Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 16.decembrī
- Radio1.lv --
- 16 decembris 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Lielākā daļa jeb 84% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi, Vai Jēkabpils novadā nākamgad saglabāsies visi sabiedriskā transporta maršruti? Un Aptauja: Latvijā ikdienā regulāri ziedo 7% iedzīvotāju.
Lielākā daļa jeb 84% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi, secināts "Eirobarometra" rudenī veiktajā aptaujā. Latvijas pilsoņu apmierinātība ar savu dzīvi kopumā kopš 2025. gada pavasara nav būtiski mainījusies. Latvijas iedzīvotāju apmierinātības rādītājs rudenī bija salīdzinoši augsts un atbilda eiropiešu kopējam vērtējumam - 86% eiropiešu ir norādījuši, ka ar savu dzīvi kopumā jūtas apmierināti. 84% ir atkārtots vēsturiski augstākais rādītājs starp Latvijas iedzīvotājiem. Lūgti norādīt divas galvenās problēmas, ar kurām saskaras Latvija, kā vienu no jomām salīdzinoši visbiežāk Latvijas pilsoņi 2025. gada rudenī min cenu pieaugumu jeb inflāciju un dzīves dārdzību, savukārt kā otru min divas jomas - veselības aprūpi un ekonomisko situāciju.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā svinīgi atklāts atjaunotais baznīcas pulkstenis. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma tas atkal rāda pareizu laiku Rīgas augstākā dievnama tornī. Rīgas Svētā Pētera baznīcas pulkstenis bija pirmais publiskais laika rādītājs Rīgā. Kopā ar pulksteni noteiktās stundās skanēja darba zvans – skaņas signāls, kas visā pilsētā paziņoja darba dienas sākumu un beigas un bija nozīmīgs sabiedriskās kārtības elements. Jaunais pulksteņa mehānisms rāda precīzu laiku visās četrās torņa ciparnīcās, izmantojot Eiropas laika signālu, ko uztvērējantena saņem un novada uz četriem atsevišķiem mehānismiem.
Piektdien, 19. decembrī, Latvijas Okupācijas muzejā atklās izstādi "Aiz dzeloņdrātīm. Otrā pasaules kara sekas: latviešu leģionāri - karagūstekņi Latvijā, Eiropā un Padomju Savienībā". Tajā atgādina, ka Otrā pasaules kara beigās apmēram 25 tūkstoši 400 latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā, savukārt 23 tūkstoši latviešu karavīri krita Sarkanās armijas gūstā. Izstāde atspoguļo latviešu karagūstekņu ieslodzījuma apstākļus nometnēs Rietumeiropā, kad karavīru aprūpes jautājumu risināšanai karagūstekņu nometnē Zedelgemā, Beļģijā, 1945. gada 28. decembrī tika likti pamati organizācijai "Daugavas Vanagi". Izstādē personīgie stāsti atklāj arī latviešu karavīru piedzīvoto filtrācijas un gulaga nometnēs Padomju Savienībā.Izstāde būs apskatāma līdz 2026. gada martam.
Lietuvas žurnālisti un kultūras jomā strādājošie šonedēļ rīkos trīs dienu protestu pie parlamenta, lai paustu iebildumus pret valdības koalīcijas plānu grozīt likumu par sabiedrisko radio un televīziju nolūkā vienkāršot sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata. Demonstrācijas pie parlamenta plānotas trīs vakarus – otrdien, trešdien un ceturtdien.
Ukraina ražos dronus Vācijā rūpnieciskos apjomos, vakar paziņoja Ukrainas dronu ražotājs "Frontline Robotics" un Vācijas aizsardzības uzņēmums "Quantum Systems".
Ražošana notiek Ukrainas Aizsardzības ministrijas uzdevumā, Vācijas un Ukrainas ekonomikas forumā pirmdien Berlīnē pavēstīja abi uzņēmumi. Kopuzņēmums apgalvo, ka šis projekts ir Eiropā pirmā pilnībā automatizētā, rūpnieciska mēroga ārvalstu bezpilota lidaparātu ražošanas līnija Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām.
