Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 3.oktobrī

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai arī pēc otrās izlīgšanas komisijas sēdes ar Veselības ministriju nav izdevies panākt vienošanos par darba samaksas palielināšanu. Arodbiedrība pieprasa no 2026.gada 1.janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, - par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro. Kā norādīja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, turpmākas "izlīgšanas" sarunas ar veselības ministriju vairs nav plānotas. Nākamā arodbiedrības padomes sēde, kurā spriedīs par turpmāko rīcību, paredzēta 21.oktobrī.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā palielinājies trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū. Centrālajā statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā no visiem jaundzimušajiem 39,9% bija pirmdzimtie, kamēr 2014.gadā tādi bija 44,2%. Vienlaikus 35,5% pērn bija otrie bērni, 16,4% bija trešie bērni, savukārt 8,2% bija ceturtie un vairāk. Statistikas pārvalde atzīme, ka Latgales, Zemgales un Rīgas reģionā vērojams lielākais trešo, ceturto un vairāk bērnu pēc dzimšanas secības skaits. Attiecīgi trešie bērni visvairāk piedzimuši Latgalē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Savukārt lielākais otro bērnu īpatsvars bija Vidzemes un Kurzemes reģionos.

Saeimas deputāti vakar galīgajā lasījumā pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kas atvieglos Baltija aizsardzības līnijas izveidi. Likums paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai. Likums attieksies uz operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā Baltijas Aizsardzības līnijas izveidei un ārējās sauszemes robežas stiprināšanai. Eiropas Savienības un NATO valstu kopējais robežas garums ar agresorvalstīm ir 2 tūkstoši 866 kilometri. No tiem 457 kilometri ir Latvijas austrumu pierobeža. Likums paredz īpašu kārtību darbībām ar nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas, kurās būs nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. 

Eiropas Savienība pārskata savu sankciju stratēģiju pret Krieviju - tā gatavojas nevis pakāpeniski palielināt spiedienu, bet gan ieviest krietni stingrākus ierobežojumus, pēc ES līderu neoficiālā samita Kopenhāgenā pavēstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Jaunā pakete ir saskaņota ar ASV un tiks pieņemta tuvākajā laikā. Galveno pasākumu vidū ir Krievijas naftas cenu griestu pazemināšana, maksājumu sistēmas "Mir" ierobežojumi, vairāku rūdu, metālu, ķīmisko vielu un sāļu eksporta aizliegums, sankcijas pret 45 Krievijas un ārvalstu uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krievijas militāro sektoru.

ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus raķešu triecienu veikšanai pa enerģētikas objektiem dziļi Krievijas teritorijā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Laikraksta sarunbiedri sacīja, ka prezidents Donalds Tramps nesen devis ASV izlūkdienestam atļauju nodot šos datus. Turklāt, pēc viņu teiktā, ASV lūdz arī citas NATO valstis darīt to pašu.

Turpinām ziņas

Kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina sava klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas. Latvijas Bankas 2024.gadā izstrādātie un apstiprinātie "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Kā skaidroja Latvijas Bankā, atbilstoši tās veiktajam sākotnējam ietekmes novērtējumam kredītiestādēm būs jāstiprina sava klātbūtne jeb jānodrošina jaunu pastāvīgo vai alternatīvo klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu izveide arī Madonas, Preiļu un Līvānu  pašvaldību administratīvajos centros. 

Apkopoti SIA “Jēkabpils autobusu parks” organizētās aptaujas rezultāti. Kopumā aizpildītas 236 anketas. Salīdzinot ar 2023.gada nogalē veikto aptauju, kad anketas bija aizpildījis 200 respondenti, šogad ir novērojama lielāka iedzīvotāju aktivitāte. Visvairāk respondentu Jēkabpils autobusu parka pakalpojumus saņem katru dienu - 106 jeb  44,9%, otrā plašāk pārstāvētā grupa aptaujāto bija tie, kas pakalpojumu izmanto vismaz vienu reizi nedēļā – 66 jeb 28%. No respondentu kopskaita visvairāk ir sievietes - 183 jeb 77.54% un  vīrieši - 53 jeb 22.46%. Plašāk par aptaujas rezultātiem lasiet portālā Radio1.

