
Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 7.oktobrī
- Radio1.lv --
- 07 oktobris 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Septembrī izsludināta viena ierobežota ES fondu projektu atlase par 16,1 miljonu eiro; Jēkabpilī norisināsies akcija paēdušai latvijai; un Konkursā apzinās labākos sociālos darbiniekus Latvijā.
Septembrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludināja vienu ierobežotu Eiropas Savienības fondu projektu atlasi par 16,1 miljonu eiro no Kohēzijas fonda. Aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils pilsētu pašvaldībām, kā arī to izveidotajām iestādēm sagatavot projektu Satiksmes ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā "Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība". Tāpat plānots izbūvēt, pārbūvēt vai modernizēt alternatīvus kravas ceļus, veicot ieguldījumus nacionālās nozīmes centru ielās, kas ietilpst Eiropas transporta jeb TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutu turpinājumos pilsētu teritorijās.
Līdz 3.novembrim uzņēmēji aicināti pieteikties Latvijas Korporatīvās pārvaldības balvai, ko šogad pasniegs jau piekto reizi. Balva izveidota, lai stiprinātu Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa praktisku ieviešanu Latvijas uzņēmumos, veicinot uzņēmumu darbības efektivitāti un ilgtermiņa vērtības pieaugumu, kā arī sniegtu publisku, pozitīvu novērtējumu labās prakses piemēriem. Uz balvu var pretendēt, ja uzņēmumi piesakās un iepazīstina ar sasniegumiem korporatīvās pārvaldības jomā. Konkursu organizē Tieslietu ministrija un Latvijas Banka sadarbībā ar Korporatīvās pārvaldības konsultatīvo padomi, balvas pasniegšana notiks 10.decembrī.
Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēts kopumā 7 tūkstoši 871 jauns uzņēmums, kas ir par 13,3% jeb 923 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Tajā skaitā 2025.gada septembrī reģistrēti 990 jauni uzņēmumi, kas ir par 129 vairāk nekā šogad augustā un par 211 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada septembrī. Septembrī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veidoja 3,91 miljonu eiro. "Lursoft" norāda, ka septembrī reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits šajā gadā.
Lietuvā, Jonavas rajonā, sākta sliežu ceļa izbūve dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posmā. Līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām. Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts. Lai to darītu, Lietuvas valsts projekta īstenotājs "LTG Infra" ir iegādājies 86 tūkstoši 200 tonnas šķembu, 29 tūkstoši 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.
Pie Floridas krastiem 1715. gadā nogrimušajos Spānijas impērijas flotiles kuģos arheologu komanda uzgājusi pazudušu dārglietu kravu ar vairāk nekā tūkstoti 18. gadsimta zelta un sudraba monētu. To kopējā vērtība tiek lēsta gandrīz miljons ASV dolāru apmērā, ziņo CNN. Nogrimušo flotili atrada arheologu un nirēju biedrības “1715 Fleet - Queens Jewels” komanda. Kuģu avārijas vietu bieži dēvē par "Bagātību krastu". Pēc arheologu aprēķiniem, šajā apgabalā zudušo monētu un rotaslietu vērtība varētu sasniegt 400 miljonus ASV dolāru. Monētas kaltas Spānijas kolonijās Bolīvijā, Meksikā un Peru. Uz dažām redzami datumi un kaltuves zīmes, padarot tās vērtīgas gan vēsturniekiem, gan kolekcionāriem.
Turpinām ziņas
Biedrība “Riga TechGirls” aicina sievietes no Jēkabpils pilsētas un novada pieteikties ikgadējai mentoru programmai, kurā būs iespēja saņemt atbalstu no pieredzējušiem tehnoloģiju un biznesa profesionāļiem. Dalībnieces varēs izvēlēties attīstīt prasmes dažādās jomās - sākot no projektu un produktu vadības līdz programmēšanai, inženierijai, datu analīzei, kiberdrošībai un digitālajam mārketingam. Programmas pamatā ir individuāla sadarbība ar vietējiem un ārvalstu mentoriem - katrai dalībniecei tiks piesaistīts mentors, kurš sniegs praktisku atbalstu, atbilstoši viņas mērķiem un iepriekšējai pieredzei. Pieteikšanās programmai turpināsies līdz 12. oktobrim. Noslēgumā dalībnieces saņems sertifikātu par dalību.
