Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 17.decembrī

Latvijā pieaug bezdarba līmenis un novembra beigās bija 6,9% no ekonomiski aktīvo cilvēku skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā period. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka arī mēneša laikā Latvijā faktiskā bezdarba līmenis, pēc statistikas pārvaldē vēstītā, pieaudzis par 0,1 procentpunktu. Sieviešu bezdarba līmenis novembrī saglabājās nemainīgs - 5,7%, bet vīriešu bezdarba līmenis palielinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,1%. Novembrī Latvijā bija 66 tūkstoši 300 bezdarbnieku.


Lai pilnveidotu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējumu Latvijā, trešo valstu studentiem plānots prasīt nodrošinājuma iemaksu un rūpīgāk sekot līdzi angļu valodas zināšanām, savukārt darba ņēmējiem no trešajām valstīm būs jāsaņem darbadevēja uzaicinājums strādāt Latvijā. To paredz Iekšlietu ministrijas rosinātie priekšlikumi. Valdība vakar konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas rosinātos priekšlikumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidošanai. Lai tie stātos spēkā, tos vēl nepieciešams sagatavot, kā arī izmaiņas vēl būtu jāapstiprina valdībā un Saeimā. 

Telefonkrāpnieku veiksmīgai apkarošanai Latvijā ir nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos, arī Elektronisko sakaru likumā, Krimināllikumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā un Nacionālās kiberdrošības likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumos, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. Asociācijas ieskatā, ir nepieciešams paplašināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pilnvaras, lai tā varētu noteikt saistošas prasības operatoriem. Starp asociācijas piedāvātajiem risinājumiem ir arī bargāki sodi krāpniekiem, īpaši tiem, kuri uzdodas par valsts iestādi vai finanšu iestādi. Tāpat arī informācijas apmaiņa starp dažādu valstu finanšu iestādēm un operatoriem joprojām ir ļoti ierobežota ar tiesisko regulējumu. Arī toī varētu risināt likumdošanas izmaiņas. 

Krievija noraidījusi priekšlikumu par pamieru frontē uz Ziemassvētku laiku. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija vēlas nevis pamieru, kas dotu Kijivai atelpu un iespēju sagatavoties kara turpināšanai, bet pilnvērtīgu mieru. Pēc Peskova teiktā, Maskavas nostāja ir labi zināma gan ASV, gan Ukrainā. Peskovs uzsvēra, ka Krievija vēlas sasniegt savus mērķus un nav gatava piedalīties īstermiņa nederīgos risinājumos.

Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas 2026. gadā notiks Austrijas pilsētā Vīnē, piedalīsies 35 valstis. Līdz ar šo paziņojumu Eirovīzijas rīkotāji atklājuši arī skatuves dizainu, uz kuras maijā kāps dalībvalstu izvēlētie mūziķi. 2026. gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss notiks jau 70. reizi. Konkursa fināls paredzēts sestdien, 16. maijā, Austrijas lielākajā iekštelpu arēnā "Wiener Stadthalle". Turpat notiks arī konkursa pusfināli – otrdien, 12. maijā, un ceturtdien, 14. maijā. Pirmo reizi kopš 2022. gada pusfinālos balsos ne tikai skatītāji visā pasaulē, bet arī dalībvalstu mūzikas ekspertu žūrija. 2026. gada Eirovīzijas skatuves dizainu jau devīto reizi veidojis vācu scenogrāfs Florians Vīders. Kā vēsta konkursa rīkotāji, skatuves centrā atradīsies LED virsma izliektas lapas formā, simbolizējot kā jauna sākumu un izaugsmes iespējas.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome apstiprinājusi lēmumprojektu par Jēkabpils novada izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2026.–2029. gadam otro daļu. Pielikumā pieejama 62 lappušu stratēģija un 101 lappuses publiskās apspriešanas protokols. Ikviens interesents var iepazīties arī ar sabiedriskās apspriešanas laikā, no 1. līdz 31. oktobrim, saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumu par Stratēģijas pirmo redakciju. Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem domes priekšsēdētāja vietniece Aija Vetere sacīja, ka otrās stratēģijas daļas apstiprināšana nenozīmē, ka ar to s apstiprināts galīgais skolu tīkla variants. Apstiprināt¬s tikai redzējums par to, kāds tas varētu būt. Šobrīd vēl nekāds konkrēts skolu tīkls nav iezīmēts. Redzējums par to, kāds tas būs - taps un tiks pieņemts līdz 1.martam. 

"Latvijas dzelzceļš" janvārī plāno izsludināt iepirkumu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmā Jāņavārti-Ogre. Plānojot iepirkuma izsludināšanu, Latvijas dzelzceļš ceturtdien  tiešsaistē organizēs apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem. Jau ziņots, ka valdība šogad 7. oktobrī atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, lai īstenotu Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras - Rīgas lidosta-Centrālā dzelzceļa stacija-Aizkraukles virziens - izveides projektu un tā ietvaros ar Eiropas Savienības līdzekļiem izbūvētu jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Projektā papildus paredzēts modernizēt esošo Aizkraukles virziena dzelzceļa līniju līdz Ogrei. 