Un vēl

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,7 grādi jeb 2,4 grādi virs normas. Tādējādi šā gada septembris kļuvis par ceturto siltāko novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada. Vissiltākais septembris bija pērn, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16,1 grādu. Otrajā vietā ierindojas 2023.gada septembris, bet trešais siltākais rudens sākuma mēnesis piedzīvots 1934.gadā. Augstākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija +28,2 grādi 6.septembrī Rūjienā, savukārt lielākā salna bija -1,8 grādi 29.septembrī Zosēnos. Līdz 22.septembrim gaisa temperatūra katru dienu bija virs normas, tika pārspēti astoņi siltuma rekordi, turpretī mēneša pēdējās diennaktis bija vēsākas nekā ierasts. Vidējais nokrišņu daudzums septembrī bija 44,7 milimetri jeb 73% no normas. Vairākās novērojumu stacijās – tajā skaitā Līvānu novada Sīļos - septembris bija ekstremāli sauss. Stiprākās vēja brāzmas - 25,1 metrs sekundē - tika novērotas 16.septembrī Liepājas ostā.

Saeimas deputātu vair¬ākums vakar noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp "Jauno vienotību", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību. Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada drošības budžetu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir nolēmis apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" sniegtos pakalpojumus. Šāds lēmums sekojis pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga aicinājuma vērtēt uzņēmuma darbību, kas savukārt sekoja divu 2012.gadā dzimušu meiteņu nāvei, ar "Ride Mobility" aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā. Kleinbergs skaidroja, ka lielākās iebildes ir pret to, ka "Ride Mobility" savus braucamrīkus agresīvi klasificē kā pašgājējvelosipēdus, nevis elektriskos mopēdus. Uzņēmuma braucamrīkiem ir piemontēti pedāļi, kurus gan braucēji faktiski nelieto, bet tas ļāvis aparātus klasificēt kā pašgājējvelosipēdus, kas samazina prasības to izmantošanai. Ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērni tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību.

Jau ziņots, ka Rīgā, pie Imantas dzelzceļa stacijas, pakļūstot zem vilciena, trešdien gāja bojā divas 13 gadīgas meitenes. Viņas zaudējušas dzīvību pēc tam, kad viņu vadīto nomas elektroskūteri aizķēra vilciens.

Klimata un enerģētikas ministrija plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam. Vakar ministrija atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem neformālajā samitā Kopenhāgenā neizdevās panākt progresu sarunās par Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai, vēsta laikraksts "Financial Times". Beļģija pieprasīja, lai riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm un lai tiktu nodrošināta tiesiskā aizsardzība Maskavas prasību gadījumā. Arī Francija un Luksemburga pauda bažas par juridiskajām sekām. Pārējie līderi kopumā piekrita līdzekļu izmantošanas principam, bet uzdeva Eiropas Komisijai izstrādāt plāna juridiskās un finansiālās detaļas. Saskaņā ar "Financial Times" ziņoto lielā darba apjoma dēļ maz ticams, ka priekšlikums būs gatavs līdz nākamajam samitam, kas pēc trim nedēļām plānots Briselē.

Starp Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti pirms divām nedēļām izcēlies strīds par to, vai Igaunijai vajadzēja sasaukt alianses konsultācijas pēc Krievijas kara lidmašīnu veiktā Igaunijas gaisa telpas pārkāpuma 19. septembrī, atsaucoties uz vairākiem avotiem,  vēsta ASV telekanāls "Fox News". 
Šādas konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu jau bija notikušas pēc Krievijas kaujas dronu ielidošanas Polijas gaisa telpā naktī uz 10. septembri. Rute esot apšaubījis Igaunijas lēmumu, norādot, ka pārāk bieža 4. panta piemērošana vājinātu NATO, "Fox News" sacīja trīs Eiropas amatpersonas. 4. pants visā NATO vēsturē ir piemērots tikai deviņas reizes. 

Turpinām ziņas

Cirīša ezera dabas parkā plānots iekļaut arī Kazimirovkas ezeru ar tam piegulošajiem mitrājiem. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi Cirīša ezera dabas parka dabas aizsardzības plānu līdz 2037.gadam. Cirīša ezera dabas parks dibināts, lai aizsargātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu ar tās dabas vērtībām. Tas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, aizņem tūkstoš 275 hektārus un ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Tā teritorijā sastopami vērtīgi biotopi. Parkā mīt vairākas īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, Lēzela lipare, zaļā divzobe, akmeņgrauzis, ūdrs, dīķu naktssikspārnis, grieze, brūnā čakste un melnā dzilna.