Sestdien, 11. oktobrī Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājs ir aicināts palīdzēt cilvēkiem, kuriem šobrīd atbalsts ir īpaši nepieciešams – pievienojoties Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” un Rimi organizētajai pārtikas paku piepildīšanas akcijai. Saziedotās pārtikas pakas, sadarbībā ar Pārtikas banku un partnerorganizācijām, nodos cilvēkiem un ģimenēm, kuru ikdienā šis atbalsts ir īpaši nozīmīgs. Akcijas dienā pircēji ir aicināti pārtikas pakas piepildīt ar ilgstoši uzglabājamiem un uzturvērtīgiem pārtikas produktiem. Īpašu prieku sagādās arī kāds gardums bērniem – šokolāde, cepumi, žāvēti augļi un rieksti.
Un vēl
Labklājības ministrija līdz 28.novembrim gaida pieteikumus pretendentiem konkursā "Gada balva sociālajā darbā 2025". Konkurss tiek rīkots, lai apzinātu sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, kā arī, lai veicinātu sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi. Pretendenti var tikt izvirzīti apbalvošanai vairākās nominācijās: "Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā", "Labākais sociālais darbinieks sociālo pakalpojumu jomā", "Labākais sociālā darba jomas speciālists" un "Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025". Konkursa balvu saņems viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu ministrs apsver rosinājumu ieviest brīvprātīgos policijas darbiniekus; Rotko darbs iekļauts "Samsung" digitālajā mākslas kolekcijā; un Kādi rezultāti putnu vērošanas dienām?
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apsver ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas pamatā varētu palīdzēt drošības uzturēšanā pasākumos. Brīvprātīgos nav paredzēts iesaistīt kriminālizmeklēšanā vai operatīvajā darbā, bet, piemēram, kārtības nodrošināšana masu pasākumu laikā. Līdzīga sistēma ir Igaunijā, kur praktizējot, ka pirmajā posmā brīvprātīgie iegūst tiesības veikt pienākumus kopā ar policijas darbinieku, nākamajā līmenī pēc atbilstošas apmācības viņi iegūst tiesības pienākumus veikt jau patstāvīgi. Arī Igaunijas iekšlietu ministrs esot šāds brīvprātīgais, un kopumā Igaunijā ir ap 2 tūkstoši brīvprātīgo policistu.
Limbažu novadā jūras krastā atrasts izskalots drona spārns, un tiek pieļauts, ka atlūza ir no septembra vidū Ventspils novadā atrastā Krievijas mānekļa drona "Gerbera". Svētdien Valsts policija saņēma informāciju, ka Salacgrīvas pagastā jūras krastā atrasts izskalots drona spārns. Apdraudējums sabiedrībai nav konstatēts. Par notikušo sākts kriminālprocess un informēti Nacionālie bruņotie spēki.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā 68 gadus vecai pacientei pirmo reizi Latvijā uzsākta Alcheimera slimības ārstēšana ar inovatīvām zālēm, kas varētu būtiski aizkavēt slimības attīstību. Šo zāļu klīniskajos pētījumos Amerikā, Japānā un Eiropā ir pierādīta augsta efektivitāte. Lai gan Latvijas pacientiem šīs zāles pagaidām nav valsts apmaksātas, ņemot vērā veiksmīgo terapiju, Austrumu slimnīcas ārsti rosinās atbalstīt šo zāļu kompensācijas iespējas ikvienam pacientam, kuram tās būtu nepieciešamas. Alcheimera slimību nevar izārstēt, taču slimības attīstību var palēnināt.