Turpinām ziņas
Šogad Latvijā desmit mēnešos bija atcelti par 600 reģionālajiem autobusu reisiem vairāk nekā pērn, kopumā pārsniedzot tūkstoš 900 neizpildīto braucienu. Autotransporta direkcijā kā galveno iemeslu komersanti min šoferu trūkumu. Autotransporta direkcija par desmit mēnešos atceltajiem reisiem pārvadātājiem piemērojuši vairāk nekā 170 tūkstoši eiro sodu. Vislielākais neizpildīto reisu skaits ir Pierīgas maršrutos. Pēc tiem seko Ogre, Aizkraukle, Liepāja, Bauska un Kuldīga.
Autotransporta direkcija plāno nākamgad samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu visā Latvijā. Tiekoties ar domes vadību, Radio1 jautāja, kā tas ietekmēs maršrutus Jēkabpils novadā. Domes priekšsēdētāja vietniece Aija Vetere informēja, ka pašvaldība komunicē ar Autotransporta direkciju un mēģina vienoties, kā saglabāt tos reisus, par kuriem iedzīvotāji informē, ka ir vajadzīgi. Viņa uzsver, ka direkcijas plāns Jēkabpils novadā neparedz nevienu maršrutus slēgt pilnībā, bet gan atteikšanos no atsevišķiem reisiem konkrētos maršrutos. Tas, par kura saglabāšanu pašvaldība noteikti iestājoties, esot Aknīste–Kraujas, lai iedzīvotāji var nokļūt uz darbu Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Un vēl
Latvijā ikdienā regulāri labdarības ziedojumu iniciatīvās iesaistās 7% iedzīvotāju, aģentūras "Norstat Latvija" aptaujā. Tās dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa respondentu labdarības iniciatīvās iesaistās dažkārt, un biežāk - 40% gadījumu - to apstiprinājušas sievietes. Savukārt 41% aptaujāto atklāj, ka ziedo reti, savukārt vēl katrs piektais jeb 20% izvēlas neziedot. Vērtējot motivāciju un faktorus, pēc kādiem izvēlas iniciatīvas, ko personīgi atbalstīt, vairāk nekā 40% iedzīvotāju minējuši, ka būtiskākais ir skaidrs un konkrēts labdarības mērķis. Vēl teju trešdaļai nozīmīga ir apziņa, ka ziedojot dara labu un svarīgu lietu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: BVKB: Periodiskā tehniskā apsekošana veikta 62% trešās grupas un 10% otrās grupas publiskajām ēkām; Lūdz apsūdzēt vīrieti par mēģinājumu izvarot un nožņaugt dzīvesbiedri; un Jēkabpils CSDD būs izmaiņas darbalaikā.
Obligātā periodiskā tehniskā apsekošana veikta 62% trešās grupas un 10% otrās grupas publiskajām ēkām. Būvniecības valsts kontroles birojā norāda, ka ir pagājis vairāk nekā gads kopš noslēdzās termiņš, līdz kuram visām otrās un trešās grupas publiskajām ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām vairāk nekā desmit gadus nebija veikta periodiskā tehniskā apsekošana, tā bija obligāti jāveic. Birojā norāda, ka situācija ar pašvaldību būvvalžu uzraudzībā esošajām otrās grupas publiskajām ēkām ir kritiska. Periodiskā tehniskā apsekošana veikta tikai 10% ēku, līdz ar to katras deviņas no desmit ēkām joprojām nav saņēmušas profesionāla būvspeciālista izvērtējumu par ēkas tehnisko stāvokli.