Un vēl

Latvijas dabas fonds, īstenojot projektu, šoruden sācis Latvijas zālāju atjaunošanu un pirmās zinātniski kultivētās Latvijas dabisko zālāju sēklas nonākušas pie dabas fonda zemniekiem. Pirmajās piegādātajās sēklās ir dzirkstelīte, lielziedu vīgrieze, kamolainā pulkstenīte, gaiļbiksīte, klinšu noraga, īstā madara, matainā vēlpiene, parastais vizulis, vidējā ceļteka un daudzi citi augi. Projektā audzē 25 ilggadīgo zālāju sugas, katra ar savām specifiskajām audzēšanas un nogatavošanās īpatnībām.  Kamēr zinātnieki veic izpēti un augu atlasi, zemnieki ir stratēģiskie projekta partneri, kas šos jaunos risinājumus realizē un iedzīvina Latvijas ainavā.

Jau ziņots, ka dabisko zālāju platības pēdējās simtgades laikā strauji sarukušas no 30% 19. gadsimta beigās līdz nieka 0,9% Latvijas teritorijas mūsdienās. Šāda tendence ir nopietns apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai. 

Pēc Valsts kontroles ziņojuma par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu, vēsta Latvijas Televīzija. Šoruden Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu, kurā pētīja, vai stacionārā veselības aprūpe plānota un organizēta efektīvi. Revidenti secināja, ka valstī ir nesakārtots slimnīcu tīkls, kā arī trūkst cilvēkresursu. Iestāde konstatēja arī gadījumus, kad viens ārsts var būt nodarbināts vai nu vairākās slimnīcās uzņemšanas nodaļās, vai strādā vienā slimnīcā gan uzņemšanas nodaļā, gan arī slimnīcas pamatstruktūrā. Turklāt bija ārsti, kas mēnesī strādāja pat vairāk nekā 400 stundu. Revīzijā Valsts Kontrole strādāja ar izlasi un vērtēja ārstu darbību izlases veidā, bet konstatēja apmēram desmit šādus gadījumus, kad ir lielais stundu skaits. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju valsts kontrole nesniedz.

Latvijā patlaban nav izveidojušies draudi, kuru dēļ būtu jādemontē sliedes pie austrumu robežas, tā vakar Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere. NBS ir sagatavojuši planus un izstrādāti  vairāki scenāriji aizsardzībai.  Pats sliktākais scenārijs ir pārsteiguma moments, jo tad laika ir maz. Izvērtējot pasākumus, ko var veikt uz dzelzceļa, secināts, ka vislabāk, ja uzbrukuma brīdī dzelzceļa nav, bet patlaban nav tādu draudu, lai demontētu dzelzceļu. 

Valdība atļāvusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Satiksmes ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums attieksies uz darbaspēka apmēra palielinājumu, tirgus atalgojuma korekcijām kvalificētiem speciālistiem, kā arī digitālo un apmācību projektu ieviešanu.

Ieslodzījuma vietu pārvalde cietumnieku konvojēšanai turpmāk drīkstēs lietot arī operatīvo transportlīdzekli bez speciālā krāsojuma. To paredz valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par operatīvajiem transportlīdzekļiem. Ieslodzīto konvojēšanai izmantotajiem transportlīdzekļiem arī bez speciālā krāsojuma vajadzēs būt aprīkotiem ar zilām bākugunīm un stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām.

Krievija Ukrainā turpina sistemātisku spīdzināšanu, un pieaug iedzīvotāju upuru skaits, secināts ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumā. Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks vakar prezentēja ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā. Krievijas varas iestādes Ukrainas karagūstekņus plaši un sistemātiski spīdzina un izturas pret tiem nežēlīgi - smagi sit, smacē, pazemo, pakļauj seksuālajai vardarbībai, elektrošokam vai suņu uzbrukumiem un tur necilvēcīgos apstākļos. Tāpat dokumentēti ārpustiesas nāvessodi Ukrainas karagūstekņiem un personām bez kaujas spējām, kā arī iedzīvotājiem.

Ķīna paziņojusi, ka ieviesīs antidempinga nodevas no 4,9 % līdz 19,8 % apmērā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības. Nodevas tiks piemērotas no šodienas. 
Ķīnas Tirdzniecības ministrija apgalvo, ka Eiropa Ķīnas tirgū īstenojot cūkgaļas un cūkgaļas blakusproduktu dempingu, tirgū pārdodot produktus par cenu, kas esot zemāka par ražošanas cenu vai zemāka par cenu, kāda tiek noteikta eksportētājvalsts tirgū. Ministrija piebilst, ka ES ražotās cūkgaļas cenas radot būtisku kaitējumu Ķīnas cūkgaļas ražošanas nozarei. 