Polijas valdība pieņēmusi lēmumu līdz nākamā gada 4. aprīlim pagarināt kontroli uz robežām ar Lietuvu un Vāciju. To noteica 7. jūlijā, lai cīnītos ar nelegālo migrāciju. Uz Polijas un Vācijas robežas kontroli īsteno 50 vietās, bet uz Polijas un Lietuvas robežas – 13 vietās. Robežsardze ziņo, ka kopš jūlija ir bijuši gandrīz 25 tūkstoši nelegāli robežas šķērsošanas mēģinājumi, un, piemēram, šogad līdz augustam uz robežas ar Lietuvu aizturēti apmēram 60 kontrabandisti. Tāpēc nolemts pastiprināt pierobežā izvietotos spēkus, un policijas darbiniekiem, teritoriālās aizsardzības spēkiem un robežsargiem pievienosies armijas karavīri un militārās žandarmērijas pārstāvji.
Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta trijiem zinātniekiem par atklājumiem imūnsistēmas kontroles jomā. Viņu pētījumi perifērās tolerances jomā palīdzējuši efektīvāk ārstēt vēzi un autoimūnās slimības, kā arī veicinājuši sekmīgāku orgānu transplantāciju. Nobela prēmija medicīnā piešķirta amerikāņu zinātniekiem Mērijai Brankovai un Frederikam Ramsdelam, kā arī japāņu zinātniekam Šimonam Sakaguči.
Turpinām ziņas
Piektdien, 10.oktobrī, Daugavpils Kultūras pils multimediju zālē notiks pilsētas pašvaldības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales nodaļas organizētais ikgadējais uzņēmējdarbības atbalsta pasākums "Latgales biznesa diena 2025". Pasākuma mērķis ir sekmēt Latgales reģiona uzņēmējdarbības vides attīstību, sniedzot informatīvu atbalstu uzņēmējiem par sociālekonomiskajām tendencēm un attīstības iespējām, drošības aspektiem un jaunu tehnoloģiju, arī mākslīgā intelekta, izmantošanas iespējām un izaicinājumiem.
Latviešu izcelsmes mākslinieka Marka Rotko darbs iekļauts digitālajā mākslas kolekcijā - "Samsung Art Store". Sadarbībā ar Londonas Teita modernās mākslas muzeju digitālajai izlasei pievienoti 15 darbi, to vidū Rotko glezna no 1959.gada sērijas "Red on Maroon". Kolekcijā līdz ar Rotko pārstāvēti arī citi mākslinieki, piemēram, Anrī Matiss, Salvadors Dalī, Rojs Lihtenšteins, Pīters Doigs un Beatrisa Milhazesa.
Un vēl
Oktobra pirmajā nedēļas nogalē putnu vērošanas dienās jeb "EuroBirdwatch 2025" Latvijā novērotas 134 dažādas putnu sugas un kopumā uzskaitīti vairāk nekā 25 tūkstoši putnu. Kopumā Latvijā dažādās vietās norisinājušies ap 20 pasākumu, kuros kopskaitā piedalījās vismaz 361 dalībnieks. Visvairāk novēroti mājas strazdi, melnās pīles un kajaki. Mājas strazds, kas šogad Latvijā lepojas ar 2025. gada putna titulu, šoruden ir arī viena no TOP3 novērotākajām sugām visā Eiropā un Centrālāzijā līdzās baltvaigu zosīm un žubītēm. Kopumā Eiropā "EuroBirdwatch 2025" laikā oktobra pirmajā nedēļas nogalē putnus vēroja vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, reģistrējot vairāk nekā 2,8 miljonus putnu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdībai un LPS atšķirīgi viedokļi par darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām; Līvānu uzņemums saņem Latvijas arhitektūras gada balvu; un Sešos ezeros Latvijā un Lietuvā uzstādīs viedās bojas reāllaika ūdens kvalitātes novērojumiem.
