Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 21.janvārī

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošana līdz 2030. gadam joprojām ir atkarīga no pietiekama Eiropas Savienības finansējuma. Komentējot Eiropas Revīzijas palātas teikto, ka liela mēroga Eiropas transporta tīkla projektiem ir nepieciešams skaidri definēts īstenošanas termiņš un stabila, paredzama finansēšana, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu, kopuzņēmumā uzsver, ka šajā kontekstā "Rail Baltica" pirmās fāzes veiksmīga īstenošana līdz 2030. gadam joprojām ir tieši atkarīga no pietiekama ES finansējuma pieejamības nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no 2028. gada līdz 2034. gadam. Kopuzņēmumā norāda, ka patlaban liela apjoma būvdarbi norisinās visās trijās Baltijas valstīs. 

Jau ziņots, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās, tāpat kā 2024. gada beigās, bija 7,1%. Savukārt mēneša laikā Latvijā faktiskā bezdarba līmenis, pēc statistikas pārvaldē vēstītā, palielinājies par 0,2 procentpunktiem. Sieviešu bezdarba līmenis 2025. gada decembrī ir palielinājies par 0,1 procentpunktu - līdz 5,8%, bet vīriešu bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem - līdz 8,4%. Decembrī Latvijā bija 68 tūkstoši bezdarbnieku.

Rīkotāji lēmuši mainīt Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" nosaukumu, tajā vairs neiekļaujot maestro vārdu. Koncerta mākslinieciskais vadītājs, komponists Jānis Ķirsis atzina, ka tas darīts saistībā ar Paula publiski pausto skepsi par svētku norisi. Vienlaikus pasākuma saturs, iecere un mākslinieciskā koncepcija paliek nemainīga. Jau vēstīts, ka Pauls TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" pauda skepsi par dziesmu svētku rīkošanu, norādot, ka, viņaprāt, daudzi ar pasākumu vēlas nopelnīt, izmantojot viņa vārdu, un uzsverot, ka viņš nav piekritis, lai svētki tiktu rīkoti. Koncerta "Manai dzimtenei" norise plānota 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka "Sidraba birzī" kā veltījums Paula 90 gadu jubilejai. Dalībai koncertā līdz šim pieteikušies vairāk nekā 13 tūkstoši dziedātāju no Latvijas un diasporas.

Reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt muitas tarifus vairākām Eiropas Savienības valstīm, kas iestājas pret Vašingtonas plāniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi, ES apsver iespēju noteikt muitas tarifus importam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES tirgum, ziņo laikraksts "Financial Times", atzaucoties uz ES amatpersonu neoficiāli teikto. Amatpersonas sacījušas, ka šie ievedmuitas tarifi importam no ASV izstrādāti jau pagājušajā gadā, kad Tramps draudēja noteikt augstus ievedmuitas tarifus importam no ES, taču netika ieviesti, jo tika panākta tirdzniecības vienošanās.

Moldova uzsākusi procesu, lai pārtrauktu trīs vienošanās, kas ir pamatā Moldovas dalībai Neatkarīgo Valstu Savienībā. Kad būs apturēta šo vienošanos darbība, Moldova oficiāli un juridiski vairs nebūs NVS sastāvā, bet "de facto" tās dalība apturēta jau pirms kāda laika. Runa ir par NVS statūtiem, Vienošanos par NVS izveidošanu, kā arī šīs vienošanās pielikumu. Denonsēšanas process jau notiek, un deputāti izskatīs attiecīgos dokumentus jaunās parlamenta sesijas sākumā. Moldova norāda, ka tas ir svarīgs solis valsts eiropeiskās orientācijas stiprināšanā. 