Turpinām ziņas

Daugavpilī, Rotko muzejā, jau otro gadu pēc kārtas norisinājās svinīgs pasākums “Latgales Senioru balva 2025”. Tā mērķis ir izcelt un godināt seniorus, kuri ar savām zināšanām, iniciatīvu un pašaizliedzīgu darbu sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latgales un vietējo kopienu izaugsmē. Šogad konkursam tika iesniegti 50 pieteikumi no visas Latgales. "Latgales Senioru Balvu 2025” nominācijā "Ieguldījums izglītības jomā" ieguva līvāniete Inguna Badune. Viņa vada biedrību “Baltā māja” un ir viena no ievērojamākajām Latgales reģiona sabiedriskajām darbiniecēm, kura ar mērķtiecīgu darbu sekmē senioru izglītības iespēju paplašināšanu un sociālās līdzdalības veicināšanu.

2026. gadā Skrīveru dendroloģiskajā parkā plānots izveidot nobrauktuvi no valsts autoceļa A6 Rīga–Daugavpils, atjaunot parka celiņus, kas ved gar Daugavu, kā arī turpināt floristisko apgabalu kopšanu. Lielākie darbi parkā uzsākti jau 2024. gadā, atbilstoši izstrādātajam parka rekonstrukcijas plānam. Šogad iesāktie darbi turpināti un norisinājās divās parka daļās – 21. Vecajā kokaudzētavā un 4. Austrumeiropas floristiskajā apgabalā. Skrīveru dendroloģiskais parks ir kultūrvēsturisks objekts, kas saglabājis savu nozīmību mūsdienās, taču tā lielākā vērtība ir Baltijas mēroga vēsturiskie dendroloģiskie stādījumi, kuri Skrīveru muižā uzsākti veidot 19. gadsimta beigās muižnieka Maksa fon Siversa vadībā.

Un vēl

Šodien un piektdien virs Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils, norisināsies sabiedroto spēku helikopteru pārlidojumi zemā augstumā! Zemie lidojumi ir specifiski militāri taktiskie militārās aviācijas – lidmašīnu un helikopteru lidojumi. Tie ir nepieciešami, lai to piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai. Zemie lidojumi Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Venēcijas komisija pieļauj, ka Latvija varētu izstāties no Stambulas konvencijas un tas nebūtu pretrunā ar likumu, bet uzsver, ka konvencija ir būtiska vardarbības mazināšanā un ka valsts likumdošana var nenodrošināt pietiekamu vardarbības mazināšanu, liecina komisijas atbildes secinājumi tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, kura bija lūgusi komisiju sniegt atzinumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas.Komisijā norāda, ka starptautisko cilvēktiesību līgumu labuma guvēji ir valstu iedzīvotāji un ka cilvēktiesību līgumu denonsēšanas gadījumā parasti tiek samazinātas aizsardzības garantijas, kas paredzētas starptautiskajā līgumā.

 Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nav paredzēts mainīt vēlēšanu zīmes, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris. Viņš Saeimas komisiju informēja, ka pašlaik gatavošanās Saeimas vēlēšanām notiekot pēc plāna. Runājot par vēl veicamajiem darbiem, Zviedris minēja, ka nākamgad no februāra paredzēta vēlēšanu platformas papildinājumu izstrāde, bet no marta paredzēta uzlabotās vēlēšanu IT platformas testēšana. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Zviedris atkārtoja paša jau pausto, ka nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pašvaldību vēlēšanu komisijas varēs pašas pieņemt lēmumu, vai balsu skaitīšanai izmantot skenēšanu vai balsis skaitīt manuāli. Šī gada pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas skenēšanas sistēma īsti nestrādāja, radot aizkavēšanos un jucekli. Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada oktobra sākumā.

Latvijas Nacionālā sporta padome atbalsta ieceri Latvijā rīkot 2030. gada pasaules čempionātu hokejā vīriešiem, intervijā TV3 atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Ministre atklāja, ka šis jautājums pagājušajā nedēļā skatīts Nacionālajā sporta padomē premjeres Evikas Siliņas vadībā un padome priekšlikumu atbalstīja. Vaicāta, vai šā brīža budžeta kontekstā Latvija var to atļauties, Melbārde uzsvēra, ka lēmums vēl nav pieņemts, bet, ņemot vērā, ka Latvija spēja noorganizēt Eiropas basketbola čempionāta spēles, tā spēs arī šo.