No 11. decembra Slimību profilakses un kontroles centrs oficiāli sācis iknedēļas operatīvo mirstības datu iesniegšanu Eiropas mirstības monitoringa tīklā. Līdz ar to Latvija pievienojas 27 Eiropas valstīm un reģioniem, kas nodrošina savlaicīgu un vienotu mirstības uzraudzību sabiedrības veselības drošības stiprināšanai. Operatīvo mirstības statistiku Eiropas monitoringa tīklam iesniegs katru nedēļu.
Biedrība "Hospiss LV" vērsusies Tiesībsarga birojā, aicinot uzsākt diskusiju par nepieciešamību pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību smagi slimu pacientu aprūpē. Īpaša uzmanība iesniegumā Tiesībsarga birojam pievērsta tam, lai paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi būtu pieejami arī pacientiem, kuri slimības dēļ nespēj parakstīt nepieciešamos dokumentus, kuriem nav tuvinieku atbalsta vai kuri atrodas citās sarežģītās situācijās. "Hospiss LV" aicina tiesībsardzi sadarboties, lai ieviestu minētās pārmaiņas praksē.
Eiropas Savienības Padome paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par saiknēm ar Krievijas "ēnu floti". Sankcijas noteiktas vēl piecām fiziskajām personām un četrām organizācijām. Sarakstā iekļauti uzņēmēji, kas tieši vai netieši saistīti ar lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil". Jaunās sankcijas attiecas uz Apvienotajos Arābu Emirātos, Vjetnamā un Krievijā reģistrētiem kuģniecības uzņēmumiem, kam pieder vai kas pārvalda sankcijām jau pakļautus ēnu flotes tankkuģus.
Rumānijas varas iestādes ir apstiprinājušas divus lepras gadījumus. Slimība atklāta divām masierēm - saskaņā ar “Reuters”, abas strādāja kopā spa centrā Klužā, otrā apdzīvotākajā vietā Rumānijā. Rumānijas veselības ministrija ziņo, ka slimība sākotnēji atklāta vienai masierei, kura bija atgriezusies no Indonēzijas. Veicot pārbaudes spa centra darbiniekiem vēl vienai masierei - Indonēzijas pilsonei arī apstiprināta lepra. Abas masieres, 21 un 25 gadus vecas, ir hospitalizētas. Šobrīd Rumānijā ir dots rīkojums par pastiprinātu epidemioloģisko uzraudzību.
Kā zināms lepra ir hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu. Ierosinātājs ir lepras nūjiņa. Lepra izplatīta visā pasaulē, galvenokārt Ķīnā, Indijā, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs. Endēmisko zonu iedzīvotāju vairākumam pret lepru ir dabiska imunitāte. Ar lepru var saslimt pēc ilgstoša un cieša kontakta ar lepras slimnieku. Bet arī šādos apstākļos nesaslimst visi. Lepras nūjiņas, iekļuvušas organismā caur bojātu ādu vai gļotādu, izplatās tālāk gar nerviem un pa limfas ceļiem. Inkubācijas periods parasti ir 3 - 7 gadi.
Turpinām ziņas
"Luminor Bank" izsniegusi 1,68 miljonu eiro aizdevumu elektroenerģijas ražotājam SIA "Vindr Līvāni" saules elektrostacijas būvniecībai Līvānu novadā. Aizdevums veidos pusi no kopējām projekta izmaksām un ļaus uzņēmumam papildus attīstīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu, kas būtiski palielinās projekta efektivitāti un nodrošinās stabilāku enerģijas piegādi Latvijā. Plānots, ka 4,3 megavatu Līvānu saules parku nodos ekspluatācijā līdz 2026. gada 31. maijam.
Valsts policija kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi prokuratūrai lietu pret kādu vīrieti par mēģinājumu izvarot un nožņaugt dzīvesbiedri. 22. novembrī policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī Aizkrauklē vērsās kāda 1986. gadā dzimusi sieviete, norādot, ka viņas dzīvesbiedrs pret viņas gribu mēģinājis viņu izvarot, nodarījis dažādus miesas bojājumus, kā arī žņaudzis un mēģinājis nosmacēt ar spilvenu. Policijā sākts kriminālprocess, noskaidroti notikušā apstākļi, kā arī aizturēta iespējamā vainīgā persona - 1985. gadā dzimis vīrietis. Personai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.Līdz šim persona nebija nonākusi policijas redzeslokā. Par šādu nodarījumu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem.
