Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 12.decembrī
- Radio1.lv --
- 12 decembris 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima otrajā lasījumā atbalsta iespēju uz valsts vai pašvaldības zemes būvēt daudzdzīvokļu īres mājas; Šodien svinīgi atklās SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uzbūvēto savienojošo galeriju, un Līvānu mūzikas skolas audzēkņi sniegs Ziemassvētku koncertus.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi turpmāko pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas pieauguma tempu, lai vidējā mēnešalga būtu 2,5 reizes lielāka nekā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga. Kā optimālāko risinājumu ministrija pedagogu darba samaksas pieaugumu piedāvā sasaistīt ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ministrija piedāvā noteikt pedagogu zemākās algas likmes pieauguma grafikā mēnešalgas izmaiņas ik gadu, sākot no 2027. gada. 1. janvāra. Ņemot vērā, ka valsts budžetā kā prioritāte ir noteikta drošība un aizsardzība un plānoto finanšu līdzekļu taupīšanu ekonomiskās situācijas dēļ, algu pieaugums nākamajā gadā netiek plānots visā publiskajā sektorā un arī pedagogu zemākās mēnešalgas pieaugums nākamajā gadā nav paredzēts.
Parlamentārieši vakar otrajā lasījumā atbalstīja Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likuma projektu, kas paredz iespēju uz valsts vai pašvaldības zemes būvēt daudzdzīvokļu īres mājas, izmantojot apbūves tiesības. Šobrīd Civillikums šādu iespēju neparedz, tāpēc likumprojekts piedāvā jaunu regulējumu, lai risinātu akūto mājokļu pieejamības problēmu Latvijā. Plānots, ka apbūves tiesības tiks piešķirtas uz izsoles pamata, maksimālais termiņš būs 70 gadi, bet pēc tā beigām uzcelta māja bez atlīdzības pāries publiskās personas īpašumā.
Latvijas skolās ar Atveseļošanas fonda atbalstu sākti iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumi. Balstoties uz iepriekš konstatētajām vajadzībām, līdz nākamā gada jūlijam veiks informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumus vismaz 50 izglītības iestādēs, kurās tie nepieciešami visvairāk. Projekts paredz datu pārraides jaudas un iekštīkla infrastruktūras uzlabošanu, drošības risinājumu ieviešanu, kā arī iekārtu piegādi un konfigurāciju, uzlabojot digitālo iespēju izmantošanu mācību procesā. Infrastruktūras pilnveidei atvēlēti vairāk nekā trīs miljoni eiro, un darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai.
Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā. Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.
Ārzemniekiem, kam atļauts ieceļot ASV bez vīzas, drīzumā ieceļošanas apstiprinājuma saņemšanai varētu tikt pieprasīts iesniegt Iekšzemes drošības ministrijai informāciju par profiliem sociālajos tīklos, e-pastiem un ģimenes vēsturi, teikts paziņojumā Federālajā reģistrā. Muitas un robežapsardzes dienests ierosina vākt piecu gadu informāciju par sociālajiem tīkliem. Ieceres prasības attiecas uz bezvīzu ceļošanas programmas vairāk nekā 30 valstu pilsoņiem, kas iesniedz savu informāciju Elektroniskajā ceļošanas atļauju sistēmā, kur tā tiek automātiski pārbaudīta, un tad tiek saņemts apstiprinājums ceļošanai uz ASV. Paziņojumā teikts, ka sabiedrībai ir 60 dienas, lai komentētu ierosinātās izmaiņas, pirms tās stāsies spēkā.
Turpinām ziņas
Šodien svinīgi atklās SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uzbūvēto savienojošo galeriju jeb virszemes pāreju. Jūnijā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uzsāka divu nozīmīgu būvniecības objektu īstenošanu – savienojošās galerijas būvniecību un operāciju zāles telpu bloka vienkāršotu pārbūvi, un 28.novembrī noslēdzās būvdarbu līgumā visu paredzēto aktivitāšu realizācija. Šo divu objektu realizācija īstenota projektā “SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” integrētas veselības pakalpojumu nodrošināšana”. Projekta mērķis ir stiprināt slimnīcas infrastruktūru, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un mazināt infekciju izplatības riskus, ievērojot visaugstākos epidemioloģiskos standartus. Plašāk lasiet radio1.lv sadaļā “Ekonomika”.