Latvijas Pašvaldību savienības Domei, apstiprinot valdības un pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu par nākamā gada budžetu, saglabājas atšķirīgi viedokļi par darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām. Lai arī sarunās ar nozaru ministrijām bija panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos dažādās nozarēs, tomēr joprojām viedokļi atšķīrās, tai skaitā finanšu, izglītības, autoceļu un sociālajā jomā. Puses vienojušās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi nodrošinās pilnā apmērā un ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, būs novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Tāpat iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcija arī nākamgad būs 78% pašvaldībām un 22% - valstij.
Satiksmes ministrija steidzamības kārtā plāno virzīt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot pašgājēju velosipēdiem obligātu reģistrāciju, obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā arī aizliegumu braukt pa ietvēm un prasību lietot aizsargķiveri. Ministrijas ieskatā situācija ir nopietna, vienlaikus droša satiksme ir visu iesaistīto pušu atbildība, un uzlabojumi būs, visām pusēm iesaistoties. Saeimas komisijā šos ierosinājumus skatīs trešdien.
Valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju vadītājiem ir atšķirīgi viedokļi par iespējamu valsts finansējuma samazināšanu partijām taupības nolūkos. "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka atbalsta valsts finansējuma politiskajām partijām iesaldēšanu arī nākamajā gadā. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZZS iestājas par partiju finansējuma samazināšanu, ievērojot to, ka valstī ir vispārīgi taupības pasākumi, lai nodrošinātu valsts aizsardzības un demogrāfijas pasākumu finansēšanu. Jau ziņots, ka Apvienotais saraksts sagatavojis likumprojektu, piedāvājot uz pieciem gadiem samazināt valsts budžeta finansējumu partijām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu šonedēļ sagaida vēl divi neuzticības pieprasījumi. Tos ir iesnieguši gan galēji labējie, gan galēji kreisie politiskie spēki Eiropas Parlamentā. Katrs no tiem pārmet fon der Leienai vienus vai otrus trūkumus. Ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija un tās vadītāja ceturtdien izturēs abus balsojumus un turpinās darbu. Tomēr šis būs kārtējais tests sarežģītām politiskām attiecībām starp viņas galvenajiem sabiedrotajiem.
Slovākija piešķīrusi Ukrainai pirmo militārās palīdzības paketi kopš Roberta Fico atgriešanās premjerministra amatā 2023. gada oktobrī, pirmdien savā "Telegram" kanālā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs. Saskaņā ar Ukrainas un Slovākijas Aizsardzības ministriju vienošanos Ukraina no Slovākijas bez maksas saņems dažādu "neletālu aprīkojumu". Tiks piegādāti pieci atmīnēšanas spēkrati "Bozena", inženiertehniskā un celtniecības tehnika, kā arī medicīniskās evakuācijas aprīkojums. Slovākija jau ir sākusi darbu pie jaunas, 15. atbalsta paketes Ukrainai. Ministrs piebilda, ka puses apspriedušas arī Ukrainas un Slovākijas uzņēmumu sadarbības perspektīvas.
Turpinām ziņas
"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" vakar saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti". Savukārt fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - Līvānu uzņēmums SIA "Light Guide Optics International" ražošanas ēku un teritorijas pārbūve, "Augustīnes dārzs" un mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija". Latvijas uzņēmums "Lightguide" Līvānos ir augstāko tehnoloģiju optiskās šķiedras medicīnisko izstrādājumu ražotājs. Arhitekte Saknīte norāda, ka projekta virsuzdevums bija uzņēmuma darba telpām un ārtelpai izveidot enerģisku, pārliecinošu funkcionālo un estētisko "etalonu".