Un vēl
Piektdien, 19. decembrī, vairākās Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās būs saīsināts darba laiks. Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā stacija strādās no pulksten 8:30 līdz 18. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka decembra izskaņā darba laiks tehniskās apskates stacijās var mainīties.
Jau ziņots, ka saistībā ar AS “Sadales tīkls” plānotiem elektrotīkla remontdarbiem, trešdien, 17.decembrī arī CSDD Preiļu klientu apkalpošanas centrā būs izmaiņas sniegtajos pakalpojumos. Centrs un tehniskās apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnas klientus piņems no 8.30 līdz 13.30. Pārējā darba dienas laikā transportlīdzekļu reģistrācijas un tehniskās apskates pakalpojumi Preiļos netiks nodrošināti.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts kontroles galvenās revidējamās jomas nākamgad būs drošība, aizsardzība un tiesiskums; Jēkabpilī uz Daugavas aizsargdambja izvieto kastes ar smilts sāls maisījumu ietves kaisīšanai; un Trešdien un piektdien virs Jēkabpils plānoti militārās aviācijas zemie pārlidojumi.
Valsts kontroles galvenās revidējamās jomas nākamgad būs drošība, aizsardzība un tiesiskums. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda, ka arī šogad Valsts kontrole ir noteikusi revīziju tēmas nākamajam gadam, un tajās iezīmējas vairāki būtiski bloki, taču lielākais revīziju skaits būs blokā, kurā ietilpst drošība, aizsardzība un tiesiskums, piebilstot, ka šīs tēmas patlaban ir ļoti aktuālas, tāpēc revīzijas tajās droši vien nevienam nebūs pārsteigums.
Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti 9 tūkstoši 887 jaundzimušie, kas ir par 10,1% jeb vairāk nekā tūkstoš mazuļiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Šogad desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 21 tūkstotis 325 mirušie, kas ir par 3,7% mazāk nekā pērn šajā periodā. Tādējādi šogad desmit mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 11 tūkstoši 438 pārsniedza dzimušo skaitu. Šī gada desmit mēnešos Latvijā reģistrētas 9 tūkstoši 625 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 7,3% vairāk. Šogad 1. novembrī Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,8 miljoni.
"SEB banka" brīdina par krāpnieku sponsorētu viltus internetbankas lapu "Google" meklētājā. "SEB banka" pamanījusi, ka krāpnieki izmanto sponsorēto lapu izvietošanu "Google" meklētājā, lai novirzītu klientus uz viltus "SEB bankas" internetbankas lapu.Ierakstot Google meklētājā vārdu "ibanka", kā pirmie meklēšanas rezultāti parādās krāpnieku izveidotās viltus lapas, kas vizuāli ir līdzīgas "SEB bankas" internetbankas lapai, bet tajā atšķiras mājaslapas adrese un dažviet teksts ir lietuviešu valodā. Pieslēdzoties viltus lapai, klients neapzināti nodod datus krāpniekiem. "SEB banka" aicina klientus rūpīgi pārbaudīt internetbankas adresi, jo tas ir pirmais, kā var atšķirt viltotu lapu no īstās.
Sarunās Berlīnē ASV delegācija īpašo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vadībā, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas amatpersonas izstrādājušas drošības garantiju paketi Kijivai pēc NATO statūtu 5. panta parauga. NATO līguma 5. pantā ir nostiprināts kolektīvās aizsardzības princips, kas noteic, ka bruņots uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Berlīnē paziņoja, ka Kijivas un Vašingtonas nostājas joprojām atšķiras galvenajā jautājumā par Ukrainas teritorijas atdošanu. Zelenskis norāda, ka Ukraina neatzīs Donbasu par Krievijai piederošu nedz "de facto", nedz "de iure".