Lietošanai pieejamas Aizkraukles novada novada tematiskās kartes. Pašvaldībā turpinās darbs jaunā novada teritorijas plānojuma izstrādē. Tā ietvaros ir izveidotas arī 17 tematiskās kartes, kas atspoguļo dažādu informāciju par novada teritoriju. Tā kā līdz šim šādas kartes nav gatavotas, pašvaldība aicina iedzīvotājus ar tām iepazīties un vajadzības gadījumā izmantot savu projektu un citu darbu izstrādē. Kartes pieejamas pašvaldības tīmekļvietnē un ir lejupielādējamas. Patlaban  ar iedzīvotāju padomēm pašvaldība pārrunā teritorijas plānojuma risinājumus, uz šīm sanāksmēm aicinot arī ikvienu interesentu, un nepieciešamības gadījumā risinājumi tiek mainīti vai precizēti. Arī par sanāksmēm informācija pieejama pašvaldības tīmekļa vietnē.  

Un vēl

Rīt Salaspilī, Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā svinēs Ražas svētkus. No 4.oktobra līdz 10.oktobrim vides izglītības centra "Botania" telpās būs apskatāma kartupeļu izstāde. Savukārt Latvijas Mikologu biedrība rīt aicina apmeklēt rudens sēņu izstādi un izglītojošas lekcijas par sēnēm. Izstādē būs svaigi, tuvākajā apkārtnē ievākti sēņu paraugi. Apmeklētāji ir īpaši aicināti nākt ar savām sēnēm un sēņu fotogrāfijām - mikologi palīdzēs noteikt sugu un konsultēs dažādos sēņu pasaules jautājumos. Programmā iekļautas arī izglītojošas lekcijas. Visu dienu apmeklētājiem būs pieejamas sēņu papīra un sēņu tintes darbnīcas.

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina pieteikt kandidātus balvai "Gada brīvprātīgais 2025". Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir izteikt pateicību tiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kas savu laiku ziedo darbam sabiedrības labā. Nodarbinātības valsts aģentūra aicina Latvijas iedzīvotājus un organizācijas pieteikt brīvprātīgā darba veicējus un organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā pēdējā gada laikā. Balvai pieteikt brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde.

Šobrīd akcijas "Labo darbu nedēļa" interaktīvajā mājaslapā reģistrēti 113 iecerētie labie darbi, un tajos plāno iesaistīties vairāk nekā 6 tūkstoši 800 Latvijas iedzīvotāju. Rīkotāju ieskatā, tas liecina par cilvēku vēlmi darīt labus darbus, būt aktīviem un atbalstīt savas kopienas. Nākamnedēļ, no 6. līdz 12.oktobrim labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv" 17.gadu rīkos akciju "Labo darbu nedēļa", kurā dalībnieki tiks aicināti veikt kādu labu darbu, atzīmējot iecerēto un paveikto  tīmekļvietnē "labodarbunedela.palidzesim.lv". 

Oktobra sākumā noslēdzās dziesmu iesniegšana konkursam "Supernova". Šogad pieteiktas 124 dziesmas. Atlases mērķis ir ne tikai izvēlēties spēcīgāko dziesmu, kas nākamā gada maijā pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Vīnē, Austrijā, bet arī attīstīt Latvijas mūzikas industriju, piedāvājot platformu jaunajiem un pieredzējušajiem māksliniekiem. Žūrija vērtēs dziesmu oriģinalitāti, aranžējumu, vēstījumu un atbilstību mūsdienu tirgus tendencēm, bet, izvēloties izpildītājus, būtiskākās būs mūziķu vokālās spējas, potenciāls konkurēt starptautiskajā popmūzikas tirgū. 

ASV Jūras spēku iznīcinātājkuģis "USS Bulkeley" pievienojies NATO misijai Baltijas jūrā, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību. Šī ir pirmā reize, kad ASV karakuģis iesaistījies šajā misijā. Iznīcinātākuģim "USS Bulkeley" ir gan pretgaisa aizsardzības, gan zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas.