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģiona nodaļa Jēkabpilī rīkos enerģētikai veltītu biznesa forumu "Enerģija cilvēkiem. Enerģija reģionam. Enerģija nākotnei.". Pasākuma laikā uzmanība tiks pievērsta aktuālajiem jautājumiem enerģētikā, uzņēmumu ilgtspējas un energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām. Foruma dalībniekiem būs iespēja doties vizītē uz uzņēmumu SIA "Ošukalns" un iepazīties ar tā pieredzi energoefektivitātes risinājumu pielietošanā. Biznesa forums notikstrešdien, 8.oktobrī Krustpils pilī.
Un vēl
Sešos ezeros Latvijā un Lietuvā uzstādīs viedās bojas reāllaika ūdens kvalitātes novērojumiem. Aktivitātēs iesaistījušās vairākas pašvaldības - Saldus, Augšdaugavas un Ludzas novadi Latvijā, kā arī Telšu pašvaldība Lietuvā. Projektā izvietotas sešas viedās bojas - Germanta un Masta ezeros Telšu apriņķī, Lietuvā, Lunkas un Mičurinieša ezeros Augšdaugavas novadā, Ludzas ezerā Ludzas novadā un Cieceres ezerā Saldus novadā. Šīs bojas pastāvīgi mērīs dažādus ūdenstilpni raksturojošus parametrus un ūdens kvalitāti. Dati tiks nosūtīti uz tiešsaistes sistēmu. Savukārt sabiedrībai būs pieejami QR kodi ezera infrastruktūras tuvumā, kas nodrošinās peldētājiem, gājējiem un makšķerniekiem tūlītēju piekļuvi ūdens kvalitātes datiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagarina ierobežojumus Latvijas gaisa telpā austrumu pierobežā; SIA "Jēkabpils siltums" maina noteikto siltumenerģijas tarifu katlu mājās Rīgas ielā 237 un Ķieģeļu ielā 14A; un Pētījums: Pieaugusi skolotāju apmierinātība ar atalgojumu.
Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no trešdienas, 8.oktobra, līdz turpmākajiem lēmumiem tiks turpināta tās slēgšana diennakts tumšajā laikā no astoņiem vakarā līdz septiņiem rītā. Ņemot vērā gaisa telpas pārkāpumu incidentus citās NATO valstīs, kā arī to, ka gaisa telpas ierobežojumi sniedz iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veikt detalizētāku gaisa telpas novērošanu, īstenot dronu un pretdronu simulācijas, izvietot un trenēt mobilās kaujas vienības, nolemts turpināt Latvijas gaisa telpas daļēju slēgšanu diennakts tumšajā laikā.
Veselības aprūpes pārvaldes vīzija paredz dažādu profilu un līmeņu slimnīcu apvienošanu ekosistēmās, paredz šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentētais Veselības ministrijas plāns. Parlamentārieši un nozares speciālisti diskutēja par Valsts kontroles veikto stacionārās veselības aprūpes revīziju "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?". Veselības aprūpes pārvaldības vīzija paredz slimnīcu ekosistēmu izveidi. Psihiskās veselības ekosistēmā darbotos Nacionālais psihiskās veselības centrs, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca "Ģintermuiža", Piejūras slimnīca un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Bērnu veselības sistēmā varētu apvienot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, pusaudžu resursu centrus un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži".
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēmā iekļautu arī traumatoloģijas profilu, hronisko pacientu aprūpi un pārprofilētu Rīgas 2.slimnīcu. Šajā ekosistēmā būtu arī Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī trešā līmeņa slimnīcas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēma paredz arī dzemdniecības, traumatoloģijas un mājas aprūpes pakalpojumus. Tajā darbotos arī Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Vidzemes un trešā līmeņa slimnīcas.
Savukārt otrā un pirmā līmeņa slimnīcu specializācija būtu traumpunktu un dienas stacionāra pakalpojumi, kā arī paliatīvā aprūpe. Plāns paredz, ka vistuvāk dzīvesvietai būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, paliatīvā aprūpe, kā arī ambulatorā aprūpe. Tuvu dzīvesvietai jāsaņem terapijas un aprūpes pakalpojumi, bet tālāk - specializētā palīdzība.