Novembrī Ievu grava Aizkrauklē kļuva par centrālo svētku elementu novadā. Tur bija apskatāms audiovizuālais stāsts “Pūt, vējiņi!”, kas ikvienam apmeklētājam ļāva izbaudīt svētku sajūtu. Gaismas šovs Aizkrauklē par godu valsts svētkiem norisinājās jau ceturto reizi, un arī šoreiz vides objekta autors bija gaismu mākslinieks Egils Kupčs. Iestājoties tumsai, krāšņais audiovizuālais stāsts apmeklētājus priecēja trīs vakarus pēc kārtas.Patlaban Aizkraukles novada pašvaldība ir publicējusi šī pasākuma video un piedāvā nedaudz atgriezties svētku nedēļā un ieskatīties videostāstā “Pūt, vējiņi!”. Video skatāms Aizkraukles novada pašvaldības YouTube kanālā.
Un vēl
Katru gadu Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolā notiek Ziemassvētku koncerti, kuros muzicē visi mūzikas nodaļas audzēkņi. Arī šogad skola aicina uz vairākiem koncertiem, kas norisināsies no 12. līdz 16. decembrim. Šodien, 12.decembrī norisināsies divi koncerti – pulksten trijos dienā uzstāsies mūzikas nodaļas 1. klases audzēkņi, savukārt pulksten piecos pēcpusdienā - 5., 6., 7., 8. un 9. klases audzēkņu koncerts.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: EK sāk pārkāpuma procedūru pret Latviju par nepilnībām patērētāju tiesību aizsardzībā; Krustpils pils aicina uz Ziemassvētku koncertu; un Kā Ziemassvētkus plāno pavadīt latvijas iedzīvotāji?
Eiropas Komisija sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par Modernizācijas direktīvas prasību nekorektu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos un nosūtījusi Latvijai attiecīgu paziņojumu. Modernizācijas direktīva, kas stājās spēkā 2020. gadā, groza četras direktīvas - Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. Eiropas komisija uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild Eiropas komisijai, kā arī jānovērš norādītie trūkumi.
Saeimas deputāti vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, kas paredz, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldei būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija, ja ieslodzīto kontos apgrozījums pārsniegs 15 tūkstoši eiro. Priekšlikumus trešajam lasījumam var iesniegt līdz 16. decembrim. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā naudu uzglabā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Tā kā pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, uz pārvaldi tieši neattiecas naudas līdzekļu kontroles prasības. Lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, grozījumi paredz noteikt, ka tādas pat prasības kā visiem iedzīvotājiem attieksies arī uz ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Darba likumā, kas paredz izmaiņas virsstundu, kā arī dīkstāves apmaksā. Proti, darba devēji un darbinieki koplīgumos varēs vienoties par uz pusi zemāku apmaksu. Vienlaikus grozījumi paredz tiesības darbiniekam uzteikt darba līgumu, ja algas izmaksa kavējas vairāk par divām nedēļām. Darba likuma grozījumi aptver virkni būtisku jautājumu, kas attiecas gan uz darba devējiem, gan uz darba ņēmējiem. Visasākās diskusijas raisīja divi jautājumi – par vienpusējām tiesībām atteikties no koplīguma pēc diviem gadiem un par iespēju jebkura līmeņa koplīgumā noteikt zemāku virsstundu apmaksas likmi – ne mazāku par 50 procentiem, ja vienlaikus būtiski tiek paaugstināta minimālā darba alga. Šajos jautājumos vienošanās pagaidām nav panākta un vēl gaidāmas diskusijas. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Alianses dalībvalstis ir Krievijas nākamais mērķis, preses konferencē Berlīnē vakar paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Uzstājoties drošības konferencē Berlīnē, Rute brīdināja ka aizsardzības blokam ir jādara viss iespējamais, lai novērstu karu, kas varētu būt tāda mēroga karš, kādu pārcieta mūsu vecvecāki un vecvecveccāki, ziņo raidsabiedrība "Sky News". Pārāk daudzi NATO sabiedrotie neizprot Krievijas draudu nopietnību Eiropā un to, ka ir strauji jāpalielina aizsardzības izdevumi un militārā ražošana, lai nepieļautu šāda kara izcelšanos, skaidro NATO šefs. Krievija piecu gadu laikā varētu būt gatava pielietot militāru spēku pret NATO, norādīja ģenerālsekretārs. Rute pauda pārliecību, ka ASV un Eiropa var panākt vienotību Ukrainas jautājumā un brīdināja, ka ASV nevar saglabāt savu drošību bez drošas Eiropas.