Lietuvas iedzīvotāju skaits nākamajos 25 gados varētu sarukt par 7,3 %, bet gadsimtu mijā valstī dzīvos par 25,5 % mazāk cilvēku nekā pašlaik, liecina Valsts datu aģentūras jaunākās prognozes. Aplēses rāda, ka 2050. gadā Lietuvā varētu būt 2,6 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 7,3 % mazāk nekā šogad, savukārt 2075. gadā iedzīvotāju skaits varētu būt sarucis jau par pusmiljonu jeb 17,4 % salīdzinājumā ar šā gada datiem.Savukārt 2100. gada sākumā Lietuvā varētu būt 2,1 miljons iedzīvotāju, kas ir 25,5 % mazāk nekā šogad. Tāpat arī valsts datu aģentūra prognozē, ka līdz pat gadsimtu mijai Lietuvā sieviešu būs vairāk nekā vīriešu.

Jau daudzus gadus ziemā  kādā apdzīvotā vietā pie Zviedrijas ziemeļu pilsētas Kirūnas no vietējas upes ledus top viesnīca. Šogad tajā uzbūvētas arī unikālas ledus klavieres, ko var ne tikai apskatīt, bet arī izmantot tiešajam mērķim. Ledus klavierēs, protams, nav iespējams novilkt un noskaņot stīgas, tāpēc to skanējumu nodrošina ar modernāka instrumenta palīdzību. Tomēr unikālais dizains un apkārtējā vide ļauj mūzikai šeit iegūt īpašu skanējumu. Klavieres ir tikai viens no elementiem, ar kuru palīdzību tiek veicināta viesu interese. Katru gadu mākslinieku komanda veido jaunu ēkas un iekštelpu dizainu, un šogad tradicionālo ieeju, kolonnas un ledus lustru papildina dažādi skulpturāli veidojumi. 

Turpinām ziņas

"Latgales prozas lasījumos 2025" ar fragmentiem no topošā romāna uzvarējusi literāte Ligija Purinaša. Konkurss šogad notika sesto reizi. Tā mērķis ir veicināt literāro procesu Latgalē un jaunu, Latgales kultūrtelpai piederīgu darbu tapšanu. Šī gada konkursa finālā iekļuva sešu rakstītāju darbi, bet žūrijas vērtējumā par labāko darbu tika atzīti literātes Purinašas topošā romāna "Sieviete" fragmenti. Otro vietu saņēma Lauras Strodes darbs "Lubuona valns", bet trešā vieta tika Anneles Slišānes darbam "Kuo tev īt". 

Tuvojoties svētkiem, arvien vairāk mājokļu un eglīšu tiek rotātas ar lampiņu virtenēm. Speciālisti atgādina – tās ne visas ir drošas, jo tirgū joprojām nonāk preces, kuru kvalitāte neatbilst drošības standartiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā aicina, iegādājoties Ziemassvētku lampiņu virtenes, izvēlēties kvalitatīvu preci un pievērst uzmanību marķējumam, vai tās atbilst Eiropas Savienības standartiem. Par to liecina apzīmējums ar burtiem CE.  Iekštelpām un ārpus ēkām paredzētas dažādas spuldzīšu virtenes. To, kur lampiņas atļauts uzstādīt, norāda ražotājs. Vienlaikus jāpievērš uzmanība IP klasei, apzīmējums ir angļu valodā - Ingress Protection, kas nosaka elektriskās ierīces pretestības spēju noteiktiem vides faktoriem un lietām. Jo lielāks cipars, jo augstāka aizsardzība. IP20 ir iekštelpu virtene, ko nedrīkstētu nekādā gadījumā izmantot ārtelpās. IP klase 67 jau ir ūdensdroša, ko var droši izmantot ārtelpās. Pirms uzstādīšanas jāpārbauda, vai vecās virtenes ir darba kārtībā un vai izolācija nav bojāta. Speciālisti aicina neaizmirst svētku lampiņas izslēgt brīdī, kad jādodas prom no mājām. 

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra Latvijā nedaudz paaugstināsies, bet Ziemassvētkos un gadumijā iespējams sals, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien, 18. decembrī, daudzviet gaidāma migla, vietām mazliet līs. Piektdien nokrišņi netiek prognozēti. Gaisa temperatūra gaidāma starp nulli un +7 grādiem, siltākais laiks būs Kurzemē. Naktī uz sestdienu Latviju no ziemeļrietumiem šķērsos plaša nokrišņu zona, vairāk līs Vidzemē un Kurzemes rietumos, bet Latgalē lietus gaidāms dienā. Vējam lēni līdz mēreni pūšot no dienvidrietumiem, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +3..+8 grādiem. Svētdien nav gaidāmi būtiski nokrišņi un gaiss kļūs par kādu grādu vēsāks.

Nākamnedēļ, no 22. līdz  24. decembrim iespējams lietus un sniegs. Sagaidāms, ka Ziemassvētkos vai pēc svētkiem iestāsies noturīgs sals, daļā valsts tas var būt kailsals.