu bērnu nāves iestāšanos. Šis negadījums ir kā skaļš trauksmes zvans ikvienam ieroča turētājam – drošības prasību ignorēšana var novest pie traģiskiem un neatgriezeniskiem nelaimes gadījumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki no propolisa iegūst plānu membrānu, ko var plaši pielietot medicīnas vajadzībām. Tehnoloģija ir viegli pielāgojama rūpnieciskām iekārtām, turklāt radītie materiāli ir ēdami, ērti dozējami un piemēroti lietošanai uz brūcēm. Trīs gadu ilgā projektā izstrādāto tehnoloģiju arī iegādājies kāds uzņēmums, kas to plāno izmantot kosmētikas un medicīnas jomās. Latvijas bišu saražotā brūnā propolisa un Brazīlijā ievāktā zaļā propolisa sastāvā ir īpaši daudz flavonoīdu, kas ir vielas ar antibakteriālu iedarbību. Patlaban propoliss jeb bišu līme ir plaši lietota tautas medicīnā, bet pētnieki šo materiālu pārveidojuši šķidrā struktūrā, lai ar īpašu elektrovērpšanas metodi veidotu ko līdzīgu audumam.  Propolisa lietojums antibakteriālu un pretvīrusu materiālu izstrādē ir īpaši nozīmīgs, jo tas neveicina baktēriju rezistenci pret antibiotikām, bet vienlaikus nodrošina augstu iedarbību. 

Polija pagarina pagaidu robežkontroli uz robežas ar Lietuvu un Vāciju līdz nākamā gada 4. aprīlim. Sākotnēji kontroles režīmu bija plānots atcelt 4. oktobrī. Polijasaizsardzības ministrija uzsver, ka  robežsargu svarīgākais uzdevums joprojām ir gādāt, lai robeža ar Baltkrieviju būtu droša, un aizsargāt to no migrācijas spiediena. 

Arī mūsu valsts mājsaimniecībās stabilu vietu ieņēmuši ērtie un praktiskie papīra dvieļi. Tomēr ASV dabas draugi ceļ trauksmi, ka šī saimniecībā noderīgā lieta veicina mežu izciršanu un var radīt draudus videi.  Aprēķināts, ka papīru dvieļu ražošana ir daļēji atbildīga par vairāk nekā 4 tūkstoši kvadrātkilometru plašu boreālo jeb skujkoku mežu iznīcināšanu. Tie absorbē oglekli un palīdz palēnināt klimata izmaiņas.  Eksperti arī norāda, ka baltos papīra izstrādājumus bieži balina ar toksiskām ķīmiskām vielām, kas var nonākt vidē. Tāpēc dabas draugi aicina iespēju robežās izvēlēties īpaši "zaļi" marķētos, brūnos nebalinātos vai no otrreiz pārstrādātām izejvielām izgatavotus dvieļus. 

Turpinām ziņas

Piektdien, 3.oktobrī, militārajā poligonā "Sēlija" norisināsies Latvijā ražotu pārtvērējdronu demonstrācijas pasākums, kuru organizē Autonomo sistēmu kompetences centrs sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs un centra eksperti, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kā arī Latvijas dronu ražotāju uzņēmumi. Pasākumā dronu pārtvērējdronus demonstrēs divi uzņēmumi - "Belss" un "Origin robotics". Pasākumā būs iespēja vērot dažādu pārtveršanas operāciju tiešraides demonstrācijas, sākot ar autonomiem lidojumu manevriem un beidzot ar reāllaika sadursmju scenārijiem. Autonomo sistēmu kompetences centra ekspertu komanda sniegs plašākus skaidrojumus par dronu tehnoloģijām un atbildēs uz jautājumiem.

No 18. oktobra līdz 23. novembrim Pļaviņu apvienībā Vesetas karjera apkārtnē notiks Zemessardzes organizētas militārās mācības. Mācību laikā, posmā nopulksten 8.30 līdz desmitiem vakarā, plānota kaujas šaušana,  kas var radīt īslaicīgus trokšņus. Autotransports pārvietosies pa koplietošanas ceļiem. Iedzīvotāji aicināti izturēties ar sapratni pret militārajām aktivitātēm, tas viss vērsts uz kopējo valsts aizsardzības spēju pilnveidošanu un stiprināšanu.

Un vēl

Īstenojot “vienas pieturas aģentūras” principu, 1. oktobrī Līvānu novadā atklāti divi jauni Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Turpmāk iedzīvotāji valsts un pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt: Turku pagasta bibliotēkā, Saieta namā “Turki” un Sutru pagasta bibliotēkā, Uzvaras ielā 5. Centri nodrošinās iespēju iedzīvotājiem patstāvīgi vai ar speciālista palīdzību pieteikt visus valsts pārvaldes portālā latvija.gov.lv pieejamos e-pakalpojumus. Tāpat atsevišķus pakalpojumus varēs pieteikt papīra formā vai ar pilnvarotā e-pakalpojuma palīdzību. Centri būs būtisks atbalsts tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība digitālo pakalpojumu izmantošanā, kā arī konsultācijas par piemērotāko valsts pakalpojumu izvēli.