ASV prezidents Donalds Tramps iesūdzējis tiesā britu sabiedrisko mediju BBC par viņa 2021. gada 6. Janvāra runas rediģēšanu raidījumā "Panorama". Tramps apsūdz raidsabiedrību par apmelošanu un ASV Floridas štata Maldinošas un negodīgas tirdzniecības prakses likuma pārkāpšanu. Viņš pieprasījis 5 miljardu dolāru lielu kompensāciju par katru no abām prasībām. Prezidenta runas rediģēšana radīja iespaidu, ka Tramps neilgi pirms viņa atbalstītāju iebrukuma Kongresa ēkā 2021. gada 6. janvārī tieši aicinājis uz vardarbīgu rīcību. Oriģinālajā Trampa runā šāda aicinājuma nav. BBC novembrī atvainojās Trampam, bet noraidīja viņa prasības par kompensāciju un nepiekrita, ka ir pamats celt prasību par apmelošanu.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” uzstādījuši jaunus konteinerus uz Daugavas aizsargdambja, kuros tiek uzglabāts smilts–sāls maisījums ietvju kaisīšanai ziemas periodā. Tas ļaus sētniekiem operatīvi apstrādāt slidenās vietas un rūpēties par iedzīvotāju drošu pārvietošanos. Uzņēmumā norāda, ka pakāpeniski veiks arī bojāto konteineru nomaiņu citviet pilsētā.
Līdz 14. decembrim 2025./2026. gada medību sezonā Latvijā nomedīti 358 vilki, līdz ar to vilku medības šajā medību sezonā turpmāk atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu. Valstī pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tiek noteikts katru gadu, šogad tas bija 370 dzīvnieki. Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos. Pēc mežu dienesta vērtējuma Latvijā šajā medību sezonā mitinās ap 1400 vilku. Atbilstoši vilku populācijas vecuma struktūrai un demogrāfiskā stāvokļa novērtējumam vilku populācija esot vērtējama kā stabila, kas ļauj saglabāt tai labvēlīgu aizsardzības statusu.
Un vēl
Trešdien, 17. un piektdien, 19. decembrī virs Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils, norisināsies sabiedroto spēku helikopteru pārlidojumi zemā augstumā! Zemie lidojumi ir specifiski militāri taktiskie militārās aviācijas – lidmašīnu un helikopteru lidojumi. Tie ir nepieciešami, lai to piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai. Zemie lidojumi Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatam virza Valsts policijas priekšnieka vietnieku Grišinu; Septiņām austrumu pierobežas pašvaldībām sadalīs 5,314 miljonus eiro skolu infrastruktūras uzlabošanai; un Kādas ir prognozes par ziemu.
Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatam nolemts virzīt Valsts policijas priekšnieka vietnieku Andreju Grišinu, kurš pašlaik ir arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Grišins Latvijas policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Grišins Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu ieņem jau vairāk nekā 12 gadus. Pirms tam Grišins ieņēmis dažādus amatus Valsts policijā.
Valsts policija kopā ar kolēģiem no citām valstīm decembrī apturējusi organizētas noziedzības tīklu, kas uzturēja krāpnieku zvanu centrus Ukrainas pilsētās Dņipro, Kijivā un Ivanofrankovskā. Šajā tīklā strādāja arī 12 Latvijas valstspiederīgie, kuri ir aizturēti. Noziedznieki apkrāpa dažādās Eiropas valstīs dzīvojošos, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājus.Kopumā no šī tīkla krāpniekiem cietuši vairāk nekā 400 cilvēki. Kopējie zaudējumi pārsniedz 10 miljonus eiro, bet Latvijas valstspiederīgajiem nodarīts materiālais kaitējums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Aizturētos Latvijas valstspiederīgos prasīs izdot Latvijai saukšanai pie kriminālatbildības. Par šādu noziedzīgo nodarījumu Latvijā paredzēta brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.