Polijā aizturēts krievu zinātnieks un Ermitāžas muzeja darbinieks, kuru Ukrainā meklē saistībā ar nelikumīgu arheoloģisko izrakumu veikšanu okupētajā Krimas pussalā. Ukrainā pētnieks apsūdzēts Krimas kultūras mantojuma objektu iznīcināšanā, kas radījusi vairāk nekā 200 miljonu grivnu jeb 4 miljoni eiro lielus zaudējumus. No Kijivas tagad tiek gaidīts oficiāls aizturētā zinātnieka izdošanas pieprasījums, pēc tam to izskatīs tiesa, skaidrots rakstā. Tikmēr Krievijā jau atceltas šī zinātnieka lekcijas, kas bija ieplānotas mēneša otrajā pusē. Kijiva jau iepriekš ir uzsvērusi, ka Krievija kopš Krimas okupācijas 2014. gadā sistemātiski izlaupa pussalas vēstures mantojumu, kas esot daļa no plāna "izskaust Krimas tatāru un ukraiņu identitāti no pussalas".
Turpinām ziņas
Sestdien, 13. decembrī, Jēkabpils novada pašvaldība godinās veiksmīgākos, inovatīvākos un straujāk augošos novada uzņēmējus 2025. gadā. Sestdien pulksten septiņos vakarā Jēkabpils Tautas namā norisināsies svinīgā “Jēkabpils novada Gada balva uzņēmējdarbībā 2025” laureātu apbalvošanas ceremonija. Tajā pasniegs balvas sešās nominācijās: Gada lauksaimnieks, Gada ražotājs, Gada jaunais uzņēmējs, Gada inovācija, Gada izaugsme un Gada uzņēmējs. Pasākumu vadīs TV personība Aivis Ceriņš. Pēc apbalvošanas ceremonijas pasākums turpināsies ar uzņēmēju balli, kurā par muzikālo noskaņu rūpēsies grupa “Laika Upe”.
Gada nogalē sestdien, 27.decembrī, trijos dienā Krustpils pils Lielajā zālē aicina uz Senās mūzikas ansambļa "Trakula" un kora "Aizkraukle" koncertu "No Renesanses līdz Valda Zilvera Ziemassvētkiem". Ansamblis izpilda viduslaiku un renesanses mūziku no visas Eiropas un Tuvajiem austrumiem. Mūziķi koncertos izmanto attiecīgā laikmeta tērpus un instrumentus, no kuriem daudzi ir pašu gatavoti. Publika tiek iesaistīta gan līdzi dziedāšanā, gan dejošanā. Savukārt jauktais koris "Aizkraukle" kopj latviešu kora tradīcijas, piedaloties vietējā mēroga, kā arī Latvijas kormūzikas pasākumos. Koris ir koncertējis ārpus Latvijas, tā repertuārs aptver mūziku no Renesanses līdz mūsdienām. Ieeja koncertā bez maksas.