Turpinām ziņas

Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas “Citadele” aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un citos ikdienišķos tēriņos, tā arī neaizsniedzoties līdz specifiskām bērna vajadzībām nākotnē – to apliecina vairāk nekā puse aptaujas respondentu. Bankā norāda, ka ģimenes valsts pabalsts daudziem vecākiem ir svarīgs ikdienas atbalsts, un tas ir pilnīgi saprotami. Par vienu bērnu ģimene mēnesī saņem 25 eiro, par diviem – jau 100 eiro, bet par trim – 225 eiro, un šī summa kļūst par nozīmīgu daļu no ģimenes budžeta. Bērnu uzturēšanai mēnesī tiek iztērētas lielākās summas, tāpēc arī pabalsts visbiežāk nonāk ikdienas izdevumos, nevis uzkrājumā bērna nākotnei. 

7. un 8. februārī Jelgavā norisināsies 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kura galvenā tēma šogad ir “Ilūzijas spēks”. Šogad dalībai festivālā saņemti vairāk nekā 40 pieteikumi, no kuriem skiču konkursā atlasīti 20 tēlnieki no 12 valstīm. Dalībnieki ledus skulptūras veidos no 2. līdz 6. februārim. Tēlnieku darbos atklāsies gan mūsdienu cilvēka attiecības ar tehnoloģijām, gan dabas, gaismas un formas radītās ilūzijas, kā arī skaistuma, laimes un iekšējās pasaules uztveres daudzveidība. Pasta sala, brīvdabas koncertzāle “Mītava” un slidotava būs galvenās festivāla norises vietas. 

Un vēl

Par Latvijas 2026. gada arheoloģisko pieminekli izvēlēts unikāls divu pilskalnu komplekss Valmieras novada Dikļu pagastā - Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns. Šī izvēle uzsver nepieciešamību pētīt maz zināmus, bet, iespējams, vēsturiski nozīmīgus objektus, kas var sniegt atbildes uz jautājumiem par lībiešu Metsepoles zemes vēsturi. Galvenais iemesls šī gada pieminekļa izvēlei ir pētnieku pieļāvums, ka tieši Grebu pilskalnos varētu būt atradusies teiksmainā Metsepoles pils. Tā minēta 1226. gada dokumentos par zemju dalīšanu starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas arhibīskapiju kā nozīmīgs lībiešu Metsepoles novada centrs. Neraugoties uz savu nozīmību, abi pilskalni līdz šim ir ļoti maz pētīti. 

Diskusijas par tarifu noteikšanu nenāk par labu nevienam Eiroatlantiskajā telpā, tāpēc svarīgi turpināt strādāt ar visiem sabiedrotajiem, lai rastu saprātīgu risinājumu, Davosā tiekoties ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ģenerālsekretāri Rebeku Grīnspenu saacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Rinkēvičs paudis atbalstu ANO reformēšanai, kas ir nepieciešams, lai atspoguļotu mūsdienu realitāti un stiprinātu organizācijas spēju efektīvi rīkotie. Pasaules Ekonomikas foruma Davosā laikā Rinkēvičs tikās arī ar Mičiganas štata gubernatori Grethenu Vitmeri, paužot gandarījumu par sadarbību starp Mičiganas Nacionālo gvardi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 

Valsts arī šogad nodrošinās atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītībai Latvijā, saglabājot līdzšinējo finansējumu un precizējot tā piemērošanu dažādos izglītības posmos. Laikā no 1. janvāra līdz 31. augustam vispārējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei piešķirti 50% no noteiktā valsts finansējuma. Tas attiecas arī uz speciālajām pirmsskolas izglītības programmām bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī pirmsskolas vecuma bērniem līdz pamatizglītības uzsākšanai. 

Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze, pildot dienesta pienākumus, drīkstēs izmantot speciālos līdzekļus, kas paredzēti bezpilota lidaparātu notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, to paredz valdībā akceptētie grozījumi. Tajos noteikts, ka šīs ierīces drīkst lietot, pirms tam pārliecinoties, ka bezpilota lidaparāts pēc tā lidojuma vai kustības pārtraukšanas neradīs kaitējumu cilvēkam, dzīvniekam vai trešo personu īpašumam. 

Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs vakar paziņoja, ka viens no stratēģiskajiem uzdevumiem karā pret Krieviju ir sagādāt iebrucējiem 50 tūkstoši lielus zaudējumus mēnesī, lai padarītu Maskavai karu par nepanesamu. Viņš piebilda, ka nepieciešams uzstādīt armijai pareizos uzdevumus. Kā pirmo stratēģisko uzdevumu ministrs minēja vadību, kas jābalsta uz cilvēkiem, kas spēj sasniegt mērķi. Otrs uzdevums, uzsvēra Fedorovs, ir ienaidnieka zaudējumu mērogs. 

Ķīnā 2025. gadā reģistrēts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis. Šis rādītājs samazinājās līdz 5,63 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir zemākais jaundzimušo skaits gada laikā kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949. gadā. Ķīnas iedzīvotāju skaits samazinājies jau ceturto gadu pēc kārtas. Analītiķi kā galvenos faktorus, kas nosaka zemo dzimstības līmeni, min augstās dzīves izmaksas, dārgos mājokļus, lielo spiedienu izglītības jomā un nedrošos ienākumus.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldība šogad plāno lielākus ieņēmumus un izdevumus nekā pērn, paredz domes sēdei sagatavotais lēmumprojekts par 2026. gada budžetu. Aizkraukles novada pašvaldības 2026. gada budžeta ieņēmumi plānoti 60,46 miljonu eiro apjomā. Šī gada ieņēmumu plāns ir palielinājies par 9,3 miljoniem eiro. Savukārt budžeta izdevumi šogad plānoti 70,26 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 11,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2025. gadā. Pašvaldības budžetu plānots apstiprināt ceturtdien, 22. janvārī. 

Šovasar Rīgā notiks Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", kuros piedalīsies studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Svētki ieplānoti no 19. līdz 21. jūnijam un būs jau 20.tie šīs tradīcijas vēsturē. Svētku norise paredzēta vairākās vietās Rīgā. Programmā plānoti koncerti, svētku gājiens un lielkoncerts "Līdz bezgalībai" Brīvības laukumā. Pasākumu norisē iesaistīti aptuveni 5 tūkstoši māksliniecisko kolektīvu dalībnieku un vadītāju, kā arī vairākas valsts un pašvaldību institūcijas. Svētku rīkošanas izmaksas tiek lēstas līdz 880 tūkstoši eiro.

Un vēl

Atzīmējot 70 gadus kopš dibināšanas, Dabas aizsardzības pārvaldes Nacionālais botāniskais dārzs rīkos īpašu jubilejas pasākumu ciklu "Daba dārzā", kas visa gada garumā stāstīs par botāniskā dārza unikālo bagātību - augu kolekcijām. Jubilejas svinības atklās sestdien, 24. janvārī ar pasākumu "Dzīvība tuksnesī: sukulentu noslēpumi" Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā un dabas izglītības centrā "Botania", Miera ielā 1, Salaspilī. Apmeklētāji pasākumā varēs iepazīt oranžēriju un tās sukulentu kolekciju, kuras veidošana aizsākta līdz ar botāniskā dārza dibināšanu 1956. gadā. Oranžērijā skatāmi vairāk nekā 600 dažādi kaktusi, Baltijā bagātīgākā aloju kolekcija, agaves ar gigantiskajām lapu rozetēm un garajiem ziedkātiem līdz pat siltumnīcas stiklotajiem griestiem un virkne citu sukulentu.

Latvijā samazinās nodokļu parādi. Šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 815,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1. janvārī veidoja 66,2% no kopējās parādu summas jeb 540 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 1. janvārī bija atzīti parādi 2,1 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3  sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Valdība atbalstīja izmaiņas Valsts robežsardzes likumā, kas paredz robežsargiem dot tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises bruņota vai militāra iebrukuma atvairīšanai. Grozījumi paredz, ka robežsargiem būs tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, lai atvairītu bruņotu vai militāru iebrukumu Latvijas teritorijā, atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu, kā arī lai atbrīvotu bruņotas personas ieņemtu objektu, kas atrodas Valsts robežsardzes valdījumā vai turējumā. Grozījumi paredz, ka robežsargiem būs tiesības lietot sprāgstvielas, nebrīdinot par nodomu to darīt. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