Nobela prēmija fizikā šogad ir piešķirta trijiem ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā. Viņu pētījumi palīdzēja atklāt "makroskopisko kvantu mehānikas tunelēšanu un enerģijas kvantizāciju elektriskajā ķēdē". Šā gada Nobela prēmijas laureātu pētījumi ir palīdzējuši attīstīt nākamās paaudzes kvantu tehnoloģijas, piemēram, kvantu datorus un kvantu sensorus. Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Džonam Klārkam un Džonam Martinisam, kā arī franču zinātniekam Mišelam Devorē, kurš pašlaik strādā ASV augstskolās.
Turpinām ziņas
SIA „Jēkabpils siltums” informē, ka no novembra katlu mājā Rīgas ielā 237, Jēkabpilī tarifs noteikts 113.64 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, un katlu mājā Ķieģeļu ielā 14A, Jēkabpilī, - 64.74 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas nozīmē, ka Rīgas ielā iemītnieki maksās vairāk nekā vidēji pilsētā, bet mājas Ķieģeļu ielā – mazāk. SIA “Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Raits Sirmovičš skaidro, ka šajās katlumājās pārrēķins notiekot reizi gadā un iedzīvotāji maksā par faktiskajām kurināmā izmaksām.
Valdība šodien trim pašvaldībām piešķīra 244 tūkstoši 543 eiro šīs vasaras lietavu nodarīto postījumu kompensēšanai. Minēto finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar šī gada vasarā ilgstošu un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Visvairāk līdzekļu tiks piešķirts Augšdaugavas novada pašvaldībai - 121 tūkstotis 324 eiro.
Un vēl
Lai gan ar atalgojumu ir apmierināti tikai 39% Latvijas pedagogu, šo skolotāju īpatsvars kopš 2018.gada pieaudzis par 17 procentpunktiem, liecina mācību vides pētījuma "Talis 2024" pirmie rezultāti. Lielākā daļa jeb 82% skolotāju ir apmierināti ar citiem darba nosacījumiem. Šo skolotāju īpatsvars nav mainījies kopš 2018.gada. Pētījuma pirmie rezultāti liecina, ka sešu gadu laikā par astoņiem procentpunktiem samazinājies to Latvijas skolotāju īpatsvars, kuri darbā piedzīvo ļoti lielu stresu. Šādu atbildi snieguši 14% skolotāju. Kā visbiežāk minētie stresa avoti nosaukti atbildība par skolēnu sniegumu, skolu, pašvaldību vai nacionālo iestāžu mainīgo prasību ievērošana un pārāk daudz gatavošanās stundām. 14% skolotāju uzskata, ka viņu darbs "ļoti negatīvi" ietekmē viņu garīgo veselību, bet 11% ziņojuši, ka tas "ļoti negatīvi" ietekmējis viņu fizisko veselību. Skolotāji, kuri strādā pilnu slodzi, norādījuši, ka viņu kopējais darba stundu skaits nedēļā ir 42,3 stundas. Tas ir par 1,3 stundām vairāk nekā ekonomiski attīstīto valstu vidējais rādītājs.
Veselības aprūpes pārvaldes vīzija paredz dažādu profilu un līmeņu slimnīcu apvienošanu ekosistēmās, paredz šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentētais Veselības ministrijas plāns. Parlamentārieši un nozares speciālisti diskutēja par Valsts kontroles veikto stacionārās veselības aprūpes revīziju "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?". Veselības aprūpes pārvaldības vīzija paredz slimnīcu ekosistēmu izveidi. Psihiskās veselības ekosistēmā darbotos Nacionālais psihiskās veselības centrs, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca "Ģintermuiža", Piejūras slimnīca un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Bērnu veselības sistēmā varētu apvienot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, pusaudžu resursu centrus un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži".