Un vēl
Vairums jeb 76 % Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus plāno pavadīt savās mājās vai pie ģimenes un draugiem tajā pašā pilsētā, kur dzīvo, liecina starptautiskā pasažieru pārvadātāja “FlixBus” veiktā aptauja*. Ja cilvēki Ziemassvētku sezonā tomēr izvēlas ceļot, tad vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26 % dodas pie ģimenes vai draugiem, kas dzīvo citā pilsētā, savukārt atpūtas braucienos Latvijas iedzīvotāji šai laikā dodas reti. Vienlaikus 19 % respondentu sapņo kādreiz pavadīt Ziemassvētkus siltajās zemēs.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits; Preiļos norit aptauja par apgaismojumu nakts stundās; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Partija "Latvija pirmajā vietā" novembrī saglabājusi savas līderpozīcijas partiju reitingā. Tāpat otro pozīciju saglabājusi "Jaunā Vienotība", bet trešajā vietā novembrī, tāpat kā mēnesi iepriekš, ir partija "Progresīvie". Par to liecina pēc SKDS aptauja, kas veikta no 21. novembra līdz 3. decembrim, aptaujājot vairāk nekā 1800 vēlētāju. Sākot no partijām ar mazāko atbalstu. "Platformu 21" – atbalsta 0,1 % vēlētāju, "Apvienību Par" – 0,5 %, "Austošā Saule Latvijai" – 0,6 %. Visām trijām neliels kritums mēneša laikā. Seko šajā aptaujā viens no retajiem atbalsta pieaugumiem – "Jaunā konservatīvā partija" ar 1,1 % atbalstu, "Latvijas attīstībai" neliels atbalsta kritums un 1,2 % novembra aptaujā. "Latvijas Krievu savienībai" 1,3 % un "Saskaņai" 1,7 %, un arī atbalsta samazinājums. Tikmēr "Stabilitātei" mēneša laikā atbalsta pieaugums un šobrīd aptaujā par viņiem balsot sola 3,8 %. "Suverēnajai varai" balsi atdot novembra beigās gatavi atdot 4,8 % – arī kāpums. Tad seko trīs partijas ar praktiski vienādu aptaujāto atbalstu novembrī - 5,8 % pauda gatavību balsot gan par Zaļo un Zemnieku savienību, gan Nacionālo apvienību, gan "Apvienoto sarakstu". Visām trim arī kritums, salīdzinot ar oktobri.
Saeimas deputāti vakar atbalstīja piecu miljonu eiro pārdali bezpilotu sistēmu iegādei Ukrainas atbalstam. Paredzēts, ka finansējumu novirzīs no Ārlietu ministrijas šī gada budžeta programmas, kas paredzēta Latvijas iemaksām Eiropas Miera mehānismā. Līdzekļi pārdalīti Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu bezpilotu sistēmu iegādi Ukrainas atbalstam un veicinātu Latvijas industrijas attīstību divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā.
Atbalstīti grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", lai pilnībā ieviestu Eiropas Savienības Biotopu direktīvas prasības un stiprinātu "Natura 2000" teritoriju aizsardzību. Tie paredz paplašināt aizsargājamo teritoriju sarakstu. Grozījumi nepieciešami, lai pabeigtu "Natura 2000" teritoriju tīkla izveidi Latvijā. Likumprojekts paredz 94 nacionālā līmeņa aizsargājamām teritorijām piešķirt ES nozīmes aizsargājamas teritorijas statusu, tādējādi tās iekļaujot "Natura 2000" tīklā.
Eiropas Savienības vienojušās uz nenoteiktu laiku iesaldēt Krievijas valsts līdzekļus 210 miljardu eiro vērtībā. Krievija savai naudai varēs piekļūt tikai tad, kad izbeigs agresijas karu pret Ukrainu un piekritīs samaksāt reparācijas Ukrainai. Saskaņā ar šo lēmumu Eiropas Komisijai piešķirtas tiesības izlemt, kā rīkoties ar iesaldēto Krievijas naudu. 185 miljardi eiro glabājas Beļģijas finanšu institūcijā "Euroclear", savukārt vēl 25 miljardi ir noguldīti Eiropas valstu bankās. Maskava cer, ka miera sarunu procesā izdosies panākt šīs naudas "atsaldēšanu", lai Kremlis atkal varētu tai piekļūt. To būtu gatavs atbalstīt arī ASV prezidents Donalds Tramps, bet Eiropas valstis vēlas, lai Krievijas naudu tiktu izmantota Ukrainas atjaunošanai.