Latvijas Hokeja federācija kopā ar Somijas Hokeja asociāciju ir sākusi pieteikšanās procesu 2030. gada pasaules čempionāta vīriešiem elites divīzijā rīkošanai. Abas valstis apvieno spēkus, lai piedāvātu turnīru ar visaugstākajiem organizatoriskajiem standartiem, balstoties gan uz profesionālu pieredzi, gan uz izciliem rezultātiem iepriekšējos čempionātos. 2027. gadā pasaules čempionāts norisināsies Vācijā, 2028. gadā - Francijā, bet 2029. gadā - Slovākijā. 2030. gadā notiks arī Ziemas olimpiskās spēles.
ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu. "Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu. Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis atbalsta ideju par pamieru Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās, bet tas viss ir atkarīgs no Krievijas. PēcZelenska teiktā, šo ideju vakar ierosināja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Zelenskis atzīmēja, ka Ukraina atbalsta jebkuru pamieru. Taču daudzas lietas ir atkarīgas no Krievijas politiskās gribas.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents otrdien paziņojis, ka Ukraina neatzīs Donbasu par Krievijai piederošu nedz "de facto", nedz "de iure".
Turpinām ziņas
Septiņām austrumu pierobežas pašvaldībām atvēlēs 5,3 miljonus eiro, lai uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūru. Uz finansējumu varēs pretendēt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadu pašvaldības.Pieejamais finansējums paredzēts galvenokārt skolu, sporta un dienesta viesnīcu modernizācijai ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem. Atbalstam izvirzāmas iestādes, ņemot vērā to atrašanās vietu un izglītojamo skaitu. Plānots, ka līdz 2029. gada 30. septembrim būs modernizētas vismaz septiņas izglītības iestādes.
Valdība šodien apstiprināja 2026./2027. mācību gada plānojumu, nosakot semestru ilgumu un brīvlaikus. 2026./2027. mācību gads sāksies 1. septembrī, 1.-8. klašu un 10.-11. klašu izglītojamiem mācību gads beigsies 2027. gada 31. maijā, 9. klašu skolēniem mācību gads beigsies 11. jūnijā, bet 12. klašu skolēniem - 18. jūnijā. Mācību pirmais semestris ilgs līdz 2026. gada 18. decembrim, bet otrais semestris sāksies 2027. gada 4. janvārī. Rudens brīvdienas būs no 2026. gada 19. līdz 23. oktobrim, ziemas brīvdienas būs no 21. decembra līdz 2027. gada 1. janvārim, bet pavasara brīvdienas - no 8. līdz 12. martam. Izglītības iestādes joprojām pastāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klašu izglītojamiem.
Un vēl
Lai arī patlaban nekas par to neliecina, tiek prognozēts, ka 2025. - 2026.gadā Eiropa piedzīvos aukstāko ziemu 50 gadu laikā, atkārtojot 1978.–1979. gada anomāliju, kad stipras salnas un spēcīgas snigšanas paralizēja normālu dzīvi daudzās valstīs. Kā ziņo Euronews, atsaucoties uz Drēzdenes Universitātes prognozētājiem, šis scenārijs pašlaik tiek uzskatīts par visticamāko polārā virpuļa pavājināšanās dēļ — identiska anomālija bija novērota pirms "gadsimta ziemas" iestāšanās pagājušajā gadsimtā. Šie apstākļi liecina par stabilu augsta spiediena līmeni virs Centrāleiropas, kā rezultātā dienā ir mierīgs laiks, bet naktī — stipras salnas un migla. Ir vērts atzīmēt, ka šīs izmaiņas ir daļa no globālā El Ninjo-Dienvidu svārstību cikla. Tā pirmajā posmā Klusā okeāna ūdeņi ir siltāki nekā parasti, nesot siltumu Eiropai. Otrajā - tie ir aukstāki, nesot kontinentā skarbākus apstākļus.