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēmā iekļautu arī traumatoloģijas profilu, hronisko pacientu aprūpi un pārprofilētu Rīgas 2.slimnīcu. Šajā ekosistēmā būtu arī Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī trešā līmeņa slimnīcas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēma paredz arī dzemdniecības, traumatoloģijas un mājas aprūpes pakalpojumus. Tajā darbotos arī Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Vidzemes un trešā līmeņa slimnīcas.
Savukārt otrā un pirmā līmeņa slimnīcu specializācija būtu traumpunktu un dienas stacionāra pakalpojumi, kā arī paliatīvā aprūpe. Plāns paredz, ka vistuvāk dzīvesvietai būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, paliatīvā aprūpe, kā arī ambulatorā aprūpe. Tuvu dzīvesvietai jāsaņem terapijas un aprūpes pakalpojumi, bet tālāk - specializētā palīdzība.
Nobela prēmija fizikā šogad ir piešķirta trijiem ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā. Viņu pētījumi palīdzēja atklāt "makroskopisko kvantu mehānikas tunelēšanu un enerģijas kvantizāciju elektriskajā ķēdē". Šā gada Nobela prēmijas laureātu pētījumi ir palīdzējuši attīstīt nākamās paaudzes kvantu tehnoloģijas, piemēram, kvantu datorus un kvantu sensorus. Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Džonam Klārkam un Džonam Martinisam, kā arī franču zinātniekam Mišelam Devorē, kurš pašlaik strādā ASV augstskolās.
Turpinām ziņas
SIA „Jēkabpils siltums” informē, ka no novembra katlu mājā Rīgas ielā 237, Jēkabpilī tarifs noteikts 113.64 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, un katlu mājā Ķieģeļu ielā 14A, Jēkabpilī, - 64.74 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas nozīmē, ka Rīgas ielā iemītnieki maksās vairāk nekā vidēji pilsētā, bet mājas Ķieģeļu ielā – mazāk. SIA “Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Raits Sirmovičš skaidro, ka šajās katlumājās pārrēķins notiekot reizi gadā un iedzīvotāji maksā par faktiskajām kurināmā izmaksām.
Valdība šodien trim pašvaldībām piešķīra 244 tūkstoši 543 eiro šīs vasaras lietavu nodarīto postījumu kompensēšanai. Minēto finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar šī gada vasarā ilgstošu un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Visvairāk līdzekļu tiks piešķirts Augšdaugavas novada pašvaldībai - 121 tūkstotis 324 eiro.
Un vēl
Lai gan ar atalgojumu ir apmierināti tikai 39% Latvijas pedagogu, šo skolotāju īpatsvars kopš 2018.gada pieaudzis par 17 procentpunktiem, liecina mācību vides pētījuma "Talis 2024" pirmie rezultāti. Lielākā daļa jeb 82% skolotāju ir apmierināti ar citiem darba nosacījumiem. Šo skolotāju īpatsvars nav mainījies kopš 2018.gada. Pētījuma pirmie rezultāti liecina, ka sešu gadu laikā par astoņiem procentpunktiem samazinājies to Latvijas skolotāju īpatsvars, kuri darbā piedzīvo ļoti lielu stresu. Šādu atbildi snieguši 14% skolotāju. Kā visbiežāk minētie stresa avoti nosaukti atbildība par skolēnu sniegumu, skolu, pašvaldību vai nacionālo iestāžu mainīgo prasību ievērošana un pārāk daudz gatavošanās stundām. 14% skolotāju uzskata, ka viņu darbs "ļoti negatīvi" ietekmē viņu garīgo veselību, bet 11% ziņojuši, ka tas "ļoti negatīvi" ietekmējis viņu fizisko veselību. Skolotāji, kuri strādā pilnu slodzi, norādījuši, ka viņu kopējais darba stundu skaits nedēļā ir 42,3 stundas. Tas ir par 1,3 stundām vairāk nekā ekonomiski attīstīto valstu vidējais rādītājs.