Romas katoļu baznīcas pāvests Leons 14.tais kritizējis klimata pārmaiņu noliedzējus. Viņa viedoklis izskanēja pasākumā, kas bija veltīts priekšgājēja pāvesta Franciska ekoloģiskās vēstules "Laudato Si" publiskošanas 10. gadadienai. Pāvests Leons 14.tais  uzsvēra, ka vēstules par ekoloģīju vēstījuma izplatīšana patlaban esot svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir reāls drauds cilvēcei.

Turpinām ziņas

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" pašvaldības uzstājīgi mudina sakārtot skolu tīklu. Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pedagogu atalgojumam pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kuras izpildīs optimālās skolēnu skaita prasības 10.–12. klašu posmā. Līvānu novadā šobrīd ir divas vidusskolas: viena no tām Līvānos, otra Rudzātos. Pēc šā brīža kritērijiem Līvānu novadā apdraudētas ir abas vidusskolas. Līvānu 1. vidusskolā kopumā mācās vairāk nekā 560 skolēnu, no kuriem 10.–12. klasē ir 87 skolēni. Tas nozīmē, ka vidusskolas posmā krietni pietrūkst līdz nepieciešamajam minimālajam skaitam, kas vidusskolai Līvānos noteikts – 120 skolēnu. 

No Līvāniem teju 25 kilometru attālumā ir nelielā Rudzātu vidusskola. Tai vidusskolas posmā būtu jābūt 60 skolēniem, taču ir uz pusi mazāk. Pie tam šogad 12. klasē mācās vien pieci skolēni.  Līvānu novada pašvaldībai abu vidusskolas posmu pastāvēšanu līdzfinansēt nebūs iespējams, atzīst Līvānu mērs Dāvids Rubens. Pēc mēra domām, Līvānu skolēnu skaita kritērijs ir radīts, lai piespiestu slēgt Rudzātos vidusskolu. Gan Līvānu novada domes priekšsēdētājs, gan abu vidusskolu direktori prognozē, ka, slēdzot Rudzātos vidusskolas posmu, nav lielu cerību, ka liela daļa skolēnu dosies mācīties uz Līvāniem – blakus kaimiņu novada Preiļu Valsts ģimnāzija ir tikpat tuvu kā Līvānu 1. vidusskola.

Un vēl

Brīvdienās un nākamās darba nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi izteikti rudenīgi laika apstākļi, kurus noteiks aktīvs ciklons, kas pakāpeniski nāks no rietumiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ciklona ietekmē debesis biežāk klās mākoņi, daudzviet gaidāmi nokrišņi, un vējš kļūs brāzmains. Lai gan šīs darba nedēļas izskaņā laiks būs salīdzinoši mierīgs un sauss, ciklona ietekme kļūs jūtamāka jau no sestdienas, kad brāzmains vējš un nokrišņu zona skars lielāko valsts daļu. Sestdien Latvijā gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, būtiski nokrišņi nav prognozēti, laiks saglabāsies sauss. Dienā gaisa temperatūra pieturēsies ap +10, +13 grādiem.

Svētdien debesis klās mākoņi, un tikai vietām uzspīdēs kāds saules stars. Jau naktī no rietumiem pāri valsts teritorijai sāks virzīties plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesīs lietu. Pūtīs mērens līdz mēreni stiprs dienvidu, dienvidaustrumu vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs ātrumu 15- 19 m/s. Naktī gaisa temperatūra pieturēsies ap +7, +11 grādiem, bet dienā gaiss iesils līdz +9, +14 grādiem.

Jaunā darba nedēļa saglabāsies līdzīga - laiks galvenokārt būs mākoņains un nokrišņi gaidāmi lielākajā valsts teritorijas daļā. Nedēļas pirmajā pusē vējš nedaudz pierims, bet jau nedēļas otrajā puse, pietuvoties jaunajam ciklonam, atkal kļūs brāzmains un jau plašākā valsts teritorijā. Nedēļas sākumā, ieplūstot siltākai gaisa masai no dienvidiem, gan naktīs, gan dienās gaisa temperatūra pieturēsies ap +11, +16 grādiem, bet nedēļas izskaņā pakāpeniski atkal kļūs vēsāks.