Eiropas Centrālā banka ierosinājusi vienkāršot prasības Eiropas Savienības bankām, lai uzlabotu to konkurētspēju starptautiskā mērogā. Ņemot vērā to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas mīkstināt prasības pasaules lielākajā ekonomikā strādājošām bankām, ES tiek pakļauta spiedienam atvieglot sarežģīto regulējumu kopumu, jo pastāv bažas, ka Eiropas bankas vēl mazāk spēs konkurēt ar Savienoto Valstu finanšu institūcijām. Viens no galvenajiem Eiropas centrālās bankas priekšlikumiem ir vienkāršot pašreizējos noteikumus, kas nosaka banku kapitāla prasības un kas tika ieviesti pēc 2008.-2009. gada globālās finanšu krīzes.
Turpinām ziņas
Dabas resursu nodokļa likme 2026. gadā palielināsies par 10 eiro par tonnu, sasniedzot 130 eiro par tonnu, līdz ar to palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas maksa. Sadzīves atkritumu poligona “Dziļā vāda” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma maksa no 1. janvāra pieaugs no 141 eiro par tonnu līdz 146,68 eiro par tonnu bez PVN. SIA “Aizkraukles KUK” informē, ka Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta teritorijā atkritumu apsaimniekošanas maksa būs 23,30 eiro par kubikmetru bez PVN, pašlaik ‒ 22,79 eiro. SIA “Ķilupe” informē, ka Kokneses, Pļaviņu apvienībā un Skrīveru pagastā maksa būs 23,27 eiro par kubikmetru bez PVN, pašlaik ‒ 22,59 eiro. Savukārt Neretas un Jaunjelgavas apvienībā tarifs noteikts 26,57 eiro, pašlaik ‒ 25,89 eiro par kubikmetru bez PVN.
Atsaucoties uz iedzīvotāju lūgumu un ņemot vērā tumšo diennakts laiku, Preiļu novada pašvaldība ir veikusi izmaiņas pilsētas ielu apgaismojuma grafikā – šobrīd gaismu no rītiem izslēdz pusstundu vēlāk, bet vakaros ieslēdz pusstundu ātrāk nekā iepriekš. Ziemassvētku un Jaunā gada laikā ielu apgaismojumu pilsētā neizslēgs visu nakti. Lai lemtu par tālāko rīcību, pašvaldība vēlas uzzināt pilsētas iedzīvotāju viedokli – vai šādu praksi - apgaismojums visu nakti - vajadzētu saglabāt arī pēc Jaunā gada? Izteikt viedokli iespējams līdz 18. decembrim, aizpildot aptaujas anketu links uz kuru pieejams pašvaldības mājaslapā preili.lv.
Un vēl
Šajā nedēļas nogalē Latvijas lielākajā daļā gaidāms neliels sals un sniegs, bet tas būs īslaicīgs, prognozē sinoptiķi. Naktī uz sestdienu gaidāms neliels mākoņu daudzums, Kurzemē mākoņu būs vairāk, bet tie nenesīs nokrišņus. Pūšot lēnam vējam, gaiss atdzisīs līdz -3..-8 grādiem, Kurzemē - līdz 0..-3 grādiem. Sestdien Kurzemē līs un snigs, vakarā sniegs gaidāms arī valsts centrālajā daļā. Naktī uz svētdienu valsts lielākajā daļā izveidosies sniega sega. Dienā gaidāmi nelieli nokrišņi, maksimālā gaisa temperatūra būs no -3 grādiem valsts austrumos līdz +7 grādiem Kurzemes rietumkrastā.
Pirmdien jau visā valstī gaiss iesils līdz +2..+7 grādiem, daudzviet līs un Kurzemē pūtīs brāzmains rietumu, dienvidrietumu vējš. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi arī nākamās nedēļas turpinājumā maksimālā gaisa temperatūra būs +2..+7 grādi, bet naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs nedaudz zem nulles. Anticiklona ietekmē nokrišņu būs maz. Līdzīgi laikapstākļi prognozēti arī Ziemassvētkos.