Vilciena avārijā Spānijas ziemeļaustrumu reģionā Katalonijā vakar vakarā gājis bojā viens cilvēks, bet vēl 37 guvuši ievainojumus. Vilciens ietriecās sabrukušā atbalstsienā. Katastrofa notika tikai dažas dienas pēc divu ātrvilcienu sadursmes, kas prasīja 42 cilvēku dzīvības. Bojā gājušais ir vilciena mašīnists, bet lielākā daļa cietušo brauca pirmajā vagonā. Negadījums notika pie Želidas pilsētas, kas atrodas netālu no Barselonas. Uzņēmums "ADIF", kas pārvalda Spānijas dzelzceļa infrastruktūru, paziņoja, ka atbalstsiena sabruka vētras un spēcīga lietus dēļ.

Polijas valdība nolēmusi pakāpeniski pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem, kas tika sākta 2022. gadā pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Polijas valdības preses sekretārs Ādams Šlapka norāda, ka pēc četriem gadiem situācija Ukrainā ir stabilāka, tāpēc ir iespējams pāriet no pagaidu risinājumiem uz sistēmiskiem. Likumprojektā,  ko iesniegs parlamentā, teikts, ka sākotnējā palīdzība ukraiņiem tika pieņemta kā ārkārtējs, pagaidu pasākums. Likumprojekts paredz atcelt lielāko daļu ukraiņiem piešķirto īpašo tiesību uz sociālajiem pabalstiem, izmitināšanu un medicīnisko aprūpi.

Turpinām ziņas

Pašvaldībām tranzīta ielu atjaunošanai šogad ir pieejami 7,3 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka vēl ir pieejams projektiem nesadalītais finansējums 1,4 miljonu eiro apmērā, Satiksmes ministrija tuvākajā laikā izsludinās papildu pieteikumu iesniegšanu pašvaldībām. Ministrijā informē, ka pieteikumus projektu īstenošanai 2025. gadā iesniedza 17 pilsētas, bet šogad piecas, to vidū arī Madonas novada pašvaldība.  Tranzītielu projektā Madonā īstenos Rūpniecības ielas posma no rotācijas apļa līdz Augu ielai seguma atjaunošanu, ieskaitot rotācijas apli.

Konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku novietnē Latvijā. Slimība atklāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, SIA "Vaiņodes bekons" cūku novietnē ar vairāk nekā 22 tūkstoši mājas cūku. Pārtikas un veterinārais dienests slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, tās skartajos novietnes korpusos uzsākta cūku likvidēšana. Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. 

Jau ziņots, ka galvenais slimības rezervuārs dabā ir meža cūkas. Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts jau 83 meža cūkām, kas atrastas beigtas vai tikušas nomedītas.

Un vēl

Diennakts vidējā gaisa temperatūra otrdien Latvijā noslīdēja 11 grādus zem normas - līdz mīnus 14,2 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Norma jeb 20. janvāra vidējā gaisa temperatūra 1991. - 2020. gadā Latvijā ir -3,3 grādi. Viszemāk - līdz -4,0 grādiem - diennakts vidējās gaisa temperatūras norma noslīd 22. - 26. janvārī, kā arī 6. februārī. Minimālā gaisa temperatūra otrdien meteo novērojumu tīklā bija -24,5 grādi no rīta Daugavpilī. Arī šorīt pulksten 4 Daugavpils novērojumu stacijas termometrs rādīja -24,5 grādus. Tas ir lielākais sals Latvijā kopš 2024. gada 8. janvāra, kad vietām Latgalē gaisa temperatūra sasniedza -30 grādus.

Sagaidāms, ka šā gada janvāris kļūs par aukstāko mēnesi kopš 2012. vai 2011. gada februāra, kad mēneša vidējā temperatūra valstī bija attiecīgi -8,8 un -8,9 grādi. Iespējams, šis mēnesis būs aukstākais kopš 2010. gada janvāra, kad vidējā temperatūra pazeminājās līdz -11,5 grādiem.